Par vakar, 12.decembrī, Strasbūrā parakstīto Eiropas Pamattiesību hartu

12.decembrī Strasbūrā svinīgā ceremonijā triju Eiropas Savienības iestāžu vadītāji – Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs (pašreizējais ES Padomes priekšsēdētājs) – parakstīja Eiropas Pamattiesību hartu.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings pasludināšanai veltītajā svinīgajā sēdē norādīja: “Tagad mūsu priekšā ir apjomīgs uzdevums un lieliska iespēja Eiropas Savienības iedzīvotājiem – apmēram 500 miljoniem pilsoņu –, kā arī nākamajām paaudzēm skaidrot, kāda ir Eiropas apvienošanās īstā vērtība.

Eiropas Savienība nenozīmē tikai aprēķinus par ekonomiskajām izmaksām un ieguvumiem. Tie ir būtiski un turpinās ietekmēt mūsu dzīvi Eiropas Savienībā. Taču pirmām kārtām mēs esam vērtību kopiena. Šo vērtību pamatā, kā arī Eiropas apvienošanās pamatā, ir cilvēka cieņa, kas atzīts hartas pirmajā pantā.”

Dokumenta svinīgajai pasludināšanai ir simboliska un vienlaikus formāla nozīme. Tā uzsver Pamattiesību hartas īpašo nozīmi un rada tiesisku pamatu Lisabonas līguma 6.pantam, kurā uz hartu būs atsauce. Harta pasludināta 12.decembrī – dienā, pirms Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji Portugāles galvaspilsētā paraksta Lisabonas (reformu) līgumu.

Atsauce līgumā

Šā gada jūnijā Eiropadome (Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji), vienojoties par jauno Reformu līgumu, nolēma Pamattiesību hartu tajā nevis iekļaut, bet gan pievienot deklarācijas veidā. Eiropas Parlaments tomēr panāca citu pieeju, uzskatot, ka ir jāuzsver hartas īpašais – Eiropas pamattiesību kataloga – raksturs. Līdz ar to pamatlīgumus deklarācija vairs nepapildinās. Tiesisku pamatu hartai piešķirs pants līgumā.

Lisabonas līguma 6.pants noteiks: “Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000.gada 7.decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kura pielāgota Strasbūrā 2007.gada 12.decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā līgumiem.”

Hartas saturs

Eiropas Pamattiesību hartā apvienotas vispārējās cilvēktiesības, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kas līdz šim bija izteiktas atsevišķos nacionālajos, Eiropas mēroga un starptautiskos tiesību aktos. Hartas noteikumi, uzsvērts līgumā, nepaplašina Eiropas Savienības kompetences, kā tās noteiktas līgumos.

Hartu veido sešas sadaļas: Cieņa, Brīvība, Vienlīdzība, Solidaritāte, Pilsoņu tiesības, Tiesiskums.

Konventa darbā pie hartas sagatavošanas, kas sākās 1999.gada decembrī un tika pabeigts 2000.gada oktobrī, bija iesaistīti Eiropas un dalībvalstu parlamentu deputāti, dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārstāvji. Hartu vispirms parakstīja 2000.gada 7.decembrī Nicā. Pēc tam to bija iecerēts iekļaut Konstitucionālajā līgumā, kuru nepieņēma negatīvo Francijas un Nīderlandes referendumu rezultātu dēļ.

Izņēmumi Apvienotajai Karalistei un Polijai

Atsevišķā līgumam pievienotā protokolā Apvienotajai Karalistei un Polijai piešķirtas atkāpes attiecībā uz Eiropas Kopienu tiesas un nacionālo tiesu jurisdikciju hartas atzītajās tiesībās. Novembrī, Eiropas Parlamentam hartu apstiprinot, EP deputāti mudināja abas valstis “pielikt maksimālas pūles, lai tomēr panāktu vienošanos par neierobežotu hartas piemērojamību”.

Polemika plenārsēdes noslēgumā

Hartas pasludināšanu vairākkārt centās pārtraukt neliela deputātu grupa no plenārsēžu zāles beigu rindām, protestējot pret hartu. Deputātu vairākums viņus apklusināja, atbildot ar aplausiem. Sēdes vadītāja vēlāk norādīja, ka Parlaments par hartu jau nobalsojis šā gada 29.novembrī, to apstiprinot ar 534 balsīm par, 85 pret, 21 atturoties.

Eiropas Parlamenta preses dienests