Ministru kabineta rīkojums Nr.804

Rīgā 2007.gada 12.decembrī (prot. Nr.69 51.§)

Par koncepciju “Par autoceļa maršruta Rīgas HES–Jaunjelgava–Aizkraukle–Jēkabpils attīstību”

1. Atbalstīt koncepcijā “Par autoceļa maršruta Rīgas HES–Jaunjelgava–Aizkraukle–Jēkabpils attīstību” (turpmāk – koncepcija) ietvertā risinājuma II variantu.

2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Satiksmes ministrijai, sākot ar 2008.gadu, katru gadu līdz 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalstītā koncepcijas risinājuma II varianta īstenošanu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2007.gada 12.decembra rīkojumu Nr.804

KONCEPCIJA
“PAR AUTOCEĻA MARŠRUTA RĪGAS HES – JAUNJELGAVA – AIZKRAUKLE – JĒKABPILS ATTĪSTĪBU”

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Autoceļiem līdz šim piešķirtais finansējums Latvijā ir ierobežojis iespējas valsts autoceļu tīklu uzturēt satiksmes prasībām atbilstošā kvalitātē un savlaicīgi atjaunot nolietotos autoceļu posmus. Pateicoties 2005.gadā veiktajām likumdošanas izmaiņām, kas ļāvušas ar 2007.gadu autoceļiem piesaistīt finansējumu noteiktas daļas apmērā no iekasētā akcīzes nodokļa par degvielu, autoceļiem piešķirtais finansējums ir ievērojami pieaudzis salīdzinot ar iepriek­šējiem gadiem, tomēr kopumā autoceļu stāvoklis uzlabosies ievērojami lēnāk, nekā to sagaida sabiedrība. Iemesls tam ir pēdējos 15 gados atliktie un savlaicīgi nepildītie darbi autoceļu tīklā (remonta deficīts) un būvdarbu cenu kāpums.

Šajā situācijā Satiksmes ministrija nevar nodrošināt kvalitatīvus braukšanas apstākļus visā autoceļu tīklā, tai skaitā maršrutā Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils, kura vairāku posmu neapmierinošais stāvoklis radījis ievērojamu ceļu lietotāju neapmierinātību.

Valsts autoceļu uzturēšanai, tajā skaitā, atjaunošanai, piešķirtais finansējums pēdējo 15 gadu laikā ir bijis ievērojami mazāks par normatīvi nepieciešamo un autoceļu stāvoklis, vērtējot kopumā, gadu no gada kļūst arvien sliktāks un pieaug sabiedrības – autobraucēju, nodokļu maksātāju, pašvaldību neapmierinātība.

Šo situāciju 2005.gadā izvērtēja valdība un pēc tās iniciatīvas Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kas sākot ar 2007.gadu ļaus ievērojami palielināt autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas finansējumu. Neskatoties uz paredzēto finansējuma pieaugumu, iepriekšējos gados nolietoto valsts autoceļu tīklu būs iespējams atjaunot tikai pakāpeniski, jo 2006.gada cenās aprēķinātais iekrātais remontdarbu deficīts autoceļiem pārsniedz 4,26 miljardus latu, bet valsts autoceļu finansējuma prognoze valsts budžeta apakšpro­grammai 23.06.00 “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam ļaus novirzīt valsts autoceļiem tikai 1,29 miljardus latu. Tas nozīmē, ka plānošanas periodā līdz 2013.gadam līdzekļi viena vai otra autoceļu posma atjaunošanai tiks piešķirti pēc noteiktas prioritātes shēmas un posmiem, kas atrodas saraksta beigās, finansējuma pietrūks.

Nākošo plānošanas periodu raksturos apstāklis, ka valsts budžets tāpat kā līdz šim, ļoti ierobežoti finansēs attīstības projektus autoceļu jomā – tikai kā Latvijas līdzfinansējuma daļu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – “ERAF”) un Kohēzijas fonda projektos. Pārējie autoceļu attīstības projekti – grants ceļu asfaltēšana, segu nestspējas paaugstināšana – konkurēs ar autoceļu uzturēšanas vajadzībām valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” ietvaros. Lai dārgo attīstības projektu dēļ neturpinātos autoceļu tīkla sabrukšana, jo šāda situācija ir uzskatāma par nepieļaujamu, vienīgais veids kā no tās izvairīties, ir pieņemt lēmumu par atsevišķu – autoceļu tīkla attīstības budžeta programmas izveidošanu.

Satiksmes ministrija 2006.gada martā un aprīlī, kad iestājās pavasara šķīdonis, saņēma pamatotas pretenzijas no Aizkraukles rajona Seces, Staburaga pagasta un Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta pašvaldībām un iedzīvotājiem par valsts 1.šķiras autoceļa P76 Aizkraukle – Jēkabpils 33,4 km garā grantētā posma Aizkraukles pagrieziens – Jēkabpils rajona robeža – Daugavas stacija (km 0,00 – 33,40) seguma neapmierinošo stāvokli, jo šis autoceļa posms pavasaros un mitros rudeņos ir grūti izbraucams pat vieglajam transportam. Apgrūtināta ir pārtikas preču pievešana, medicīnas un citu neatliekamo pakalpojumu sniegšana iepriekšminēto pagastu teritorijām.

Ar lūgumu veikt šī posma nekavējošu rekonstrukciju Satiksmes ministrijā griezās arī Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome, Zemgales attīstības aģentūra un Saeimas deputāti.

Satiksmes ministrijas redzeslokā vienmēr ir bijušas un ir autoceļu sakārtošanas problēmas Daugavas kreisajā krastā Jēkabpils un Aizkraukles rajonā, ko pierāda virkne Satiksmes ministrijas veikto pasākumu.

Satiksmes ministrijas izveidotās komisijas 2007.gada 30.marta apsekojumā, kas veikts uz autoceļa P76 “Aizkraukle – Jēkabpils” (akts Nr.2/2007) apsekojot autoceļu P76 Aizkraukle – Jēkabpils tika konstatēts, ka posmā Aizkraukles pagrieziens – Aizkraukles rajona robeža (0,0–24,3 km) atsevišķās vietās ceļš kūkumo, tam ekspluatācijas gaitā ir nodilusi grants sega un nepieciešams labot ceļa ģeometriju (šķērsprofilu un garenprofilu). Ceļam nav ūdens atvades sistēmas, tas ir zemāks par apkārtesošajiem laukiem. Šādu ceļu pienācīgi nevar sakopt, veicot ikdienas grants seguma uzturēšanas darbus (ceļa planēšana, profilēšana, ceļa seguma remonts). Lai sekmīgi organizētu drošu ceļu satiksmi un veiktu regulāros pasažieru pārvadājumus, jānodrošina autoceļu uzturēšana atbilstoši ikdienas uzturēšanas prasībām, kā arī ir nepieciešams ceļa posma Sece – Krusta­krogs (13,0–18,5km) remonts, kas nodrošinātu regulāru transporta kustību šķīdoņa laikā.

Laika posmā no 1998.gada, pieaugot autoceļu finansēšanas iespējām, ko nodrošināja Valsts autoceļu fonda ieņēmumu pieaugums, Satiksmes ministrija, sadarbībā ar pašvaldībām, izstrādāja un uzsāka īstenot Lauku autoceļu attīstības programmas reģionālo projektu mērķprogrammu. 1998.gadā Aizkraukles rajona padome akceptēja šīs mērķprogrammas projektus šādā prioritārā kārtībā:

Laikā līdz 2006.gadam Satiksmes minis­trija ir īstenojusi lielāko daļu no Aizkraukles rajonā noteiktajām prioritātēm, noasfaltējot 53,8 km 1.šķiras autoceļu jeb 69% no izvirzītajām prioritātēm, kas ir viens no pašiem augstākajiem rādītājiem šajā periodā starp valsts rajoniem. Tomēr ierobežotais finansējums ir liedzis iespēju īstenot visas prioritātes Latvijā, tai skaitā autoceļa P76 Aizkraukle – Jēkabpils grants posma rekonstrukciju un asfaltēšanu.

118,9 km garā maršrutā Rīgas HES –Jaunjelgava – Jēkabpils ietilpstošo valsts 1.šķiras autoceļu vai to posmu pašreizējais stāvoklis apkopots sekojošā tabulā:

*no 2000. – 2006. gadam veiktās objektu rekonstrukcijas izmaksas dotas pēc toreizējo izsoļu cenām.

Pēc visa maršruta rekonstrukcijas satiksmes intensitātes vidējais gada pieaugums prognozējams vismaz 10 – 15% gadā.

Valsts 1.šķiras grantēta autoceļa rekonstrukcijas galveno būvdarbu izmaksas 2006.gada vidējās izsoļu cenās, ņemot segas konstruktīvo kārtu biezumus no jau izgatavota projekta autoceļa P76 Aizkraukle – Jēkabpils posmam Aizkraukle – Sece:

• zemes darbi – 5,04–6,56 Ls/m³;

• drenējošā smilts slāņa izbūve 60 cm biezumā – 10,68 Ls/m³;

• dolomīta šķembu (0–45 mm) pamata kārtas izbūve 30 cm biezumā – 12,23 Ls/m²;

• asfaltbetona apakšējās kārtas izbūve 8 cm biezumā – 10,76 Ls/m²;

• asfaltbetona virsējās kārtas izbūve 6 cm biezumā – 11,88 Ls/m²;

• nomaļu uzpildīšana ar grants maisījumu 14 cm biezumā – 22,23 Ls/m³.

2006.gadā autoceļu būvdarbu vidējās cenas cēlušās par 28,3%.

Maršruta Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils apraksts

Maršruta Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils kopējais garums ir 119,4 km un tajā ietilpst trīs valsts 1.šķiras autoceļi:

- P85 Rīgas HES – Jaunjelgava, garums 56,9 km;

- P87 Bauska – Aizkraukle, garums 16,5 km;

- P76 Aizkraukle – Jēkabpils, garums 46,0 km.

Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 3.pantā doto definīciju, minētie autoceļi neatbilst valsts galvenā autoceļa statusam, tomēr to sakārtošana ir svarīga Sēlijas reģiona attīstībai un valsts galvenā autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas rob. atslogošanai posmā Rīga – Jēkabpils.

Lai nodrošinātu autoceļa maršruta Rīgas HES –Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils vienotu funkcionēšanu un izveidotu to pievilcīgu autobraucējiem, ir jāīsteno šādi attīstības projekti:

 Kopējās nepieciešamās investīcijas maršruta attīstībai – 37,8 milj. Ls.

Vienlaikus maršrutā Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils jāplāno un jāatjauno agrāk izbūvētās un nolietotās asfaltētās segas šādos posmos:

 Kopējās nepieciešamās autoceļu posmu atjaunošanas izmaksas maršrutā aprēķinātas 10,4 milj. Ls apmērā.

Līdz ar to autoceļa maršruta Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils atjaunošanai un attīstībai kopumā nepieciešami 48.2 milj. Ls.

2. Ar problēmas risināšanu saistītie politikas dokumenti un tiesību akti

Likuma “Par autoceļiem” 12.panta trešā daļa nosaka, ka valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana, projektēšana un renovācija tiek finansēta no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Šāds formulējums likumā iestrādāts pēc Satiksmes ministrijas priekšlikuma, lai ierobežotu autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai plānoto līdzekļu novirzīšanu attīstības projektiem – jaunu autoceļu posmu izbūvei vai esošo posmu būtiskai uzlabošanai (asfaltējot vai paaugstinot segas nestspēju) un dotu iespēju nodrošināt esošo autoceļu kalpotspēju.

ERAF finansējums 2007.–2013.gadam paredzēts valsts 1.šķiras autoceļu grants posmu asfaltēšanai. Tā kā ERAF finansējums autoceļiem ir ierobežots, programmā tiks iekļauti ar plānošanas reģionu attīstības padomēm saskaņotie un projektu atlases kritērijiem atbilstošie valsts 1.šķiras autoceļu grants posmi, tai skaitā autoceļa P76 Aizkraukle – Jēkabpils asfaltēšana 33,4 km garumā, kas ir tikai daļa no problēmas risinājuma visā maršrutā.

3. Problēmas risinājums

Maršruta Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle - Jēkabpils pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešams īstenot 4 attīstības projektus par kopējo summu 37,8 milj. Ls un 3 nolietoto asfaltēto segu atjaunošanas projektus kopsummā par 10,4 milj. Ls. Kopumā autoceļu maršruta attīstībai nepieciešami 48,2 milj. Ls.

Ja minētie 4 attīstības projekti netiks īstenoti, Jēkabpils un Aizkraukles rajonu Daugavas kreisā krasta savienojums ar pārējo valsts autoceļu tīklu paliks nekvalitatīvs, jo atsevišķi maršruta Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils autoceļu posmi turpinās pasliktināties, izsaucot sabiedrības pamatotu neapmierinātību un turpināsies braukšanas izmaksu pieaugums.

4. Problēmas risinājuma varianti

Satiksmes ministrija ierosina izskatīt divus iespējamos tālākās rīcības variantus:  

I variants:

Pilnīgai maršruta sakārtošanai Ministru kabinets uzdod Satiksmes ministrijai izstrādāt maršruta Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils attīstības programmu 2008.–2013.gadam un līdz 2007.gada 1.novembrim iesniegt šo programmu Ministru kabinetā kā investīciju pieteikumu no valsts pamatbudžeta. Programmas kopīgās izmaksas aprēķinātas 48,2 milj. Ls apjomā, no kurām 23,4 milj. Ls autoceļa P76 Aizkraukle – Jēkabpils posma no km 0.00 līdz km 33,4 asfaltēšanai varētu tikt piešķirti ERAF līdzfinansētās Nacionālās programmas valsts 1.šķiras autoceļu sakārtošanai 2007.-2013.gadam ietvaros. Pārē­jo programmas daļu 24,8 milj. Ls pilnā apjomā realizēt ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošajiem Valsts autoceļa fonda budžeta programmas līdzekļiem līdz 2013.gadam nav iespējams, bet citi finanšu resursu avoti visa autoceļa maršruta sakārtošanai nav pieejami.

Par šīs programmas īstenošanai nepieciešamā finansējuma iekļaušanu 2008.gada un turpmāko gadu valsts budžeta projektā katru gadu lemj Ministru kabinets gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pieprasījumus un valsts budžeta reālās iespējas.

Saeimai reizē ar Valsts budžetu apstiprinot šo programmu un piešķirot pamatbudžeta finansējumu visas programmas īstenošanai, pārskatāmā laika periodā tiks sakārtots nozīmīgs reģionālais maršruts, izbūvējot un rekonstruējot 52,4 km autoceļu, veicinot Aizkraukles un Jēkabpils rajonu vietējo pašvaldību teritoriju attīstību un vienlaicīgi atslogojot valsts galveno autoceļu maršrutu A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža. Īstenojot I variantu īsā laikā tiks uzlaboti ceļa lietotāju braukšanas apstākļi visā maršrutā un samazināts braukšanas laika patēriņš tranzītsatiksmei, radot ieguvumu tautsaimniecības attīstībā. 

II variants:

Ministru kabinets uzdod Satiksmes ministrijai, sava finansējuma iespēju robežās, turpināt maršruta Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils attīstības plānošanu un realizēšanu.

Šī varianta ietvaros paredzēt divu aktuālāko šī maršruta posmu sakārtošanu 30,6 milj. Ls apjomā:

• autoceļa P76 Aizkraukle – Jēkabpils no km 0,0 līdz km 33,4 rekonstrukciju paredzēt realizēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda Nacionālās programmas valsts 1.šķiras autoceļu sakārtošanai 2007.–2013.gadam ietvaros (23,4 milj. Ls);

• Jaunjelgavas apvedceļu izbūvēt no valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” finansējuma, plānojot būvniecības darbu sākšanu ne ātrāk kā 2009.gadā (7,2 milj. Ls).

Jaunjelgavas apvedceļa būvniecību nevar uzsākt ātrāk, jo valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” finanšu resursi 2007.-2008.gadam jau ir sadalīti, ievērojot svarīgākās autoceļu nozares prioritātes.

Īstenojot šo variantu, laikā līdz 2013.gadam tiks izbūvēts jauns asfalta segums autoceļa P76 posmā Aizkraukle – dzelzceļa stacija “Daugava” 33,4 km garumā un izbūvēts Jaunjelgavas apvedceļš. Līdz ar to asfaltbetona segums būs visā autoceļa maršruta Rīgas HES – Jaunjelgava – Aizkraukle – Jēkabpils garumā, bet braukšanas apstākļi atsevišķos tā posmos, kuros nepieciešami esošā nolietotā asfalta atjaunošanas darbi, nebūs pilnībā apmierinoši. Tāpēc šī varianta realizācijas rezultātā autoceļa maršruts netiks sakārtots pilnībā un sabiedrības sociālekonomiskie ieguvumi būs mazāki, nekā realizējot I variantu.

Tomēr realizējot II variantu maršrutā tiks likvidētas aktuālās problēmu vietas un visā maršruta garumā būs asfaltbetona segums, kas nodrošinās normālu caurbraucamību visos gadalaikos un veicinās vietējo pašvaldību attīstību. Nozīmīgākais ieguvums šī varianta īstenošanā ir tas, ka nav nepieciešams izdalīt papildus valsts budžeta līdzekļus, kas, ievērojot valsts finansiāli ekonomisko situāciju un prioritārās vajadzības, ir ļoti svarīgi.

Ievērojot valsts aktuālās finansiālās vajadzības un pieejamos resursu, Satiksmes ministrija ierosina atbalstīt koncepcijas II variantu.

5. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Sākot ar 2008.gadu Satiksmes ministrija katru gadu līdz 1.aprīlim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalstītā koncepcijas II varianta īstenošanu.

Satiksmes ministrs A.Šlesers