Turpinājums no 1.lpp.

Vakar Labklājības ministrijas preses konferencē

Nākamgad šie izdevumi acīmredzot pieaugs par 3,3 miljoniem latu. "Taču neraugoties uz deficītu, likums ir jāizpilda," teica ministrs. "Šī nav pensiju palielināšana, bet gan inflācijas segšana pensionāriem." Likuma grozījumi paredz, ka nākamā indeksācija, ja būs pieņemti grozījumi, notiks nākamā gada rudenī. Par to pēc referenduma lems Ministru kabinets. Diemžēl budžeta ienākumu daļa ir mazāka par izdevumu daļu.

Katrs grozījums jebkurā likumā rada jaunus grozījumus. Šos iespējamos grozījumus likumā par pensijām savukārt aizkavējis gaidāmais referendums. "Galējo pensiju likuma variantu mēs uzzināsim gandrīz pašās gada beigās," teica ministrs. Turklāt viņš noliedza presē izskanējušās bažas, ka 2000.gada datorproblēma varētu ietekmēt pensiju saņēmējus.

Lai gan pensiju likuma galējo variantu nepagūs iestrādāt jaunajā programmā, taču tas nebūt nenozīmē, ka tiks ietekmēts pensiju izmaksas process. Bez tam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir rezerves varianti, lai pensiju izmaksas neaizkavētos.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektore Inese Šmitiņa, piekrītot labklājības ministra teiktajam, sacīja, ka likumīgi paredzētā pensiju indeksācija ir aģentūras darba plānos un tā tiek nodrošināta. Turklāt šajā gadījumā notiek masveida standarta pārrēķins, nevis kā tas bija agrāk, kad atsevišķu grupu pensiju pārrēķiniem nācās piemērot speciālus algoritmus. "Mēs neuzskatām, ka šī indeksācija varētu sagādāt grūtības vai nenotikt kaut kādu aģentūras problēmu dēļ, par kurām iepriekšējā dienā informēja masu mediji."

Kopš 1995.gada Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā realizē informātikas projektu. Sabiedrība jau vairākkārt ar to ir iepazīstināta.

"Patiesībā projekta galvenais mērķis ir izveidot mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmas, kas nodrošina galvenās likumdošanas paketes realizāciju," sacīja I.Šmitiņa. "Tās paketes, kuru mūsu valstī sāka pieņemt 1995.gadā un kura ietver sevī septiņus likumus. Tātad nav runa tikai par pensiju likumu, par kaut kādām detaļām šajā likumā. Te ir visaptveroša sociālās likumdošanas automatizācija. Un ir jāsaprot, ka aģentūra netērē miljonus, lai novērstu datorproblēmu, un vēl jo vairāk, ka tas nenotiek "pēdējā brīdī", bet gan kopš 1995.gada."

Darbs ir ieildzis, jo likumos arvien veikti grozījumi. Un tā ir sagadījies, ka darbs saskan ar 2000.gada problēmu. Apzinoties, ka pašreizējā situācija laika ziņā ir ļoti saspringta, aģentūrā tiek veidoti arī rezerves plāni. "Jo tāda situācija, ka pensiju vai pabalstu izmaksa varētu tikt pārtraukta vai aizkavēta, protams, netiks pieļauta. Mēs varam runāt varbūt par to, ka pensiju aprēķināšana nākamajā gadā varētu aizkavēties par pāris nedēļām, ka tā varētu notikt ar roku automatizētas apstrādes veidā. Bet tas nekādā veidā būtiski neietekmēs klientu." Vēl I.Šmitiņa vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka joprojām ir apgrūtināta datu saņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta par veiktajām iemaksām. Bet lai kā arī būtu, pensiju un pabalstu izmaksas ir un būs nodrošinātas.

Pensiju vidējais pieaugums ir paredzēts 42 santīmi. Protams, tiem cilvēkiem, kuri saņem minimālo pensiju — 30 latu, pensijas indeksācija būs tikai 22 santīmi. Turklāt pensijas, kas ir augstākas par 150 latiem, indeksācijai nepakļaujas.

Sabiedrībā pašlaik arvien vairāk tiek runāts arī par medikamentu iegādes kompensāciju. Daudzi pacienti ir neapmierināti, ka viņiem, lūk, ārsts vairs neizraksta kādu konkrētu bezmaksas medikamentu. Jo neesot naudas. Diemžēl ne visi saprot, ka nevienam ģimenes ārstam uz galda neatrodas krājkasīte ar skaidru naudu. Ir noteikts zināms limits bezmaksas zāļu recepšu izrakstīšanai. Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks veselības aprūpes jautājumos Tālis Talents uzsvēra, ka ir būtiski apzināt, vai ārsta izrakstītais konkrētais medikaments pacientam patiešām ir nepieciešams. Varbūt nepārdomāti tiek tērēta nauda, kura varbūt ļoti noderētu citam pacientam. Tādēļ veic stingru kontroli, strādā recepšu audits utt. "Ārstam ir jāizraksta efektīvi un pēc iespējas lētāki medikamenti," sacīja T.Talents. "Ne vienmēr dārgākie ir tie efektīvākie." Jā, laikam jau tiešām ārsti ne vienmēr izraksta lētāko. Un, galu galā, tas arī rada problēmas — ātrāk tukšojas ārstam iedalītie līdzekļi bezmaksas medikamentu izrakstīšanai. Taču, kā sacīja labklājības ministrs, ir arī tādi ārsti, kuriem šī medikamentu kompensācijai atvēlētā nauda paliek pat pāri.

Un tomēr, lai kā arī būtu, vairāk līdzekļu vajadzīgs tieši ambulatorajai ārstēšanai. Arī medikamentu iegādes kompensācijai. Jo, ja pacients, nesaņemot pietiekamu ambulatoro palīdzību, nonāk stacionārā, valstij izdevumi par viņa ārstēšanu ievērojami palielinās, pat dubultojas. Turklāt, ja cilvēks nav laikus ārstēts, viņš var kļūt par invalīdu. "Ar reformām mēs gribam palielināt izdevumus ambulatorai ārstēšanai," uzsvēra T.Talents. "Un tieši ambulatorai ārstēšanai ir nepieciešami papildu līdzekļi." Pamazām arvien vairāk attīstīsies ģimenes ārstu institūcija. Un ir ļoti svarīgi prasmīgi sabalansēt izdevumus, kas paredzēti medikamentu iegādes kompensācijai.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore