Par ekstrēmisma pieauguma apkarošanu Eiropā

Eiropas Parlaments aicina liegt publisko finansējumu politiskajām partijām un plašsaziņas līdzekļiem, kas apzināti mudina uz naidu, pamatojoties uz rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību. Par vainu pastiprinošu apstākli būtu jāuzskata, ja uz naidīgu attieksmi mudina sabiedrībā labi pazīstamas personas.

Tāds viedoklis izteikts 13.decembrī Strasbūrā ar 527 balsīm par, 15 pret un 39 atturoties pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Deputāti tajā pauž bažas par ekstrēmisma pieaugumu Eiropā, kur vairākas valstis nesen piedzīvoja naidīgus, vardarbīgus notikumus un slepkavības.

Parlaments mudina dalībvalstis “paredzēt iespēju liegt valsts finansējumu tām politiskajām partijām, kuras neievēro Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un ES Pamattiesību hartā noteiktās cilvēktiesības un pamatbrīvības, demokrātiju un tiesiskumu”. Deputāti arī aicina Eiropas Komisiju “nodrošināt, lai ES finansējums nebūtu pieejams tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri tiek izmantoti par platformu plašam rasistisku, ksenofobisku un homofobisku ideju atbalstam”.  

“Sabiedrībā pazīstamām personām būtu jāatturas sniegt paziņojumus, kuros tās pauž atbalstu naidīgai attieksmei pret cilvēku grupām, pamatojoties uz izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību,” norādīts rezolūcijā.

Brīdinot, ka nākamajās vēlēšanās ekstrēmistu partijas varētu iegūt pārstāvību Eiropas Parlamentā, rezolūcija aicina politiskās grupas nodrošināt, ka “demokrātisku iestādi neizmanto par platformu pretdemokrātisku vēstījumu atbalstīšanai un paušanai”.  

Deputāti aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pret ekstrēmismu vērsties, izglītojot jauniešus un informējot sabiedrību, tostarp, “mācot par totalitārismu un nostiprinot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, lai dzīvā atmiņā turētu Eiropas vēsturi”. Turklāt, lai izzinātu ekstrēmistu struktūru darbību, ES Pamattiesību aģentūrai jāpiešķir skaidras pilnvaras to pētīšanai.

Neminot konkrētas organizācijas, rezolūcijā noradīts uz tādām parādībām kā ekstrēmistu kustība, paramilitāras grupas un partijas, kuru ideoloģija un politiskais diskurss, rīcība un uzvedība ir balstīta uz diskrimināciju, tostarp rasismu, neiecietību, reliģiskā naida celšanu, atstumšanu, ksenofobiju, antisemītismu, naidīgu attieksmi pret čigāniem, homofobiju, sieviešu nīšanu un ultranacionālismu. Rezolūcijā arī pausts satraukums par “islāma fundamentālistu vervēšanas un vardarbības propagandas kampaņu ar teroristu uzbrukumiem”.

Eiropas Parlamenta preses dienests