ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības Reformu līgumu (Lisabonas līgumu) un tā parakstīšanu Lisabonā 13.decembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.12.2007., Nr. 201 https://www.vestnesis.lv/ta/id/167968
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Eiropas Savienības Reformu līgumu (Lisabonas līgumu) un tā parakstīšanu Lisabonā 13.decembrī
|
|
Par Lisabonas līguma parakstīšanu
13.decembrī, parakstīdamas Lisabonas līgumu, 27 dalībvalstis spēra lielu soli Eiropas integrācijā. Eiropas Savienībai, noslēdzot jaunu līgumu, kas atbilst 21.gadsimta problēmām, iezīmējas jauns posms. Komisija uzskata, ka no jaunā līguma daudz gūs pilsoņi un ka, to piemērojot, sāksies iestāžu debates par paredzamu nākotni. Atbilstoši Eiropas Komisijas divkāršā nodrošinājuma pieejai noslēgtais līgums pavērs iespēju lielāku vērību veltīt jautājumiem, kas svarīgi visiem iedzīvotājiem, piemēram, nodarbinātībai un izaugsmei, enerģētikai, klimata pārmaiņām un migrācijai. Komisija aicina dalībvalstis laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī. Komisija 13.decembrī atklājusi tīmekļa vietni par jauno līgumu, kurā viegli uztveramos rakstos izskaidroti jaunajā līgumā ietvertie politikas jauninājumi un institucionālās reformas.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Šis līgums ir robežšķirtne Eiropas integrācijā. Lisabonas līgumā Eiropas projekta centrā ir pilsoņi. Pēc sešiem gariem sarunu gadiem mēs varam nolikt institucionālos jautājumus malā un politikā visus spēkus veltīt darbam pilsoņu labā. Es aicinu dalībvalstis ar atbildību izturēties pret savām saistībām un laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009.gada 1. janvārī.”
“Jaunais līgums paredz daudz laba Eiropas pilsoņiem,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Vallstrēma, kas atbild par iestāžu attiecībām un saziņas stratēģiju. “Tas sekmēs efektivitāti un ļaus Eiropas Savienībai ārējo attiecību jomā runāt vienā balsī. Tautai būs lielāka ietekme Eiropas politikas veidošanā, jo tai būs lielākas iespējas aizstāvēt savu nostāju ar tieši ievēlētu pārstāvju starpniecību Eiropas Parlamentā un lielāka ietekme valsts parlamentā. Saskaņā ar jauno “Pilsoņu iniciatīvu” viena miljona pilsoņu kopums varēs prasīt Komisijai sagatavot priekšlikumu. Savienībai, kuras lēmumi atbilst pilsoņu gribai, izšķirīgi svarīgi ir panākt vairāk demokrātijas – tādējādi varēs atjaunot uzticību Eiropas integrācijai.”
Ar Lisabonas līgumu groza pašlaik spēkā esošo Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas līgumu, bet tos neaizstāj. Tas nodrošinās Eiropas Savienībai regulējumu un līdzekļus, kas nepieciešami, lai varētu risināt nākotnes uzdevumus un īstenot pilsoņu gribu.
Lisabonas līgums dos daudz: nodrošinās, lai Eiropas pilsoņi varētu paust savu viedokli Eiropas lietās un lai viņu pamattiesības tiktu noteiktas hartā. ES būs labāk sagatavota īstenot gaidīto enerģētikā, klimata pārmaiņu jomā, pārrobežu noziedzībā un imigrācijā. Tā spēs runāt vienā balsī starptautiskos forumos.
|
Foto: EPA/A.F.I. |
Lielākie plānotie uzlabojumi ir:
• demokrātiskāka, atvērtāka un atbildīgāka Eiropas Savienība (gan pilsoņi, gan valstu parlamenti pārliecināsies, ka jau lēmumu pieņemšanas sākumposmā likumdošanas diskusija ir atvērta sabiedrībai. Eiropieši varēs ietekmēt ierosinātos ES tiesību aktus);
• efektīvāka Eiropas Savienība (ar efektīvākām un integrētākam iestādēm, kuras ātrāk pieņems konsekventākus lēmumus par tiesību aktiem un sabiedrisko kārtību, tādējādi nodrošinot ES lielākas iespējas apkarot noziedzību, terorismu un cilvēktirdzniecību);
• eiropiešiem vairāk tiesību (Eiropas Savienības vērtības un mērķus noteiks daudz skaidrāk nekā iepriekš. Pamattiesību hartai būs tāds pats juridiskais statuss kā ES pamatlīgumiem);
• lielāka ietekme pasaulē (ES centīsies panākt lielāku saskaņu starp dažādiem ārējās politikas aspektiem – diplomātiju, drošību, tirdzniecību un humāno palīdzību. Valstu blokam būs juridiskas personas statuss – tas pavērs iespējas konstruktīvāk risināt sarunas).
Šie uzlabojumi Eiropas Savienībai dos spēju īstenot pārmaiņas, labāk gādāt par eiropiešu drošību un labklājību, radīt viņiem iespējas virzīt globalizāciju.
Informācijai
Lisabonas līgumu, ko izstrādāja 2007.gada valdību konferencē, apstiprināja neformālā Eiropadomes sanāksmē 18.–19.oktobrī, un dalībvalstis to paraksta 2007.gada 13.decembrī. Pēc līguma parakstīšanas to ratificēs visās 27 dalībvalstīs. Vēlams, lai jaunais līgums stātos spēkā 2009.gada 1.janvārī.
Eiropas Komisijas jaunā Lisabonas līguma tīmekļa vietne http://europa.eu/lisbon_treaty ir ērti lietojama, un tajā pārskatāmi sniegta informācija visās 23 oficiālajās ES valodās. Tajā atrodama informācija par to, kā jaunais līgums palīdzēs ES risināt mūsdienu pasaules uzdevumus un sekmēs ES iestāžu efektīvu, demokrātisku un pārredzamu darbību. Tajā rodamas arī atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem, kā arī faktu lapas, kurās tematiski izskaidrotas būtiskākās ar līgumu ieviestās pārmaiņas.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa
Par Lisabonas līguma būtību
I. Efektivitāte
Lai pārvērstu cerības patiesās un iedzīvotājiem jūtamās pārmaiņās, Eiropas Savienībai (ES) nepieciešama spēja rīkoties. Tam vajadzīgas efektīvas un racionalizētas iestādes un darba metodes. Lisabonas līgums atjaunina Eiropas Savienības institucionālo sistēmu, lai atspoguļotu paplašinātās ES nepieciešamību pielāgot savu politiku strauji mainīgajai pasaulei.
1. Lēmumu pieņemšanas vienkāršošana
Lai uzlabotu ES spēju rīkoties, ir paplašināta kvalificētā vairākuma balsojuma izmantošana Padomē, tagad piemērojot to daudzās jaunās jomās, un ir vienkāršota kvalificētā balsu vairākuma (KBV) procedūras definīcija.
• KBV izmantošana ir ievērojami paplašināta. Padome to izmantos vairāk nekā 40 jaunās jomās. Tas noteikti padara Eiropas Savienības darbu efektīvāku. Ja lēmumu pieņemšanai Padomē izmanto vienprātības principu, darba gaita ir daudz lēnāka, jo jebkura viena dalībvalsts var neatļaut darīt to, par ko vienojušās pārējās 26 valstis.
• Kvalificēto vairākumu Padomē pašlaik aprēķina, izmantojot ad hoc balsu svēršanas sistēmu, kurā netiek ņemts vērā dalībvalstu salīdzinošais lielums. No 2014.gada novembra lēmumu pieņemšana Padomē kļūs vieglāka. KBV balstīsies uz daudz vienkāršāku (un arī efektīvāku un elastīgāku) sistēmu nekā šobrīd, t.i., uz dubultā (dalībvalstu un iedzīvotāju skaita) vairākuma principu, atspoguļojot Eiropas Savienības dubulto leģitimitāti. Kvalificēts balsu vairākums būs sasniegts, ja par konkrēto priekšlikumu būs vismaz 55% dalībvalstu, kurās ir vismaz 65% no ES iedzīvotāju skaita. Lēmuma bloķēšanai būs vajadzīgas vismaz četras valstis.
• Lisabonas līgumā ir vispārināta (ar dažiem izņēmumiem) koplēmuma procedūra, kas piešķir Eiropas Parlamentam likumdevēja pilnvaras pilnīgi vienlīdzīgi ar Padomi.
• Koplēmuma procedūras vispārināšana (Lisabonas līgums to padara par tiesību aktu pieņemšanas parasto procedūru) vēl vairāk stiprina valstu (Padome) un tautu (Eiropas Parlaments) dubulto leģitimitāti), kas ir Eiropas Savienības iezīme. Šie jauninājumi (koplēmums + KBV) ļaus ES labāk īstenot tās politiku.
• Lisabonas līgums arī saglabā zināmu elastību, kas jau agrāk ir izrādījies viens no Eiropas Savienības sekmīgas darbības priekšnoteikumiem – tajā ir noteikums, kas ļauj Eiropas Savienībai rīkoties, lai sasniegtu kādu no tās mērķiem pat tad, ja līgumos nav skaidri paredzētas nepieciešamās pilnvaras. Šādos gadījumos Padomei jālemj vienprātīgi un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu.
2. Vienots veselums
Eiropas Savienība kļūs par vienu juridisko personu, tādējādi izbeidzot pašreizējo dalījumu starp Eiropas Savienību un Kopienu un veicinot Eiropas Savienības spēju rīkoties.
• Lisabonas līgums pieliek punktu pašreizējam dalījumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu.
• Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienība būs juridiska persona – šobrīd tāda ir tikai Eiropas Kopiena. Šis jauninājums ir īpaši svarīgs Eiropas Savienības ārējām darbībām. Šobrīd Eiropas spēja rīkoties starptautiskajā arēnā ir nevienmērīga un ir atkarīga no konkrētās jomas. Lisabonas līgums palielinās šo spēju visās jomās, tādējādi ļaujot Eiropas Savienībai efektīvāk, konsekventāk un redzamāk rīkoties attiecībās ar pārējo pasauli.
• Juridiskas personas statuss ļaus Eiropas Savienībai slēgt starptautiskus līgumus un pievienoties starptautiskām organizācijām. Piemēram, Eiropas Savienība varēs pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Tas ļaus Cilvēktiesību tiesai Strasbūrā kontrolēt Eiropas Savienības rīcības atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
3. Ciešāka sadarbība
Ciešākas sadarbības pastiprināta izmantošana ļauj Eiropas Savienībai saglabāt spēju rīkoties, pat ja tam nav pilnīgi visu dalībvalstu atbalsta. Ar šo mehānismu iespējams ievērot dalībvalstu dažādās intereses.
• Lisabonas līgums apstiprina ar Amsterdamas līgumu ieviesto iespēju – uz dažiem stingriem nosacījumiem attīstīt ciešāku sadarbību īpašās politikas jomās – un atvieglina šā mehānisma darbību. Ciešākas sadarbības mērķis ir ļaut dažām dalībvalstīm kopīgi rīkoties Eiropas Savienības institucionālās struktūras ietvaros. Šāds sadarbības veids pats par sevi ir mehānisms, kas uzlabo spēju rīkoties Eiropas līmenī, ļaujot zināmam skaitam dalībvalstu uzsākt kādu darbību, atstājot iespēju pārējām pievienoties.
• Šādi Eiropas Savienība var saglabāt spēju rīkoties, pat ja uz to nav gatavas visas 27 dalībvalstis. Tas arī ļauj dalībvalstīm nepiedalīties ciešākajā sadarbībā, ja tās to nevēlas, nekavējot citas valstis rīkoties kopā.
4. Institucionālās izmaiņas
Eiropadome kļūs par atsevišķu iestādi un ar savu priekšsēdētāju, kurš vairs netiks mainīts rotācijas kārtībā, nodrošinās lielāku konsekvenci Eiropas Savienības darbībām. Mazāka izmēra Komisija spēs pieņemt lēmumus un rīkoties ātrāk un efektīvāk.
• Eiropadome tiek izveidota kā no Padomes atsevišķa iestāde, ko vada kāda personālija, kuru amatā ieceļ uz divarpus gadiem. Tas stiprinās Eiropadomes autoritāti, vadot Eiropas Savienības politisko darbību.
• Vēlēta Eiropadomes priekšsēdētāja amata izveide palielinās Eiropas Savienības redzamību un tās darbības saskaņotību kopumā. Eiropadome turpinās sniegt politiskās vadlīnijas, un tai nebūs nekādu likumdošanas funkciju.
• Eiropadomes priekšsēdētāja uzdevums būs vadīt un virzīt uz priekšu Eiropadomes darbu un savā līmenī nodrošināt Eiropas Savienības pārstāvību ārvalstīs, tomēr tas attiecas tikai uz kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) jautājumiem.
• Lisabonas līgums nostiprina Eiropas Parlamenta pilnvaras budžeta un likumdošanas jomā un maina tā sastāvu: Parlamenta locekļu skaits nedrīkst pārsniegt 751 (750 plus priekšsēdētājs).
• Eiropas Komisiju samazinās. No 2014. gada komisāru skaits būs atbilstošs divām trešdaļām no dalībvalstu skaita, pamatojoties uz valstu rotācijas principu.
• Turklāt Lisabonas līgums ievieš tiešu saikni starp Eiropas Savienības vēlēšanām un Komisijas priekšsēdētāja iecelšanu.
5. Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos
Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārējās un drošības politikas jautājumos jaunā loma un statuss uzlabos Eiropas Savienības ārējo darbību konsekvenci
• Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārējās un drošības politikas jautājumos amats piedzīvos izmaiņas un tiks pastiprināts. Šī persona būs atbildīga par Eiropas Savienības kopējo ārējo un drošības politiku un vienlaikus būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ar atbildību par ārējām attiecībām un citu Eiropas Savienības darbības ārējo aspektu koordināciju. Tāpat šī persona vadīs Ārlietu ministru padomi.
• Tādējādi tiks pielikts punkts pašreizējam kompetenču dalījumam starp Augsto pārstāvi, kurš vienlaikus ir arī Padomes ģenerālsekretārs, un ārējo attiecību komisāru. Šis jauninājums ienesīs lielāku saskaņotību un efektivitāti Eiropas Savienības ārējā darbībā un uzlabos Eiropas Savienības lomu un redzamību pasaules mērogā.
• Nostiprinot Eiropas spēju rīkoties ārpolitikā, tā varēs labāk aizstāvēt savu pilsoņu intereses un veicināt savas vērtības pasaulē. Eiropas Savienības pilsoņi arī iegūs labāku diplomātisko un konsulāro palīdzību, ceļojot ārzemēs.
II. Demokrātija
Ar Lisabonas līgumu tiks atjaunināta un pastiprināta Eiropas demokrātiskā infrastruktūra. Tas nodrošinās atvērtākas institūcijas un lielākas iespējas Eiropas iedzīvotājiem tikt uzklausītiem jautājumos, kas attiecas uz ES darbību. Atsevišķā Lisabonas līguma sadaļā izklāstīti ES demokrātiskās atbildības principi.
1. Demokrātiskās vērtības
Lisabonas līgumā skaidri noteiktas un stiprinātas tās vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība. Šīs vērtības jāievēro visām dalībvalstīm.
• Lisabonas līguma pašā sākumā izklāstītas vērtības, uz kurām Eiropas Savienība balstās: cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, likuma vara un cilvēktiesību ievērošana. Šīs vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm.
• Kā paredzēts arī pašreizējos līgumos, dalībvalstīm, kuras nopietni un pastāvīgi neievēro un pārkāpj šīs vērtības, tiks uzliktas sankcijas.
• Lisabonas līgumā paredzēts, ka Eiropas Savienība pilnībā ievēro nacionālo identitāti, tostarp reģionālo un vietējo autonomiju. Tajā iedibināts valodu un kultūru dažādības aizsardzības princips.
• Jauninājums – dalībvalsts saskaņā ar tās konstitucionālajiem noteikumiem var lemt izstāties no Eiropas Savienības. Tādā gadījumā attiecības regulēs nolīgums starp šo valsti un Eiropas Savienību.
2. Lielāka parlamentu loma
Eiropas un valstu parlamentu lielāka līdzdalība lēmumu pieņemšanā sekmēs demokrātiju un palielinās ES darbības leģitimitāti.
Eiropas Parlaments
• Lisabonas līgums apstiprina Eiropas Parlamenta pašreizējo lomu, tomēr ievērojami paplašinot tā funkcijas. Ievērojami stiprināta Eiropas Parlamenta kā otra likumdevēja loma, jo koplēmuma procedūra ir kļuvusi par parasto likumdošanas procedūru. Parasto likumdošanas procedūru piemēros arī tādās jaunās jomās kā brīvība, drošība un tiesiskums.
• Lisabonas līgumā arī skaidri norādīta saikne starp Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un Komisijas priekšsēdētāja iecelšanu.
Valstu parlamenti
• Pirmo reizi Eiropas līgumos valstu parlamenti būs tieši iesaistīti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. Tie darbosies kā subsidiaritātes principa sargi un varēs ļoti savlaicīgi rīkoties, kad Komisija pirmo reizi iepazīstina ar kāda Eiropas tiesību akta projektu. Ja vismaz trešā daļa valstu parlamentu izteiks iebildumus pret priekšlikumu, pamatojoties uz subsidiaritāti (ceturtā daļa attiecībā uz priekšlikumiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā), Komisijai būs jāpārskata priekšlikums un jālemj par to, vai to saglabāt, grozīt vai atcelt pavisam.
• Ja priekšlikumu apstrīdēs vismaz valstu parlamentu vienkāršs mazākums, bet Komisija tomēr lems to saglabāt, Ministru Padome un Eiropas Parlaments, izskatot šā tiesību akta projektu, ņems vērā gan valstu parlamentu iebildumus, gan Komisijas pamatojumu.
• Šī sistēma, kas papildina pašreizējo Komisijas praksi sūtīt visus priekšlikumus valstu parlamentiem informācijai un komentāru saņemšanai, palielina demokrātisko leģitimitāti ES lēmumu pieņemšanā.
• Jaunajā līgumā arī paredzēta ciešāka sadarbība starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem.
3. Pilsoņu tiesības
Lisabonas līgums sper soli uz priekšu attiecībā uz pilsoņu tiesību aizsardzību. Tas ne tikai saglabā esošās tiesības, bet arī izveido jaunas tiesības un jaunus mehānismus, lai nodrošinātu, ka šīs tiesības ES tiek pilnībā ievērotas.
• Demokrātiskās līdztiesības princips nozīmē visu pilsoņu vienlīdzību un vienlīdzīgu uzmanību no ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru puses.
• Līdzdalības demokrātijas princips papildina esošo pārstāvības demokrātijas principu: tiesības uz regulāru dialogu starp iestādēm un pilsoņiem un tos pārstāvošajām apvienībām, tiesības uz plašu apspriešanu utt.
• Lisabonas līgumā izveidota Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas dos iespēju 1 miljonam pilsoņu no dažādām dalībvalstīm – tas ir, no gandrīz 500 miljoniem ES iedzīvotāju – aicināt Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu jebkurā jautājumā, kurš ir ES kompetencē.
4. Pamattiesību harta
Lisabonas līgumā atzītas Pamattiesību hartas tiesības, brīvības un principi un tiem piešķirts juridisks spēks.
• Pamattiesību harta nav pašreizējo līgumu sastāvdaļa. Lisabonas līgums piešķir tai juridisku spēku. Hartai ir liela simboliska vērtība, tomēr tā ir kas vairāk – tajā izklāstītas visas tiesības, kuras ir visiem ES pilsoņiem. Tas nozīmē lielākas garantijas par tiesību ievērošanu un lielāku brīvību Eiropas pilsoņiem, tomēr tas nenozīmē ES pilnvaru paplašināšanu.
• Hartai būs juridisks spēks, EK Tiesa nodrošinās tās ievērošanu. Tomēr protokols ierobežo tās piemērošanu Apvienotajā Karalistē un Polijā.
5. Eiropas Cilvēktiesību konvencija
• Eiropas Savienība pievienosies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, un tas būs iespējams, jo ES būs juridiska persona. Tas ļaus Cilvēktiesību tiesai Strasbūrā kontrolēt ES darbības atbilstību Cilvēktiesību konvencijai.
III. Pārredzamība
Eiropas projekta leģitimitātei jābalstās ne tikai uz to, ko tā dara, bet arī uz to, kā tā rīkojas. Tādēļ Lisabonas līgumā uzsvērts ne tikai “KAS”, bet arī “KĀ”. Mūsdienu Eiropas sabiedrībai ir tiesības uz augstiem atbildības, pārredzamības un līdzdalības standartiem, tādēļ Lisabonas līgums šajās jomās nesīs ievērojamas pārmaiņas.
1. Skaidrāks kompetenču sadalījums
Attiecības starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību kļūs skaidrākas, attiecīgi klasificējot kompetences. Jauninājums – ES un dalībvalstu kompetences ir nepārprotami definētas Lisabonas līgumā, norādot, kur ES ir ekskluzīva, dalīta vai papildu kompetence.
• Lisabonas līgums racionalizē kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm. Balstoties uz principu, ka ES ir tikai tās pilnvaras, kas tai ir piešķirtas, Lisabonas līgumā ir ievērojams jauninājums salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu – ES kompetenču klasifikācija trīs kategorijās.
– Ekskluzīva kompetence (tikai Eiropas Savienība var pieņemt tiesību aktus tādās jomās kā muitas savienība, monetārā politika eirozonas dalībvalstīs un kopējā tirdzniecības politika).
– Dalīta kompetence (ES tāpat kā dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus tādās jomās kā iekšējais tirgus, vide, patērētāju aizsardzība, transports, enerģētika, brīvība, drošība un tiesiskums).
– Jomas, kurās darbība var būt atbalstam, koordinācijai vai kā papildu darbība (ES var darboties, atbalstot dalībvalstu rīcību, tādējādi tomēr neaizstājot to kompetenci tādās jomās kā rūpniecība, kultūra, tūrisms, izglītība, jaunatne, sports un profesionālā apmācība).
• Skaidri nosakot atbildības jomas Eiropas Savienībā, Lisabonas līgums samazina nevajadzīgas centralizācijas iespēju.
• Tāpat Lisabonas līgumā paredzētas arī decentralizētākas pieejas garantijas, lai lēmumi tiktu pieņemti iespējami tuvu pilsoņiem. Tas likumdošanā ienes vietējo un reģionālo dimensiju un norāda, ka ES jāievēro dalībvalstu nacionālā identitāte, kas ir ietverta to pamatstruktūrās, tostarp reģionālā un vietējā pašpārvalde.
2. Piekļuve informācijai
• Lisabonas līgums apstiprina, ka iedzīvotāji un valstu parlamenti varēs vērot savas valdības pārstāvju pieņemtos lēmumus, jo Ministru Padomes likumdošanas diskusijas būs atvērtas sabiedrībai.
IV. Vienota balss pasaulē
ES veicina savas vērtības un intereses visā pasaulē. ES ir pasaules lielākais tirdzniecības partneris un vislielākais palīdzības sniedzējs jaunattīstības valstīm. Lisabonas līgums nodrošinās spēcīgāku pamatu tiem principiem, uz kuriem balstās Eiropas Savienības darbība: demokrātija, likuma vara, cilvēktiesības un pamatbrīvības, cilvēka cieņas ievērošana un līdzvērtība un solidaritāte.
1. Ārējo darbību saskaņotība
• Tas, ka Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos būs arī Komisijas priekšsēdētājs un vadīs Ārlietu ministru padomi, nodrošinās lielāku saskaņotību un efektivitāti ES ārējās darbībās un uzlabos Eiropas Savienības lomu un redzamību pasaulē. Šāda kārtība arī nodrošinās Eiropas Savienībai “vienu seju” ārējās attiecībās.
• Eiropadomes priekšsēdētājs savā līmenī nodrošinās ES ārējo pārstāvību, bet tikai KĀDP jautājumos.
• Tāpat kā šobrīd Komisija turpinās pārstāvēt ES visās tās kompetencē esošajās jomās.
2. ES pasaulē
• Augstajam pārstāvim/Komisijas priekšsēdētāja vietniekam palīdzēs jauns Eiropas Ārējo darbību dienests, izmantojot ES iestāžu un dalībvalstu resursus, kā arī ES delegāciju tīkls trešajās valstīs. Tas ļaus nodrošināt efektīvāku ES un tās dalībvalstu izstrādātās politikas īstenošanu.
• Lisabonas līgums pirmo reizi ievieš īpašu juridisko pamatu humānajai palīdzībai un iespēju izveidot Eiropas Brīvprātīgās humānās palīdzības korpusu.
• Savienojot dažādas ES ārējās politikas dimensijas, piemēram, diplomātiju, drošību, tirdzniecību, attīstību, humāno palīdzību un starptautiskās sarunas, ES spēj skaidrāk izteikt savu viedokli attiecībās ar tās partnervalstīm un organizācijām visā pasaulē.
• Reformu līgums paplašina ES tirdzniecības politikas jomu, iekļaujot tiešās ārvalstu investīcijas, un stiprina Eiropas Parlamenta lomu.
3. Aizsardzības politika
• Līgumos norādīts kopējas Eiropas aizsardzības mērķis. Izmaiņās Lisabonas līgumā, salīdzinot ar pārējiem līgumiem, ņemts vērā tas, ka spējas un viedokļi par drošības un aizsardzības jautājumiem starp dalībvalstīm joprojām ievērojami atšķiras.
• Lisabonas līgums ievieš jaunu “solidaritātes klauzulu” – ES un tās dalībvalstis solidāri darbojas kopā, ja kāda dalībvalsts kļūst par teroristu uzbrukuma mērķi vai cieš dabas vai cilvēka izraisītā katastrofā.
• Saskaņā ar Lisabonas līgumu pastāv “pastāvīgas strukturētas sadarbības” iespēja starp tām dalībvalstīm, kurām ir vajadzīgās militārās spējas un kuras ir uzņēmušās kādas saistības un vēlas ciešāk sadarboties aizsardzības jomā.
• Lisabonas līgumā paredzēts, ka kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārējās un drošības politikas neatņemama sastāvdaļa un ka dalībvalstis dara pieejamas ES civilās un militārās spējas, lai īstenotu kopējo drošības un aizsardzības politiku. Tomēr tas nekādā ziņā nenozīmē likvidēt dažu dalībvalstu neitralitāti.
• Neraugoties uz izmaiņām, lēmumu pieņemšanai aizsardzības politikā joprojām nepieciešama vienprātība.
V. Drošība visiem
Lisabonas līguma mērķis ir garantēt brīvu un drošu Eiropu, kur likuma vara nodrošina visu ES iedzīvotāju brīvību. Tiek radītas jaunas iespējas cīņā pret noziedzību, terorismu un klimata pārmaiņām, kā arī energoapgādes nodrošināšanai.
1. Brīvība, drošība un tiesiskums
Cilvēki dzīvos drošākā Eiropā, jo ES var pieņemt lēmumus drošības jomā vieglāk un ātrāk Eiropa spēs efektīvāk cīnīties pret terorismu un organizēto noziedzību, novērst noziegumus, nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību.
• Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jēdziens ir ietverts jau esošajos līgumos. Tomēr Lisabonas līgums ļauj ES vieglāk rast risinājumus problēmām, ar kurām tā saskaras.
• Brīvības, drošības un tiesiskuma jomā Lisabonas līgums ir liels solis uz priekšu. Gandrīz visos svarīgos jautājumos tiks izmantots kvalificētā vairākuma balsojums. Turklāt jaunie tiesību akti šajā jomā būs Eiropas Kopienu tiesas jurisdikcijā, tādējādi nodrošinot pilsoņiem papildu aizsardzību.
• Lisabonas līgums apliecina ES apņemšanos attīstīt kopīgu imigrācijas politiku. Tas nodrošinās saskaņotu pieeju imigrācijas jautājumiem, ņemot vērā ekonomisko un demogrāfisko attīstību mūsu kontinentā un pienācīgu uzmanību pievēršot sociālajai integrācijai.
• Lisabonas līgums arī apliecina kopējas Eiropas patvēruma sistēmas radīšanu, nosakot vienotu statusu un kopējas procedūras visām personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība.
2. Klimata pārmaiņas / vide
Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām vides, sociālajām un ekonomiskajām problēmām, ar ko cilvēcei nākas saskarties. Nepieciešama steidzama rīcība, lai ierobežotu klimata pārmaiņas un novērstu nopietnas katastrofas un to ietekmi uz ekonomiku.
• Lisabonas līgumā norādīts, ka klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumi starptautiskā līmenī ir īpašs vides politikas mērķis.
• Lisabonas līgumā teikts, ka viens no ES mērķiem ir strādāt pie ilgtspējīgas attīstības Eiropā, jo īpaši balstoties uz augsta līmeņa vides aizsardzību un uzlabošanu. Apliecinājums, ka ilgtspējīga attīstība ir viens no ES pamatmērķiem tās attiecībās ar pārējo pasauli, ir Lisabonas līguma jauninājums.
3. Enerģētika
Eiropa sastopas ar jaunu izaicinājumu: kā nodrošināt konkurētspējīgu un tīru enerģiju, ņemot vērā klimata pārmaiņas, pieaugošo globālo pieprasījumu pēc enerģijas un neskaidrību par energoapgādi nākotnē. Lisabonas līgums paskaidro un papildina līgumos esošos noteikumus par enerģētiku.
• Pirmo reizi Lisabonas līgumā ir sadaļa par enerģētiku, kurā ES politikai šajā jomā noteikts par mērķi nodrošināt enerģijas tirgus pareizu darbību, sevišķi energoapgādi un energoefektivitātes veicināšanu, kā arī jaunu un atjaunojamo enerģijas veidu attīstību.
• Lisabonas līgumā arī izveidots solidaritātes princips: ja kāda dalībvalsts vai dalībvalstis saskaras ar energoapgādes grūtībām, tad pārējās dalībvalstis sniegs palīdzību.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa
Par Eiropas Savienības Reformu līgumu un Portugāles prezidentūru
Eiropas Parlamenta deputāti 12.decembrī pārrunāja Eiropadomes 13. un 14.decembra sanāksmi Lisabonā. Tajā dalībvalstu vadītāji parakstīs Lisabonas Līgumu un apspriedīs uzdevumus, kas bija jārisina Portugāles prezidentūrai, tostarp cīņu pret terorismu, Šengenas zonas paplašināšanos, migrāciju, izaugsmi un nodarbinātību, klimata pārmaiņas, ES un Āfrikas attiecības.
Žozefs Dols (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) uzsvēra, ka galvenais prezidentūras sasniegums ir vienošanās par Pamattiesību hartu un jauno līgumu, kuri uzliek Eiropas iestādēm lielāku atbildību pret pilsoņiem. Deputāts pauda atbalstu pārdomu grupas izveidei, lai plānotu Eiropas nākotni ilgākā termiņā. Ž.Dols norādīja, ka, jauno dalībvalstu viedokļa, īpaša nozīme ir Šengenas zonas paplašināšanai.
Turpinot pievērsties paveiktajam iekšlietās un tieslietās, Martins Šulcs (Sociāldemokrātu grupa) atgādināja, ka valdību sadarbība, kādu paredz Šengenas līgumi, līdz šim ļāvusi svarīgu lēmumu bloķēšanu: “Šāda pieeja bija kļūda. Līdz ar to dažām valstīm jāuzņemas viss nelegālās migrācijas slogs.” Tāpēc, lai arī cik nozīmīga būtu Pamattiesību hartas un Lisabonas līguma parakstīšana, “tas ir tikai starpsolis”, pēc kura nepieciešama tālāka rīcība.
Endrū Dafs (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) piekrita, ka Lisabonas līgums un Pamattiesību harta ievērojami veicinās ES demokrātiju, un pauda gandarījumu, ka Apvienotās Karalistes premjerministrs Gordons Brauns izšķīries piedalīties līguma parakstīšanā. “Tomēr jāraugās,” viņš teica, “lai Brauna kungs paraksta hartu ar pildspalvu, nevis zīmuli.” Tikšanās, pēc deputāta domām, ir arī iespēja sākt veidot nopietnu un izšķirīgu ES politiku Kosovā.
Brains Kroulijs (Nāciju Eiropas grupa) atgādināja, ka viņa pārstāvētā Īrija ir vienīgā valsts, kurā būs referendums par Lisabonas līguma ratifikāciju. Deputāts izteica pārliecību, ka rezultāts būs pozitīvs, ja vien informācijas kampaņa būs kvalitatīva. Piekrītot iepriekšējiem runātājiem, deputāts norādīja, ka Eiropas iedzīvotājiem līgums “nozīmē gudrāku un viedāku Eiropu”, kā arī Eiropas spēju reaģēt uz viņu ikdienas problēmām.
Daniels Marks Kons-Bendits (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) pievērsās Kosovas jautājumam, prasot stingru ES nostāju un aicinot izstrādāt darba programmu visām Balkānu reģiona valstīm. ES politikas mērķim reģionā, pēc deputāta domām, jābūt visu tās valstu integrācijai ES.
Fransiss Vurcs (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) savukārt norādīja, ka līguma parakstīšana vēl nenozīmē, ka novērsta plaisa starp ES un tās pilsoņiem: “Problēma saglabājas, un būtu labāk to atzīt un risināt.”
Jenss Pēters Bonde (Neatkarības/demokrātijas grupa) iebilda pret līguma nedemokrātisko pieņemšanas veidu: “Rīt pusdivpadsmitos premjerministri parakstīs līgumu, ko neviens no viņiem nav lasījis.” Deputāts norādīja, ka viņa politiskā grupa aicina parakstīšanu atcelt. Arī pie grupām nepiederošais deputāts Džims Alisters kritizēja līgumu, norādot, ka ES turpina ignorēt Eiropas iedzīvotāju viedokli, neskatoties uz 2005.gada referendumos gūto mācību.