Vakar, 27. oktobrī, Mālpilī tika pulcināti Latvijas pašvaldību līderi, lai apspriestu patlaban ļoti būtiskus uzdevumus. Latvijā pašlaik ir 483 pagasti, un šajā sapulcē no tiem bija pārstāvēti vairāk nekā trīs simti.

Uz šo sanāci tika aicināti Latvijas lietpratēji, kuri varētu piedalīties šobrīd aktuālo problēmu risinājumā. Tiklab no Latvijas valdības, kā arī no Saeimas un tām piekritīgo iestāžu pārstāvniecībām. Tālab Mālpils kļuva par gana respektablu forumu, kura uzdevumu kopumā nebija tikai dažu šķietami vērienīgu viendienas saskares uzdevumu risinājuma.

Latvijas pagastu vadītāju sapulces turpmākajam risinājumam tika piedāvātas vairākas rezolūcijas — "Rezolūcija par reģionālo reformu", "Rezolūcija par vietējo administratīvi teritoriālo reformu", "Rezolūcija par pašvaldību finansiālo stāvokli 2000. gadā".

Visvairāk pārdomu un rosinājumu izraisīja Latvijas pašvaldību savienības (LPS) Pagastu apvienības valdes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža referāts "Pārmaiņu laiks pašvaldībās..." ( viņa referāta tēzes ir "LV" rīcībā ), tāpat arī LPS darba grupu ziņojumi, ko sniedza Alūksnes rajona Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētāja Mētra Kalniņa ("Par reģionālo reformu"), Liepājas rajona Dunikas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Mačuļskis ("Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu"), bet it īpaši par noslēguma pārrunām, kas saistījās ar LPS sabiedriskā finansu eksperta, Valmieras rajona Valmieras pagasta padomes priekšsēdētāja Marģera Pastiljona pārdomām par pašvaldību finansiālo situāciju. Viņa referāta temats bija "Par pašvaldību pašreizējo finansiālo situāciju".

M.Pastiljona pārskata referāta tēzes balstījās uz to, ka valdība, izstrādājot 2000. gada valsts budžetu, ir turpinājusi realizēt pašvaldību ieņēmumu bāzes samazināšanu. 1999. gadā vairāk nekā 50 pašvaldībām ieņēmumi bija mazāki salīdzinājumā ar 1998. gadu, turpretī 2000. gadā 95 pašvaldībām ieņēmumi tiek prognozēti mazāki nekā 1999. gadā, t. sk. 29 pašvaldībām mazāki nekā 1998. gadā. "Vai tikai tāds varētu būt valdības iestāžu risinājums Latvijas pašvaldību turpmākajai attīstībai, jo mūsu kopīgajos pārskatos joprojām ir minēti gandrīz pustūkstotis pašvaldību, kurās dzīvo lielākā daļa Latvijas lauku iedzīvotāju?" — jautāja referents.

Mālpilī atzīmēja, ka Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta 2000. gada protokolā domstarpības ir fiksētas gandrīz par visiem jautājumiem, jo sarunu gaitā no valdības puses it kā nav bijusi vēlēšanās iedziļināties problēmās un apjaust, kādas sekas tas atstās uz pašvaldību funkciju izpildi.

Vakar Latvijas pašvaldību pārstāvju debatēs tika runāts par to, ka mūsu pašvaldībām ne tikai tiek samazināti ieņēmumi, bet arī ierobežotas iespējas saņemt aizdevumus, kas var radīt virkni pat traģisku situāciju, kad pašvaldības nevar pabeigt remontdarbus un uzsākt apkures sezonu.

Pašvaldību vadītāji pauda bažas, ka joprojām valdības un šobrīd aktuālās administratīvi teritoriālās reformas kontekstā turpinās jaunu funkciju deleģēšana, neparedzot tam reālu finansējumu. Latvijas pašvaldību vadītāju viedoklis ir tāds, ka nav iespējams rīkoties bez lata kabatā. Līdz ar to Latvijas Pašvaldību savienība pagaidām ir neziņā par to, kas reāli notiks, rēķinoties ar 2000. gada valsts budžeta projektu un tā risinājumu.

Pārspriežot rezolūciju "Par vietējo administratīvi teritoriālo reformu", Latvijas pagastu pašvaldību vadītāji nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams sagatavot un Saeimai iesniegt grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, atzīstot pašvaldību sadarbību, ja tā nodrošina stabilu un ilglaicīgu attīstības plānošanu un investīciju sadarbību, domājot par pilnvērtīgu reformas variantu, kas līdzvērtīgs teritoriju brīvprātīgai apvienošanai.

Šajā sakarā tika pieņemta "Rezolūcija par reģionālo reformu". Tās postulātā norādīts, ka reformām jākalpo iedzīvotāju interesēm, nevis iedzīvotāju intereses jāpakļauj varas un pārvaldes izdevīgumam, ka nedrīkst sagraut esošo teritoriālo iedalījumu, kamēr tā vietā nav radīta cita sabiedrībai piemērota sistēma, un ka reforma reformas dēļ nevar būt pašmērķis, tāpēc nav pieļaujama likumā "Par administratīvi teritoriālo reformu" noteikto termiņu administratīva paātrināšana. Šajā sakarā gan Mālpils apspriedes gaitā, gan arī kuluāros izskanēja vienots viedoklis: labāk trīsreiz piemērīt un tad vienreiz nogriezt.

Latvijas Pašvaldību savienības pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs sarunā ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Andri Jaunsleini un Saeimas deputātu Jāni Lagzdiņu; Latvijas pagastu vadītāju sapulces prezidijā: Valmieras pagasta padomes priekšsēdētājs Marģeris Pastiljons, Aleksandrs Lielmežs, Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētāja Mētra Kalniņa un Dunikas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Mačuļskis; saieta dalībniekus uzrunāja īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs un Valsts prezidentes padomniece Inese Vaidere

Turpinājums — 2.lpp.