Vakar, 27. oktobrī, Mālpilī pulcējās Latvijas pašvaldību vadītāji, lai apspriestu reģionālo reformu un vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu

Turpinājums no 1.lpp.

Uzmanīgi ieklausījies sapulces dalībnieku teiktajā, runā

īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās

Jānis Bunkšs:

— Sveicu jūs šajā kārtējā darba sanāksmē! Mēs maijā, tiekoties Jaunpilī, panācām vienošanos. Kā tā ir izpildīta, par to jums spriest. Vēlos atgādināt dažas šīs vienošanās tēzes. Mēs bijām vienojušies, ka sākam ar izpēti, valdība nodrošina izpētes procesu un tā finansējumu. Šajā darbā valdība šobrīd ir pusceļā, ceram, ka līdz gada beigām pabeigsim izpēti 17 rajonos. Arī nākamā gada spiedīgajos budžeta apstākļos ir ieplānots — un esmu pārliecināts, ka mēs spēsim, — veikt teritoriālo izpēti pārējos deviņos rajonos. Saskaņā ar vienošanos esam likumā iestrādājuši jūsu vēlmi, ka paralēli notiek, ja varētu tā teikt, sacensība, konkurence starp diviem dažādiem instrumentiem ar mērķi uzlabot pašvaldību darbu. Likuma ietvaros piedāvājam divus instrumentus — pašvaldību apvienošanos, (te neapšaubāms līderis ir Kandavas pašvaldība) un sadarbības projektiem. Sadarbības projekti jau tiek realizēti gan Ziemeļkurzemē, gan Liepājas rajonā, gan Madonā, gan citur. Mēs no valsts budžeta esam mēģinājuši šajā gadā atbalstīt 12 dažādus projektus. Nākamajā gadā mēs būtu ar mieru šo atbalstāmo projektu skaitu, paredzot arī līdzekļus valsts budžetā, palielināt līdz piecdesmit. Tādā veidā tiktu nodrošināta Valdības deklarācijas tēze — būtiski palielināt pašvaldību administratīvā dalījuma mērogu.

Par reģionālo reformu. Jā, es varu piekrist, ka reģionālā reforma ir tikai sagatavošanas procesā, valdība ir akceptējusi tikai noteiktus konceptuālos virzienus, ir pateikusi, ka šī reforma, ministram strādājot sadarbībā ar jums, varētu tikt sākta ar 2001.gada martu. Bet, lai līdz tam tiktu, vēl ir vajadzīgs daudz darba, vajadzīgs jūsu atbalsts, izpratne, vērtējums. Un aptauja, kas pašlaik jums tiek piedāvāta, ir pirmā visaptverošā konsultācija ar jums.

Domāju, ka manis un izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes parakstītajā vienošanās dokumentā jūs neatradīsit jautājumu par vidusskolu centralizāciju. Tas ir jautājums, kas uzdodams jums. Šis jautājums vairāk ir atkarīgs no vietējās administratīvi teritoriālās reformas gaitas, ne tik daudz no centrālās valdības funkciju nodošanas pašvaldībām.

Kopā ar šīm funkcijām, kas iezīmētas protokolos, maksimāli tuvāk iedzīvotājiem, tuvāk vēlētājiem, varētu tikt nodota rīcība ar gandrīz 150 miljoniem latu. Jā, naudas nebūs vairāk, tā tiks pārdalīta, bet ir pārliecība, ka šo naudu jūs spēsit likt lietā daudz labāk, nekā to spētu centrālās valdības ierēdņi galvaspilsētā.

Te izskanēja salīdzinājums ar lielajām impērijām, dažādiem lieliem veidojumiem. To varbūt nevajadzētu traktēt tikai tā. Protams, mums ir nepatīkamā kolhozu laika pieredze, mums ir ļoti sūrā pieredze no Padomju Savienības laikiem. Bet tajā pašā laikā mēs šobrīd konkursa veidā esam gatavi iekļauties citā lielā apvienībā — Eiropas Savienībā. Es vēlu, lai mūsu reforma notiktu nevis ar brutālu spēku, bet konkursa veidā. Un lai tik tiešām tie, kas ir sagatavojušies un izteikuši vēlmi šajā procesā piedalīties, arī būtu reāli kandidāti.

Esmu viens no šīs reformas realizētājiem un jūtos atbildīgs par to, lai tā notiktu pārdomāti, atbilstoši iedzīvotāju un pašvaldību interesēm, esmu šeit, lai jūs saprastu. Uz sapratni aicinu arī tālākā darba dienas gaitā.

Tad atsevišķu viedokli izsaka

Valsts prezidentes

padomniece ekonomikas

un politikas jautājumos

Inese Vaidere:

— Man ir liels prieks un gods, ka man tika dots vārds šajā sanāksmē, kas, manuprāt, ir viena no nozīmīgākajām. Vispirms es gribētu teikt dažus vārdus Valsts prezidentes vārdā. Valsts prezidente šobrīd uzturas vizītē Briselē un nevar būt šeit. Taču jautājumi, kurus jūs šodien skatāt, Valsts prezidentei ļoti rūp. Mēs esam diskutējuši par administratīvi teritoriālo reformu no dažādiem aspektiem, esam izdarījuši secinājumus. Nedaudz izklāstīšu savu viedokli. Domāju, ka tas mums ir kopējs. Kad noklausījos pirmos trīs runātājus, jāteic, gandrīz vairs nav ko piebilst, visam teiktajam var tikai piekrist.

Mana rūpe, jau vismaz trīs gadus, ir bijuši īpaši atbalstāmie reģioni. Protams, īpaši atbalstāmie reģioni nav visa Latvija, lai gan arī šo programmu, vienu no nedaudzajām, kas reāli darbojas, mums ir bijis grūti gan veidot, gan īstenot tādēļ, ka administratīvi teritoriālā reforma un reģionālā reforma joprojām notiek tikai vārdos. Varbūt tas ir nedaudz skarbi teikts, bet šķiet, ka reforma, kas notiek jau piecus gadus, joprojām ir nesagatavota. Un tas laikam ir pats sliktākais. Cilvēkiem jau pirms vairākiem gadiem ir pateikts, ka notiks reformas, bet joprojām nevar pateikt — kā un kad tas notiks.

Gribu uzsvērt to, ko teica arī iepriekšējie runātāji, — ka skaitam tiešām nav nozīmes. Ja reforma ir vajadzīga, tad tikai tāpēc, lai cilvēkiem būtu labāk dzīvot. Tas nozīmē, ka ir darbs, cilvēks var izglītoties un izglītot savus bērnus, var saņemt medicīniskos pakalpojumus, nokārtot savas juridiskās lietas un risināt citus sadzīves jautājumus. Ja reformas rezultātā to visu izdarīt būs vieglāk, labāk un efektīvāk, tad reforma ir vajadzīga. Ja ne — tad kam tā ir vajadzīga. Manuprāt, arī šoreiz reformas nav sāktas no pareizā gala. Nav nopietni — paziņot kādu reģionu skaitu, ja tam nav nopietna ekonomiskā un sociālā pamatojuma. Tas nozīmē, ka reforma uz kādu laiku apstāsies, tiks veiktas aptaujas, zinātniskie pētījumi. Manuprāt, lai reformu īstenotu, tas būs jāizdara. Var, protams, pamatoti kritizēt mūsu ekonomistus un finansistus, bet datoristi, skaitļotāji un programmētāji mums ir labi. Ir izstrādāti dažādi matemātiskie modeļi, un modelēt situāciju atbilstoši Latvijas apstākļiem — tas nav nepaveicams uzdevums.

Manuprāt, Bunkša kungs šodien šajā sanāksmē no jums saņem nopietnu mandātu, tas ir, ne tikai informēt valdību, bet pārliecināt valdību par jūsu rezolūciju, jūsu teiktā patiesību un nepieciešamību, lai veiktu reformu.

Pagasti ir tās reālās Latvijas organisma šūniņas, kurās viss notiek un no kurām faktiski viss ir atkarīgs. Lai vairojas šo mazo šūniņu spēks, un lai valdība mums turpmāk palīdz!

Latvijas pagastu vadītāju kopsapulcē izskanēja simtiem priekšlikumu, ko varētu reducēt uz apziņu: mēs ejam uz priekšu. Tālab mūsu interesēs ir Latvijas pašvaldību reforma, kas atbilstu Eiropas standartiem un galvenokārt Latvijas iedzīvotāju interesēm. Mūsu apriņķu un mūsu pagastu kopība ir gana vēsturiska un tamlīdz arī atbilstīga pasaules prasībām. Kā vakar Mālpilī izteicās lielum lielais vairākums Latvijas pašvaldību vadītāju kopsapulces dalībnieku, — nestrēbsim karstu, jo mūsu rīcībā ir kolosāla laika rezerve.

Jo nav jau runa tikai par četriem vai deviņpadsmit reģioniem, pat par vēsturiskajiem Latvijas apgabaliem, kuros vajadzētu atgriezties jau rīt pie brokastu galda. Pašvaldību vadītāji Mālpilī atgādināja, ka mums jādzīvo nevis tikai šodienai, bet galvenokārt rītdienai.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors pašvaldību lietās

Attēlos no augšas uz leju: pagastu vadītājus Mālpilī sveic Andris Jaunsleinis; referātu "Pārmaiņu laiks pašvaldībās" nolasa Aleksandrs Lielmežs; darba grupu ziņojumus sniedz Marģeris Pastiljons un Jānis Mačuļskis; ziedus un apsveikuma vārdus saņem Dundagas pagasta padomes priekšsedētājs Gunārs Laicāns, kuram par ieguldījumu teritoriālās reformas veicināšanā piešķirta Ministru kabineta balva