Par Valsts kontroles atzinumiem:

Aizsardzības ministrijā

Aizsardzības ministrija (AM) nenodrošina pietiekamu tās padotībā esošo valsts aģentūru darbības pārraudzību. To darbībā ir pieļauti Publisko aģentūru likuma normu pārkāpumi, tāpēc pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi netiek izlietoti tiesiski un efektīvi.

Aizsardzības ministrijas padotībā esošo valsts aģentūru darbības vidēja termiņa plānošanas dokumenti netiek laikus sagatavoti vai aktualizēti un resursu piešķiršana šo aģentūru funkciju veikšanai ne visos gadījumos ir balstīta uz to sasniedzamajiem darbības rezultātiem.

AM nav izstrādājusi tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu ilgtermiņa attīstības plānu, tā radot risku valsts aizsardzības īpašumu efektīvai apsaimniekošanai un racionālai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.

Nesakārtotās bijušo PSRS armijas objektu dokumentācijas dēļ 2006.gadā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra (AĪVA) zemesgrāmatā reģistrējusi tikai 50% no AM valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kas bija jāreģistrē 2006.gadā.

Revīzijā tika atklāts, ka AĪVA nav izveidota AM valdījumā esošo un valsts aizsardzības vajadzībām nomāto nekustamo īpašumu datubāze. Tas rada risku, ka AM padotības iestādēs netiek atklāti prettiesiskas rīcības gadījumi ar AM valdījumā un lietošanā esošajiem nekustamā īpašuma objektiem.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā (LĢIA) nav nodrošināta MK noteikumos noteikto Valsts informācijas sistēmu vispārējās drošības prasību izpilde, tāpēc pastāv risks, ka LĢIA ģeodēziskā un kartogrāfiskā informācija var tikt nesankcionēti izmantota vai zaudēta.

Tiesiskā regulējuma trūkuma rezultātā par valsts budžeta līdzekļiem iegūtie kartogrāfiskie dati un izveidotie kartogrāfiskās informācijas avoti patlaban netiek novērtēti un uzskaitīti. Šāda situācija rada risku kartogrāfisko datu un informācijas sistēmu turpmākas izmantošanas tiesiskumam.

Latvijas kara muzejā (LKM) nav noteikts apmeklētājiem un pētniekiem darbam izsniedzamo priekšmetu apjoms, to uzskaites un pārbaudes kārtība, kas rada risku, ka LKM nav nodrošināta pietiekama Nacionālā krājuma izmantošanas drošība. Turklāt LKM telpās atrodas dzīvoklis, kurā dzīvo ar LKM pamatdarbību nesaistītas personas. Tas rada risku, ka nacionālā krājuma priekšmeti var tikt izsaimniekoti un tiem netiek nodrošināti atbilstoši uzglabāšanas apstākļi.

Valsts kontrole (VK) pēc veiktās likumības revīzijas ir izstrādājusi 12 ieteikumus AM, kuru izpildei atbilstoši ieteikumu izpildes grafikam tiks sekots līdzi.

Revīzija ar mērķi iegūt pārliecību, ka AM tiek veikta tās padotībā esošo aģentūru darbības pārraudzība un ka šo aģentūru darbība atbilst normatīvo aktu prasībām, veikta par periodu no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 30.aprīlim. 

Valsts kontrole: Aizsardzības ministrijas padotībā esošo valsts aģentūru darbībā netiek ievērots likums. Pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi netiek izlietoti tiesiski un efektīvi.

Iekšlietu ministrijā

Iekšlietu ministra apstiprinātajā 2007.gada centralizēto iepirkumu plānā iekļautie iepirkumi pārcelšanās izdevumu un telpu aprīkojuma izdevumu segšanai Rīgā, Gaujas ielā 15, par 1 248 280 latiem jeb 31,5% pārsniedz Ministru kabineta rīkojumā šim mērķim paredzēto summu, tā radot risku, ka valsts budžeta līdzekļi var tikt iztērēti neefektīvi. Valsts kontrole uzskata, ka, tā kā ēka 2007.gadā netiek nodota ekspluatācijā, nomai paredzētos līdzekļus izlietot citiem mērķiem nav likumīga pamata.

Par nopietnu pārkāpumu VK uzskata, ka 2006.gada iekšlietu ministra apstiprinātajā centralizēto iepirkumu plānā Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai (Aģentūra) bija paredzēts veikt 29 centralizētā iepirkuma procedūras, bet faktiski Aģentūra 2006.gadā ir veikusi 55 procedūras par kopējo summu 20 937 167 lati. Savukārt gada pārskatā par pārvaldes līguma izpildi Aģentūra iekšlietu ministram atskaitījās vien par 20 centralizēti veiktajām iepirkuma procedūrām, neuzrādot 35 iepirkuma procedūras par kopējo summu 6 808 711 lati bez PVN.

Konkursa komisija, sagatavojot pretrunīgu konkursa “Par degvielas iegādi vairumtirdzniecības bāzē Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm 2007.–2010.gadā” iepirkuma dokumentāciju, iespējams, ir maldinājusi potenciālos pretendentus un samazinājusi to loku, radot risku, ka netika iegūts visizdevīgākais piedāvājums.

VK atklājusi, ka Aģentūrā nav izveidota iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošinātu, ka iepirkumu līgumi tiek slēgti atbilstoši centralizēto iepirkumu procedūru komisiju pieņemtajiem lēmumiem. Revīzijā konstatētas trīs procedūras, kurās noslēgti līgumi, kas pārsniedz iepirkumu komisijas lēmumos noteikto apjomu par 117 000 latu. Divos gadījumos par kopējo līguma summu 195 000 latu Iekšlietu ministrijas padotības iestādes līgumus par degvielas piegādi noslēgušas ar piegādātājiem, kas attiecīgajā iepirkumā nav atzīti par uzvarētājiem.

Pēc veiktās likumības revīzijas VK ir izstrādājusi 14 ieteikumus Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai, kuru izpildei atbilstoši saskaņotam grafikam tiks sekots līdzi.

Revīzija veikta par laiku no 2006.gada 1.maija līdz 2007.gada 30.aprīlim, analīzei izmantoti arī dati par 2005.–2007.gadu. 

Valsts kontrole: Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra vairākkārt pārkāpusi Publisko iepirkumu likumu un nav ievērojusi brīvas konkurences un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas pamatprincipus.

Izglītības un zinātnes ministrijā

Atbilstoši Izglītības likumam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atbildīga par vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā, taču valstī netiek nodrošināta kvalitatīva izglītības politikas realizācija, nav izstrādāta vienota vispārējās izglītības realizācijas un uzraudzības sistēma, laikus netiek konstatētas radušās problēmas un netiek veikts plānveidīgs darbs, lai sasniegtu noteiktos mērķus.

Nav iespējams iegūt informāciju par to, cik gadā izmaksā vispārējā izglītība, jo valsts finansējums vispārējai izglītībai dažādās IZM budžeta programmās iekļauts gan pilnā, gan daļējā apjomā, bet attiecībā uz pašvaldību izdevumiem vispārējai izglītībai IZM informāciju neapkopo.

Nav noteikti vienlīdzīgi principi izdevumu noteikšanai uz vienu vispārējās izglītības skolēnu. Saskaņā ar revīzijas apjomā iekļauto pašvaldību sniegto informāciju pašvaldību izdevumi gadā uz vienu vispārējās izglītības skolēnu var atšķirties pat 42 reizes.

VK neguva pārliecību, ka pamatizglītības saturs atbilst skolēnu vecumposma īpatnībām. Noteikto pamatprasību skaits katra mācību priekšmeta apguvei ir pārāk liels, kā rezultātā var rasties skolēnu psiholoģiskā pārslodze.

IZM nav organizējusi pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu, lai arī Izglītības likums, kas paredz IZM veikt šo funkciju, ir spēkā no 1999.gada 1.maija. Pedagogu atalgojuma sistēma ir nepilnīga, jo Pedagogu darba samaksas noteikumos nav skaidri noteikta darba laika uzskaites kārtība. Pastāv risks, ka laikā, par kuru veikta revīzija, pedagogi ir strādājuši virsstundas, par to nesaņemot atbilstošu atalgojumu.

Kopš 2006.gada 1.janvāra pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu bibliotēkās saskaņā ar noteikto finansēšanas normatīvu bibliotēkas dibinātājam grāmatu iegādei un periodiskajiem izdevumiem jānodrošina ne mazāk kā septiņi lati uz vienu skolēnu un pedagogu. VK secinājusi, ka 2006.gadā normatīvu ievērojušas tikai sešas pašvaldības no 31 revīzijas laikā apmeklētās pašvaldības. Tātad nepietiekama finansējuma apstākļos skolēniem var tikt uzdots pirkt mācību grāmatas, tādējādi nenodrošinot Satversmē noteiktās skolēnu tiesības uz bezmaksas vispārējo izglītību.

Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu īstenošanai nav noteikti nepieciešamie mācību līdzekļi, un var netikt izpildītas mācību priekšmetu standartos noteiktās prasības, vai arī, lietojot nepiemērotus mācību līdzekļus, var tikt apdraudēta skolēnu drošība un veselība.

IZM Izglītības informatizācijas sistēmas ietvaros ir izveidots Pedagogu reģistrs un Obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites reģistrs, taču tie nesniedz ticamu informāciju. Revīzijas laikā, analizējot reģistru kopijas, tika konstatēts, ka, piemēram, 55 gadus veca pedagoga stāžs var būt 230 gadi, vai arī ieraksts par vienu pedagogu atkārtojas četras reizes, bet Obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites reģistrā tika konstatēts, ka viens skolēns var tikt reģistrēts 2–5 reizes. Vienā rajonā šādu vairākkārtēju ierakstu skaits tika konstatēts 2888 reizes.

VK pēc veiktās likumības revīzijas ir izstrādājusi 39 ieteikumus IZM, kuru izpildei atbilstoši ieteikumu izpildes grafikam tiks sekots līdzi. Ieteikumi kopumā vērsti uz vispārējās izglītības sistēmas un to reglamentējošo iekšējo un ārējo normatīvo aktu pilnveidošanu, lai novērstu sadrumstalotu vispārējās izglītības sistēmas īstenošanu un veicinātu izglītības kvalitātes celšanos.

Revīzija ar mērķi pārliecināties, vai vispārējās izglītības sistēma Latvijā tiek organizēta un īstenota atbilstoši normatīvajiem aktiem, veikta par laiku no 2004.gada septembra līdz 2007.gada septembrim.

Valsts kontrole: Izglītības un zinātnes ministrija nespēj nodrošināt vispārējās izglītības iegūšanas atbilstību likumdošanai un izvirzītajiem mērķiem.

Valsts kontroles informācija