Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Bieži vien, kad tiek izstrādāti pilnībā jauni vai grozīti jau esošie normatīvie akti, šajā jaunrades procesā likumdevējam mēdz pārmest gan diskusiju, gan konsultāciju trūkumu ar kompetentiem zinātniekiem un praktiķiem, kas sevi jau apliecinājuši attiecīgajā tiesību jomā.

Arī šobrīd tiek izstrādāts kāds ļoti būtisks normatīvā akta projekts – Šķīrējtiesu likums, kam jau ir konkrētas aprises un saturs. Ņemot vērā šā tiesību akta nozīmīgumu, “Jurista Vārds” šoreiz veltīts šķīrējtiesām, lasītājiem piedāvājot plašu zinātnieku un praktiķu diskusiju par Tieslietu ministrijas izstrādāto Šķīrējtiesu likumprojektu. Šajā diskusijā izskan kā kritika un iebildumi, tā arī ierosinājumi pārdomām un jau konkrēti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei.

Tādējādi kopumā astoņu autoru viedoklis lasītājiem ļaus iedziļināties dažādos šķīrējtiesu institūta aspektos un problēmjautājumos, bet par devīto autoru varētu uzskatīt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu, jo rubrikā “Tiesību prakse” atrodami trīs dažādi ar šķīrējtiesu saistīti lēmumi.

• Baiba Broka. “Šķīrējtiesu reglamentācija jaunajā likumprojektā”

Laikā no 2005.gada 22.augusta līdz šim brīdim Šķīrējtiesu likumprojekta darba grupa vairākkārt ir mainījusies, līdz ar to katra darba grupa ir nākusi ar savu redzējumu, kas šobrīd kompilācijas veidā atspoguļojas Šķīrējtiesu likumprojektā. Raugoties no teorētiski doktrinālā viedokļa, šķīrējtiesa (Arbitration) ir visformālākais no alternatīvās strīdu risināšanas procesiem, tomēr pēc definīcijas tas iekļaujas šajā jēdzienā, jo ir alternatīva tiesai.

• Kalvis Torgāns. “Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanai der sevišķās tiesāšanas kārtība”

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie projekti “Šķīrējtiesu likums” un “Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz jaunu šķīrējtiesas sprieduma pārbaudes procedūru – tā pārsūdzēšanu (par to, kādēļ pareizāk būtu lietot terminu “apstrīdēšana”, lasiet turpinājumā). Ilgus gadus gan pirms, gan pēc Civilprocesa likuma pieņemšanas šķīrējtiesas spriedums Latvijā bija uzskatāms par galīgu, neapstrīdamu un izpildāmu.

• Gaļina Žukova. “Likumprojekta noteikumi: iebildes un priekšlikumi”

Šķīrējtiesas procesa kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no šķīrējtiesnešu zināšanām, profesionalitātes un ētikas. Līdz ar to tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kas ir spējīgi nodrošināt strīdus pušu cerēto procesa kvalitāti, ir viena no pušu autonomijas principa pamatizpausmēm. Pušu brīvība izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda izšķiršanai ir arī viens no arbitrāžas stūrakmeņiem. Šis princips gan tiek konsekventi noraidīts Tieslietu ministrijas piedāvātajā Šķīrējtiesu likumprojektā. Šajā rakstā izskatītas, no vienas puses, likumprojektā izvirzītās prasības šķīrējtiesnešiem, bet, no otras puses, prasība pastāvīgām institucionālajām šķīrējtiesām reģistrēt šķīrējtiesnešu sarakstus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

“Jurista Vārda” redakcija