Valsts sekretāru 2007.gada 13.decembra sanāksmē

MK: Par vadības līgumu apmēra pakāpenisku samazināšanu

Valsts sekretāru sanāksmē 13.decembrī izsludināts Valsts kancelejas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumos Nr.46 “Noteikumi par vadības līgumiem””.

Jaunā darba samaksas sistēma tiešās pārvaldes iestādēs pilnībā ir spēkā kopš 2007.gada 1.jūlija, nodrošinot pakāpenisku valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma līmeņa tuvināšanu privātajam sektoram, sasniedzot reformas mērķi – 80% no atbilstoša speciālista darba samaksas privātajā sektorā līdz 2010.gadam. Reformas rezultātā būtiski ir samazinājies vadības līgumu skaits. Saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes informāciju, salīdzinot ar 2006.gadu, 2007.gadā vidējais nodarbināto īpatsvars ministrijās, ar kurām noslēgts vadības līgums, samazinājās par 14 procentu punktiem. Aptuveni trešajā daļā ministriju 2007.gadā vadības līgumi vispār nav slēgti. Pārējās ministrijās ir samazinājies par vadības līgumiem izmaksātā atalgojuma īpatsvars kopējā atalgojumā.

Ņemot vērā, ka valsts sektorā nodarbināto darba samaksas reformas īstenošanai 2008.gadā un turpmākajos gados netiek piešķirts finansējums pilnā apjomā, kā tas sākotnēji bija plānots apstiprinātajā Koncepcijā par vienoto darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem, un lai valsts pārvaldē spētu nodrošināt efektīvu darba izpildi un konkurētspējīgu darba samaksu, noteikumu projekts paredz pakāpeniski samazināt vadības līgumu apmēru, lai 2010.gadā tas nepārsniegtu 40% no strādājošajam noteiktās mēnešalgas.

Projekts ir izskatīts un atbalstīts Valsts sektora darba samaksas komisijā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot noteikt skaidru regulējumu akciju pirkšanas tiesību izmantošanas ienākuma aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi darba devējam būs skaidri nosacījumi, kādos tas īsteno darbinieku finansiālo iesaisti. Likuma grozījumu projekts 13.decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pašlaik likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli nav atrunāta kārtība, kā ar nodokli apliekams ienākums, kas gūts no akciju pirkšanas tiesību piešķiršanas vai izmantošanas. Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredz aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumu no akciju (kapitāla daļu) pirkšanas tiesību izmantošanas, kuras piešķirtas uz darba attiecību pamata vai kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklim.

Likumprojekts paredz arī nerezidentu ienākumu no akciju (kapitāla daļu) pirkšanas tiesību izmantošanas aplikt ar IIN, ja akciju pirkšanas tiesību piešķiršana ir saistīta ar kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa pienākumu veikšanu.

Likumprojektā iestrādātas normas, kā maksātājs nosaka apliekamo ienākumu no akciju pirkšanas tiesību izmantošanas, kā arī akciju tirgus vērtību akciju pirkšanas tiesību izmantošanas dienā gan tām akcijām, kas ir publiskajā apgrozībā, gan arī tām akcijām, kuras nav publiskajā apgrozībā.

Turklāt likumprojekts paredz atvieglojumu, t.i., par ienākumu no akciju pirkšanas tiesību izmantošanas, kas piešķirtas fiziskai personai uz darba attiecību pamata vai kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklim, kas nepārsniedz 500 latu, ir atbrīvotas no IIN.

Lai nodrošinātu IIN nomaksas kontroli, kapitālsabiedrība līdz pēctaksācijas gada 1.februārim kopā ar paziņojumu par algas nodokli iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem, kuriem taksācijas gada laikā ir piešķirtas akciju (kapitāla daļu) pirkšanas tiesības atbilstoši kapitālsabiedrības akciju (kapitāla daļu) pirkšanas tiesību plāna noteikumiem un to gūto apliekamo ienākumu. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam būs informācija par fiziskajām personām, kurām kapitālsabiedrība ir piešķīrusi akciju (kapitāla daļu) pirkšanas tiesības, un šī informācija ļaus kontrolēt nodokļa nomaksu.

Izstrādājot likuma grozījumus, notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Fondu biržu un auditorfirmu pārstāvjiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Liepājas universitātes Satversmi

Liepājas Pedagoģijas akadēmija drīzumā varētu iegūt universitātes statusu – 13.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Liepājas universitātes Satversmes likumprojekts, virzot to apstiprināšanai uz Ministru kabinetu. Galavārds būs jāpieņem Saeimai. Lai turpmāk vienkāršotu augstskolu – atvasināto publisko personu satversmju apstiprināšanas kārtību, plānots veikt grozījumus Augstskolu likumā, tādējādi augstskolas pašas varēs apstiprināt savu Satversmi, to saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Grozījumi Augstskolu likumā šā gada 29.novembrī tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar Augstskolu likumu vārdu “universitāte” savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kura piedāvā bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas un doktora studiju programmās promocijas darbu aizstāvēšana notiek katru gadu, kurā vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds un kura izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās studiju programmās.

Liepājas Pedagoģijas akadēmija šobrīd ir lielākā augstskola Kurzemē, kas piedāvā apgūt vairāk nekā 40 studiju programmu. Augstskola tika dibināta 1954.gadā, un tajā studē vairāk nekā 3000 studentu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par šābrīža situāciju Latvijas darba tirgū

Latvijas darba tirgū šobrīd vērojama neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, 52% strādājošo nestrādā atbilstoši iegūtajai izglītībai, darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām, 24% jeb vidēji katrs ceturtais strādājošais saistīts ar nereģistrētās nodarbinātības izpausmēm darba tirgū – tie ir tikai daži no secinājumiem, kuri apkopoti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā ziņojuma projektā par situāciju Latvijas darba tirgū.

Balstoties uz LM veiktajiem darba tirgus pētījumiem, izstrādāts informatīvā ziņojuma projekts par statistiskās un analītiskās informācijas ieguves rezultātiem sociālajā, izglītības un nodarbinātības jomā, kurš 13.decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.  

“Darba tirgus pētījumu rezultāti ļauj izdarīt pamatotus un daudzpusīgus secinājumus par situāciju Latvijas darba tirgū. Valsts politikas veidotājiem tie atklāj esošās nepilnības, kā arī iezīmē nākotnē veicamos pasākumus un uzdevumus. Iegūtie secinājumi un piedāvātie ieteikumi būtu jāizmanto vienota un stratēģiska redzējuma izstrādei par turpmāko mūsu valsts ekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar demogrāfisko situāciju, izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, tehnoloģisko progresu, darbaspēka migrāciju un izmaiņām izglītības sistēmā,” uzskata LM speciālisti.

Tāpat ziņojuma projektā secināts, ka Latvijā 14,6% strādājošo vienlaikus aizņem vairākas darbavietas, augstskolu absolventiem ir nepietiekamas praktiskās iemaņas apgūtajā specialitātē, iespēja saņemt lielākus ienākumus ir galvenais motīvs, kāpēc iedzīvotāji vēlas izceļot uz ārzemēm. Savukārt paaugstinātam ilgstošā bezdarba riskam ir pakļauti pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, bezdarbnieki bez vidējās izglītības, kuri dzīvo ārpus rajonu centriem, bezdarbnieki bez darba pieredzes, Latgales iedzīvotāji.

Tā kā ministrijas veiktajiem pētījumiem ir plaša pielietojamība gan politikas izstrādē, gan tās ieviešanā, LM rosina ar nodarbinātības, izglītības, sociālās un reģionālās politikas jomu saistītās valsts pārvaldes iestādes paredzēt konkrētus pasākumus pētījumos identificēto uzdevumu īstenošanai un trūkumu novēršanai.

Lai apzinātu visdažādākos darba tirgus attīstību ietekmējošos aspektus un nākotnē valsts varētu izstrādāt aizvien mērķtiecīgāku rīcībpolitiku nodarbinātības, sociālās drošības un izglītības jomā, pēc LM pasūtījuma laikā no 2004.gada oktobra līdz 2007.gada jūnijam ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tika īstenoti 13 apjomīgi pētījumi.

Veiktajos pētījumos padziļināti un vispusīgi analizēta situācija Latvijas darba tirgū, piemēram, pētīta darbaspēka profesionālā un ģeogrāfiskā mobilitāte, darba apstākļi un riski Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība, Latvijas darba tirgus specifiskās problēmas, veikts darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma novērtējums, sniegtas prognozes par profesiju grupām un nozarēm, kas tuvākajos gados varētu saskarties ar darbaspēka trūkumu.

Divi pētījumi veltīti, lai noskaidrotu augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālo darbību pēc mācību beigšanas, kā arī profesionālo un augstāko izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām. Citos pētījumos aplīkota arī nodokļu politikas un dzimumu līdztiesības ietekme uz nodarbinātību.

Kopumā pētījumu gaitā aptaujāti 58 tūkstoši iedzīvotāji un 150 nozares eksperti.

Projekta “Labklājības ministrijas pētījumi” kopējās izmaksas bija vairāk nekā 2 miljoni latu. 75% no tā izmaksām sedza Eiropas Sociālais fonds, bet 25% – valsts budžets.

LM: Par priekšlikumiem alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstībai

Lai veicinātu alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstību, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi priekšlikumus, kas ļautu tām pašvaldībām, kurām nav iespēju un lietderības veidot grupu mājas (dzīvokļus), iepirkt šos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem no citām pašvaldībām.

Tas nozīmē, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem arī no tām pašvaldībām, kurās nav grupu māju (dzīvokļu), varētu saņemt šos pakalpojumus un integrēties sabiedrībā.

Tāpat iecerēts, ka cilvēkiem būs iespēja brīvi izvēlēties, kuras pašvaldības grupu mājā (dzīvoklī) viņi vēlētos sākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes institūcijas. Tas veicinātu cilvēku veiksmīgāku atgriešanos sabiedrībā viņiem pazīstamā un drošā vidē. 

“Nereti cilvēki, kuri ilgstoši ir dzīvojoši sociālās aprūpes centrā, kas atrodas tālu no viņu dzimtās pašvaldības, ir zaudējuši saikni ar to. Tāpēc šiem cilvēkiem būtu iespēja pašiem izvēlēties, kuras pašvaldības grupu mājā (dzīvoklī) turpināt dzīvot,” skaidro LM speciālisti.

Jauno kārtību paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Grozījumus 13.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Kad cilvēks ir sagatavojies patstāvīgai dzīvei, viņš no pusceļa mājas pārceļas uz grupu māju vai dzīvokli, kur dzīvo kopā ar citiem bijušajiem aprūpes centru klientiem. Tas ir atsevišķs dzīvoklis vai dzīvojamā māja, kurā sākas cilvēka jaunā dzīve.

Šeit cilvēki parasti var iegūt arī pirmo īsto darbavietu izveidotajās specializētajās, piemēram, kokapstrādes, šūšanas, aušanas un pīšanas, darbnīcās. Nepieciešamības gadījumā viņiem ir pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi un tiek nodrošināts individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par nepieciešamo nekustamo īpašumu posma Viskaļi–Koknese būvniecībai

13.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Satiksmes ministrijas rīkojuma projekts par nekustamā īpašuma pirkšanu valsts autoceļa E22 Tīnūži–Viskaļi–Koknese posma Viskaļi–Koknese būvniecības projekta īstenošanai.

Posma Viskaļi–Koknese (aptuvenais garums 18 km) būvniecībai plānots iegādāties zemi 5042 m² platībā, kā arī angāru, kas atrodas šajā teritorijā. Šīs teritorijas iegādei paredzētie finanšu līdzekļi ir aptuveni 55 tūkstoši latu. Šos izdevumus apmaksātu no 2008.gada valsts budžeta Satiksmes ministrijas budžeta programmas 45.00.00 “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” paredzētajiem līdzekļiem.

Posms Viskaļi–Koknese daļēji būs jaunizbūvēts ceļš, kas nozīmē, ka iepriekš autoceļa šajā posmā nav bijis. Iepirkuma konkurss par šā posma būvniecību sāksies tad, kad Satiksmes ministrija iegādāsies nepieciešamo nekustamo īpašumu. Šā posma būvniecībai paredzēti aptuveni 93,5 miljoni eiro (neiekļaujot PVN).

Valsts autoceļa E22 Tīnūži–Viskaļi–Koknese būvniecība ir viens no būtiskajiem infrastruktūras projektiem Austrumu virzienā.

Rīkojuma projekts vēl ir jāapstiprina valdībā.

SM: Par Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu

13.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma grozījumu projekts, kur tiek precizētas vairākas šā likuma normas.

Pirmkārt, precizēta norma par atbilstības sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām. Projekts paredz likumā iekļaut deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā notiek atbilstības sertifikātu izsniegšana un anulēšana, tā nodrošinot izglītības kvalitāti.

Otrkārt, plānots no pašreizējā likuma izslēgt 40.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka tankkuģiem ar izolētā balasta tilpnēm Latvijas ostās piemēro ostu maksas atlaides atbilstoši samazinātajai bruto tilpībai. Šī norma Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā tika iekļauta, lai piemērotu Padomes 1994.gada 21.novembra Regulu (EK) Nr.2978/94, ar ko īsteno Starptautiskās jūras organizācijas Rezolūciju A.747 (18) par balasta tilpņu tilpības noteikšanu naftas tankkuģiem ar izolētā balasta tilpnēm. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 18.februāra Regulu (EK) Nr.417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem no 2007.gada 31.decembra Regula Nr.2978/94 tiek atcelta, jo tās piemērošanai zūd praktiska nepieciešamība.

Līdz ar šiem grozījumiem tiek optimizēta arī VAS “Latvijas Jūras administrācija” (LJA) struktūra – izveidojot Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju, LJA vairs nebūs jānodrošina Avāriju izmeklēšanas nodaļas darbība, kā arī precizēta kārtība, kā apstrīdēt un pārsūdzēt LJA izdotos administratīvos aktus.

Veicot šos un citus grozījumus esošajā likumā, tiktu uzlabota jūrniecības nozares normatīvo aktu sistēma.

Šie grozījumi vēl ir jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai 2008.gadā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2008.gadā”, ko 13.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai 2008.gadā. Atbalsts paredzēts meža nozares atbalsta un attīstības programmu un projektu finansēšanai, zinātniskās izpētes projektu finansēšanai, kā arī valsts uzņemto starptautisko saistību izpildei Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu izpētes un attīstības projektu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegšanas, vērtēšanas, līgumu slēgšanas un finansēšanas kārtību valsts atbalstam meža nozares attīstībai.

Atbalsta finanšu līdzekļus administrēs un uzraudzīs Lauku atbalsta dienests. Atbalsta kopējais apjoms paredzēts 3 360 890 lati.

Uz atbalstu attīstītības projektu īstenošanā varēs pieteikties jebkura fiziska vai juridiska persona. Savukārt uz atbalstu izpētes projektu īstenošanā varēs pieteikties pretendents, kas reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā.

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem uzņēmumu radīšanai un attīstībai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai””, ko 13.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi noteiks kārtību, kādā piešķir ES atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”.

Atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbību vai nodarbinātību lauku teritorijā, attīstot alternatīvus ienākumu avotus un ienākumu līmeņa palielināšanos lauku reģionos. Atbalsta pasākumu finansēs Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ar Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Atbalsts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai uzlabos uzņēmējdarbības vidi laukos, kā arī veicinās nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbību lauku teritorijā, attīstot ienākumu līmeņa palielināšanos reģionos. Ieviešot atbalsta pasākumus, tiks uzturēta lauku apdzīvotība un mazināsies lauku iedzīvotāju emigrācija uz pilsētām.

ZM: Par Lauksaimniecības risku vadības sistēmu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi likumprojektus “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” un “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, ko 13.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Likumprojekti nepieciešami, lai varētu Latvijā ieviest Lauksaimniecības risku vadības sistēmu. Atbilstoši šiem likumprojektiem tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par lauksaimniecības risku fonda administrēšanu un uzraudzību, kā arī iemaksas apmēru fondā.

Lauksaimniecības riska fonda izveide nodrošinās skaidri definētu lauksaimnieku pamatatbildību un līdzatbildību. Tiks skaidri definēta risku vadības sistēmas institucionālā struktūra, kas nosaka visu ieinteresēto pušu sadarbības principus, pienākumus un atbildību. Tāpat noteikumi noteiks, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, var nekavējoties pieņemt lēmumu un izmantot nepieciešamos finanšu resursus kompensāciju izmaksām.

Noteikumi par lauksaimniecības riska fonda izveidi radīs efektīvu sistēmu, kas nodrošina paredzamu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanu. Ja lauksaimnieks piedalīsies ar iemaksu fondā, tad saņems kompensāciju riska iestāšanās gadījumā.

Lauksaimniecības risku fondu ieviešana nozīmē stabilas vides izveidošanu nozares attīstībai. Palielināsies nozarē strādājošo uzņēmumu konkurētspēja, salīdzinot ar to valstu uzņēmumiem, kas būs ieviesuši ilgtermiņa lauksaimniecības risku vadības politiku. Tāpat arī uzlabosies sabiedrības attieksme pret lauksaimniecības nozarē strādājošiem.

ZM: Par Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai un zivsaimniecībai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai atklātu projekta iesniegumu konkursu veidā”, ko 13.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteikumos paredz, ka esošie atbalsta piešķiršanas nosacījumi LAP pasākumiem “Lauku saimniecību modernizācija” un “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” tiks izveidoti kā atsevišķi MK noteikumi.

Noteikumu projekts attieksies uz tiem Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam, kā arī Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumiem, kuros atbalsts tiks piešķirts atklātu projekta iesniegumu konkursu veidā.

Šo pasākumu īstenošanai nepieciešamais kopējais sabiedriskais finansējums lauku un lauksaimniecības attīstībai ir 643 094 761 eiro. No tiem 160 773 690 eiro ir Latvijas valsts ieguldījums, bet 482 321 070 eiro ir Eiropas Savienības ieguldījums. Savukārt zivsaimniecības attīstībai piešķirs 147 235 075 eiro lielu atbalstu, no kuriem 36 808 769 eiro ir Latvijas valsts ieguldījums, bet Eiropas Savienības ieguldījums ir 10 426 306 eiro.

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību lauku saimniecību modernizācijai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija””, ko 13.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija”.

Atbalsta pasākuma galvenie mērķi ir nodrošināt lauksaimniecības nozares konkurētspējas un ienākumu līmeņa palielināšanu lauku reģionos, kā arī nodrošināt augstāku dzīvnieku labturības, darba drošības un vides standartu ieviešanu. Šādi tiktu uzlaboti ekonomiskās darbības rādītāji un ražošanas efektivitāte, kas veicinātu lauku iedzīvotāju ienākumu līmeņa palielināšanos, lauku sociālekonomiskās telpas attīstību un mazinātu lauksaimniecības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Atbalsta pasākumu finansēs Eiropas Lauksaimniecības fonds ar Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumu projekts paredz, ka Lauku atbalsta dienests nodrošinās vienmērīgu sabiedriskā finansējuma sadali starp Lauku atbalsta dienesta reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa