Par Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi Briselē

No šā gada 17.decembra līdz 19.decembrim zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kuras gaitā Komisija iepazīstina dalībvalstu nozares ministrus ar ziņojumu par piensaimniecības nozares tirgu, kā arī ar priekšlikumiem regulas grozījumiem par piena kvotu apjomu visām dalībvalstīm. Tāpat sanāksmē apspriež izmaiņas vīna tirgus kopīgajā organizācijā, kā arī vairākus būtiskus jautājumus pārtikas drošībā, augu aizsardzībā, dzīvnieku labturībā un zvejas iespējās Kopienas ūdeņos.

Latvijai šobrīd nozīmīgākais padomes sanāksmē apspriežamais jautājums ir iespējamā piena kvotu palielināšana. Eiropas Komisija (EK) norāda, ka piena tirgus analīzes dati liecina par nepieciešamību palielināt piena kvotas apjomu, lai varētu sniegt ražotājiem lielāka iespējas apmierināt pieprasījumu iekšējā un ārējā tirgū. Tādējādi EK priekšlikums ir noteikt 2% piena piegādes kvotas palielinājumu visām dalībvalstīm, sākot no 2008.gada 1.aprīļa.

Diskutējot par EK priekšlikumu, Latvija norāda, ka kopumā to atbalsta, uzskatot, ka piena kvotu palielināšana Eiropas Savienības līmenī visām dalībvalstīm ir nepieciešama. Tomēr piena kvotas palielinājums, kas nodrošinātu piena tirgus stabilitāti turpmākajos gados būtu ne mazāk kā 5% līdz plānotajai pilnīgai kvotu atcelšanai. Latvija savā pozīcijā skaidro, ka, pamatojoties uz aprēķiniem un līdzšinējās pieredzes analīzi, mūsu valsts 100% kvotas izpildi sasniegs 2008./2009.kvotas gadā. Tādējādi ikgadējais kvotas palielinājums būtu vēlams līdz 5% apjomam.

Apspriežot izmaiņas vīna tirgus kopīgajā organizācijā, ZM pārstāvji norāda, ka Latvija piekrīt viedoklim, ka Kopējā tirgus organizācijas (KTO) reformas procesā jāsaglabā budžeta neitralitāte. Savukārt mūsu valsts neatbalsta vīna veicināšanas kampaņas trešajās valstīs, jo tās negatīvi ietekmē sabiedrības veselību un morāles vērtības. Tādējādi jau tagad Latvijas nacionālā likumdošana paredz, ka alkoholisko dzērienu reklāmām jābrīdina sabiedrība par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.

Par stipru, destilētu alkoholisku dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu Latvija jau iepriekš paudusi savu nostāju, ka degvīns ir stiprs alkoholisks dzēriens, kas iegūts no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, fermentējot ar raugu kartupeļus vai graudus un citas lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas. Ja degvīns nav ražots no kartupeļiem vai graudiem, tad marķējumā jānorāda “ražots no ...”, norādot konkrēto izejvielu.

Tāpat notiek diskusijas par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un pamatprincipiem nekaitīgai pesticīdu lietošanai, atļauju piešķiršanas procedūrām pārtikas uzlabotājiem, aromatizētāju izmantošanu pārtikas produktos, aitu un kazu elektronisko identifikāciju, kā arī zvejas iespējām un nozvejas ierobežojumiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa