Ministru kabineta rīkojums Nr.810

Rīgā 2007.gada 17.decembrī (prot. Nr.69 54.§)

Par Koncepciju par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi

1. Atbalstīt Koncepcijas par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietvertā risinājuma C variantu.

2. Noteikt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu (turpmāk – sekretariāts) par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Sekretariātam sadarbībā ar Iekšlietu ministriju izstrādāt un līdz 2008.gada 8.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanas plānu.

4. Sekretariātam sagatavot un līdz 2008.gada 1.februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijā ietverto problēmas risinājumu īstenošanai.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās I.Gudele

(Ministru kabineta

2007.gada 17.decembra rīkojums Nr.810)

Koncepcijas par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi

kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 1.augusta rīkojuma Nr.481 “Par Koncepciju par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” 3.punktu, kā arī ievērojot Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas “E-pārvalde un e-pakalpojumi” 11.punktu (“Izveidosim e-vēlēšanu sistēmu un pielietosim to 2009.g. pašvaldību vēlēšanās”), Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir izstrādājis koncepcijas projektu par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi (turpmāk – koncepcija). Koncepcijā paredzēts pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieviest vēlētāja dalības elektronisko reģistrāciju un elektronisko balsošanu. Koncepcijā tiek analizētas ar elektroniskās balsošanas ieviešanu saistītās problēmas.

Ņemot vērā tehnisko nodrošinājumu, datu pārraides tīklu drošumu, nespēju ātri pielāgoties jauninājumiem, kā arī laiku, kas nepieciešams, lai pilnīgi visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem nodrošinātu vēlētāja identitātes pārbaudi un apliecināšanu elektroniskā vidē (turpmāk – autentifikācija), elektroniskā balsošana vēlēšanu dienā tiešsaistē (ar interneta palīdzību) būtu pāragra. Tādēļ koncepcijas ietvaros elektronisko balsošanu piedāvā īstenot iepriekšējas nobalsošanas formā.

Koncepcijas mērķis ir konceptuāli atrisināt balsojuma aizklātuma tehnoloģiskās nodrošināšanas problēmu elektroniskās vēlēšanu sistēmas ietvaros. Lai izvēlētos tehnisko risinājumu, ir nepieciešams noskaidrot tā uzticamību un drošību, lai nodrošinātu balsojuma aizklātumu, kā arī izlemt šādus konceptuālus jautājumus – vai tiek nodrošināta atkārtotas balsošanas iespēja vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā pēc tam, kad vēlētājs ir izmantojis iepriekšējas elektroniskās balsošanas iespēju (turpmāk – atkārtota balsošana); vai tiek nodrošināta autentifikācija.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

Problēmas risinājuma varianti izstrādāti, pamatojoties uz personas identitātes datu apstrādes veidu iedalījumu (atklāta identitātes datu apstrāde vai aizklāta identitātes datu apstrāde) un katram veidam atbilstošu tehnoloģisko risinājumu, izvērtējot iespēju arī balsot aizklāti un balsot atkārtoti.

Koncepcijā tiek piedāvāti trīs risinājuma varianti. 

A variants. Iepriekšēja elektroniskā balsošana ar iespēju balsot atkārtoti.

Šajā risinājuma variantā prioritāte piešķirta atkārtotas balsošanas iespējas nodrošināšanai. Tādējādi, ja tiek pieļauta iespēja balsot atkārtoti, balsojuma aizklātums var tikt nodrošināts zemākajā līmenī, salīdzinot ar pārējiem risinājuma variantiem.

Autentifikācijai tiek izmantoti atklātas identitātes datu apstrādes grupas autentifikācijas līdzekļi (bankas karte, e-paraksta viedkarte, ID karte), un elektroniskās vēlēšanu informācijas sistēmas tehnoloģiskais risinājums tiek veidots pēc “aploksne aploksnē” metodes.

Nepieciešamā finansējuma apmērs elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanai

* Pieņēmums. Iedzīvotājiem ir pieejams autentifikācijas mehānisma nesējs, bet tā izgatavošanas un izsniegšanas izmaksas aprēķinos nav ietvertas. Aprēķinā nav ietvertas arī drošas datu pārraides un sakaru nodrošināšanas izmaksas.

B variants. Iepriekšēja elektroniskā balsošana bez iespējas balsot atkārtoti.

Šajā risinājuma variantā balsojuma aizklātums tiek nodrošināts vidējā līmenī, salīdzinot ar pārējiem risinājuma variantiem, bet netiek piedāvāta iespēja balsot atkārtoti.

Piedāvātā risinājuma autentifikācijas līdzekļi, to priekšrocības un trūkumi, kā arī izmaksas ir identiskas A variantā minētajām. 

C variants.Iepriekšēja elektroniskā balsošana un aizklāta elektroniskā balsošana ar iespēju balsot atkārtoti.

Vēlētājs, kurš ir izmantojis iepriekšējas elektroniskās balsošanas iespēju, var balsot atkārtoti klātienē vēlēšanu dienā. Noteicošais ir vēlētāja balsojums klātienē – vēlēšanu iecirknī.

Autentifikācijai tiek izmantoti aizklātas identitātes datu apstrādes grupas autentifikācijas līdzekļi (bankas karte, e-paraksta viedkarte, ID karte) kopā ar anonīmo talonu. Anonīmā talona mērķis ir nodrošināt atbilžu sniegšanu par elektroniskā pakalpojuma sistēmas pieprasītajiem kritērijiem, tas nesatur faktiskos personas identitātes datus (piemēram, vārdu, uzvārdu, personas kodu), bet tikai talona numuru, pēc kura identitātes pakalpojumu sniedzējs var atpazīt šīs personas faktisko identitāti.

Šajā variantā tehnoloģiskais risinājums veidojams, pamatojoties uz federatīvo elektroniskās identitātes sistēmu. Minētajā sistēmā personas identitātes datu apstrāde notiek aizklāti un tiek izmantots anonīmais talons. Pieļaujot atkārtotu balsošanu elektroniskās balsošanas gadījumā, ir būtiski elektroniskajai vēlēšanu informācijas sistēmai izvēlēties tādu tehnisko risinājumu, kas vienlaikus nodrošina arī balsojuma aizklātumu. Šis ir vienīgais risinājuma variants, kas, salīdzinot ar pārējiem risinājuma variantiem, visaugstākajā līmenī un pilnībā nodrošina balsojuma aizklātumu.

Elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanā atbildīgās institūcijas ir Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts un Iekšlietu ministrija (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde). 2008.gadā Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta budžetā ir iekļauts finansējums 120,0 tūkst. latu apmērā elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidei. Turpmāko elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanu ir plānots finansēt un nepieciešamo līdzekļu apmēru (Ls 1 875 000) gūt no Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas perioda 2007.–2013.gadam 3.darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākuma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība”.

Nepieciešamā finansējuma apmērs elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanai

* Pieņēmums. Iedzīvotājiem ir pieejams autentifikācijas mehānisma nesējs, bet tā izgatavošanas un izsniegšanas izmaksas aprēķinos nav ietvertas. Aprēķinā nav ietvertas arī drošas datu pārraides un sakaru nodrošināšanas izmaksas.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts atbalsta piedāvātā risinājuma C variantu – tiek nodrošināta iepriekšēja elektroniskā balsošana un aizklāta elektroniskā balsošana, kā arī iespēja balsot atkārtoti, nodrošinot balsojuma aizklātumu visaugstākajā līmenī.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās I.Gudele