Ministru kabineta rīkojums Nr.814

Rīgā 2007.gada 18.decembrī (prot. Nr.69 52.§)

Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu

1. Atbalstīt koncepcijas “Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu” kopsavilkumā ietverto risinājuma 5.variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īsteno­šanā.

3. Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.599 “Noteikumi par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību””;

3.2. Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.76 “Noteikumi par politisko partiju reģistra ierakstu publicēšanas kārtību, izmaksu apmēru un maksas iekasēšanas kārtību””;

3.3. Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 10.augusta noteikumos Nr.706 “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasē­šanas kārtību””;

3.4. normatīvo aktu projektus, ar kuriem nosaka maksu par koncesiju līgumu reģistra ierakstu, Uzņēmumu reģistra ierakstu un laulāto mantisko attiecību reģistra ierakstu publikāciju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

(Ministru kabineta

2007.gada 18.decembra rīkojums Nr.814)

Koncepcijas par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu

kopsavilkums

Latvijas Republikas Satversmes 90.pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”. Latvijas Republikas Satversmes tiesa¹ un Eiropas Cilvēktiesību tiesa² savos spriedumos atzinusi, ka minētais pants inter alia ietver arī valsts pienākumu darīt sabiedrībai pieejamus visus vispārsaistošos saistību priekšrakstus (ārējos normatīvos aktus), ko tā pieņēmusi. Oficiālā publikācija – ārējo normatīvo aktu izsludināšana – veido vienu no būtiskākajiem elementiem valsts saiknē ar sabiedrību. Lai personas būtu informētas par savām tiesībām un pienākumiem, valstij jānodrošina ārējo normatīvo aktu oficiālā publikācija. Ar to saistīts arī būtisks juridisks aspekts – izsludinot tiek fiksēts normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdis.

Šobrīd saskaņā ar likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 2.pantu oficiālo publikāciju Latvijas Republikā nodrošina laikraksts “Latvijas Vēstnesis” un izdevums “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Efektīva to praktiskā izmantošana ir apgrūtinoša, ja nepieciešamais normatīvais akts ir vairākkārt grozīts. Ja nepieciešams izzināt kāda konkrēta normatīvā akta tekstu, kas bijis publicēts agrāk, bez precīzas publikācijas atsauces meklētā normatīvā akta atrašana ir sarežģīta. Bez tam jāatzīmē, ka izdevuma “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” izdošana ir kļuvusi ekonomiski neizdevīga un pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies.

Sabiedrībai tiek piedāvātas normatīvo aktu neoficiālas elektroniskās publikācijas, taču tās nav uzskatāmas par autentiskām, proti, tādām, uz kurām var pilnībā paļauties. Bez tam netiek nodrošināts brīvi pieejams bezmaksas oficiāls autentisku normatīvo aktu un to konsolidēto versiju publikāciju elektroniskais avots.

Normatīvajos aktos noteikta ne tikai normatīvo aktu oficiālās publikācijas nepieciešamība, bet paredzēta arī citas valsts informācijas – sludinājumu – oficiālā publikācija. Ņemot vērā šobrīd noteikto plašo oficiāli publicējamo sludinājumu loku, nepieciešams to konceptuāli pārskatīt, izvērtējot attiecīgo sludinājumu lietderību un tiesisko nepieciešamību, un lemt par to, kāda veida sludinājumiem un citai publicējamai informācijai nepieciešams piešķirt oficiālu statusu, kā arī noteikt, ka par sludinājumu publicēšanu tiek iekasēta valsts nodeva.

Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs ir izveidojis informācijas sistēmu “N-Lex”. Tās darbības princips ir nodrošināt vienotas piekļuves mehānismu dalībvalstu normatīvajiem aktiem, tādējādi nacionālajām tiesībām piešķirot starptautisku dimensiju. Šobrīd “N-Lex” projektā darbojas gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Ungāriju, Kipru, Rumāniju un Bulgāriju. Paredzams, ka arī Latvija tuvākajā nākotnē, proti, pēc tam, kad būs pilnībā pabeigts darbs pie valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” normatīvo aktu datubāzes sasaistes ar “N-Lex”, nodrošinās pilnvērtīgu dalību “N-Lex” projektā. Brīvi pieejamas elektroniskās tiesību aktu datubāzes esība ir priekšnoteikums dalībai šajā projektā.

Lai risinātu koncepcijā minētās problēmas, jāveicina normatīvo aktu pieejamība sabiedrībai, kā arī nepieciešams nodrošināt elektronisku autentisku oficiālo publikāciju.
Vienlaikus nepieciešams nodrošināt arī normatīvo aktu konsolidēto versiju pieejamību, izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģiju iespējas un nemainot līdz šim īstenotos konsolidācijas procesus, tādējādi īstenojot juridiski saistošu normatīvo aktu pieejamību plašam sabiedrības lokam (piemēram, izmantojot bibliotēkas). Ar koncepcijas īstenošanu saistāmi šādi galvenie aspekti:

– autentiskums – patiesums, īstums, kas tāds, kas attiecībā pret oriģinālu nav mainīts. Elektronisko oficiālo publikāciju izpratnē autentiskums saistāms ar uzticību elektroniskajam dokumentam kā dokumentam;

– oficiāls – valstiski sankcionēts, noteikts;

– elektroniskā publikācija – publikācija elektroniskā formā, ko izplata, izmantojot internetu un citus elektroniskās saziņas kanālus;

– brīva pieejamība, plaša izmantojamība – elektroniskajām publikācijām jābūt bezmaksas pakalpojumam un brīvi pieejamām sabiedrībai. Ar plašu izmantojamību saprotama iespēja izmantot ne tikai normatīvo aktu oficiālās versijas, bet arī to konsolidācijas, oficiālo publikāciju informatīvajā sistēmā nodrošinot detalizētas meklēšanas iespējas;

– konsolidēts normatīvais akts – normatīvais akts aktuālajā redakcijā, vienā dokumentā apvienojot normatīvā akta sākotnējo redakciju un secīgas tā grozījumu redakcijas. Konsolidāciju veic valsts institūcija, tādējādi nodrošinot normatīvo aktu konsolidēto versiju autentiskumu un to, ka ir ievēroti visi juridiskās tehnikas nosacījumi.

Ņemot vērā, ka oficiālās publikācijas īstenošana ir valsts pienākums, arī institūcijai, kas nodrošina oficiālo publikāciju, jābūt valsts institūcijai. Tā kā valsts funkciju īstenošana nav savienojama ar uzņēmējdarbību, nepieciešams izveidot no valsts budžeta finansētu valsts aģentūru, kas atrodas tieslietu ministra pārraudzībā. No Publisko aģentūru likuma izriet, ka valsts aģentūra īsteno ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem uzdotas noteiktas valsts pārvaldes funkcijas, kuras ietver pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī publisko pakalpojumu sniegšanu privātpersonām. Ņemot vērā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” līdzšinējo pieredzi oficiālo publikāciju nodrošināšanā, tās pārveidošana par valsts aģentūru būtu optimāls risinājums. Valsts aģentūras statuss ļautu labāk risināt jautājumus, kas saistīti ar atbildības noteikšanu par kļūdainu publikāciju. Ņemot vērā minēto, valsts aģentūrai “Latvijas Vēstnesis” nosakāmas šādas funkcijas:

– nacionālo normatīvo aktu oficiālo publikāciju funkcijas īstenošana gan papīra, gan elektroniskā formā (pakāpeniski pārejot tikai uz elektronisko publikāciju);

– sludinājumu un citas oficiālās informācijas publicēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

– ņemot vērā sabiedrisko nepieciešamību pēc papildu juridiskās informā­cijas, kas ir plašāka par to, ko piedāvā normatīvo aktu teksti, arī tiesisko domu stimulējošas un ar tiesībzinātni saistītas periodikas un publikāciju izdošana.

Minētās funkcijas atbilst informācijai, kas šobrīd tiek publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izdevumā “Jurista Vārds”.

Tieslietu ministrija piedāvā piecus risinājuma variantus. 1., 2., 3. un 4.varianta īstenošana saistāma ar valsts finansējuma nodrošināšanu, savukārt 5.varianta īstenošana nerada ietekmi uz valsts budžetu.

1.variants

Šis variants paredz no 2009.gada 1.janvāra ieviest valsts finansētu elektro­nisko versiju oficiālo publikāciju kā alternatīvu līdzšinējai publikācijai papīra formā. Vienlīdz oficiālas, autentiskas un juridiski sais­tošas ir normatīvo aktu publikācijas gan papīra, gan elektroniskā formā. Papildus veicami šādi pasākumi:

– līdz 2008.gada 1.jūlijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, paredzot valsts finansētu elektronisko versiju oficiālo publikāciju kā alternatīvu līdzšinējai publikācijai papīra formā. Vienlīdz oficiālas, autentiskas un juridiski saistošas ir normatīvo aktu publikācijas gan papīra, gan elektroniskā formā;

– lai nodrošinātu elektronisko publikāciju, normatīvo aktu izstrādes un izsludināšanas apriti, veikt nepieciešamos tehniskos pasākumus, kas saistīti ar atbilstošas informatīvās sistēmas izveidi vai esošo informācijas sistēmu pilnveidi tā, lai sabiedrībai nodrošinātu brīvu piekļuvi autentiskām elektro­niskajām publikācijām un to konsolidētajām versijām, kā arī iepriekš pieņemto normatīvo aktu tekstiem. Šie pasākumi veicami, izvērtējot iespēju izmantot Dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmas (DAUKS) piedāvāto risinājumu un attiecīgi to pilnveidojot ar nepieciešamajām funkcijām;

– līdz 2009.gada 1.janvārim likvidēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” un izveidot valsts aģentūru “Latvijas Vēstnesis”, nosakot tai šādas funkcijas:

1) nacionālo normatīvo aktu oficiālās publikācijas nodrošināšana elektroniskā formā, tai skaitā normatīvo aktu konsolidācija,

2) sludinājumu un citas oficiālās informācijas publicēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem (tiek iekasēta valsts nodeva),

3) tiesisko domu stimulējošas un ar tiesībzinātni saistītas periodikas un publikāciju izdošana;

– jautājumu par izdevuma “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” izdošanas pārtraukšanu risināt, pieņemot attiecīgu Saeimas Prezidija lēmumu;

– četru gadu laikā pēc oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas izvērtēt nepieciešamību izdot oficiālo publikāciju papīra formā un iespēju pāriet uz publikāciju tikai elektroniskā formā.

1.variantā piedāvātais alternatīvais finansēšanas modelis paredz, ka jaunizveidotā valsts aģentūra nodrošina tai noteikto funkciju izpildi un saglabā ieņēmumus par papildus sniegtajiem pakalpojumiem.

2.variants

Šis variants paredz no 2009.gada 1.janvāra pāriet tikai uz valsts finansētu elektronisko versiju oficiālo publikāciju. Papildus veicami šādi pasākumi:

– līdz 2008.gada 1.jūlijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projek­tus, paredzot oficiālo elektronisko publikāciju kā vienīgo oficiālās publikācijas formu – normatīvie akti tiek izsludināti tikai elektroniski. Papīra formā tiek nodrošināta viena oficiālā publikācija arhīva veidošanai;

– lai nodrošinātu elektronisko publikāciju, normatīvo aktu izstrādes un izsludināšanas apriti, veikt nepieciešamos tehniskos pasākumus, kas saistīti ar atbilstošas informatīvās sistēmas izveidi vai esošo informācijas sistēmu pilnveidi, lai sabiedrībai nodrošinātu brīvu piekļuvi autentiskām elektroniskajām publikācijām un to konsolidētajām versijām, kā arī iepriekš pieņemto normatīvo aktu tekstiem. Šie pasākumi veicami, izvērtējot iespēju izmantot Dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmas (DAUKS) piedāvāto risinājumu un attiecīgi to pilnveidojot ar nepieciešamajām funkcijām;

– līdz 2009.gada 1.janvārim likvidēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” un izveidot valsts aģentūru “Latvijas Vēstnesis”, nosakot tai šādas funkcijas:

1) nacionālo normatīvo aktu oficiālās publikācijas nodrošināšana gan papīra, gan elektroniskā formā, tai skaitā normatīvo aktu konsolidācija,

2) sludinājumu un citas oficiālās informācijas publicēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem (tiek iekasēta valsts nodeva),

3) tiesisko domu stimulējošas un ar tiesībzinātni saistītas periodikas un publikāciju izdošana;

– jautājumu par izdevuma “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” izdošanas pārtraukšanu risināt, pieņemot attiecīgu Saeimas Prezidija lēmumu.

3.variants³

Šis variants paredz no 2009.gada 1.janvāra nodrošināt oficiālo publikāciju publiskās un privātās partnerības ietvaros, iepērkot no privātpersonas normatīvo aktu informācijas sistēmas programmatūras licences un datubāzes neierobežotas lietošanas tiesības, vienlaikus privātpersonai kļūstot par bezmaksas oficiālās elektroniskās normatīvo aktu un to konsolidāciju datubāzes tehnisko uzturētāju. Publiskās un privātās partnerības līguma izpildi kontrolē valsts aģentūra “Latvijas Vēstnesis”. Piedāvātais finansēšanas modelis paredz dotāciju no valsts budžeta oficiālās elektroniskās publikācijas īstenošanai publiskās un privātās partnerības ietvaros un jaunveidojamās valsts aģentūras “Latvijas Vēstnesis” darbības nodroši­nāšanai, ieņēmumus no sludinājumu un citas oficiālās informācijas publikācijas trīs gadus saglabājot līdzšinējā līmenī. Papildus veicami šādi pasākumi:

– līdz 2008.gada 1.jūlijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, paredzot valsts finansētu oficiālo publikāciju elektroniskā formā publiskās un privātās partnerības ietvaros kā alternatīvu līdzšinējai publikācijai papīra formā. Vienlīdz oficiālas, autentiskas un juridiski saistošas ir normatīvo aktu publikācijas gan papīra, gan elektroniskā formā;

– līdz 2009.gada 1.janvārim likvidēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” un izveidot valsts aģentūru “Latvijas Vēstnesis”, nosakot tai šādas funkcijas:

1) oficiālas elektroniskās normatīvo aktu un to konsolidāciju publikāciju datubāzes uzturētāja uzraudzība (publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kvalitātes kontrole),

2) nacionālo normatīvo aktu oficiālās publikācijas nodrošināšana papīra un elektroniskā formā, tai skaitā normatīvo aktu konsolidācija,

3) sludinājumu un citas oficiālās informācijas publicēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem (tiek iekasēta valsts nodeva),

4) tiesisko domu stimulējošas un ar tiesībzinātni saistītas periodikas un publikāciju izdošana;

– jautājumu par izdevuma “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” izdošanas pārtraukšanu risināt, pieņemot attiecīgu Saeimas Prezidija lēmumu;

– četru gadu laikā pēc oficiālas elektroniskās publikācijas ieviešanas izvērtēt nepieciešamību izdot oficiālo publikāciju papīra formā un iespēju pāriet uz publikāciju tikai elektroniskā formā.

4.variants⁴

Šis variants paredz no 2009.gada 1.janvāra īstenot elektronisko oficiālo publikāciju, informatīvās bāzes nodrošināšanai iepērkot no privātpersonas normatīvo aktu informācijas sistēmas programmatūras licences un datubāzes neierobežotas lietošanas tiesības, taču privātpersonai neveicot tiesību aktu oficiālo elektronisko versiju izdevēja funkciju. Oficiālo publikāciju gan papīra, gan elektroniskā formā nodrošina valsts aģentūra “Latvijas Vēstnesis”. Piedāvātais finansēšanas modelis paredz vienreizēju dotāciju no valsts budžeta, lai īstenotu normatīvo aktu informācijas sistēmas iepirkumu, un trīs gadus pēc oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas nodrošināt oficiālās publikācijas (gan papīra, gan elektroniskā formā) finansēšanu no valsts budžeta. Tādējādi līdz minētā termiņa sākumam oficiālo publikāciju īsteno no valsts aģentūras “Latvijas Vēstnesis” pašu ieņēmumiem, sludinājumu un citas oficiālās informā­cijas publicēšanas, publikāciju nodrošinot par attiecīgu samaksu. Papildus veicami šādi pasākumi:

– līdz 2008.gada 1.jūlijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, paredzot oficiālo publikāciju elektroniskā formā kā alternatīvu līdzšinējai publikācijai papīra formā. Vienlīdz oficiālas, autentiskas un juridiski saistošas ir normatīvo aktu publikācijas gan papīra, gan elektroniskā formā;

– līdz 2009.gada 1.janvārim likvidēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” un izveidot valsts aģentūru “Latvijas Vēstnesis”, nosakot tai šādas funkcijas:

1) nacionālo normatīvo aktu oficiālās publikācijas nodrošināšana gan papīra, gan elektroniskā formā, izmantojot tiesību aktu informācijas sistēmu, tai skaitā normatīvo aktu konsolidācija,

2) sludinājumu un citas oficiālās informācijas publicēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem (tiek iekasēta valsts nodeva),

3) tiesisko domu stimulējošas un ar tiesībzinātni saistītas periodikas un publikāciju izdošana;

– jautājumu par izdevuma “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” izdošanas pārtraukšanu risināt, pieņemot attiecīgu Saeimas Prezidija lēmumu;

– četru gadu laikā pēc oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas izvērtēt nepieciešamību izdot oficiālo publikāciju papīra formā un iespēju pāriet uz publikāciju tikai elektroniskā formā.

5.variants

Šis variants paredz atlikt uz trim gadiem lēmuma pieņemšanu par koncepcijā piedāvātā 1., 2., 3. vai 4.varianta atbalstīšanu un šajā triju gadu posmā oficiālās publikācijas funkciju nodrošināt, izdodot laikrakstu “Latvijas Vēstnesis” pēc līdzšinējā modeļa no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” pašu ieņēmumiem. Oficiāli publicējamās informācijas (sludinājumu) pašreizējais apjoms netiks samazināts, un šīs funkcijas izpilde nodrošināma par atbilstošu samaksu. Lai Tieslietu ministrija (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis”) minētā triju gadu posma beigās pēc lēmuma pieņemšanas par koncepcijā piedāvātā 1., 2., 3. vai 4.varianta atbalstīšanu varētu nodrošināt autentisku oficiālo elektronisko publikāciju, nepieciešams nodrošināt attiecīgu pasākumu veikšanu tehniskās infra­struktūras attīstībai. Turklāt šis risinājuma variants paredz, ka tiks izveidota un indivīdiem nodrošināta bezmaksas piekļuve normatīvo aktu un to konsolidēto versiju elektroniskajam avotam, pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” jau veiktajām iestrādnēm. Savukārt jautājumu par izdevuma “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” izdošanas pārtraukšanu risināt, pieņemot attiecīgu Saeimas Prezidija lēmumu.

Tieslietu ministrija atbalsta risinājuma 5.variantu, ņemot vērā:

1) ka šobrīd vēl nav konceptuāli izskatīts un apstiprināts jaunais publisko aģentūru finansēšanas modelis un pašreizējā valsts aģentūru finansēšanas kārtība nav pietiekami elastīga, lai nodrošinātu ražošanas funkciju nepārtrauktību, kāda pēc savas būtības ir oficiālās publikācijas nodrošināšana;

2) pašreizējo situāciju valsts budžeta jomā;

3) ka jau šobrīd nepieciešams pilnveidot oficiālā izdevēja – valsts sabied­rības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” – pašfinansēšanās modeli, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu oficiālās publikācijas (izsludināšanas) funkcijas izpildi.

Piezīmes.

¹ Sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija spriedumu lietā Nr.2002-01-03.

² Sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1983.gada 25.marta spriedumu lietā “Silvers un citi pret Lielbritāniju” (Silver and others v. the United Kingdom).

³ Variants izstrādāts, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Komerc­centrs DATI grupa” sagatavoto un Tieslietu ministrijā 2007.gada 13.jūlijā iesniegto sadarbības piedāvājumu “NAIeS programmatūras licences un datubāzes neierobežotas lietošanas tiesību nodošana; normatīvo aktu oficiālas publikācijas nodrošināšana”.

⁴ Variants izstrādāts, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Komerc­centrs DATI grupa” sagatavoto un Tieslietu ministrijā 2007.gada 13.jūlijā iesniegto sadarbības piedāvājumu “NAIeS programmatūras licences un datubāzes neierobežotas lietošanas tiesību nodošana; normatīvo aktu oficiālas publikācijas nodrošināšana”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš