Par Krievijas ārlietu ministra darba vizīti Latvijā 18.decembrī

Tiekoties ar Valsts prezidentu

18.decembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Tikšanās laikā pārrunāta robežlīguma rakstu apmaiņa, īpaši atzīmējot turpmāko rīcību konstruktīva robežšķērsošanas jautājumu risināšanā. Tāpat Valsts prezidents pozitīvi novērtēja noslēgto līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā un līgumu par Latvijas apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā.

Tāpat tikšanās gaitā pārrunāta abu valstu divpusējā un daudzpusējā sadarbība Baltijas Jūras valstu padomes ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai dabas aizsardzības un kuģošanas drošības jautājumiem.

Sarunas gaitā apspriesta arī Latvijas un Krievijas vēsturnieku līdzšinējā sadarbība. Kā norādīja Valsts prezidents, nākotnē būtu jāsekmē iespējas abu valstu vēsturniekiem veikt pētījumus otras valsts arhīvos.

Abu amatpersonu tikšanās norisinājās konstruktīvā gaisotnē. Sarunas noslēgumā Krievijas Federācijas ārlietu ministrs nodeva Valsts prezidentam oficiālu ielūgumu vizītes ietvaros apmeklēt Krievijas Federāciju.

Vizītes laiku un saturu saskaņos abu valstu diplomātiskie dienesti. Valsts prezidents uzsvēra, ka vizītei Krievijā būtu jābūt saturiski piepildītai, proti, tai jādod praktisks ieguldījums Latvijas un Krievijas divpusējo ekonomisko un kultūras attiecību intensificēšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 18.decembrī, piedaloties kopīgā preses konferencē ar Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.	Krievijas veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministra vietnieks Vladimirs Belovs un Latvijas labklājības ministre Iveta Purne, apmainoties ar līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Tiekoties ar Ministru prezidentu

18.decembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurš ieradies Latvijā darba vizītē.

S.Lavrovs pauda gandarījumu par Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktivizēšanos kopš 2006.gada vasarā notikušās Ministru prezidenta Aigara Kalvīša tikšanās ar Krievijas Federācijas premjerministru Mihailu Fradkovu un pateicās Aigaram Kalvītim par viņa ieguldījumu pragmatisku attiecību veicināšanā starp abām valstīm. Ārlietu ministrs augstu novērtēja Ministru prezidenta vizīti Maskavā šā gada martā.

Ministru prezidents atzinīgi novērtēja līgumtiesiskās bāzes attīstību starp Latviju un Krieviju, parakstīto un ratificēto robežlīgumu, līgumus par sadarbību sociālajos jautājumos un apbedījumu jomā. Valdības vadītājs uzsvēra nepieciešamību parakstīt arī dzelzceļu sadarbības līgumu, investīciju aizsardzības līgumu un līgumu par neaplikšanu ar dubultajiem nodokļiem.

Krievijas ārlietu ministrs apliecināja atbalstu ciešākai abu valstu sadarbībai jaunu līgumu izstrādē, Starpvaldību komisijas darbā un konkrētu jautājumu risināšanai darba grupās un komisijās.

Ministru prezidents un Krievijas ārlietu ministrs bija vienisprātis, ka jāuzlabo situācija Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanas punktos – jāveido jauni robežas šķērsošanas punkti, jāuzlabo transporta infrastruktūra, jāievieš elektroniska kravu priekšdeklarēšana un jāveic citi pasākumi, lai mazinātu smago automašīnu rindas uz robežas.

A.Kalvītis uzaicināja Krievijas Federācijas premjerministru piedalīties Baltijas jūras Ministru padomes darba sesijā Latvijā un izteica uzaicinājumu Krievijas premjerministram pirms vai pēc šā pasākuma apmeklēt Latviju oficiālā vizītē.

Krievijas ārlietu ministrs pateicās par uzaicinājumu un pauda pārliecību, ka Krievijas premjerministrs piedalīsies Baltijas jūras Ministru padomes darbā un izvērtēs iespēju ierasties Latvijā oficiālā vizītē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Kopīgajā Latvijas Ministru prezidenta un Krievijas ārlietu ministra preses konferencē valdības ēkā plkst. 11.55

Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis:

“Cienījamie žurnālisti! Man ir liels prieks sveikt Lavrova kungu, pirmo reizi esot oficiālā vizītē Rīgā! Es domāju: tas ir vēsturisks notikums. Pēdējā gadā mūsu valstu attiecības ir ļoti attīstījušās, un pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas, ratifikācijas un ratifikācijas rakstu apmaiņas mums priekšā ir daudz uzdevumu un izaicinājumu starpvalstu attiecībās. Mēs vēlamies abpusēji parakstīt vairākus līgumus – tādus kā dubultā neaplikšana ar nodokļiem, investīciju aizsardzības līgums, līgums par sadarbību dzelzceļu jomā un daudzus citus, kas stiprinātu ekonomiskās attiecības starp Latviju un Krieviju, kā arī risinātu praktiskos jautājumus, kas saistīti ar Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanu – šis jautājums ar katru dienu kļūst aizvien aktuālāks. Tādēļ arī, izveidojoties jaunajai valdībai, viens no maniem novēlējumiem būtu nekavējoties iecelt no Latvijas puses līdzpriekšsēdētāju Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijai, lai risinātu šos praktiskos jautājumus. Es gribu vēlreiz apsveikt Lavrova kungu Rīgā. Mūsu divpusējās attiecības ir dinamiskas un strauji attīstās. Mēs būsim priecīgi redzēt Krievijas premjerministru jūnijā Rīgā uz Baltijas jūras valstu premjerministru tikšanos. Ceru, ka mūsu dialogs tupināsies tik pat aktīvi, kā tas bijis pēdējā gada laikā.”

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs:

“Mēs esam apmierināti ar Latvijas un Krievijas attiecību pozitīvo gaisotni gan tirgus ekonomikā, gan kultūrā un humānajās attiecībās, neaizmirstot sarežģītos vēstures jautājumus mūsu attiecībās, taču atstājot tos vēsturnieku ziņā. Man patīkami teikt, ka svarīgs notikums mūsu valstu attiecību attīstībā bija premjerministra Kalvīša kunga vizīte Sanktpēterburgā 2007.gada jūnijā. Toreiz tika panāktas vienošanās, kas vēlāk tika īstenotas, un šodien mēs beidzam svarīgu šā darba posmu, apmainoties ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem, parakstot līgumu par sociālo nodrošināšanu un vienošanos par karavīru apbedījumiem. Darba kārtībā mums tagad ir kopīgs uzdevums – nepazemināt tempu. Izstrādē ir vairāk nekā desmit jaunu vienošanās projektu, tai skaitā arī tie, kurus jau minēja Kalvīša kungs. Tas jādara starpvaldību komisijas darba ietvaros. Mēs vēl esam tikai ceļa sākumā, un mūsu politiķiem vēl veicams liels un perspektīvs darbs. Šajā procesā liela nozīme ir arī sabiedriskās domas izmaiņām abās valstīs, lai starp mums pastāvētu labas kaimiņattiecības. Atkārtoju, mēs netaisāmies apiet sarežģītos jautājumus abu valstu attiecību vēsturē, taču atstāsim tos vēsturnieku ziņā, lai tie nekļūtu par aktīvu mūsdienu politikas elementu. Krievija ir gatava sadarboties arī ar jauno Latvijas valdību, kuras kurss būs vērsts šajā pašā virzienā, un mēs, protams, vienmēr esam gatavi turpināt mūsu sadarbību arī ar Kalvīša kungu.”

Kopīgajā Latvijas ārlietu ministra un Krievijas ārlietu ministra preses konferencē Ārlietu ministrijas ēkā plkst. 10.40

Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš:

“Vispirms ļaujiet man izteikt savu gandarījumu par to, ka šodien notika pirmā tikšanās starp Latvijas un Krievijas ārlietu ministriem šeit, Rīgā. Šī ir pirmā Krievijas ārlietu ministra vizīte Latvijā. Es domāju, ka lielā mērā šī vizīte raksturo mūsu starpvalstu dialogu, kas izveidojies pēdējā gadā. Šajā laikā notikušas vairākas augsta līmeņa vizītes, tai skaitā Ministru prezidenta vizīte Maskavā, mēs esam vienojušies par vairākiem līgumiem un dažus no tiem jau parakstījām šodien. Tai skaitā mēs esam pielikuši punktu vairāk nekā desmit gadus ilgam procesam, kas saistīts ar Latvijas un Krievijas robežlīguma jautājumu. Mēs esam arī parakstījuši citas vienošanās, un tas rada ļoti pozitīvu atmosfēru tālākajai dialoga attīstībai starp mūsu valstīm.

Mēs arī apmainījāmies viedokļiem par visu jautājumu spektru, kas attiecas uz mūsu divpusējām attiecībām, uz mūsu attiecību perspektīvu, tai skaitā arī uz līgumiem, pie kuriem mēs strādāsim nākamā gada laikā, un vizītēm, kuras mēs plānojam nākamajā gadā. Man ir gandarījums informēt žurnālistus, ka Krievijas ārlietu ministrs ir atvedis uzaicinājumu Latvijas Valsts prezidentam apmeklēt Krievijas Federāciju. Par vizītes laikiem mēs, protams, pa diplomātiskiem kanāliem vienosimies vēlāk.

Šodien bija ļoti atklātas sarunas. Faktiski nav tēmu, par kurām abas puses nebūtu gatavas runāt viena ar otru, arī par tām, kurās mūsu viedokļi atšķiras. Piemēram, jautājumā par padomju laika okupāciju Latvijā un Baltijas telpā. Bet vienlaikus mēs esam gatavi raudzīties nākotnē un domāt par lietām, kas svarīgas mūsu valstīm un mūsu tautām.

Mēs runājām arī par starpvaldību komisijas darba intensificēšanu. Kā zināt, šogad pirmo reizi starpvaldību komisija sanāca uz kopīgo sanāksmi. Ir iezīmēti galvenie jautājumi, un mēs ar Krievijas kolēģiem pie tiem strādāsim. Vienojāmies arī par citām prioritātēm 2008.gadam. Tai skaitā strādāsim arī pie robežas demarkācijas jautājumiem. Jau tuvākajā laikā Latvijas puse izveidos robežas demarkācijas komisiju, kas strādās pie robežas iezīmēšanas dabā atbilstoši šodien noslēgtajam procesam par Latvijas un Krievijas robežu. Runājām arī par robežas šķērsošanas jautājumiem. Par soļiem, kas būtu veicami divpusējā plāksnē, kā arī par tiem jautājumiem, kur nepieciešama Eiropas Komisijas iesaistīšanās, lai normalizētu robežas šķērsošanas jautājumus uz Latvijas un Krievijas robežas.

Tāpat mēs runājām par nepieciešamību intensificēt dialogu starp mūsu valstu vēsturniekiem. Es aicināju Lavrova kungu paskatīties, kādas būtu iespējas ļaut mūsu vēsturniekiem plašāku pieeju tiem arhīviem, par kuriem ir mūsu puses interese. Mēs esam gatavi no savas puses sniegt vispusēju atbalstu Krievijas vēsturnieku darbībai, izmantojot Latvijas arhīvus. Acīmredzot šis vēsturnieku darbs varētu arī rezultēties pārskatāmā periodā pie dokumentu krājuma izdošanas par Latvijas un Krievijas vēstures jautājumiem 20.gadsimtā.

Pēdējais punkts, ko es ievadvārdos gribētu minēt, ir par parastā bruņojuma līgumu Eiropā. Kā zināt, Krievija Federācija ir pieņēmusi lēmumu apturēt savu darbību šajā līgumā. Mūsu puses pozīcija ir skaidra, un tā arī vairākkārt jau pausta: mēs esam aicinājuši Krievijas kolēģus tālākajā darbībā tomēr vadīties no tā gara, kas ir šajā līgumā, un nepaaugstināt militāro bruņojumu tiešā Latvijas robežu tuvumā.

Bet citādi šīs sarunas bija ļoti atklātas un lietišķas. Ir citi jautājumi, kam mēs vēl pieskarsimies darba pusdienu laikā: gan par Eiropas Savienības un Krievijas attiecību jautājumiem, gan par NATO un Krievijas attiecībām, gan par tiem jautājumiem, kas patlaban ir starptautiskajā darba kārtībā.”

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs:

“Es arī mūsu sarunu vērtēju pozitīvi. Kā jau mēs dzirdējām no Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa informācijas, mēs runājām par divpusējo attiecību jautājumiem, par starptautiskajiem jautājumiem, par kuriem mēs vēl turpināsim sarunas. Šodien man ir paredzēta tikšanās arī ar premjerministru Kalvīša kungu un Valsts prezidentu Zatlera kungu, kuram es nodošu ielūgumu apmeklēt Krievijas Federāciju nākamajā gadā. Mēs ārlietu ministriju līmenī pozitīvi vērtējām mūsu divpusējās attiecības. Latvijas un Krievijas dialogs ir aktivizējies dažādos līmeņos. Ir satikušies premjerministri, aktivizējušies kontakti starp ministrijām, starpparlamentārie kontakti, un arī stabili attīstās ekonomiskie sakari un investīciju piesaiste. Mums ir labi panākumi humanitārajā un kultūras sadarbībā. Stājies spēkā Latvijas un Krievijas robežlīgums – tas noticis šodien, kad mēs apmainījāmies ar līguma ratifikācijas aktiem un parakstījām protokolu. Tas pozitīvi ietekmēs mūsu divpusējās attiecības, un robežas noformēšana starptautiskā līmenī rada labākus apstākļus arī robežas apsargāšanai un robežkontroles darbībai. Svarīga ir arī līguma parakstīšana par sociālo nodrošinājumu, kas ļaus risināt mūsu tautiešu problēmas Latvijā. Svarīgs ir arī šodien parakstītais nolīgums par karavīru apbedījuma vietām – tam ir svarīgs humānais konteksts, kas saistīts ar tautas vēsturisko atmiņu. Runa ir par abu valstu saistībām apbedījuma vietu apkopšanā attiecīgajā valstī.

Tas nav viss dokumentu klāsts, ko apspriež Latvija un Krievija. Mēs strādājam vēl pie kādiem desmit divpusēju līgumu projektiem – gan par diplomātisko īpašumu, gan par vīzu režīma uzlabojumiem, gan par investīciju aizsardzību, gan dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu un citiem. Mūsu attiecību uzlabošanās labi ietekmējusi tirdzniecības sakarus. Mūsu tirdzniecības sakaru apjoms jau ir 2 miljardi dolāru, un es domāju, ka decembra beigās tas jau sasniegs 3 miljardus dolāru, kas būs rekordskaitlis. Krievijas investīcijas Latvijas ekonomikā kopš 2005.gada ir divkāršojušās un pārsniedz 500 miljonus dolāru. Ar Krievijas kapitāla daļām Latvijā strādā 1600 uzņēmumu. Taču kvantitatīvo rādītāju kāpums tirdzniecībā nav pašmērķis. Mēs gribam strādāt kopīgi, lai uzlabotu tirdzniecības apmaiņas struktūru. Vairāk strādāt pie inovācijas projektiem, palielinot inovāciju potenciālu.

Esmu jau teicis, ka mums daudz jādara, lai Krievijas un Latvijas robeža funkcionētu efektīvi. Tā ir gan caurlaižu punktu darbība – pašlaik tie nespēj tikt galā ar lielo transporta plūsmu. Tas attiecas arī uz elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izmantošanu un citiem jautājumiem, ko apsprieduši mūsu konkrētie dienesti.

Starpvalstu komisija strādā ekonomiskās, kultūras sadarbības un transporta jomā. Transporta komisija jau šonedēļ sastapsies Rīgā, citas komisijas tiksies nākamā gada sākumā. Kā jau ministrs teica, mēs strādājam visos jautājumos. Arī tajos, kuros mūsu viedokļi atšķiras. Mēs saprotam, ka nacionālo minoritāšu jautājums Latvijā nav vienkārša problēma un ka to nevar atrisināt vienā paņēmienā. Bet mēs arī nevaram samierināties ar to, ka Latvijā ir tik liels skaits nepilsoņu, tas ir temats arī daudzos starptautiskos forumos. Mums jāsper noteikti soļi situācijas mainīšanai. Krievija pievienojusies ANO un dažādu Eiropas organizāciju viedoklim, kā varētu uzlabot nacionālo minoritāšu stāvokli Latvijā.

Mēs turpināsim strādāt pie starptautisko problēmu risinājumiem. Es jau paskaidroju mūsu pozīciju: mēs neesam aizvēruši durvis jautājumā par parastajiem ieročiem Eiropā. Mēs sarunas gribam turpināt, ja vien NATO un citas sarunu partnervalstis nāks mums pretī. Mēs runājām par to, ka jāuzlabo kontrole pār parastajiem ieročiem Eiropā. Mēs netaisāmies palielināt savu ieroču potenciālu Krievijas Eiropas daļā – protams, ja citas valstis ievēros noteiktos ierobežojumus šajā jomā.

Mēs apspriedām arī dažus mūsu kopīgās vēstures jautājumus. Mēs domājam, ka Krievijas un Latvijas dialogam jābūt vērstam uz šodienas un nākotnes problēmu risinājumu, vēstures jautājumus atstājot vēsturnieku kompetencē. Mēs esam gatavi turpināt sadarbību starp abu valstu arhīvu dienestiem, esam gatavi izveidot komisiju balto plankumu likvidēšanai mūsu valstu vēsturē. Varbūt tas varētu notikt ar mūsu zinātņu akadēmiju atbalstu.

Nobeidzot es gribu teikt, ka mūsu attiecību attīstības dinamika ir pozitīva, kaut mēs atrodamies labu kaimiņattiecību veidošanas sākumposmā, respektējot viens otru. Mēs cenšamies pārvarēt negatīvos momentus, kas gadu gaitā izveidojušies. Mums priekšā ir vēl pamatīgs darbs. Bet mēs esam šim darbam gatavi, un to parādīja arī mūsu šodienas saruna.”

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā