Par Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmi

18.decembrī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē pauda Latvijas nostāju par vēlmi uz laiku apturēt Eiropas Kopienas un Mauritānijas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē sakarā ar Kopienai iedalīto zvejas iespēju nepilnīgu apguvi.

Zemkopības ministrs norādīja, ka Latvija neatbalsta Eiropas Komisijas vēlmi pilnībā pārtraukt Eiropas Kopienas un Mauritānijas Islāma Republikas Zvejniecības partnerattiecību Nolīguma protokola darbību (protokolā noteiktas zvejas iespējas uz diviem gadiem). “Nozvejas iespējas Mauritānijas ūdeņos Latvijas zvejniekiem ir ļoti nozīmīgas – tās sastāda gandrīz pusi no kopējās Latvijas nozvejas visos ūdeņos. Tādējādi zvejas iespēju liegšana Mauritānijas ūdeņos radītu nopietnas problēmas gan manas valsts zvejniekiem, gan visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā,” uzsvēra M.Roze.

Latvijai Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīguma ietvaros šobrīd ir pieejamas zvejas iespējas vienīgi Mauritānijā un Marokā, bet nav pieejas citos nolīgumos paredzētām nozvejas kvotām. Līdz ar to Mauritānijas Nolīguma protokola pārtraukšana nostādītu Latvijas tāljūrā zvejojošos zvejniekus kritiskā situācijā. 

“Uzskatu, ka, sākot sarunas par jauniem nosacījumiem ar Mauritāniju, nedrīkst izbeigt esošā protokola darbību līdz jaunā protokola noslēgšanai. Mums ir jāizvairās no situācijas, ka uz laiku tiek apturētas un apdraudētas ilgtermiņa zvejas iespējas šajos ūdeņos. Gadījumā, ja nolīguma protokola nosacījumi tiek pārskatīti, jāņem vērā katras dalībvalsts intereses un līdzšinējās aktivitātes šajos ūdeņos,” Latvijas nostāju pauda M.Roze.

Latvijai Mauritānijas ūdeņos ir piešķirtas nozvejas kvotas 73 500 tonnu apmērā. Šobrīd Latvija ir viena no valstīm, kas visveiksmīgāk apgūst tai piešķirtās zvejas iespējas Mauritānijas ūdeņos. Piemēram, līdz šā gada novembrim tika apgūts 71% no piešķirtās kvotas. Šīs zvejas iespējas ir ļoti būtiskas Latvijas tautsaimniecībai, jo nozveja gadā sastāda aptuveni trīs ceturtdaļas jeb aptuveni 55 000 tonnas augstvērtīgu zivju (stavrida, sardīne, sardinella). Turklāt Latvijas zvejnieki rēķinās ar pašreizējām zvejas iespējām arī nākotnē un tādējādi plāno attīstīt savu darbību, lai 100% apgūtu Latvijai piešķirtās zvejas iespējas. Turklāt jau pirmsiestāšanās sarunu laikā Latvija sarunās ar Eiropas Komisiju norādīja, ka nevēlas mazināt savas zvejas iespējas šajā zvejas rajonā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa