Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 13. decembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Pēc iepazīšanās ar triju partiju premjera amata kandidātu sagatavotajām rīcības programmām un apspriedes ar finanšu un politikas speciālistiem mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers izlēma sākt sarunas par iespēju atrast citu premjera amata kandidātu.

“Saskaņas Centra” pozīcija bija un paliek nemainīga, ka 9.Saeimai ir jāizveido plaša valdības koalīcija, kurā pārstāvētas visas valsts iedzīvotāju grupas un kura kopīgiem spēkiem uzsāktu darbu, lai pārvarētu jau esošo politisko un briestošo ekonomisko krīzi. Bet šobrīd ir skaidri redzams, ka notikumi attīstās pēc vissliktākā scenārija. Viss notiek, lai pēc būtības tiktu saglabāta vecā četru partiju koalīcija, kura saglabās un turpinās valsts vadīšanas sliktās tradīcijas.

Mēs ceram, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers šajos ļoti grūtajos apstākļos spēs saglabāt neatkarību lēmumu pieņemšanā un izdarīs vislabāko izvēli Latvijas un tautas interesēs. “Saskaņas Centrs” ir pārliecināts, ka tiesības veidot Ministru kabinetu ir jāuztic politiskajiem spēkiem, kuri nav atbildīgi par pēdējā gada krīzi valstī un kuriem ir plašs atbalsts Latvijas sabiedrībā. Līdz ar to “Saskaņas Centrs” uzskata, ka šajā situācijā vislabākais Ministru prezidenta amata kandidāts ir Saeimas frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kura kandidatūru mēs šodien oficiāli piedāvājam Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

I.Līdaka
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Gribētos runāt ne tikai par to, kas notika šodien Saeimas sēdē, bet arī par tām aktualitātēm, kas nedēļas laikā bijušas Saeimas komisijās.

Sākšu, protams, ar Saeimas sēdi, kurā visiem “zaļajiem” par lielu prieku otrajā lasījumā tika pieņemts Ēku energoefektivitātes likumprojekts, kas paredz veikt energoauditu, lai pēc 2009.gada 1.janvāra katra ēka varētu saņemt energosertifikātu. Tas ir ļoti būtiski, jo liela daļa importēto energoresursu tomēr tiek tērēti telpu apkurei, līdz ar to šis likums patiesi veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un dabas resursu racionālu izmantošanu, kas katram “zaļajam”, protams, ir viena no galvenajām prioritātēm.

Par komisijām. Saeima pagājušajā nedēļā Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izskatīšanai par lielu nožēlu nodeva grozījumus Aizsargjoslu likumā, neskatoties uz to, ka virkne deputātu, tostarp arī “zaļie”, iebilda pret to. Šobrīd Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā notiek diezgan intensīvs darbs un debates par to, lai Saeima šos paredzētos grozījumus tomēr neapstiprinātu. Kāpēc es tos neieteiktu apstiprināt? Tāpēc, ka šie grozījumi paredz, ka Aizsargjoslu likuma prasības neattieksies uz ostu teritorijām. Daudziem ir zināms, cik milzīgi, piemēram, izpletusies Rīgas brīvosta – tā aizņem ne tikai ostas infrastruktūrai nepieciešamās platības, bet gan visai lielas teritorijas. Nu, ja ņemam vērā to, ka kādreiz pat visas Spilvas pļavas skaitījās brīvostas teritorijā, tad tomēr tā viennozīmīgi pateikt, ka Aizsargjoslu likuma prasības nebūtu attiecināmas uz visu ostu teritoriju, būtu diezgan liela pārdrošība. Un sekas varētu būt diezgan skumjas, jo apbūve pie iekšējiem ūdeņiem, kā zināms, ir tā lieta, uz ko cer ārkārtīgi daudzi uzņēmēji.

Par vakardienas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, kurā Valsts kontrole ziņoja par Izglītības un zinātnes ministrijā veiktās likumības revīzijas rezultātiem. Tika atzīts, ka, pamatojoties uz Valsts kontroles ziņojumu, šī aina Izglītības un zinātnes ministrijā vērtētajā vispārējās izglītības jomā ir visai drūma. Taču šī pārmēru drūmā aina, ko pirms sēdes jau zīmēja mediji, patiesībā bija tikai tāda puspatiesība, jo šīs izskanējušās ļoti pesimistiskās ziņas bieži vien bija arī dezinformācija.

Nu, piemēram, ko vēsta Valsts kontrole? Vispārējās izglītības īstenošana kopumā tiek nodrošināta atbilstoši Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteiktajiem mērķiem. Dažos medijos gan izskanēja noliegums šim punktam. Kādi ir šie galvenie būtiskie trūkumi? Nav noteikti vienoti rezultatīvie rādītāji vispārējai izglītībai kopumā. Un te nu gribētos atzīmēt – kā var noteikt rezultatīvus rādītājus personībai, izglītotam vai mazāk izglītotam cilvēkam? Tas ir ārkārtīgi grūti. Ja jau Izglītības un zinātnes ministrija šos kritērijus nav noteikusi, tad tam varbūt tomēr ir bijuši arī kādi būtiski iemesli. Tiešām, kā tad vērtēt? Vai galvenais ir lasīšanas ātrums vai varbūt tomēr tas, cik cilvēks saprot no tā izlasītā un cik spēj atcerēties? Tāpēc šajā gadījumā man varbūt gribētos mēģināt sabiedrību nomierināt. Izglītība Latvijā nav tā sliktākā, un, ja nu ļoti bieži tika minēts, ka šī izglītības politika netiek plānota plānveidīgi, tad atkal atgriezīsimies pie Valsts kontroles rakstītā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmākajiem septiņiem gadiem un rīcības virzienus to īstenošanai. Tātad patiesībā Valsts kontroles ziņojums bija ārkārtīgi vērtīgs. Tas norādīja uz kļūdām un uz lietām, kas ir jāmaina, bet tas nebija bezcerīgs. Tas nebija ziņojums par to, ka Latvijā izglītība ir ļoti zemā līmenī.

Novēlu visiem mīļu, jauku un priecīgu laiku pirms Ziemassvētkiem.

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pēc sava diezgan vētrainā kongresa pakāpeniski sakārto savas rindas un mobilizējas turpmākajam darbam.

Viens no šīs mobilizācijas rezultātiem ir mūsu lēmums nostiprināt atceri par 1991.gada barikāžu dalībniekiem, jo tas, kas notika barikāžu laikā, ir kaut kas vienreizējs. To laikam, vismaz Latvijas patrioti, neaizmirsīs nekad. Un tāpēc ir jautājums – cik mēs šodien esam spējīgi to visu atcerēties un novērtēt barikāžu dalībnieku nopelnus? Mums ir apbalvojums – 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Tas ir valsts apbalvojums, kas bez izņēmuma pienākas visiem barikāžu dalībniekiem. Mēs uzskatām, ka tie daudzie desmiti tūkstoši ir ar pilnīgi vienādiem nopelniem. Cik viņu patiesībā bija? Vieni saka, ka 40 līdz 50 tūkstoši, bet PSRS dienesti ziņoja, ka esot bijuši 80 tūkstoši. Bet cik no šiem visiem dalībniekiem ir apbalvoti? Tikai aptuveni 19 tūkstoši. Ierosinājumi par apbalvošanu var tikt iesniegti tikai līdz šā gada 31.decembrim. Līdz ar to mēs esam pārliecināti, ka jāpanāk maksimāli liels apbalvojamo skaits – tuvs tam, cik viņu bija patiesībā. Līdz ar to mēs ierosinājām pagarināt šo ierosinājumu iesniegšanas laiku līdz 2008.gada 31.decembrim. Laika šogad ir maz, bet mēs ceram, ka Saeimas Juridiskā komisija mūsu priekšlikumu izskatīs laikus un mēs paspēsim savu iesniegto projektu galīgajā lasījumā pieņemt nākamajā plenārsēdē.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeimas deputāti ir pieņēmuši daudzus svarīgus likumu grozījumus, no kuriem varētu minēt izmaiņas pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumos, kā arī likumos par tautas nobalsošanu. Visos šajos likumos tiek iestrādāta jauna kārtība, kas faktiski ļaus Eiropas Parlamenta deputātiem kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, nenoliekot pirms tam mandātu. LPP/LC frakcija atbalstīja šo likumprojektu nodošanu komisijām, taču mēs vēl rūpīgi diskutēsim, vai atbalstīt šādu grozījumu pieņemšanu un vai šādā veidā dažs labs nemānīs cilvēkus, sakot, kandidēšu te, Latvijā, par premjera kandidātu, bet, ja nesanāks, turpināšu sēdēt Briselē un saņemt lielo “Briseles kāpostu”.

Ir vēl viens jautājums, kuru es šodien vēlējos akcentēt. Tas ir atalgojums Saeimas deputātiem salīdzinājumā, piemēram, ar Eiroparlamenta deputātu. Vienmēr pierasts uzskatīt, ka mēs šeit, Saeimā, saņemam milzīgu algu, ka mums nav zināmas parasto cilvēku problēmas un ka mēs neizjūtam cenu pieaugumu. Patiesība ir tāda, ka Saeimas deputāti saņem mazāk nekā Rīgas autobusa šoferis, divreiz un trīsreiz mazāk nekā labs celtnieks vai santehniķis. Tāda šodien ir realitāte, ka labs flīzētājs mēnesī nopelna divus tūkstošus uz rokas, kas vairākas reizes pārsniedz ne tikai Saeimas deputāta, bet arī Ministru prezidenta un Valsts prezidenta algu. Neskatoties uz to, gan Ministru kabinets, gan Valsts prezidenta kanceleja ir pieņēmusi lēmumu algas nepalielināt. Arī Saeima ar šodienas balsojumu ir atteikusies no likumā noteiktā algas pielikuma, paredzot, ka algu drīkstēs palielināt tikai par 10 procentiem. Atgādināšu, ka, lemjot par policistu, ārstu un skolotāju algām, Saeima panāca daudz straujāku algu pielikumu – līdz pat 30 procentiem. Vai kāds mums pateiks paldies par to? Es šaubos. Drīzāk jau atkal kritizēs, kā to avīzēs dara Latvijas Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Krīgers, kurš jau tagad, iespējams, saņem vairāk par Saeimas deputātu un kuram piebalso dažu mediju žurnālisti, piemēram, zviedru koncernam piederošais rupors un propagandas aparāts – avīze “Diena” un viņas Ēlerte, kas kaut kādā mistiskā veidā vispār ir sapelnījusies miljonus.

Saeima šodien atbalstīja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu noraidīt Reliģisko lieto pārvaldes likvidāciju. Uzskatu, ka šāda institūcija ir nepieciešama kā tilts, kas nodrošina valsts un baznīcas sadarbību, veic reģistrācijas funkciju, tātad zināmā mērā pasargā no dažādu apšaubāmas reputācijas nereģistrētu reliģisko organizāciju darbības.

Cilvēktiesību komisija, kuru man ir tas gods vadīt, ir veikusi vēl vienu sarežģītu, taču ļoti svētīgu un labu darbu, sagatavojot pieņemšanai otrajā lasījumā Jaunatnes likumprojektu. Šajā likumā ir ietverti jauni un atbalstāmi priekšlikumi, kā uzlabot jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, veicināt viņu iniciatīvas līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstīt darbu ar jaunatni kopumā. Paldies gribam pateikt arī bērnu un ģimenes lietu ministram Aināram Baštikam, kurš šī likuma tapšanā ir ieguldījis lielu darbu, acīmredzot vadoties arī no savas piecu bērnu (tagad jau faktiski jauniešu) tēva pieredzes.

Nobeigumā gribu pateikt, ka mēs visi Latvijas iedzīvotāji saņemsim lielu Adventa dāvanu. Šo dāvanu mums ir sagādājis Vitolds Mošnovskis un aģentūra “DUE”, proti, rītdien klajā nāks unikālās enciklopēdijas “Latvijas Luterāņu Baznīca” 3. un 4.sējums. Šo izdevumu ir atbalstījusi arī Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, kā arī daudzas citas organizācijas.

Es visiem gribu vēlēt priecīgu trešo Adventa svētdienu un aicināt nesekot zviedru koncerna rupora “Dienas” agresīvajai reklāmai, kas tieši tagad (īpatnēji!), Adventa laikā, iespējams, aicina dauzīt brilles, bet tā vietā rīkoties kristīgi un iedegt savā Adventa vainagā trešo sveci, kas simbolizē, ka Kristus dzimšanas svētki ir tuvu. Vēlu visiem mieru un saskaņu!

V.Buzajevs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien pēc PCTVL uzskata starp svarīgākajiem jautājumiem bija PCTVL priekšlikumi grozījumiem Saeimas kārtības rullī. PCTVL atbalstīja arodbiedrību likumprojektu, kas paredz iespēju tautas nobalsošanā atlaist Saeimu. Šo ideju ir atbalstījis Satversmes tiesas priekšsēdētājs, un tā atbilst vēlētāju lielākās daļas vēlmei. Bez šaubām, ka jau šoziem vēlēšanu iecirkņos tiks savākti Satversmē paredzētie 10 procenti parakstu, un prezidents likumprojektu iesniegs izskatīšanai Saeimā. Ņemot vērā vēlētāju viedokli, PCTVL frakcija jau 18.oktobrī iesniedza izskatīšanai Saeimā analoģisku likumprojektu. Pēc Saeimas kārtības rullī paredzētās uzstāšanās – viens deputāts “par”, viens – “pret” – likumprojekts ar balsu vairākumu tika noraidīts pat bez tā apspriešanas Saeimas komisijās. Diemžēl šāda vienkāršota procedūra ir paredzēta arī likumprojekta izskatīšanai, kuru Saeimā iesniedz vēlētāji. PCTVL piedāvāja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz pilnvērtīgu to likumprojektu apspriešanu, kurus iesniedz vēlētāji. Gadījumā, ja grozījumi tiks pieņemti, katram deputātam tiks dota iespēja 15 minūšu laikā paust savu viedokli par šādu likumprojektu, un vēlētājiem būs iespēja argumentēti spriest par katras frakcijas attieksmi pret tautas izvirzītu iniciatīvu.

Mūsu frakcija iesniedza savus priekšlikumus atklātajam likumprojektam “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kuri paredz deputātu algu iesaldēšanu. Tas tika darīts ar nolūku atņemt Saeimas valdošajam vairākumam iespēju atpirkties no vēlētājiem, sniedzot tiem kā kompensāciju lētu dāvanu – deputātu algu iesaldēšanu. Šodien valdošās elites pārstāvjiem tika dota iespēja demonstrēt savu patieso attieksmi pret vēlētāju konstitucionālajām tiesībām kontrolēt deputātu rīcību. Viņi noraidīja PCTVL priekšlikumu, bet plašas diskusijas sabiedrībā vēl ir priekšā.

Saeima šodien dažus PCTVL priekšlikumus tomēr ir akceptējusi, kas atbilst PCTVL kongresa rezolūcijai par nepieciešamību organizēt nacionāla mēroga kampaņu pret monopolistu diktātu, kuri, sistemātiski paaugstinādami tarifus un cenas, stimulē inflācijas pieaugumu. Saeima ir akceptējusi PCTVL frakcijas priekšlikumu Ēku energoefektivitātes likumprojektā ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem informāciju, pēc kuras patērētājiem būtu iespēja salīdzināt un novērtēt energoefektivitāti. Analogi priekšlikumi tika akceptēti grozījumiem likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” par iedzīvotāju informēšanu ar interneta palīdzību par tarifu paaugstināšanas pamatotību. Pirmā sabiedrības reakcija uz tarifu nepamatoto paaugstināšanu jau ir. Lūk, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības asociācija ir pieteikusi piketu 18.decembrī pulksten 12 pie ieejas Rīgas domes ēkā. Viņi ir neapmierināti ar to, ka ieplānota sabiedriskā transporta biļetes cenas paaugstināšana līdz 40 santīmiem. Aicinu pievienoties!

J.Porietis
(Tautas partijas frakcija):

Es arī gribētu pieskarties dažiem likumprojektiem, kuri šodien tika izskatīti Saeimas sēdē.

Un vispirms jau par grozījumiem Valsts apbalvojumu likumā. Kopš barikāžu laika ir pagājuši jau 16 gadi, un liela daļa barikāžu dalībnieku par dalību barikādēs šo piemiņas zīmi ir saņēmuši. Protams, arī liela daļa šo piemiņas zīmi nav saņēmusi, un tieši tāpēc šodien šis grozījums tika nodots komisijām. Vienīgi vajadzētu sasparoties tiem, kuri šīs piemiņas zīmes vēl nav saņēmuši, un arī tiem, kuri grasās ierosināt kādu izvirzīt šīs piemiņas zīmes saņemšanai. Varbūt tomēr šī gada laikā vēl to var izdarīt, lai neiznāk tā kā ar privatizācijas sertifikātiem, ka to izmantošanas termiņš visu laiku tika pagarināts. Tā kā es domāju, ka vajadzētu visiem šīs piemiņas zīmes cienīgajiem šī gada laikā to arī saņemt.

Vēl viens likumprojekts, kuram gribu pieskarties, grozījums Saeimas kārtības rullī. Kā jau kolēģi teica, tas, pirmkārt, precizē kārtības rulli sakarā ar to, ka no Satversmes ir izslēgts 81.pants. Otrkārt, tika arī precizēta norma par deputātu, kuri atstādināti no piedalīšanās Saeimas sēdēs, atalgojumu. Tā kā ir precedents – gadījums, tad bija jāprecizē arī Saeimas kārtības rullis.

Vēl es gribētu pieminēt grozījumus Sodu izpildes kodeksā, kur būtiskākais ir tas, ka notiesātajām personām tiek radītas iespējas un tiesības ieslodzījuma vietā nopelnīto darba samaksu ieskaitīt atbrīvošanas fondā. Varbūt tas daļēji risinās problēmu, ka notiesātajam, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes, parasti nav iztikas līdzekļu, ar ko uzsākt dzīvi brīvībā.

Vēl ļoti kaislīgas debates izraisīja Ministru kabineta iekārtas likumprojekts. Tika debatēts par ļoti jutīgu jautājumu – ministru algām, kompensācijām un prēmijām. Kolēģi varbūt nepamanīja, ka likums strikti nenosaka, ka ministriem šīs prēmijas obligāti ir jāpiešķir gada beigās vai kā citādi un ka Ministru prezidents var ierosināt piešķirt prēmijas ministriem, kuri cītīgi un kārtīgi strādājuši. Vēl arī tas, ka, manuprāt, vispār ir problēma, ka augsti stāvoši vadošie darbinieki, tai skaitā, protams, arī ministri, var piešķirt prēmijas sev padotiem darbiniekiem, bet ļoti delikāts ir jautājums par šo prēmiju saņemšanu pašiem, jo varbūt ir it kā nekorekti piešķirt sev. Bet kas tad šo jautājumu varētu izlemt? Tāpēc tas ir tāds retorisks jautājums, kas varbūt daļēji tiks risināts.

Un vēl es gribu pieskarties jautājumam, kas ir aktualizējies pēdējās dienās. Par bezpartijisku Ministru prezidentu. Tautas partijas viedoklis, protams, ir, ka nevajadzētu bezpartijisku Ministru prezidentu, jo pie partijām piederošs Ministru prezidents, manuprāt, tomēr ir atbildīgāks par savu rīcību. Es uzskatu, ka šis jēdziens “bezpartijisks Ministru prezidents” faktiski pēc būtības ir diezgan formāls termins, jo cilvēks, kurš tiek izvirzīts tik augstam amatam, nez vai dzīvo uz kāda ezera salas Latvijā un absolūti nav, teiksim, saistīts ar kādām simpātijām pret kādu partiju. Ja viņš ir lojāls Latvijas pilsonis, viņš ir piedalījies vēlēšanās, tātad arī nobalsojis par kādu konkrētu partiju. Un šajā gadījumā runāt, ka tāda augsta amata kandidāts varētu būt pilnīgi bezpartijiskais, es domāju, ka nav varbūt gluži pareizi.

Izmantojot man doto izdevību, es visus apsveicu ar tuvojošamies Ziemassvētkiem un novēlu, lai tie būtu mierīgi, gaiši un jauki.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Mani kolēģi iepriekšējās pusstundas laikā ir diezgan detalizēti stāstījuši par notikumiem, kas šodien un šīs nedēļas laikā risinājušies Saeimā un tās komisijās. Es varbūt vairāk mēģināšu fokusēties uz jautājumiem, kas saistīti ar valdības veidošanu.

Tātad visiem ir labi zināms, ka iniciatīva šobrīd ir Valsts prezidenta rokās. Tātad jo ātrāk Valsts prezidents nosauks jelkādu kandidātu, jo ātrāk sāksies patiesās valdības veidošana vai patiesais valdības veidošanas process. Sarunas, kas notikušas iepriekš, vairāk ir traktējamas kā izlūkošana un spēku samērošana. Bet situācija, kad pie galda ir vecā koalīcija un klāt tiek aicināts “Jaunais laiks”, protams, nav uzskatāma par nopietnu jaunas valdības veidošanas procedūru. Tātad mēs ļoti ceram, ka tuvākajā laikā Valsts prezidents nosauks kandidātu, kurš varētu būt eventuālais premjers.

Vakar mēs dzirdējām informāciju, ka kāds no kandidātiem varētu būt arī nepartijisks. Jaunajam laikam šī ideja īsti nav atbalstāma, jo, šķiet, ka īsti nepartijisku cilvēku Latvijā atrast nav iespējams. Te es piekrītu arī Tautas partijas paustajam viedoklim. Vēl vairāk. Gribu apgalvot, ka premjers tomēr ir profesionālis. Bet profesionāls politiķis, tas galvenokārt ir politiķis. Un tad ir jautājums – kā tad mums ir iespējams atrast cilvēku, kurš ir profesionāls politiķis, bet nav politiķis, jo nav iesaistījies nevienā no politiskajām partijām? Sanāk tāds kā kāzuss. Tātad šķiet, ka tomēr pareizi būtu meklēt kandidātu no partijām. Un te nu “Jaunajam laikam” ir ko piedāvāt, jo, raugi, šķiet, ka Valdis Dombrovskis mūsu izpratnē tomēr ir un paliek labākais iespējamais kandidāts. “Jaunais laiks” uzskata, ka nākamajai valdībai, lai arī kas to vadītu (protams, labāk, ja tas būtu Valdis Dombrovskis), ir jāatrisina virkne ļoti sasāpējušu jautājumu. Un tie dalāmi galvenokārt trijos blokos. Pirmais bloks ir tiesiskums, otrais – ekonomika, bet trešais – sociālie jautājumi. Varbūt nedaudz detalizētāk par katru no šiem blokiem.

Par tiesiskumu. Redziet, Latvijas tauta un sabiedrība kopumā jau sen gaida brīdi, kad amatpersonas neņems kukuļus un politiķi savu varu beigs izmantot savā labā. Lai tas tiktu sasniegts, protams, mums obligāti ir jāpanāk spēcīgu tiesībsargājošo orgānu darbība, tajā skaitā spēcīga KNAB darbība. Tas nozīmē, ka mums ir jānostiprina KNAB neatkarība. Protams, svarīgs jautājums ir vēlēšanu un politisko partiju finansēšanas sistēma. Mēs visi gribam dzīvot skaidrā un pareizā demo­krātijā. Bet, ja pastāv iespēja vēlēšanas, tēlaini izsakoties, nopirkt, kā tas notika uz 9.Saeimu, tad demokrātija diemžēl ir sašķobīta. Tas nozīmē, ka ir jāmaina gan priekšvēlēšanu sistēmas likumdošana, gan arī partiju finansēšanas sistēma, lai oligarhiem būtu mazāka iespēja ietekmēt politiskās partijas. Tā tad arī ir viena no daudzajām “Jaunā laika” stingrajām prasībām. Protams, ir jāparedz arīdzan izmaiņas Satversmē, jo Latvija, šķiet, ir vienīgā vai viena no retajām Eiropas valstīm, kurā iedzīvotājam pēc tam, kad viņš ir nobalsojis par kādu no politiskajiem spēkiem vai kādu konkrētu cilvēku politiskajā spēkā, nākamajos četros gados vairs nav absolūti nekādas kompetences šo cilvēku vai politisko spēku atsaukt vai vismaz ierosināt ārkārtas vēlēšanas. Tas īsumā bija par tiesiskuma bloku.

Tālāk ekonomiskais bloks. Ekonomiskajā blokā vissvarīgākā lieta ir nodokļu reforma. Latvijas nodokļu sistēma ir uzrakstīta apmēram pirms desmit gadiem un likumdošanā nostiprināta laikā, kad mērķi un situācija valstī bija pavisam savādāka nekā šobrīd. “Jaunais laiks” uzskata, ka nodokļi ir jāmaina kopumā, tie jāsamazina. Ja mēs gribam saņemt lielākas algas, ir jāsamazina nodokļu slogs. Savukārt nodokļu slogs ir jāpalielina gan uz ekskluzīviem nekustamiem īpašumiem, gan, iespējams, arī uz patēriņu. Tieši tāda pati situācija šobrīd ir ar uzņēmējdarbību. Mums ir salīdzinoši zems uzņēmuma ienākuma nodoklis, un tas absolūti neveicina uzņēmējus investēt savu naudu ražošanā vai eksporta attīstībā. Arī šeit ir daudz darāmā.

Un trešais ir sociālais bloks. “Jaunā laika” viedoklis ir ļoti vienkāršs. Sociālais budžets ir jāizmanto tiešajiem mērķiem, proti, pensiju un pabalstu palielināšanai. Šobrīd valstī ir izveidojusies situācija, kad valdošā koalīcija ar sociālā budžeta palīdzību ir veiksmīgi lāpījusi caurumus pamatbudžetā. Tā nedrīkst būt. Ir jāpalielina gan pensija par darba mūžu, gan arī pareizi jāindeksē invaliditātes pensija. Ir daudz kas darāms arī, piemēram, adoptēto bērnu pabalstu gadījumā un tā tālāk. Ir vesela virkne jautājumu, kas jāatrisina.

“Jaunais laiks” ir gatavs strādāt nākamajā valdībā, bet, pirms “Jaunais laiks” pieņems lēmumu par šādu sadarbību ar citām politiskajām partijām, mums būs jāsaņem ļoti skaidras atbildes uz šiem jautājumiem, ko minēju.

Saeimas preses dienests