2007. gada 13. decembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2007.gada 13.decembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jārunā un jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atsauc savu priekšlikumu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr.495/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 31.janvārim” (Nr.295/Lm9) un lūdz svītrot no Saeimas šā gada 13.decembra sēdes darba kārtības 42.jautājuma izskatīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 13.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kolēģiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu ieļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Nikolaja Kabanova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2007.gada 13.decembra sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. un 82.pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas šā gada 13.decembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Kalniņa, Seiles, Laicāna un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Runāt vēlas deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu patlaban Latvijā ir tāds juceklīgs laiks iestājies. Šis posms ir tāds pasmags, bet ar to ir jātiek galā. Šinī brīdī parādās dažādi darbi un dažādi nedarbi, un parādās ļoti atšķirīgs šo darbu novērtējums. Un tāpēc es aicinu Saeimas kolēģus kopīgi izdarīt vienu patiesi labu darbu. Atcerēsimies tos notikumus, kuriem vajadzētu palikt tautas atmiņā ilgstoši, ja ne mūžīgi. Un tādas ir atmiņas par 1991.gada barikādēm. Īpašas atmiņas ir par šo barikāžu dalībniekiem. Tad ir jautājums: cik toreiz patiešām bija šo barikāžu dalībnieku? 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība min, ka esot bijuši aptuveni 40 vai 50 tūkstoši. Ieskatoties PSRS dienestu ziņojumos par to laiku, mēs redzam skaitli – aptuveni 80 tūkstoši. Katrā ziņā daudzi desmiti tūkstošu Latvijas patriotu bija šo barikāžu dalībnieki.

Un tad ir nākamais jautājums: cik no šiem barikāžu dalībniekiem ir patiesi novērtēti un apbalvoti ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kas ir valsts apbalvojums? Ja mēs ieskatāmies šajos skaitļos, tad redzam, ka tikai 19 tūkstoši. Un tāpēc rodas jautājums: kur ir palikuši pārējie? Pieteikumi šo cilvēku apbalvošanai ienāk pakāpeniski, ienāk lēnām. Bieži vien cilvēki paši nevēlas pieteikties un par sevi atgādināt, jo iedzimtā kautrība traucē, un tad tas ir jādara citiem. Taču tas atkal prasa zināmu laiku un zināmu iedziļināšanos, tomēr šo apbalvojumu ir pelnījuši visi tie, kuri piedalījās 1991.gada barikādēs.

Un līdz ar to parādās tāds jautājums: šobrīd Valsts apbalvojumu likuma pārejas noteikumu 2.punkta redakcija nosaka, ka termiņš ierosinājumu iesniegšanai par apbalvošanu ar minēto piemiņas zīmi ir līdz šā gada, 2007.gada, 31.decembrim, un tāpēc rodas tāda mākslīga situācija, ka barikāžu dalībnieki vairs nevar ne pieteikties, ne arī pēc tam, protams, cerēt, ka saņems šo apbalvojumu.

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka mēs paši daudzi esam bijuši šo notikumu dalībnieki un atceramies, kā tas viss izskatījās. Atceramies, ka tas bija viens no tādiem mirkļiem, kad tauta tiešām jutās vienota, kad latvieši jutās kā nopietns, vienots spēks, un tāpēc es ceru, ka, lai arī kā mēs te citos notikumos izskatāmies un kā orientējamies, šis ir tas gadījums, kad mums vajadzētu panākt to, lai gandrīz katrs, kas piedalījās šajos barikāžu notikumos, saņemtu sev pienākošos apbalvojumu. Jo es uzskatu, ka visi tie, kuri piedalījās 1991.gada barikādēs, vienādi ir pelnījuši vienādu apbalvojumu. Tas ir tautas apbalvojums, un tādam tam arī būtu jābūt.

Mūsu ieguldījums būs tikai tāds, ka mēs dosim šo iespēju visiem saņemt šo apbalvojumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Dobelim.

Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai deputāti uzstāj, lai notiktu balsojums? (No zāles: “Nē!”) Deputāti neprasa balsojumu. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Auguļa, Brigmaņa, Blumberga, Hankas un Staķes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” šo likumprojektu ir pieteicies deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Šis likumprojekts tika izstrādāts, pamatojoties uz to, ka līdz šim vēl nav izstrādāta kārtība, kā sabiedriskajām organizācijām tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem. Sakarā ar to, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2004.gada 3.novembrī ir atzinusi Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību par tiesību pārņēmēju uz nekustamo īpašumu Jāņa Asara ielā 13, kura ēka ir celta 1913.gadā speciāli Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vajadzībām, kur tajā laikā ir piecelts arī depo, un ņemot vērā to, ka Saeimā šādi precedenti jau ir bijuši, ka sabiedriskajām organizācijām tiek izstrādāts atsevišķs likums, lai tās varētu atjaunot savas īpašumtiesības… Tāds likums ir pieņemts arī 2002.gada 24.oktobrī attiecībā uz Rīgas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.

Tāpēc, lai visiem būtu vienādas tiesības uz nekustamo īpašumu atgūšanu, lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai deputāti uzstāj, lai notiktu balsojums? (No zāles: “Jā! Balsojam!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 13, atturas – 24. Likumprojekts Juridiskajai komisijai ir nodots.

Skatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi, sākam skatīt šodienas darba kārtības nākamo sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Sarmas Valdmanes atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Valsts kontroliere Ingūna Sudraba ir saņēmusi Piektā revīzijas departamenta direktores Sarmas Valdmanes iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no Valsts kontroles padomes locekļa amata ar šā gada 14.decembri, tas ir, ar rītdienu. Saeimas Juridiskā komisija uzklausīja informāciju par šo iesniegumu un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sarmas Valdmanes atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir izvirzījis Jāņa Neimaņa kandidatūru apstiprināšanai Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā. Juridiskā komisija uzklausīja gan Augstākās tiesas priekšsēdētāju, gan arī tiesneša amata kandidātu Jāni Neimani un arī aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Anitas Poļakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns izvirza Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Anitu Poļakovu apstiprināšanai Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šādu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anitas Poļakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Arvja Garā iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš lūdz Saeimu iecelt Balvu rajona tiesas tiesneša amatā Arvi Garo. Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegumu, uzklausīja tiesneša amata kandidātu un vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu iecelt Arvi Garo Balvu rajona tiesas tiesneša amatā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvja Garā iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Agneses Lešinskas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš lūdz iecelt Agnesi Lešinsku administratīvās rajona tiesas tiesneša amatā.

Juridiskā komisija uzklausīja tiesneša amata kandidāti un vienprātīgi atbalstīja minētās kandidatūras iecelšanu administratīvās rajona tiesas tiesneša amatā. Piebilstams, ka kandidatūra ir labi zināma arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijai, jo viņa daudzkārt ir tur piedalījusies kā eksperte, apspriežot likumprojektus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Lešinskas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Nikolaja Kabanova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Nikolaja Kabanova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj vēl par trim iesniegtajiem priekšlikumiem grozīt šodienas sēdes darba kārtību.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un to iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Atgādinu, ka likumprojektu ir izstrādājusi šī pati komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un to iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā pirms 14.punkta (likumprojekts “Grozījums Saeimas kārtības rullī”). Likumprojektu ir izstrādājusi šī pati komisija – Sociālo un darba lietu komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Tautsaimniecības komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā kā 14.punktu… nu, acīmredzot lūdz iekļaut pirms 14.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtības trešo sadaļu –“Likumprojektu izskatīšana”. Pirmais šajā sadaļā ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi likumprojektu, ko jūs varat redzēt dokumentā Nr.1807. Kāda ir šā likumprojekta jēga? Laikā no 2000.gada līdz 2002.gadam iekšlietu sistēmas darbinieki pensijas saņēma tikai daļēji. Tagad valsts budžetā ir paredzēta iespēja izmaksāt viņiem tolaik neizmaksātās pensijas – kopumā 141 tūkstoti latu. Šā gada budžetā šī nauda ir paredzēta; nākamā gada budžetā šī nauda, protams, vairs nav paredzēta.

Tātad līdz 2007.gada 31.decembrim Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki varēs saņemt pensijas, ja mēs steidzami, jau šodien pat, šo grozījumu pieņemsim. Es aicinu to darīt un noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Tā kā likumprojekts ir ļoti vienkāršs un tam pēc būtības nekādi priekšlikumi par datumu nav iespējami, komisija aicina pieņemt šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā, lai šo pensiju neizmaksāto daļu varētu izmaksāt vēl atlikušo divu nedēļu laikā.

Sēdes vadītājs.

Vai kādam no deputātiem ir iebildumi, ka mēs skatām šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Izstrādātais likumprojekts paredz aizstāt likuma pārejas noteikumu 14.punktā jūras negadījumu izmeklēšanas funkciju pārņemšanas datumu – 2008.gada 1.janvāri aizstāt ar 2010.gada 1.janvāri.

Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības noteikšanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi! Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Aizbalts.

Cienījamie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts paredz precīzu datumu, tad man Tautsaimniecības komisijas vārdā būtu lūgums šo likumprojektu tūlīt izskatīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai kādam no kolēģiem ir iebildumi pret to, ka mēs izskatām šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (dokumenta reģistrācijas numurs 524/Lp9).

1. – deputāta Rasnača priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Arī 2.priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Debatēs ir pieteikušies trīs deputāti.

Pirmajam vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 9.Saeima, kuru daudzi kritizē, bet daudzi vēlas atlaist pirms termiņa, tomēr ir paspējusi izdarīt arī šādus tādus labus darbus. Neapšaubāmi šiem labajiem darbiem varētu pieskaitīt arī to, ka no Satversmes tika izsvītrots 81.pants, kas ļāva Ministru kabinetam Saeimas brīvdienu laikā pieņemt noteikumus, kuriem piemīt likuma spēks un kuri stājas spēkā tūlīt pēc to pieņemšanas. Tiesa gan, Saeima to neizdarīja labprātīgi, bet gan pakļaujoties Valsts prezidenta un vēlētāju spiedienam, kuri sekmīgi iniciēja referendumu ar mērķi atcelt šādā veidā pieņemtos barbariskos grozījumus drošības likumos.

Tomēr Saeimas kārtības rullī netika grozīti panti, kuri attiecas uz to, kā Saeimai vajadzētu rīkoties ar šādiem Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem. Tostarp (salīdzinājumā ar parastajiem likumprojektiem) to izskatīšanai ir paredzēti saīsināti termiņi. Tomēr pats būtiskākais ir tas, ka šos noteikumus ir paredzēts pieņemt uzreiz pirmajā lasījumā un par tiem notiek pilnvērtīgas debates ar tiesībām uzstāties nevis diviem, bet gan visiem deputātiem, turklāt ar pagarinātu uzstāšanās laiku: pirmā deputāta uzstāšanās – līdz 15 minūtēm, otrā – līdz 5 minūtēm. Interesanti, ka Kārtības rullis neko tamlīdzīgu neparedz attiecībā uz tiem likumprojektiem, kurus ar saviem parakstiem ir atbalstījuši līdz 10 procentiem vēlētāju. Tad nu sanāk tā: viens uzstājas “par”, otrs – “pret”, un uz redzēšanos! Dokuments nonāk miskastē ar cerību, ka nākamajā referendumā nebūs vajadzīgā kvoruma.

PCTVL frakcija ar savu priekšlikumu vēlas nošaut uzreiz četrus zaķus. Pirmkārt, mēs gribam izsvītrot no Kārtības ruļļa visas atsauces uz jau neesošo Satversmes 81.pantu. Kā redzat, par šo mūsu priekšlikuma daļu ir vienisprātis gan Juridiskais birojs, gan Juridiskā komisija.

Otrkārt, mēs piedāvājam mehānismu, saskaņā ar kuru varētu pilnvērtīgi izskatīt tautas ierosinātus likumprojektus, kurus ir parakstījuši vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Mehānisms, kāds patlaban ir paredzēts Kārtības rullī, ļauj 10 minūšu laikā noraidīt tautas ierosinātu likumprojektu. Tas ir ārkārtīgi bezkaunīgs un ārkārtīgi eksplozīvs mehānisms. Vai jūs varat iedomāties, ko teiks vēlētāji pēc šādām tā saucamajām “debatēm” (pēdiņās)?

Treškārt, mēs tīšuprāt iekļāvām savus priekšlikumus gatavā likumprojektā, kuram jau ir piešķirta steidzamība un tas uzreiz pēc balsošanas iegūs likuma spēku. Tas nedotu iespēju līdz bezgalībai novilcināt PCTVL projekta izskatīšanu. Tieši šodien valdošais vairākums var izpaust to, vai tas ciena vēlētāju viedokli vai arī var atļauties uzspļaut vēlētājiem.

Un beidzot – ceturtkārt. Tā nav nejaušība, ka mūsu priekšlikumi ir iekļauti likumprojektā par deputātu algas iesaldēšanu. Jūs, cienītie valdošās koalīcijas deputāti, esat gatavi sniegt vēlētājiem lētu žēlastības dāvanu, tomēr jau šodien katram no jums ir dota iespēja izteikties pēc būtības, vai jūs esat gatavi pilnvērtīgi apspriest arodbiedrību priekšlikumu par Saeimas atlaišanu tautas nobalsošanas ceļā vai arī jūs ar iepriekšēju nodomu esat noskaņoti izmest to miskastē.

Aicinu atbalstīt tautas tiesības būt sadzirdētai no Saeimas deputātu puses.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijas priekšlikumiem, protams, ir nevis procedūras, bet gan politisks raksturs. Tie ir domāti arodbiedrību iniciatīvas atbalstam, kuras vāc parakstus likumprojektam, kas paredz Saeimas pirmstermiņa atlaišanu pēc tautas nobalsošanas. Tie ir domāti, lai atbalstītu tās prasības, kuras attiecas uz tiesiskas valsts uzbūvi un kuras novembra sākumā Doma laukumā izteica 10 tūkstoši mūsu līdzpilsoņu. Tie ir domāti, lai piketu un mītiņu dalībnieku pūles netiktu izniekotas vienīgi tam, lai atkal izveidotos tikpat bezkaunīga valdošā koalīcija no trim, četrām vai piecām partijām, kuras jau daudzkārt ir nodevušas tautas intereses. Tanī pašā laikā PCTVL frakcijas priekšlikumi ir juridiski noformulēti kā grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuri ļaus pilnvērtīgi apspriest jebkuru likumprojektu, ko ir parakstījuši 150 tūkstoši vēlētāju. Protams, par pirmo šādu likumprojektu kļūs grozījumi Satversmē, kuri ļaus jebkurā brīdī ar tautas nobalsošanu atlaist jebkuru izlepušu, melos pagrimušu un vēlētāju gribu ignorējošu Saeimu.

Dāmas un kungi! Gribētos jums atgādināt, ka likumprojekts par Saeimas atlaišanu, rīkojot tautas nobalsošanu, jau reizi tika iesniegts Saeimā un izskatīts saskaņā ar spēkā esošo Kārtības rullī paredzēto procedūru. Jau 18.oktobrī to iesniedza seši PCTVL frakcijas deputāti. 24.oktobrī arodbiedrības sāka vākt parakstus par analoģisku likumprojektu, bet jau 25.oktobrī Saeima likumprojektu noraidīja.

Saskaņā ar Kārtības rulli debatēs piedalījās tikai divi deputāti ar 5 minūšu ilgām runām. Par tautu iestājās PCTVL frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners, bet tautai pigu demonstrēja TB/LNNK runātājs Juris Dobelis. Vai tad šo traģikomēdiju var nosaukt par pilnvērtīgu likumprojekta apspriešanu? Tā ir vienkārši ņirgāšanās par tautu, tās viedokļa apsmiešana. Un tauta ļoti labi saprata, ka par viņu ņirgājas. Tauta reaģēja visai ātri, un desmit tūkstoši parakstu, kuri tiek vākti pat tīšuprāt sarežģītas procedūras ceļā, arodbiedrību rīcībā gandrīz jau ir, un desmit tūkstošu lielais mītiņš Doma laukumā nedēļu pēc šīs demokrātijas apsmiešanas arī lielā mērā ir Saeimas kārtības ruļļa nepilnību rezultāts.

Mēs piedāvājam labot šo kļūdu un, kā redzat, esam atraduši Kārtības rullī spraudziņu, lai varētu sarīkot šo Kārtības ruļļa nepilnību pilnvērtīgu apspriešanu.

Dāmas un kungi! Nobeigumā minēšu tikai vienu piemēru, kas demonstrē, vai 9.Saeima ir pelnījusi atlaišanu.

2006.gada 28.septembrī, deviņas dienas pirms 9.Saeimas vēlēšanām, 8.Saeimā otrajā lasījumā vienbalsīgi apstiprināja
grozījumus “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā”, kuri paredz šā nodokļa likmes pazemināšanu no 25 uz 15 procentiem.

Pēc diviem mēnešiem, 30.novembrī, jau 9.Saeimā PCTVL frakcija piedāvāja turpināt šā likumprojekta izskatīšanu. Balsošanas rezultāti: “par” – 40 deputāti no opozīcijas un “pret” – 53. Tātad attiecībā uz visu valdošo koalīciju kopumā jau ar to vien pilnīgi pietiek, lai nekavējoties sarīkotu jaunas Saeimas vēlēšanas. Bet cik vēl bija šādu balsojumu?

Tā ka vismaz šodien aicinu valdošās koalīcijas deputātus neapkaunot pašiem sevi, bet atbalstīt vienkāršo un skaidro PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas iesniegtā priekšlikuma būtība uzliek par pienākumu Saeimai organizēt pilnvērtīgas debates par jebkuru likumprojektu, kuru ir parakstījuši ne mazāk par 100 000 vēlētāju.

Mūsu frakcija uzskata, ka ārkārtīgi svarīgs ir tas fakts, ka pirmais šāds likumprojekts, kas jau ziemā tiks iesniegts Saeimā, būs arodbiedrību piedāvātais likumprojekts par iespēju atlaist Saeimu tautas nobalsošanas ceļā.

Mums ir nepieciešams nekavējoties Kārtības rulli sakārtot tādā veidā, lai tas ļautu organizēt Saeimā pilnvērtīgas debates, apspriežot šo likumprojektu. Lūk, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra viedoklis. “Latvijā vara pieder tautai,” sacīja Satversmes tiesas vadītājs, uzsverot, ka, ja tauta ievēlē Saeimu, tautai ir arī jābūt iespējai pieprasīt tās atlaišanu. Pēc viņa domām, jau šābrīža situācijā likumdevējam būtu jāsaprot tautas griba un jāgroza Satversme, lai ļautu tautai rosināt parlamenta atlaišanu. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus, kas būtu nepieciešami referenduma rīkošanai par Satversmes grozījumiem.

“Saeimai ir jāuzticas savai tautai,” sacīja Kūtris. Viņš noraidīja pieņēmumu, ka izmaiņas Satversmē nozīmēs haosu pēc katrām parlamenta vēlēšanām. “Latviešu tauta nav tik tālu nokaitināta, lai katru gadu vāktu parakstus par Saeimas atlaišanu,” uzsvēra tiesību eksperts. Viņš neredz risku, ka referendumi par parlamenta atlaišanu varētu tikt rīkoti pārāk bieži.

Tāpat Kūtris uzskata, ka varētu novērst Damokla zobenu pār Valsts prezidentu, lai ļautu viņam rosināt Saeimas atlaišanu un nebaidīties par amata zaudēšanu, ja referenduma iznākums būtu nelabvēlīgs.

Minētie argumenti ir pilnīgi pietiekami, lai atbalstītu apspriežamo grozījumu Saeimas kārtības rullī. Bet tomēr ļaujiet jūs iepazīstināt ar vēl viena sabiedrībā pazīstama un cienījama cilvēka, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja, viedokli: “Piedāvātie grozījumi Satversmē pilnveidos Latvijas demokrātiju un dos labumu Latvijai, jo valstī, kuras Satversmē ir ierakstīta norma, ka vara pieder tautai, ir jābūt arī mehānismiem, kā šo varu realizēt.

Pagaidām to var izdarīt tikai reizi četros gados, kad notiek vēlēšanas, taču tad mēs redzam, ka politiskajām partijām jeb par tādām nosauktām interešu grupām ir iespēja ar naudu iespaidot tautas domas. Tādēļ jāparedz arī citi ceļi, kādā veidā ietekmēt procesus valstī un kādā veidā aktīvi piedalīties pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Daudzi valstī satraucas, ka šis arodbiedrību iniciētais process dārgi izmaksās, jo referendums ir dārgs un arī ilglaicīgs process. Bet šo dārdzību un ilglaicību iespējams mazināt ar Saeimas balsojumu. Ja deputāti nobalsos par to, tad viss būs kārtībā. Tas būs ātri un lēti.”

PCTVL frakcijas ierosinātie grozījumi ir vērsti tieši uz to, lai Saeima pēc pilnvērtīgas apspriešanas pieņemtu pareizu lēmumu, kas apmierinātu tautas vēlmes.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Var jau, protams, patīkami uzjautrināties, klausoties to, kas te nupat skanēja. Vienā putrā salikts ir viss, ko tik var salikt. Mēs runājam par 83.pantu, tur tas ir pilnīgi skaidri pateikts: runa ir par Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Nav vairs Satversmē 81.panta. Tātad šajā pantā, 83.pantā, kaut ko iebāzt iekšā – tas ir vienkārši smieklīgi.

Nu man gribot negribot ir atkal jāatceras paruna: “Dzirdu zvanu, bet nezinu, kur tas skan.” Vai arī vēl tā epizode no kārtējās tramvaja līnijas atklāšanas kādā pilsētā: tajā pasākumā visi runā par starptautisko stāvokli, bet neviens nerunā par tramvajiem.

Palasīsim 5.priekšlikumu! Tur ir skaidri pateikts, ka 83.pants vienkārši ir jāizslēdz. Tas ir loģiski un saprotami, un ar to arī vajadzēja sākt. Bet, ja mēģina iebāzt konstrukcijas ziņā pilnīgi neatbilstošu tekstu tanī vietā, kur bija runa par Satversmes 81.pantu, – tas norāda vienkārši uz kaut kādu pilnīgu neizpratni. Jāizsaka kārtējo reizi nožēla par tik milzīgu neizpratni. Un tagad te gari un plaši stāsta un mums jāklausās par tautas nobalsošanu, par kaut kādiem savāktiem parakstiem, par arodbiedrībām… Laikam nākamreiz man būs jāklausās par komunistiskās partijas ietekmi uz tautu un tā tālāk.

Vispirms izlasiet, lūdzu, bijušo Satversmes redakciju un esošo Satversmes redakciju, un tad jūs sapratīsiet, ka šis priekšlikums, 4.priekšlikums, ir pilnīgi bezjēdzīgs. Un tad mierīgā garā pāriesim pie 5.priekšlikuma un vienkārši izslēgsim ārā 83.pantu, un viss!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 48, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

6.priekšlikums. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Kas ir teikts apspriežamajā PCTVL frakcijas priekšlikumā? Ka uz likumprojektiem, kas ir Saeimā iesniegti likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajā kārtībā, nav attiecināms noteikums par likumprojekta izdalīšanu deputātiem vismaz septiņas dienas iepriekš.

Ir runa par tiem likumprojektiem, par kuriem dažu mēnešu laikā ir parakstījušies desmitiem tūkstošu cilvēku. Vai tiešām starp deputātiem ir cilvēki, kuri vēl joprojām nav izlasījuši arodbiedrību likumprojektu par Saeimas atlaišanu ar tautas nobalsošanu? Varbūt tiešām ir, un viņi iepazīsies ar šo likumprojektu tikai pēc tam, kad zaudēs darbu. Un ne tikai PCTVL, bet arī vēlētāji uzskata, ka tādiem likumdevējiem jau šodien nav ko meklēt Saeimā un sen jau ir pienācis laiks atbrīvot silto vietiņu.

Drusciņ citādāka lieta ir tad, kad ir runa par iespēju iepazīties ar atbildīgās komisijas atzinumu. Taču ir tāda procedūra, kuru ļoti bieži izmanto Saeimas Juridiskā komisija, – likumprojekta izskatīšana pirms tā iesniegšanas Saeimā. Un PCTVL frakcija ir pārliecināta, ka jebkurš likumprojekts, kuru atbalsta vismaz viena desmitā daļa vēlētāju, jau ir pelnījis, lai Saeimas komisija izskatītu to nevis pēc, bet pirms balsošanas.

Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredz paātrinātu procedūru tautas ierosinātu likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Teiksim, likuma 25.panta otrā daļa: “Saeimai šis likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts. Ja likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts iesniegts sesiju starplaikā vai ārkārtas sesijā, tas jāizskata nākamajā kārtējā sesijā vai šā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta izskatīšanai īpaši sasauktā ārkārtas sesijā.” (No zāles dep. I.Kalniņš: “Neko nevar saprast!”)

Diemžēl Saeimas kārtības rullī šī paātrinātā procedūra vispār nav paredzēta. Viss, kas ir teikts par vēlētāju izstrādātiem likumprojektiem, ir izklāstīts tikai Saeimas kārtības ruļļa 81.pantā: “Likumprojekts, kas Saeimai iesniegts likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajā kārtībā, ir nododams tautas nobalsošanai, ja Saeima noraida tā nodošanu komisijām, noraida to kopumā vai pieņem ar satura grozījumiem.” Acīmredzot ar to vien nepietiek un Saeimas kārtības rullis būtu jāpilnveido. Domājams, ka šodien mēs šo neatliekamo darbu ne tikai nespēsim pabeigt – to parādīja balsošanas rezultāts –, bet pat nevarēsim uzsākt. Taču PCTVL frakcija cer, ka mēs tomēr tiksim galā ar šo neatliekamo darbu pirms Saeimas pirms­termiņa atlaišanas.

Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šo to klausoties, nāk prātā vēl viena paruna: “Jo pliks, jo traks.” Jo – kam šāda raustīšana ir vajadzīga? Ja jau ir runa par nopietniem likumprojektiem, runa par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, tad, man liekas, tai runai ir jābūt nopietnai. Šāda te steidzīga rīcība ir pilnīgi netipiska nopietnu likumu izstrādes procesā. Un acīmredzot te atkal rodas kaut kāda… gandrīz vai pūļa histērija, jo, kā es jūtu, vienam otram tie teikumi par to Saeimas atlaišanu, par ārkārtas vēlēšanām un tamlīdzīgi jau kļūst par kaut kādu dogmu. Šie teikumi skan, kur tik vajag un kur tik nevajag! Acīmredzot cer, ka kāds nervozēs.

Tā ka tas ir pilnīgi nepamatoti un atkal pilnīgi neiederas nopietnā likumu veidošanas konstrukcijā.

Aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 48, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 47, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

8. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais, 9.priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, izskatīsim dokumentu Nr.1442B.

Saņemti šādi priekšlikumi.

1.priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

3. – daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

5. – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

6. – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

7. un 8.priekšlikums – nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Grīnblats.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

11.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 12., kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

13.priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

14.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 15., kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

16.priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

18.priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

Tāpat arī 19.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

22.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

23.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

24.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

25.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

26. un 27.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

28.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

29.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

30.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

31.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 32., kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

Tas arī ir viss. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Ventspils Augstskolas Satversmi”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu Nr.1165B – “Par Ventspils Augstskolas Satversmi”.

Atbildīgā komisija priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ventspils Augstskolas Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Par Vidzemes Augstskolas Satversmi”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.1527B – likumprojektu “Par Vidzemes Augstskolas Satversmi”.

Atbildīgā komisija 1.pantā ir iestrādājusi vienu priekšlikumu, un tas ir saistīts tikai ar datuma precizēšanu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dukšinskis.

Paldies. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vidzemes Augstskolas Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.1528B – likumprojektu “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”.

Atbildīgā komisija noteiktajā termiņā nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 1698B. Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi kopumā vienpadsmit priekšlikumus.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

4. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

5. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu grozījumiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 519/Lp9. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc komisijas vārdā aicinu balsot par sagatavoto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu grozījumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1743. Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” trešajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti. Komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajā lasījumā (dokumenta numurs 1759).

Trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, kas tika izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 5.decembra sēdē. Šo tīri redakcionālas dabas priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā lasījumā (dokumenta numurs 1760). Trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi, kas tika izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 5.decembra sēdē.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

2.priekšlikumu ir iesniegusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu jūs atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Tas ir trešais lasījums, bet dokumenta numurs ir 1761. Trešajam lasījumam ir iesniegti 12 priekšlikumi, kas visi tika izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 5.decembra sēdē.

1.priekšlikums. To iesniedzis Saeimas deputāts Valērijs Agešins. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienai reālai problēmai. Mūsu priekšlikums paredz juridiskās un tulkošanas palīdzības sniegšanu personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu.

Vēlos atgādināt, ka pašlaik Latvijas Sodu izpildes kodeksa normas paredz, ka ieslodzītajam ir atļauts saņemt juridisko palīdzību un nepieciešamības gadījumā notiesātajam ir atļauts tikties ar aizstāvi, notāru, kā arī ar valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniedzēju.

Mūsu ierosinājums paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes administrācijai nepieciešamības gadījumā ieslodzītajam ir jānodrošina bez maksas tulkošanas palīdzība. Līdz ar to mēs piedāvājam papildināt likuma 46.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “Ja, veicot saraksti ar valsts un pašvaldību institūcijām, notiesātajam ir nepieciešama tulka palīdzība, brīvības atņemšanas iestādes administrācija šādu palīdzību nodrošina bez maksas.”

Kāda ir motivācija? Pirmām kārtām katram cilvēkam ir neatņemamas tiesības aizstāvēt sevi, un, ja viņš nevar aizstāvēt sevi tikai tāpēc, ka viņš nepārvalda latviešu valodu, tas, mūsuprāt, ir cilvēktiesību pārkāpums, ko nepieciešams novērst. Un valsts pienākums ir sniegt ieslodzītajām personām tulkošanas palīdzību, jo ne visiem ieslodzītajiem ir labas latviešu valodas zināšanas, turklāt ne visi ir spējīgi izprast specifisko juridisko terminoloģiju valodā, kas nav viņu dzimtā valoda. Un otrām kārtām – jau tagad taču var novērot zināmas pretrunas starp likuma normām un realitāti. Nav taču noslēpums, ka krievu valoda tiek izmantota pietiekami aktīvi tiesās, piemēram, izmeklēšanas gaitā un tiesas sēžu gaitā, vai ne? Un tāpēc nākas izmantot tulkotāju pakalpojumus. Mēs uzskatām, ka lietu reālais stāvoklis arī brīvības atņemšanas iestādēs jānostiprina likumdošanas līmenī. Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms atgādināšu, ka ieslodzītajiem ir iespējams piedalīties kursos, kuros var arī iegūt pamatīgas latviešu valodas zināšanas. Starp citu, pēc pēdējām ziņām, interese par šādiem kursiem esot pietiekami liela. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šis priekšlikums uzkrauj – pilnīgi nevajadzīgi! – iestādes administrācijai lieku slogu. Ja jau lasām to, kas ir teikts 46.pantā, tad lasīsim arī tālāk! Par šīm tikšanās reizēm tur ir teikts ļoti skaidri – ka šo tikšanos skaits netiek ierobežots, tās netiek iekļautas kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo tikšanos skaitā un notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā. Satikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta. Un satikšanās ar zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās (valsts nodrošinātās!) juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos. Tātad – kādas ir problēmas, kas traucē risināt arī šīs iespējamās, ar tulkošanu saistītās lietas? Kur jums ir problēma? Kāpēc vajag vēl uzkraut lieku materiālu slogu? Jo tulks – tā ir profesija. Un ļoti labi, ka vienam šī palīdzība tiek nodrošināta bez maksas. Taču kādam tomēr ir jāmaksā tam tulkam. Un atkal būs tā, ka no valsts kabatas apmaksāsim vienkārši valodas nezināšanu. Kaut gan tam pašam aizstāvim – parasti taču tāds ir! – ir lieliskas iespējas nodrošināt jebkuru tulkošanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Porietis.

2.priekšlikums. To iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Šis priekšlikums atbalstīts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

4.priekšlikumu arī ir iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

Cienījamie kolēģi, 5., 6. un 7.priekšlikumu lūdzu skatīt nomainītajā 6A lappusē, lai nerastos pārpratumi.

5.priekšlikums, ko ir iesniedzis Saeimas deputāts Buzajevs, ir atbalstīts 7.priekšlikumā – tieslietu ministra priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

6.priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Agešins. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Porietis.

8.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

9.priekšlikums. Arī to iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

10.priekšlikums. To ir iesniedzis Saeimas deputāts Buzajevs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Porietis.

11.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Agešins. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kādēļ ir nepieciešams 11.priekšlikums? Šis priekšlikums paredz ieslodzītajiem vai bijušajiem ieslodzītajiem tiesības saņemt neizmaksāto darba algas daļu. Lai novērstu netaisnību, kas nodarīta strādājošajiem ieslodzītajiem, laika posmā no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 25.novembrim un no 2006.gada 5.septembra līdz 2007.gada 15.decembrim neizmaksājot darba algas daļu, un pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu par Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.417 “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.74” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107.pantam un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam, ieturētā darba algas daļa jāatmaksā pilnā apmērā.

Sakarā ar to ir nepieciešams izdalīt summu no valsts budžeta līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem izdevumiem, vai valsts budžeta grozījumos ieplānot noteiktu summu šīm izmaksām.

11.priekšlikums pilnībā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Manuprāt, šādi tiktu novērsta tā netaisnība pret strādājošajiem ieslodzītajiem, ko radīja Ministru kabineta noteikumi un likuma izmaiņas, kuras atcēla Satversmes tiesa.

Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātā Saeima! PCTVL frakcija pilnībā atbalsta šo prātīgo Valērija Agešina priekšlikumu, jo sen ir zināms, ka attiecībā pret šiem ieslodzītajiem netika ievērota nedz Latvijas Republikas Satversme, nedz Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti.

Teiksim, es pats vēl 8.Saeimā ierosināju izdarīt to, ko beidzot izdarīja šī Saeima, balstoties uz Satversmes tiesas spriedumu.

Šo ieslodzīto tiesības tika pārkāptas apzināti, un mūsu pienākums ir atdot atpakaļ šiem ieslodzītajiem naudu, kas nelikumīgi tika atņemta viņiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, Porieša kungs? Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 41, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Porietis.

12. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Dokumenta numurs 1762. Trešajam lasījumam iesniegti četri priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 5.decembra sēdē.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Porietis.

Paldies par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Leons Līdums.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi un trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” (dokumenta numurs 1763). Gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

7. –Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums– atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Līdums.

Visi piecpadsmit priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reklāmas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vispirms es gribētu gan Saeimas Prezidija, gan visu mūsu vārdā sveikt dzimšanas dienā deputātu Arturu Krišjāni Kariņu. (Ovācijas, aplausi.)

Paziņojumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 10.39 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas telpām. Komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Lūdzu Dzeltenajā zālē uz informatīvu sanāksmi. Aicinu visus! Esiet uzmanīgi!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.35. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pulksten 10.32 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas dalībnieki, deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi tepat blakus, Baltajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Visvaldis Lācis, Dzintars Jaundžeikars, Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš un Dagnija Staķe.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” saņemts viens priekšlikums. To 5.decembra sēdē sagatavoja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”. Trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” trešajā lasījumā. Atbildīgā komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu no Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 70/Lp9).

1. ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

4.priekšlikums ir 30.lappusē. Vai deputāts Mitrofanovs vēlas uzstāties debatēs? Jā.

Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Ja mēs šodien atbalstīsim 4. piedāvāto grozījumu, tad turpmāk daži valstsvīri un žurnālisti varētu tikt sodīti par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli.

Un pirmais, kas ciestu pēc jaunās normas ieviešanas, varētu būt Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš oktobrī, aicinot atbalstīt 2008.gada valsts budžeta pieņemšanu, solīja, ka inflācija nākamgad būs tikai 6,4 procenti, un tas ir apstākļos, kad vairākums nopietnu ekspertu ir apgalvojuši, ka inflācijas līmenis 2008.gadā sasniegs 12 vai pat 14 procentus. Pēc šā fakta konstatēšanas mēs varam secināt, ka Kalvīša kungs ir apzināti izplatījis nepatiesas ziņas un līdz ar to radījis kaitējumu privātām personām un valstij, jo, paļaujoties uz premjera apgalvojumu, dažas privātpersonas varēja nepareizi novērtēt savu maksātspēju. Tās varbūt jau ir paņēmušas jaunus patērētāja kredītus, tādā veidā vēl vairāk palielinot inflāciju valstī. Protams, nav iespējams pierādīt, ka Ministru prezidents ir izplatījis nepatiesas ziņas par valsts finansiālo stāvokli mantkārīgos nolūkos. Tad viņš varētu tikt sodīts atbilstoši 194.¹ panta pirmajai vai otrajai daļai, jo šis noziegums ir izdarīts personu grupā, un šī grupa ir Ministru kabinets. Un ko dabūs ministrija par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par inflācijas līmeni? Brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai piespiedu darbu? Taču apstākļos, kad vēl līdz šim brīdim nav iespējams atrast jaunu premjeru, piespiedu darbs vecajam premjeram varbūt būtu pagaidu risinājums. Labi, tas viss ir tikai joks!

Es novedu situāciju līdz absurdam, jo, protams, neviens ministrus par nepatiesām, par nepareizām prognozēm turpmāk nesodīs.

Bet, nopietni runājot, jaunā norma Krimināllikumā radīs likumīgu mehānismu žurnālistu vajāšanai. Turpmāk jebkāds negatīvs vai radikāls valsts finanšu situācijas novērtējums varētu kalpot par formālu iemeslu žurnālistu, publicistu vai neatkarīgo ekonomistu vajāšanas uzsākšanai.

Pierādīt vainu tiesā būs diezgan grūti, bet būtiski ierobežot vārda brīvību ar šādiem paņēmieniem ir visai iespējams. Piemēram, ja cilvēks ir publiski apgalvojis, ka ekonomiskā situācija valstī ir bēdīga, formāli tas varētu kļūt par pamatu kriminālvajāšanai, jo vienmēr var atrast faktus, kas liecina par labu pretējam novērtējumam. Un otrādi.

Manuprāt, šodien piedāvātās redakcijas galvenā neatrisinātā problēma ir robežas noteikšana starp ziņas izplatīšanu un viedokļa paušanu – starp ziņu un prognozi, starp ziņu un novērtējumu.

Un kāds ir secinājums? Šodien jaunu normu pieņemšana Krimināllikumā attiecībā uz ziņu izplatīšanu par finanšu stāvokli valstī būtu kļūdaina, tāpēc es mūsu frakcijas vārdā lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu un atgriezties pie jaunas redakcijas izstrādāšanas, kad Krimināllikums nākamreiz tiks atvērts grozīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šis bija Latvijas Bankas priekšlikums, un Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to atbalstīja. Un atbalstīja to tieši tāpēc, ka runa ir par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Līdz ar to Mitrofanova kunga satraukums par vārda brīvību, kas ir minēta Satversmes 100.pantā, ir pilnīgi nepamatots.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam… Neviens vairs nav pieteicies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Stepaņenko.

Jā, kolēģi! Šis priekšlikums patiešām ir vērsts uz Latvijas Republikas finanšu sistēmas aizsardzību, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Es lūdzu Saeimu nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

18.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

19.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais – 21.priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms skatām nākamo šodienas darba kārtības jautājumu, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu grozīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais šodienas darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1793 – likumprojektu “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments””. Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts. Aicinu nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1794. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Uz trešo lasījumu saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputāta Sokolovska kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji no Jaunā gada saņems Jaungada “dāvanas” – tarifu pacelšanu daudzās nozarēs, tajā skaitā par elektrību, par siltumu, ūdeni un kanalizāciju, par māju apsaimniekošanu un tā tālāk.

Turklāt šis tarifu paaugstinājums nenotiks inflācijas rāmjos – tātad 10–13 procentu apmērā, kāds ir inflācijas līmenis valstī, bet dažās nozarēs tas pieaugs par 40 procentiem, citās – par 31 vai 28 procentiem un tā tālāk.

Kāda tad ir mūsu priekšlikuma būtība? Mūsu priekšlikuma būtība paredz to, ka tarifu aprēķina projektā iekļautā informācija ir uzskatāma par vispārpieejamu informāciju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka patērētāji varētu iepazīties ar pamatojumu, kāpēc tad šīs tarifu cenas tiek paaugstinātas, kāds tam ir pamatojums, vai šis pamatojums tiešām ir objektīvs vai ir tikai uzpūsts. Varbūt uzņēmums, vienkārši izmantojot situāciju, ka lielākā daļa no mūsu komunālās saimniecības uzņēmumiem ir monopolisti, grib pacelt tarifus?

Bet, godātie kolēģi! Tirgū, ja mums ir izvēle, mēs varam izvēlēties starp dažādiem piedāvājumiem – pakalpojumu vai preču piedāvājumiem – un iegūt vislabāko par viszemāko cenu, kur ir labāka apkalpošana, ērtāka pieejamība un tā tālāk. Turklāt šinī gadījumā tos tarifus, kurus regulē sabiedrisko pakalpojumu regulators, pārsvarā nosaka uzņēmumi – monopolisti. Līdz ar to patērētājs diemžēl nevar atteikties no viņu piedāvātajiem pakalpojumiem un izvēlēties citu uzņēmumu vai citu pakalpojuma sniedzēju. Tātad patērētājiem nav iespējas atteikties no visiem šiem tarifu paaugstinājumiem.

Savukārt mūsu piedāvājums dod viņiem vismaz iespēju pilnībā iepazīties ar šo tarifu grozījumu pamatojumu, jo principā tagad viņiem varētu dot to informāciju, kas nav atzīta… kuru pats uzņēmums nav atzinis par komercnoslēpumu.

Pretējā gadījumā veidojas tāda situācija, ka cilvēki gan griežas pakalpojumu regulatorā, bet viņi saņem vienu atbildi: “Tas ir komercnoslēpums! Diemžēl mēs nekādu informāciju nevaram jums dot.”

Tātad es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tas ir solis pareizajā virzienā. Mēs visi esam patērētāji, un mēs gribam zināt, par ko mēs maksājam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Par šo priekšlikumu komisijā bija nopietna diskusija. Mēs uzklausījām arī regulatora pārstāvjus un secinājām, ka, lai arī pati ideja pirmajā brīdī varbūt izklausās loģiska un laba, praktiskajā dzīvē tā nav realizējama, tādēļ ka daļa šīs informācijas patiešām ir komercnoslēpums, bet padarīt komercnoslēpumu
publisku – tas būtu pretrunā gan ar citiem likumiem, gan arī tiešām radītu negatīvu fonu uzņēmējdarbībai.

Turklāt tā daļa, kas ir komercnoslēpums, tiek rūpīgi vērtēta, vai tā tiešām satur komercnoslēpumu. Regulators visu to informāciju, kura drīkst būt publiska, dara pieejamu sabiedrībai.

Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim, otro reizi.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Es piekristu, ja, piemēram, būtu konkurence, proti, daži uzņēmumi konkurētu savā starpā. Protams, tādā situācijā uzņēmumi negrib izpaust komercnoslēpumus, komerciālu informāciju par savu darbību.

Taču šajā gadījumā lielākā daļa šo uzņēmumu ir monopolisti un viņiem nav jābaidās no konkurences, no tā, ka kāds konkurents uzzinās kādu iekšējo informāciju vai komercnoslēpumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Apspriežamais PCTVL frakcijas priekšlikums attiecas uz informācijas atklātumu, pamatojot tarifu paaugstināšanu. Kā redzat, atbildīgā komisija to noraidīja, balstoties it kā uz argumentu par komercnoslēpumu. Un tā nav nejaušība. Pašreiz pie mums tiek paaugstināti gandrīz visi tarifi – gāzes, elektrības, dzīvokļu apkalpošanas, sabiedriskā transporta tarifi. Būtu lietderīgi ieviest vēl arī asaru nodokli, kura likmei piemīt īpašība pašai par sevi paaugstināties līdz ar pavalstnieku dzīves apstākļu pasliktināšanos. Vai arī elpošanas tarifu, lai galīgi nosmacētie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi pilnā sastāvā pamestu valsti un emigrētu uz Īriju.

Nesen Juridiskajā komisijā mēs izskatījām veselu virkni priekšlikumu no mūsu “liberālisimusa” – Godmaņa kunga. Šo priekšlikumu būtība ir steidzami un daudzkārt paaugstināt sodanaudas par braukšanu bez biļetes. Pirmais šajā sērijā bija eksotiskais priekšlikums paaugstināt sodanaudu par lidošanu bez biļetes lidmašīnā. Tomēr – ticiet man! – par trolejbusiem un tramvajiem tur arī bija rakstīts. Drīzumā tā arī būs: par braukšanu trolejbusā ar biļeti – 1 lats, par braukšanu bez biļetes – 100 latu. Un, ja vēl desmitkārtīgi paaugstinātu autostāvvietu tarifus, tad tiktu atrisināta ielu sastrēgumu problēma un varētu būtiski ieekonomēt uz Dienvidu tilta būvēšanas rēķina. Bet tie neapzinīgie pilsoņi un nepilsoņi neizprot šo politiku, kuru īsteno cita citu nomainījušās partijas un valdības. Neizprot! Lūk, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības asociācija pieteica piketu 18.decembrī pulksten 12.00 pie ieejas Rīgas Domes ēkā. Viņi ir neapmierināti ar to, ka ieplānota sabiedriskā transporta biļetes cenas paaugstināšana līdz 40 santīmiem. Un, kā tas ir redzams no atbildīgās komisijas slēdziena attiecībā uz PCTVL frakcijas priekšlikumu, neviens viņiem to izskaidrot arī negrasās. Tā teikt, ja es esmu priekšnieks, tad tu esi muļķis. Lūk, arī visa informācija.

Cienījamie rīdzinieki un galvaspilsētas viesi, vai jūs negrasāties 18.decembrī pulksten 12.00 apmeklēt Rīgas Domi? Toties es noteikti turp došos.

Aicinu tomēr atbalstīt tarifu atklātību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks.

2. – deputāta Sokolovska kunga priekšlikums. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Līdz ar to visi šie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un aicina atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” pirmajā lasījumā. Grozījums ir pavisam vienkāršs, tas sastāv no diviem vārdiem. Proti, likumprojekta teksts skan: “Papildināt 2.¹ panta pirmo daļu aiz vārda “rases” ar vārdiem “etniskās piederības”.” Tas vajadzīgs, lai, kā teikts anotācijā, “uzsvērtu tāda diskriminācijas aizlieguma pamata kā etniskās piederības nozīmīgumu” un efektīvāk pārņemtu Eiropas Savienības direktīvas normas. (No zāles dep. A.Rugāte: “Neko nedzird! Skaļāk runā!”) Tātad atliek tikai nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.J.Eniņš.

Ja būtu priekšlikumi, lūdzu tos iesniegt līdz 18.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Līdz kuram?

G.J.Eniņš.

Līdz 18.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Jaunatnes likums”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1752 – ar likumprojektu “Jaunatnes likums”.

Komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi kopumā 52 priekšlikumus, kuri kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas pārstāvjiem, kā arī Latvijas Mazpulku apvienības un Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem ir izskatīti komisijas sēdē.

1. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

2. – ministra Baštika priekšlikums – atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

3. – ministra Baštika priekšlikums – atbildīgajā komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts tās iesniegtajā 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

5. – ministra Baštika priekšlikums – atbildīgajā komisijā ir atbalstīts un iekļauts tās iesniegtajā 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs runās deputāts Dzintars Ābiķis… nē, Ābiķis tomēr nerunās, atsakās no vārda. Debates slēdzam, vēl pirms tās ir sākušās.

Tātad deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Neuzstāj uz balsojumu neviens. Tātad deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

J.Šmits.

7. – ministra Baštika priekšlikums – atbildīgajā komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

8. – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums – atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

9. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

12. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātā Saeima! Mana priekšlikuma būtība ir vienkārša: papildināt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetenci ar vēl vienu uzdevumu, proti, veikt pasākumus, lai nodrošinātu jauniešu vidū pozitīvu attieksmi pret laulību, daudzbērnu ģimenēm, optimālā vecuma izvēli bērna dzemdēšanai.

Godīgi sakot, tas ir izvilkums no PCTVL rīcības programmas. Jūs gan zināt, par ko ir runa. Par katastrofālo demogrāfisko situāciju, kas ir valstī un kas sāka veidoties kopš neatkarības atjaunošanas dienas, kopš Godmaņa valdības laikiem.

Visiem ir pieejami 2007.gada dati – Iedzīvotāju reģistra dati par to cilvēku daudzumu, kuri ir piedzimuši katrā konkrētā gadā, ir dzīvi un ir reģistrēti 2007.gadā.

Dzimstības maksimums ir fiksēts attiecībā uz 1983.gadā piedzimušajiem Latvijas iedzīvotājiem: 37 213 cilvēki. Šis skaitlis liecina, ka 1983.gadā ir piedzimis par 17 procentiem vairāk cilvēku nekā 1979.gadā, un tas ir padomju valdības izstrādātās demogrāfiskās programmas izpildīšanas rezultāts.

Šodien šiem cilvēkiem jau ir 24 gadi, viņi ir viens no mūsu darbaspēka pamatavotiem, kas tuvākajā nākotnē nodrošinās pensijas izmaksas, un šo pensijas saņēmēju skaitā būs arī daudzi no šobrīd zālē klātesošajiem deputātiem.

Ko ir izdarījusi Godmaņa valdība? Tās pilnvaru termiņa nobeigumā, 1993.gadā, piedzimušo skaits, kas ir fiksēts Iedzīvotāju reģistrā, ir tikai 25 463 cilvēki – par 25 procentiem mazāks salīdzinājumā ar 1983.gada līmeni. Nu, un tālāk ir vēl sliktāk: 1998.gadā piedzimuši, kā ir fiksēts, tikai 18 008 cilvēki jeb par 76 procentiem mazāk cilvēku nekā tā saucamajos “tumšajos laikos”.

Mēs varam lepoties ar to, ka 2006.gadā piedzimušo skaits ir drusciņ palielinājies – 21 624 cilvēki. Tātad astoņu gadu laikā, pateicoties piecu citai citu nomainījušu valdību pūlēm, izdevās piedzimušo skaitu palielināt par 3616 bērniem. Interesanti, ka priekšpēdējā padomju premjerministra Nikolaja Tihonova valdības demogrāfiskā programma, kā es jau minēju iepriekš, četru gadu laikā spēja palielināt Latvijā piedzimušo bērnu skaitu par 5412 cilvēkiem, tātad tās valdības darbība bija trīs reizes sekmīgāka salīdzinājumā ar mūsējās darbību.

Nu, un pēdējais arguments. Pēc reģistra datiem, 1993.gadā Latvijā dzīvoja 24 162 cilvēki, kuri bija piedzimuši visgrūtākajā – 1945.gadā. Tātad tajā gadā bija piedzimis par 37 procentiem cilvēku vairāk nekā 1998.gadā.

Vakar tika publicēta prognoze attiecībā uz 2007.gadu – 23 400 jaundzimušo. Kā redzams, dzimušo skaits joprojām būs par 1300 cilvēkiem mazāks nekā 1945.gadā dzimušo un arī pēc 1948.gada dzimušo skaits.

Dāmas un kungi! Skatot Jaunatnes likumu un noraidot visus opozīcijas priekšlikumus, neaizmirstiet šos briesmīgos skaitļus, kā arī jūsu sastādītās valdības rīcību, kuras negatīvā ietekme uz
demogrāfiju ir daudzkārt bīstamāka nekā Otrā pasaules kara nodarītais posts!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

13. – ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

15. – deputātes Druvietes priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātes Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 31, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

16. un 17. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

18. – ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

20. – ministra Baštika priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. (No zāles: “Par kuru…?”) Par 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 20.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!… Es atvainojos… Kāds tad ir balsošanas motīvs? Es saprotu, ka priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tātad mums faktiski ir jābalso par 21.priekšlikumu. (No zāles: “Par kuru? Par divdesmito!”)

Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 28, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

22. – ministra Baštika priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

24. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Taisnīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

25. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

26. – deputātes Druvietes priekšlikums – komisijā nav guvis atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātes Inas Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 26, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

27. – deputātes Druvietes priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

29. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

31. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33. – ministra Baštika priekšlikumā, kas komisijā ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tālredzīgs!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 35.priekšlikumā, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

36. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

38. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

39. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

40. – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums – atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

41. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

42. – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

43. – ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

44. un 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumi – komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

46. – ministra Baštika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 47. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

48. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu aizstāvēt kolēģa Vladimira Buzajeva priekšlikumu, kas paredz, ka valsts piešķir finansiālu atbalstu jauniešu ģimenēm dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedzot jauniešiem galvojumu un pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus. Es arī agrāk daudzkārt dažādās apakškomisiju sēdēs tiku aizstāvējis šo priekšlikumu, un neviens – neviens par šo priekšlikumu nav teicis neviena slikta vārda. Iebildumi bija tikai šādi: tā teikt, pats priekšlikums ir labs, bet šajā likumā tas ir nevietā! Interesanti, ka šim PCTVL frakcijas priekšlikumam nekur tā arī faktiski neatradās vieta.

Mēs daudzkārt esam piedāvājuši nostiprināt tiesības uz mājokli tieši Latvijas Republikas Satversmē. It īpaši tāpēc, ka šāds no pirmā acu uzmetiena sociālistisks priekšlikums ir sastopams visdažādāko kapitālistisko valstu konstitūcijās. Mūsu platuma grādos ar aukstajām ziemām baudīt paradīzi būdiņā ar mīļoto var tikai trīs četrus mēnešus no divpadsmit. Mājokļa jautājums – tas nebūt nav tikai jautājums par jaunizveidotās ģimenes saglabāšanu. Tas, cienījamās dāmas un kungi, ir jautājums par tiesībām uz dzīvību.

Tika noraidīti arī daudzi mūsu iesniegtie grozījumi citos likumos, kas bija domāti, lai atrisinātu arī ārkārtīgi sasāpējušo un akūto denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmu. Tiesa gan, dažus no šiem priekšlikumiem vēlāk izvirzīja jau pati valdošā koalīcija, bet diemžēl ar lielu novilcināšanos, un šis nokavētais laiks daudzām ģimenēm varēja būt liktenīgs.

Protams, mūsu jaunieši nevar bezgalīgi ilgi gaidīt atbalstu no valsts. Viņi ar kājām balso pret šo nežēlīgo un tuvredzīgo valsti, braukdami uz Lielbritāniju un Īriju un strādādami šo valstu tīrumos un būvobjektos. Viņi pelna naudiņu dienišķajai maizei un pajumtei virs galvas. Ja tuvākajā laikā valdošais vairākums neveiks pasākumus, kas spētu apturēt šo masveida emigrāciju no Latvijas, kad bieži vien uz neatgriešanos aizbrauc paši strādīgākie un uzņēmīgākie jaunie cilvēki, mūsu valsti, kā es šeit stāvu, sagaida pati drūmākā nākotne. Jūs taču zināt, ka tikai šogad vien no valsts izbrauca aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, bet iebrauca tikai 4 tūkstoši, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi izvirzīt tādus priekšlikumus, kas ir nepieciešami tieši jaunatnei.

Mums vēl ir iespēja trešajā lasījumā tādā virzienā grozīt likumu, kurš tagad ir kļuvis absolūti tukšs un deklaratīvs, lai tas spētu dot jaunatnei reālu labumu. Un, protams, rūpes par mājokli jaunajām ģimenēm – tas ir pats minimums, kuram noteikti ir jābūt iestrādātam Jaunatnes likumā.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Šis priekšlikums principā izskatās ļoti pozitīvs, ja tikai nebūtu viena momenta. Jaunatnes likums reglamentē attiecības, un tajā ir runa par personām vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Es principā nevaru iedomāties situāciju, ka trīspadsmitgadīgs cilvēks varētu izdomāt iegādāties sev dzīvokli vai sākt mājas būvniecību. Tāpat četrpadsmit vai piecpadsmitgadīgais.

Tā ka es piedāvāju neatbalstīt šo neloģisko priekšlikumu. (No zāles dep. J.Pliners: “Očeņ zrja!”)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Šmitam ir kas piebilstams?

J.Šmits.

Nav.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 37, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

49. – deputāta Brigmaņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputāta Augusta Brigmaņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 16, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

50. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

51. – ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Un visbeidzot 52. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Taisnība!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Jaunatnes likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 1, atturas – 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šmits.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2008. gada 4.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir
441/Lp9 – likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”.

Saeimas atbildīgā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nav konceptuāli to atbalstījusi, jo ir atzinusi par nelietderīgu un nepamatotu Reliģisko lietu pārvaldes funkciju sadali starp Tieslietu ministriju un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Tādējādi atbildīgā komisija neatbalsta Tieslietu ministrijas padotībā esošās Reliģisko lietu pārvaldes likvidāciju, un aicinu arī Saeimu balsojot izteikt savu atbalstu komisijas lēmumam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! … Es atvainojos, deputāts Šmits vēlas runāt debatēs kā deputāts.

Vārds deputātam Jānim Šmitam. Sākam debates.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts, kurš paredz izveidot jauna veida kārtību valsts pārvaldē. Proti, šā likumprojekta jēga un būtība faktiski ir sagraut Reliģisko lietu pārvaldes darbību.

Īsumā ir vērts apskatīt Reliģisko lietu pārvaldes vēsturi – to, kā tā ir funkcionējusi Latvijas valstī gan brīvvalsts laikā, gan arī atjaunojot neatkarību, lai saprastu tās nozīmi un būtību.

1919.gada 1.septembrī pie Iekšlietu ministrijas tika nodibināts tā saucamais Garīgo lietu departaments, kas vēlāk tika pārdēvēts par Garīgo lietu pārvaldi. Pagājušā gadsimta 30.gadu beigās tas tika pārveidots par Baznīcu un konfesiju departamentu. Departaments jeb pārvalde pārraudzīja visu reliģisko konfesiju darbību, kārtoja to saraksti ar valsts iestādēm reliģisko organizāciju lietās, izšķīra konfesiju savstarpējos strīdus, apkopoja statistiku reliģijas jomā un kārtoja citus ar valsts un baznīcas attiecībām saistītos jautājumus.

Pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija tika okupēta, Latvijas PSR izveidoja PSRS Ministru padomes Reliģijas kultu lietu padomes struktūrvienību, kura pastāvēja līdz 1989.gadam un kura nodarbojās ar divām lietām: viena tās daļa nodarbojās ar Pareizticīgās baznīcas lietām, bet otra – ar tā saucamajām latviešu reliģijām.

Struktūrvienība tiešā veidā bija pakļauta nevis Latvijas PSR Ministru padomei, bet gan PSRS Reliģijas kultu lietu padomei un atradās arī tiešā Valsts drošības komitejas kontrolē. Atjaunojot neatkarību, tika likvidēta arī šī Reliģijas kultu lietu padome un tika atjaunota Latvijas laika tradīcija, kad tika izveidots Reliģisko lietu departaments, kas sākumā tika pakļauts Ministru padomei, bet vēlāk, 1992.gadā, pārveidots par Reliģijas lietu departamentu pie Tieslietu ministrijas un vēlāk par Sabiedrisko un reliģisko lietu departamentu.

Šim departamentam jeb Reliģisko lietu pārvaldei, lai arī kā mēs to sauktu, vienmēr ir bijusi pozitīva nozīme, jo tas ir bijis tilts starp valsti un baznīcu. Patiesībā visu šo laiku pēc neatkarības atjaunošanas šī iestāde ir kalpojusi par tiltu un bijusi vienīgā iestāde, kur reliģisko organizāciju pārstāvji var griezties pēc palīdzības.

Tieslietu esošais regulējums to ir noteicis 5.pantā, kuru tagad Tieslietu ministrija ir piedāvājusi mainīt, ka Reliģisko lietu pārvalde pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedz tām nepieciešamo palīdzību organizatorisko, juridisko un citu jautājumu risināšanā. Jaunā piedāvātā kārtība to neparedz. Vēl vairāk! Tā nostāda valsti muļķīgā situācijā, jo patiesībā mūsu valstī vairs netiek kontrolēta netradicionālo un agresīvo kultu un reliģisko kustību ienākšana Latvijas sabiedrībā.

Komisija vairākkārt – man liekas, trīsreiz – ir norādījusi Tieslietu ministrijas ierēdņiem uz to, ka šāds likumprojekts ir sasteigts un nevajadzīgs. Neskatoties uz partejisko dažādību mūsu komisijā, komisija vairākkārt ir vienbalsīgi noraidījusi šo Tieslietu ministrijas ieceri. Pēc konsultēšanās ar tradicionālo konfesiju vadītājiem, kuri arī nepiekrīt šim jaunajam modelim, komisija to ir ņēmusi vērā un galu galā šo likumprojektu ir noraidījusi.

Līdz ar to es aicinu arī Saeimas kolēģus rīkoties atbildīgi – šo likumprojektu noraidīt un sūtīt atpakaļ uz Ministru kabinetu, ņemot vērā to, ka esošā kārtība jau paredz to, ka Reliģisko lietu pārvalde netiek likvidēta.

Paldies visiem tiem kolēģiem, kuri ir pamanījuši šo Tieslietu ministrijas ierēdņu brāķi. Paldies arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam un šīs komisijas locekļiem, kuri nav atbalstījuši šo likumprojektu iekļaušanu budžeta likumu paketē, kas patiešām būtu novedusi pie Reliģisko lietu pārvaldes sagraušanas.

Aicinu Saeimas kolēģus balsot atbildīgi un noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mans viedoklis bija ļoti līdzīgs Šmita kunga viedoklim. Visu laiku, kad iepriekšējais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds gatavoja šo koncepciju, ka reģistrācija pāriet Uzņēmumu reģistra pārziņā un ka netradicionāļi jeb tā saucamie sektanti faktiski paliek ārpus kontroles, es brīnījos, kā Latvijas Pirmā partija var virzīt šādu priekšlikumu.

Tagad Šmita kungs aizstāv to pozīciju, kāda man bija jau tajā laikā. Vienkārši varbūt ir iespēja atbildēt, kāpēc ir mainījusies šī nostāja, jo tagad es esmu dilemmas priekšā. Principā es atbalstu to, ko šobrīd teica Šmita kungs, bet es nesaprotu, kāpēc tieslietu ministra Grīnvalda laikā tika iedibināta šī reforma un kāpēc tagad uzreiz ir notikusi tik strauja viedokļu maiņa. Es tiešām nezinu, kā tagad balsot.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Šmits, otro reizi.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Paskaidrojums deputātam Rasnača kungam. Priekšlikums likvidēt Reliģisko lietu pārvaldi netapa Latvijas Pirmās partijas ministra Grīnvalda laikā, bet gan tagad – tieši šajā brīdī, kad Tieslietu ministriju pārstāv Gaidis Bērziņa kungs. Es gribētu teikt, ka ne es personīgi, ne arī komisijas deputāti nekad neesam mainījuši savu viedokli. Mēs uzskatām, ka esošā kārtība ir pilnīgi pietiekama, kādā veidā notiek šī sadarbība starp valsti un Baznīcu. Un tādā laikā, kad Eiropas Savienības valstīs notiek tieši reliģisko lietu pārvalžu vai arī citu attiecīgo struktūrvienību darbības uzlabošana, ir ļoti neapdomīgi virzīt šādus grozījumus uz Saeimu. Es gribētu arī teikt, ka, sarunājoties ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu frakcijā, šie argumenti tika minēti, un arī ministra kungs tiem ir piekritis. Es bieži vien tikai brīnos, cik nedzirdīgi ir ministrijas ierēdņi, kuri, neskatoties uz to, vai ir ministra akcepts, tomēr ir virzījuši tālāk šo priekšlikumu.

Taču tas vairs nav jautājums par Latvijas Pirmās partijas pozīcijas maiņu. Mūsu nostāja vienmēr ir bijusi tāda, ka mēs esam rūpīgi ieklausījušies pirmām kārtām tradicionālo konfesiju viedoklī attiecībā uz šo pārvaldi. Jautājums ir tikai par to, kā ministrs pārvalda savu padoto ministriju. Bet tas jau ir pavisam cits jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais Šmita kungs! Ir ļoti labi, ka jūs pateicāt, kas notiek Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, bet Juridiskajā komisijā es ar jūsu kolēģi Stepaņenko apmēram pirms nepilna gada diezgan nopietni debatēju par šo tēmu. Un jāsaka, ka šī koncepcija tika sagatavota Guntara Grīnvalda laikā, valsts sekretārs Bičevskis šo koncepciju virzīja un aizstāvēja valdības sēdē. Un es biju lielākais šīs koncepcijas pretinieks.

Taču šodien es saprotu, ka atpakaļceļa vairs nav. Tā ka acīmredzot ir jābalso “par” šo likumprojektu, bet laikā starp lasījumiem ir jāmeklē tas kompromiss, kādu mēs meklējam. Tātad kompromiss, kā es saprotu, ir tāds… Šmita kungs, lūdzu!… Kompromiss ir tāds, ka reģistrācijas procedūra notiek Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, bet šī politiskā sadarbība un pārraudzība paliek Tieslietu ministrijas pārziņā. Uz šādu kompromisu vajadzētu iet. Un katrā ziņā arī es esmu pret to, ka jaunās reliģiskās organizācijas paliek bez pārraudzības. Tās noteikti ir jāpārrauga!

Tad nu meklēsim kompromisu laikā starp lasījumiem, bet tagad atbalstīsim likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Jā, tiešām, kolēģi, šī koncepcija ir tapusi ministra Grīnvalda laikā, tomēr šajā brīdī tā ir pilnīgi pārveidota. Sākumā mēs runājām par reliģisko organizāciju… runa bija tikai par reorganizāciju, atdalot daļu no funkcijām, turpretī tagad mēs runājam principā par likvidāciju.

Līdz ar to šī koncepcija ir strikti mainīta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Šmita kungs komisijas vārdā vēlas kaut ko teikt?

J.Šmits.

Kolēģi, es vēlos atgādināt, ka komisija nav atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tā aicina arī Saeimu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 60, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi, strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura reģistrācijas numurs ir 459/Lp9. Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 20.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi, Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (reģistrācijas numurs 531/Lp9) un to atbalstījusi. Lūdzu Saeimu nobalsot par minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 20.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Ministru kabineta iekārtas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Likumprojekta “Ministru kabineta iekārtas likums” otrajam lasījumam ir saņemti kopumā 64 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

2.priekšlikums. Arī to ir pati komisija iesniegusi. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

3.priekšlikumu iesnieguši deputāti Golubovs un Deņisovs. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Golubova un Deņisova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 37, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

5. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

6. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

7. – deputātu Golubova un Deņisova priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Golubova un Deņisova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 47, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

9. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tiesisks lēmums!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

11. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Sen bij’ laiks!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

13. – deputātu Golubova un Deņisova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Beidzot!”) – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

17. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Golubova un Dolgopolova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

20. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

21. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

24. un 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

27. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

29. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums – daļēji atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tālredzīgs!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

31. un 32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

33. un 34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

35. – deputātu Golubova un Deņisova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 36.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

37. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

38. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

39., 40. un 41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

42. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

43. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

44. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Sen bij’ laiks!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

45. – deputāta Buzajeva priekšlikums – atbalstīts. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

46. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

47. un 48. – komisijas priekšlikumi – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

49. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

50. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

51. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

52. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 44, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: “Skumji!” Dep. K.Šadurskis: “Tāpēc mēs viņus apstiprinām, lai lemtu!”)

M.Kučinskis.

53. – Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

54. un 55. – komisijas priekšlikumi – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

56. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

57. – Golubova un Dolgopolova priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti vēlas debatēt. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tas ir stāsts par kompensācijām ministriem. Mūsu frakcijas deputāti ierosina papildināt likumprojekta 37.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā: “Ja Ministru kabineta loceklis atkāpies pēc paša iniciatīvas ar veselības stāvokli nesaistītu iemeslu dēļ vai pēc Ministru prezidenta pieprasījuma, vai sakarā ar Saeimas izteiktu neuzticību, viņš kompensāciju pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nesaņem.”

Pašlaik Ministru kabineta iekārtas likums paredz iespēju izmaksāt ministriem prēmijas un atlaišanas pabalstus. Valdība diemžēl neparedz nekādus ierobežojumus pabalstu saņemšanai demisionējušiem ministriem. Līdz ar to, mūsuprāt, tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversmes 91.panta prasība, ka visiem cilvēkiem Latvijā jābūt vienlīdzīgiem likuma priekšā, un uz Ministru kabineta sēžu zāles sienas lasāmais deklarētais princips – “Viens likums – viena taisnība visiem”.

Atgādināšu, ka frakcija “Saskaņas Centrs” jau vairākas reizes ierosinājusi grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu. Piemēram, mūsu frakcija attiecīgu likumprojektu iesniedza vēl 8.Saeimā neilgi pirms vēlēšanām. Pirmajā un otrajā lasījumā toreiz visas partijas balsoja “par” šiem mūsu piedāvātajiem grozījumiem, jo acīmredzot baidījās par vēlēšanu rezultātiem.
Trešais, galīgais, lasījums notika uzreiz pēc vēlēšanām, un koalīcija, noraidot mūsu priekšlikumu, parādīja savu patieso seju.

Mūsu deputāti tagad atkārtoti ir iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, jo uzskata, ka pēc valdības aicinājuma visiem ekonomēt pati kompensāciju un prēmiju būtība pēc amata zaudēšanas ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir amorāla. Mēs aicinām deputātus sākt vispirms savu pārkārtošanos un ieguldīt savu devumu cīņā ar inflāciju. Tas pats attiecas uz topošajiem ministriem.

Lūdzu atbalstīt 57.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi, es nerunāšu ilgi. Mēs piedāvājam, lai jebkurš ministrs, ja viņš atkāpjas pats, jo negrib strādāt šajā Ministru kabinetā, vai arī ja viņš atkāpjas sakarā ar to, ka neuzticību viņam izteikusi Saeima vai Ministru prezidents, nesaņemtu kompensāciju. Lai viņi saņemtu kompensāciju tikai tādā gadījumā, ja izveidotais Ministru kabinets ir nostrādājis visus četrus gadus, Saeimas pilnvaru gadus, un pēc tam atkāpjas sakarā ar Saeimas pilnvaru beigām. Šajā gadījumā tieši tāds Ministru kabinets, kurš būs nostrādājis jebkura Latvijas iedzīvotāja labā, varēs saņemt varbūt arī kompensācijas.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Agešina kungs un Golubova kungs! Īstenībā šī saruna ir vietā un laikā, jo mums ir jārunā un jāskatās, kā tās kompensācijas politiskiem amatiem tiek izsniegtas visā pasaulē.

Tomēr es ārkārtīgi gribētu, lai mēs padomātu, pirms “ravējam” ministru, politisku personu, ministru, kuru šobrīd aicina – kādu bankas pārstāvi – kam būs jāpamet labi atalgots darbs, jākļūst par politiskās sistēmas jeb Ministru kabineta vadītāju un tad atkal jāpamet šis darbs, ja Saeima pēkšņi izdomā izteikt viņam neuzticību vai kāda cita iemesla dēļ.

Taču kompensācijas acīmredzot nav pārāk laba lieta.

Bet, ja mēs runājam par šo tēmu, tad sāksim ar dzīvokļu kompensācijām Saeimā, ar sakaru kompensācijām, ar tiem atlaišanas pabalstiem, kas ir deputātiem, ja viņi ir – iedomājieties! – zaudējuši tautas uzticību un viņus vairs neievēlē. Tad viņi saņem trīs mēnešalgas un pēc tam “kūko”. (No zāles dep. J.Pliners: “Pakāpeniski, pakāpeniski!”) Sāksim tad skatīt visu un kārtīgi! Tad pārskatīsim arī visu to pensiju sistēmu, vai visi Latvijas pilsoņi likuma priekšā ir vienlīdzīgi, saņemot pensiju. Vai pensijas ir par nopelniem vai nopelni pēc savas būtības ir tas darbs, kas tev bija jāpadara. Sāksim visu akurāti “ravēt”!

Nu tagad to Ministru kabinetu nobiedēs ar trim algām! Ministru kabinets jau tā no bailēm gadus četrus no vietas sev nespēj paaugstināt amatalgu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, protams, viens ir pilnīgi skaidrs – šodien Latvijas Republikas pilsonim nepatīk ne Saeimas deputāts, ne arī valdības pārstāvis. Ar to ir vienkārši jārēķinās un ar pazemīgu galvas noliekšanu tas ir jāpieņem. Tas ir skaidrs arī tanī ziņā, ka šī kompensāciju sistēma kā tāda nav pareiza. Tā ir jāpārskata! Un tiešām tādā gadījumā ir jāpaskatās uz visiem, kuri ir vēlētas amatpersonas vai kuri ir vēlētu amatpersonu ieceltas personas dažādos amatos. Un tad mēs varētu runāt par šo jautājumu kopumā, jo ne jau katram ir briesmīgs prieks iet tajā valdībā, ne katram ir briesmīgs prieks iet un strādāt kādā pašvaldības iestādē. Tas nu ir skaidrs. Labi, tā lieta ir jāpārskata!

Bet, redziet, šeit ir viens morāls vai varbūt amorāls moments, jo šā priekšlikuma iesniedzēji nekad nav bijuši ministri. Nu varbūt kādreiz arī būs, bet maza ticība, ka viņi būs ministri. Un tad iznāk, ka ir tāda zināma skaudība: “Ja es pats neesmu ticis par ministru, tad lai tam ministram arī nekas netiek.” No šādām pozīcijām raugoties, man liekas, ka drīzāk kopīgi ir jāizstrādā sistēma… Šai izstrādei ir jātop Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un tur šī sistēma ir jāpieņem līdz galam. Un tad mēs varam runāt.

Kompensācijas kā tādas šādā saraustītā veidā nav normāla parādība, bet nu līdz šim tas tā ir bijis. Un līdz ar to es iesniedzējus drīzāk aicinu nopietnāk piestrādāt pie šīs sistēmas kā tādas un tad varbūt kopā ar komisiju pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Kučinska kungs vēlas ko piebilst?

M.Kučinskis.

Es domāju, ka viss ir pateikts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 35, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

58. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikums – arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka katram cilvēkam būtu ļoti patīkami un mīļi saņemt uz Ziemassvētkiem prēmiju. Bet iedomāsimies tādu situāciju, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents, būdams izpildstruktūras vadītājs, lemj par to, kā sevi prēmēt gada beigās par to, kā ir pildījušies tie pasākumi, kas bija izteikti viņa runā Amerikas tautai. Diez vai tas ir īpaši ētiski, jo, godīgi sakot, vērtēšanas kritērijus, nosakot prēmijas ministriem, ir ļoti grūti noformulēt, ir ļoti grūti attaisnot, tāpēc daudz labāk būtu noteikt tādas algas ministriem, lai viņiem nevajadzētu alkt pēc prēmijām vai to maksāšanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šo jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vispusīgi izvērtēja, un mēs secinājām to, ka ļoti daudzu kategoriju valsts amatpersonas, to skaitā pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki – un šo amatu ilgāku laiku ir ieņēmis arī kolēģis Dolgopolovs –, saņem visdažādākās prēmijas, piemaksas un sociālās garantijas, kas ir daudzkārt plašākas un lielākas nekā Ministru kabineta locekļiem, tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Es ļoti vēlētos, lai tie fakti… it kā fakti, kuri tiek citēti no Saeimas augstās tribīnes, tomēr tiktu pārbaudīti. Kaut reizi! Jo tas, ko tikko teica mans kolēģis… (No zāles: “Ir tāds Lagzdiņš!”), es atceros, kā sauca deputātu, – Jānis Lagzdiņš, – neatbilst patiesībai. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Arī komisijas sēdē izraisījās plašas diskusijas par šīm lietām. Un es vēlreiz atkārtoju, ka ir ārkārtīgi grūti noteikt objektīvus kritērijus, un tas vērtējums ne tikai no ministru puses, bet arī no tautas puses, man liekas, ir skaidrs un saprotams.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums nebūtu atbalstāms. Un kāpēc? Vienu reizi gadā ministri saņem vienas mēnešalgas apmērā šo prēmiju. Mūsu sistēmā kopumā valsts pārvaldē šāda prēmēšanas sistēma pastāv. Un kas gan ir viena mēnešalga par gada rezultātiem? Un tas ir par šiem sasniegtajiem un īstenotajiem darbiem un efektivitātes rādītājiem, ko ministrs šā gada laikā ir panācis. Un ko jūs domājat? Ministra alga uz papīra, teiksim, vai arī faktiski ir 1200 vai 1300 latu… Tā ir alga, kuras dēļ mēs te lauzām galvu. Un vai tas, ka ministrs vienreiz gadā saņem šo prēmiju, vai tas ir ļoti nosodoši un vai tas nav vajadzīgs?

Paldies.

Es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai, dieniņ! Vai!”)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ja tiks pieņemts šis priekšlikums par prēmēšanu, tad nāksies modelēt šādu situāciju: Ministru kabinets, kuru vadīja Kalvītis, pašreiz ir demisionējis sakarā ar to, ka ilgāk vairs nevarēja strādāt, jo tas slikti strādāja. Jaunais Ministru kabinets parādīsies tikai pēc Jaunā gada, un tad, ja mēs reāli domājam, iznāk tā, ka šis Ministru prezidents un Ministru kabinets, kurš slikti strādāja, pats sev izraksta prēmijas. Par ko?

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Bet, pirms Rasnača kungs runā, man deputāti ir jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma. (Troksnis zālē.)

Acīmredzot mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 13, atturas – 5. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam. (No zāles dep. V.Orlovs: “Es kā bijušais ministrs...!”)

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie priekšlikuma iesniedzēji! Vai jūs redakcijā izlasījāt tādus vārdus “vienas mēnešalgas apmērā”? Izlasījāt. Un vai jums tiešām šķiet, ka vienas mēnešalgas apmērs ir samērojams ar tiem daudzajiem desmitiem tūkstošu, varbūt pat vairākiem simtiem tūkstošu latu, ko Ministru kabinets ir ietaupījis valsts budžetā, iesaldējot ministru algas?

Ja jūs samērosiet šos skaitļus, tad redzēsiet, ka starpība ir vairāk nekā desmitkārtīga. Ja šeit nebūtu rakstīts “vienas mēnešalgas apmērā”, tad es jūsu priekšlikumu būtu atbalstījis, bet šajā redakcijā ir precīzi noteikti griesti, tā robeža, kāda var būt šī prēmija. Ir divas robežas: viena – ne vairāk kā vienu reizi gadā un otra robeža – ne vairāk kā vienas mēnešalgas apmērā.

Man šķiet, ka tas ir pilnīgi loģisks priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tas tiešām ir ļoti raksturīgi mūsu valsts pārvaldei. Mēs bez debatēm pieņemam lēmumus par miljoniem, bet tagad pusstundu debatējam par galīgiem sīkumiem.

Godātie kolēģi! Tas posts, ko Kalvīša valdība ir nodarījusi Latvijai, ir absolūti nesamērojams ar to sīkumiņu, ko šīs valdības ministri iebāzīs savās kabatiņās, lai glābtos no nabadzības paši. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nu, Kārli, šitā!”) Un, protams, šo priekšlikumu Saeima noraidīs, jo tikai galējā izmisuma stāvoklī lapsa ir gatava nograuzt savu ķepu. Tikai tad, kad tā ir pilnīgi lamatās.

Šobrīd, kad ir pagājis mēnesis starp Kalvīša demisijas apsolījumu un pašu demisiju un tautas sašutums ir tā kā izkliedējies un nedaudz noslāpis, lapsai vairs nav šīs riska sajūtas. Un, protams, Saeima pieņems šo priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Pat tad, ja šo priekšlikumu atbalstītu, ticiet man, mūsu gudro vīru radošajai iniciatīvai nav robežu. Aizliegs prēmijas – būs dāvanu kartes! Aizliegs dāvanu kartes – būs bērnu pabalsti! Tas nekas, ka bērna nav. Varbūt kādreiz būs. Tā ka ministri noteikti atradīs iespēju, kā sevi prēmēt. Tāpēc patiesībā, Golubova kungs, šis priekšlikums, pastāvot mūsu radošajai izdomai, ir pat diezgan bezjēdzīgs.

Un tomēr radošās spējas aug tikai tad, ja tās lieto. Es iesaku priekšlikumu tomēr atbalstīt un paskatīties, ko mūsu Ministru kabinets izdomās, lai sevi atalgotu citā veidā.

Aicinu tomēr atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Jā, Rasnača kungs ļoti skaisti runāja par to, ka Ministru kabinets iesaldēja ļoti lielu naudu – dažus tūkstošus, simtus tūkstošu. Skaisti! Par to viņam vajag laikam prēmiju. Bet par ko viņu prēmēt, ja cenas nav iesaldētas, ja degvielas cena aug, ja pārtikas cena aug, ja gāzes cena un inflācija aug. Par ko vajag prēmēt? Vai par to, ka viņi negrib strādāt?

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam, otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es uzmanīgi klausījos kolēģa Kārļa Šadurska teikto. Drīz mēs sēdē izskatīsim grozījumus Ierēdņu likumā, kur ir vesela rinda Kārļa Šadurska priekšlikumu, un to skaitā ir priekšlikumi piešķirt ļoti ilgu apmaksātu atvaļinājumu veselai rindai ierēdņu, civildienesta ierēdņu, līdz pat sešiem mēnešiem, lai gatavotos vēlēšanu kampaņām. (No zāles: “Kauns, kauns!”)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vienlaikus man jāpiebilst, ka tomēr ir jārunā par konkrētajiem priekšlikumiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – deputātu Golubova un Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 46, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

59. – Golubova un Dolgopolova tāds pats mazvērtības sajūtu izraisošs priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Tikpat riebīgs!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

60. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

61. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

62. – deputātu Golubova un Deņisova priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

63. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

64. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ministru kabineta iekārtas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 21.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 529/Lp9, – likumprojektu “Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja tā tālāko virzību. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Ēku energoefektivitātes likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Ēku energoefektivitātes likums”. Otrais lasījums. Komisija otrajam lasījumam saņēmusi 37 priekšlikumus. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “37!”)

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Emīla Jakrina priekšli­-
kums – daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

12. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums –
nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Ārbergs.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

21. – Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

22. – deputāta Sokolovska priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

23. – atbildīgās komisijas priekš­-
likums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

25. – Juridiskā biroja priekš-
likums – daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

28. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

35. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

36. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Un 37. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Malacis!” Dep. Ē.Zommere: “Nu paskaties, kādi ir mūsu puiši!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ēku energoefektivitātes likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 17.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Dokuments Nr.1802. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu, kas ir izstrādāts tikai tādēļ, lai novērstu nelielu tehnisku kļūmi šajā likumā pirms tā spēkā stāšanās nākamā gada 1.janvārī. Komisija aicina atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija jūs pazemīgi aicina arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Pieņemot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tehniskā kļūda likumā ir novērsta, tāpēc aicinu atbalstīt minēto likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst pret to, ka likumprojekts tiktu pieņemts šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” šodien savā sēdē. Izskatāmais likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar to, ka Latvija kļūst par Šengenas līguma dalībvalsti. Līdz ar to ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Imigrācijas likumā, lai mūsu valsts pilnībā varētu izpildīt Šengenas acquis prasības.

Bez tam pašlaik spēkā esošajā Imigrācijas likumā konstatēts nepietiekams regulējums vairākos jautājumos, tāpēc tas ir papildināms ar jaunām tiesību normām.

Turklāt likumprojektā ir precizēta atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām – ir izslēgtas tās direktīvas, kas ir zaudējušas spēku, un atsauce papildināta ar piecām jaunām direktīvām.

Komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Jā, mēs atbalstām!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.decembris, un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā varētu 20.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt pēdējo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2006.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija ļoti uzmanīgi izskatīja Valsts kontroles ziņojumu un Valsts kontroles atzinumu par Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2006.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un akceptēja un apstiprināja šo ziņojumu, un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu ir nepieciešams šo Valsts kontroles ziņojumu un atzinumu apstiprināt arī Saeimas sēdē. Man ir liels lūgums šo lēmuma projektu apstiprināt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

A.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas 2006.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” pieņemšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Latvijas un Polijas parlamentārās sadarbības grupas locekļi! Pulcējamies pēc piecām minūtēm Viesu zālē uz sēdi, kurā izskatīsim mūsu vēstnieka vēstuli, kas informē par Polijas parlamenta interesi sadarboties ar mums. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Komandējumā!”), Ina Druviete (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Komandējumā! Nē, vēl mājās!”), Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Einārs Repše, Inguna Rībena, Andis Kāposts un Kārlis Šadurskis.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2007.gada 13.decembra sēde tiek pasludināta par slēgtu. Paldies.