Par Eiropas nākotnes attīstības jautājumiem

Eiropas Parlamenta plenārsēdē 18.decembrī galvenais jautājums bija Portugāles ES prezidentūras pusgada darbības pārskats, īpaši pievēršot uzmanību Eiropas nākotnes attīstības jautājumiem, galvenokārt – nesen Lisabonā noslēgtajam reformu līgumam. 

Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa) debatēs teica: “Šis bija periods, kad bija nepieciešams panākt vienošanos par reformu līgumu ne tikai Eiropas Savienības institucionālās kapacitātes celšanai, bet, kas ir svarīgākais, tādā veidā panākt, lai dalībvalstis saglabātu ticību savām spējām vienoties.”

G.Krasts uzsvēra: “Ir jāparāda Lisabonas līguma priekšrocības, jo vairāk tāpēc, ka tas netiks nodots tautas nobalsošanai valstīs, kas noraidīja tā agrāko versiju – ES Konstitucionālo līgumu. ES spēs demonstrēt Lisabonas līguma ieguvumus, ja varēs vienoties par straujākām un tālejošākām ekonomiskajām reformām. ES valstu sabiedrībai un pasaulei jāparāda, ka Eiropa patiešām ieguvusi attīstības dinamismu, ne tikai panākusi tehnisku vienošanos. Jārunā par to, ka ES ir ne tikai ekonomisks projekts, bet šo savienību virza arī sociāli mērķi.”

Deputāts uzskaitīja daudzus Eiropas Savienības piedāvātos rīcībpolitikas risinājumus, kurus respektē visā pasaulē, piemēram, Eiropas konkurences institūciju lēmumus vai darbības klimata pārmaiņu ierobežošanai. “Tomēr pastāv ne mazums problēmu, kuru risināšanā ES ilgstoši demonstrē neizlēmību. Piemēram, ieilgusi nespēja vienoties par kopīgu politiku energoapgādes drošības jomā, jautājumā par elektrības un gāzes tirgus liberalizāciju, kas daudzējādā ziņā noteiks ES globālo konkurētspēju nākotnē.”

G.Krasts uzskata, ka iekšējo reformu spējas noteiks Eiropas Savienības ārējās darbības iespējas: “Dinamisms ES iekšienē aizvien vairāk noteiks tās starptautisko svaru, pievilcību potenciālo dalībvalstu acīs un arī Savienības absorbcijas un paplašināšanās spējas. Lisabonas līguma pieņemšanai ir jāiezīmē tā robežšķirtne, kas atceļ argumentus par ES absorbcijas spējām valstīm, kas pārliecinoši izpilda iestāšanās kritērijus, un ceru, ka Ukrainai drīz varētu tikt dota iespēja pierādīt savu vēlmi pievienoties Eiropai.”

Eiropas Parlamenta preses dienests