"Nākamās simt dienas valdībai nebūs vieglākas"

Ministru prezidents Andris Šķēle savā ikmēneša preses konferencē vakar, 28. oktobrī:

A.Šķēle: — Labdien! Ķeramies uzreiz pie jautājumiem!

— Lietuvas Seims ir akceptējis Latvijas un Lietuvas jūras robežlīgumu, bet Latvijā joprojām šis līgums tiek apspriests. Jūsu viedoklis par to?

A.Šķēle:

— Ratifikācijas process virzās stingri saskaņā ar noteikto kārtību Latvijā. Būs otrais lasījums. Šajā starplaikā starp pirmo un otro lasījumu bija jāsaskaņo viedokļi par zvejniecības līgumu izdevīgumu. Līgums kā tāds ir gatavs. Domāju, ka zemkopības ministrs Kalvīša kungs būs to izvērtējis, un esmu pārliecināts, ka ratifikācija tuvākajā laikā tiks pabeigta.

— Ir savākts nepieciešamais deputātu parakstu skaits, lai izveidotu parlamentārās izmeklēšanas komisiju par "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gaitu. Sakiet, vai šādas komisijas izveidošana nebremzēs "Latvijas kuģniecības" privatizāciju un vai tas nekavēs uzņēmumu privatizācijas gaitu.

A.Šķēle:

— Droši vien šādas komisijas izveidi varētu atkal traktēt kā kārtējo mēģinājumu graut vispār šādu komisiju autoritāti. Jūs manu attieksmi par šo komisiju lietderību zināt, tā nav mainījusies. Ja Saeima lemj par šīs komisijas vajadzību, tad jāvēl, lai tā strādātu pietiekami ātri un lai tiešām nebūtu tā, kā jūs savā jautājumā pateicāt, ka galu galā tiek mesta ēna, būtiski traucēts privatizācijas process šajā ļoti nozīmīgajā valsts uzņēmumā. Starp citu, droši vien tieši tāds varētu būt šis mērķis — kavēt, graut, mest ēnu, mēģināt būvēt kādas citas versijas. Acīmredzot ir arī kādi cilvēki Latvijā, kuri nav apmierināti ar procesu, kas nav bijis raksturīgs iepriekš privatizējot, — skaidra, atklāta izsole.

— Vai, jūsuprāt, tas var kavēt privatizāciju?

A.Šķēle:

— Jā, es domāju, ka tas var kavēt. Jo katrs nopietns investors, ieejot jebkurā valstī, vienmēr vērtē ne tikai konkrēto uzņēmumu, bet vērtē arī investīciju klimatu. Un šādi gadījumi tomēr, manuprāt, negatīvi ietekmē vērtējumu par investīciju klimatu Latvijā.

— Pagājušas valdības pirmās simt dienas. Jūs solījāt, ka nākamās simt dienas būs vēl piesātinātākas. Kuri būs tie tuvākie darbi un lēmumi, kurus veicot un pieņemot, jums būs nepieciešams dialogs ar sabiedrību?

A.Šķēle:

— Dialogs ar sabiedrību nepieciešams visu laiku, un valdība strādā, es domāju, pietiekami atklāti. Un, kā redzat, es arī nenodarbojos ar gariem ievadvārdiem vai lekcijām, esmu vienmēr gatavs tieši atbildēt uz jautājumiem.

Nākamās simt dienas neprognozējas vieglākas. Mums ir gaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi, piemēram, Helsinku sanāksme, 2000. gada budžeta apstiprināšana, pensiju likuma sakārtošana. Nākamnedēļ valdība sāks skatīt arī tādus būtiskus jautājumus kā jautājums par Latvijas dzelzceļu. Es domāju šie visi jautājumi pelna padziļinātu dialogu ar sabiedrību.

— Laikā, kad valdība nolēma samazināt automašīnu skaitu ministrijā, centrālajam aparātam, tika izvirzīts arī nākamais solis — izvērtēt automašīnu atbilstību ierēdņu ieņemamajam amatam. Sakiet, kas ir darīts šajā jomā!

A.Šķēle:

— Tas darbs ir pabeigts. Man šis apkopojums ir. Godīgi teikšu, šobrīd domāju — ko darīt, ko darīt ar šo materiālu. Jo Ministru kabineta noteikumi, kurus pieņēma 1997. gadā, kad es biju Ministru prezidents, pēc tam nav tikuši ievēroti. Daudzi iestāžu vadītāji, augsti ierēdņi ir atļāvušies iegādāties mašīnas neatbilstoši šiem Ministru kabineta noteikumiem. Glauni sēdekļi, glaunas mūzikas iekārtas automašīnā, visādi citādi papildu aprīkojumi… Likumdošana šobrīd precīzi nenosaka, kā šādā gadījumā jārīkojas. Parasti vēl tiek minēti arī ekonomiski argumenti — ja šo automašīnu atņems un pirks lētāk, tad, šo mašīnu pārdodot, vairs nevarēs dabūt tik daudz naudas, jo tomēr jāņem vērā amortizācija, cik nepieciešams jaunas, bet zemākas klases automašīnas iegādei. Pieļauju, ka es pie katra šī ierēdņa varētu vērsties individuāli ar lūgumu atmaksāt valstij atpakaļ šos izdevumus, ko viņi ir atļāvušies sava komforta labā pārlikt uz nodokļu maksātāju pleciem. Es šo darbu esmu izdarījis un arī turpināšu darīt. Pagājušajā valdības sēdē mēs skatījām jautājumu, kā ir veicies ar mašīnu skaita samazināšanu centrālajā aparātā. Jāteic, ka ne tik viegli ministrijām ir šķirties no mašīnām. Trīs mašīnas, jau no samazināmo skaita, mēs nodevām kontrabandas apkarošanas centrā.