Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Nākamās simt dienas valdībai nebūs vieglākas" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.10.1999., Nr. 356/357 (1816/1817) https://vestnesis.lv/ta/id/16833

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Polijas ārlietu ministrs - pie Valsts prezidentes; - pie Ministru prezidenta

Vēl šajā numurā

29.10.1999., Nr. 356/357 (1816/1817)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Nākamās simt dienas valdībai nebūs vieglākas"

Turpinājums no 1.lpp.

Ministru prezidents Andris Šķēle savā ikmēneša preses konferencē vakar, 28. oktobrī:

— Vai Lietuvas lēmums pārdot daļu Mažeiķu naftas kompleksa varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku kopumā un arī naftas tranzīta jomā? Pašlaik Lietuvā ir valdības krīze, un tā saistāma tieši ar šā uzņēmuma pārdošanu.

A.Šķēle:

— Valdības krīze galu galā nav tajā jautājumā: pārdot vai nepārdot un kam pārdot, bet gan par šo vairāk nekā, laikam, 1,4 miljardu litu izdalīšanu no valsts budžeta. Un finansu un ekonomikas ministri, apzinoties pietiekami smago stāvokli Lietuvas valsts budžetā, uzskatīja to par neiespējamu. Lietuvas Ministru prezidents arī nevarēja piekrist šādas naudas izdalīšanai, un tādēļ ir šī valdības krīze. Neviens neapšauba to, ka Mažeiķu rūpnīcai vajadzīgs spēcīgs investors. Jautājums ir: ar kādiem nosacījumiem un ar cik lielām "sāpēm" Lietuvas valsts budžetam tas ir darāms.

Iespaids uz Latvijas ekonomiku kopumā tomēr varētu būt, jo Lietuva mums ir ļoti nozīmīgs partneris. Lietuva mūsu eksportā ir lielāks partneris, nozīmīgāks nekā Krievija. Aptuveni 7,4 — 7,5 procenti eksporta mūsu precēm ir Lietuvā. Un tādēļ mums ir jāvēlas un jāvēl, lai Lietuvai nebūtu nekādas nopietnas saimnieciskas un politikas krīzes un pašreizējā situācija tiktu maksimāli ātri pārvarēta — labvēlīgi Lietuvas tautai un mums kā labiem Lietuvas kaimiņiem.

— Arī turpmāk būs noteikta valsts subsīdiju politika lauksaimniecībā. Kādēļ valdība tā ir izlēmusi un uzņēmusies papildu atbildību, papildu slogu valsts budžetam, un kas līdzšinējā valsts subsīdiju politikā jūs nav apmierinājis?

A.Šķēle:

— Kas attiecas uz subsīdijām, tā ir milzīga un nozīmīga summa — 3 procenti no valsts pamatbudžeta. Mēs esam par to, lai subsīdiju politika būtu ilgtermiņa, stabila, lai būtu skaidri principi, pēc kādiem subsīdijas tiek piešķirtas. Lai nebūtu iespējams ar vienas amatpersonas vai arī vēl zemākas amatpersonas, piemēram, ministra, parakstu šīs subsīdijas gada laikā viegli pārdalīt. Mēs uzskatām, ka tas neveicina uzticību pret valstī realizējamo lauksaimniecības politiku, un, kā šo nozīmīgo summu kopumā sadalīt, kas ir prioritārs, to skatīs Ministru kabinets. Tāda nostāja ir bijusi vienmēr Tautas partijai, un mēs to arī šādā veidā realizēsim.

Attiecībā uz subsīdiju sadales kārtību — vienmēr tiek izdots publisks dokuments, kas ir pieejams Latvijas iedzīvotājiem. Tajā ir redzams, par ko, kāpēc un cik ilgā laikā tiek plānots maksāt. Jaunais subsīdiju nolikums šobrīd valdībā vēl nav apstiprināts.

— Jautājums par restrukturizāciju uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš". Ir izskanējis viedoklis, ka Zorgevica vietā varētu būt arī cits cilvēks, taču būtu grūti atrast tādu, kurš būtu tik sekmīgs un labs šā uzņēmuma vadītājs. Kā jūs vērtējat šādu viedokli?

A.Šķēle:

— Nākamajā nedēļā valdība paredz Ministru kabineta sēdē skatīt ministra Gorbunova ziņojumu par "Latvijas dzelzceļu" un par pašreizējo pārvadājumu politiku. Domāju, ka tā būs ļoti nopietna diskusija pēc būtības, jo ne tikai mani, domāju, arī ministru Gorbunovu ne viss priecē, kas šajā sektorā ir vērojams. Mums ir vajadzīgs saprātīgs, lēts, visiem pieejams transports, tātad arī transporta politikai jābūt tādai, un mums ir ļoti atbildīgi jāizvērtē, vai esošā dzelzceļa restrukturizācijas gaita, esošā valde, pilnvarnieki spēj šādu politiku realizēt.

Kas attiecas uz to, kā jūs jautājāt, vai Zorgevica kungam kā labam vadītājam varētu būt aizstājējs, tādu kvalifikāciju kā labs vadītājs pagaidām es neesmu apņēmies izteikt. Bet jautājums jau nav par cilvēku maiņu. Jautājums ir par to, vai mēs zinām skaidri, kādam jāizskatās Latvijas dzelzceļam, vai tas atbilst valsts un sabiedrības interesēm un vai attiecīgais vadītājs var nodrošināt šādas politikas realizāciju. Un, ja nevar, tad šādi cilvēki ir jāmaina. Ja var, šādiem cilvēkiem ir jāturpina darbs.

Tie materiāli, ar kuriem esmu iepazinies, būs par pamatu ļoti, ļoti daudziem maniem jautājumiem. Ja es uz tiem saņemšu pārliecinošas un izsmeļošas atbildes, kas būs pamatotas, kāpēc tiek samazināti tieši šie vai citi pasažieru pārvadājumi, kāpēc ir izmaksas tieši tik lielas un ne citādas, kādēļ viena pasažiera pārvadājuma izmaksas ir tikpat lielas, cik vienas tonnas kravas pārvadājuma izmaksas. Ja mēs visas šīs atbildes saņemsim un tās būs tiešām saprātīgas un pamatotas, es neredzu nekādas problēmas, lai šis cilvēks darbu turpinātu.

— Pašlaik jau sāk veidoties jaunās valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" aprises, un Valsts meža dienests veic savā īpašumā esošo ēku un būvju inventarizāciju. Daļa šā īpašuma tālākai darbības nodrošināšanai būs nepieciešama pašam Valsts meža dienestam, daļa — sabiedrībai "Latvijas valsts meži", bet daļa it kā paliks bez īpašnieka. Kas notiks ar šiem atlikušajiem īpašumiem?

A.Šķēle:

— Ja ir tādas ēkas un būves, kas nav vajadzīgas ne Valsts meža dienestam, ne jaunajai valsts akciju sabiedrībai, tad acīmredzot tās tiešām ir liekas. Un diez vai tās turpmāk būtu jāuztur uz nodokļu maksātāju rēķina. Šīs ēkas un būves jāprivatizē vispārējā kārtībā, kādā ir jāatsavina valstij nevajadzīga valsts manta — likumdošana to ir precīzi noregulējusi, kurā brīdī tas ir jādara ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, kurā brīdī to var darīt attiecīgā valsts institūcija atbilstoši likumam.

— Vai nākamā gada subsīdijās lauksaimniecībai tiks saglabāti pašlaik esošie 30 procenti no apdrošināšanas iemaksas par lauksaimniecības kultūru sējumu apdrošināšanu?

A.Šķēle:

— Kā jau teicu, subsīdiju jaunais nolikums vēl nav apstiprināts. Valdība to noteikti darīs. Domāju, ka sējumu apdrošināšana ir svarīga lieta, jo mēs redzam, ka atbildība konkrētam lauksaimniekam pašam pret sevi bieži vien ir pārāk zema. Viņam šķiet, ka pavasaris ir jauks un gan jau vasara visa tāda būs, nebūs ne lietu, ne sausuma, un būs liela raža. Diemžēl ne vienmēr tā tas ir. Un tad atkal ir nākšana pie valdības, pie parlamenta, lūgums kompensēt visu to, ko Dieviņš nav iedevis. Pasaulē vienmēr šādi riski tiek apdrošināti. Valdība jau agrāk to ir darījusi, zināmā daļā mēs palīdzam šo apdrošināšanu veikt par valsts subsīdiju līdzekļiem.

— Vai esat vēl šogad ieplānojis doties kādās ārvalstu vizītēs, ko tajās iecerēts paveikt?

A.Šķēle:

— Gribētu precizēt, ka šogad vēl nevienā ārvalstu vizītē neesmu bijis, bet tiešām plānoju to darīt. Jāatzīst, ka man ir grūti pretoties Ārlietu ministrijas viedoklim — viņi uzskata, ka man vajadzētu daudz biežāk doties ārvalstu vizītēs, savukārt mans viedoklis ir — Ministru prezidentam daudz vairāk šobrīd ir jānodarbojas ar iekšējo jautājumu risināšanu. Paldies Valsts prezidentei, kura veic ļoti aktīvu ārpolitisko darbību.

Esmu ieplānojis doties uz "5+3" valstu ministru prezidentu tikšanos Stokholmā, arī vienas dienas vizītē, lai tiktos ar Francijas premjeru, un vēl aizvien neskaidrs ir jautājums par došanos uz valstu vadītāju tikšanos Stambulā. Tā gan sakrīt ar 18.novembri, kas mani ļoti apbēdina. Bet Valsts prezidente uzskata, ka viņai vajadzētu šajā dienā, viņas prezidentūras laikā pirmajos valsts svētkos, būt uz vietas, un tāpēc ir lūgusi mani doties uz šo tikšanos.

— Vai Saeimai vajadzētu pieņemt kādu paziņojumu par Krievijas rīcību Čečenijā?

A.Šķēle:

— Domāju, ka Saeima tādu pieņems un ka tas ir labi, šim paziņojumam gan jābūt rūpīgi izsvērtam. Esmu pārliecināts, ka Latvija var pilnībā pievienoties tiem paziņojumiem, ko ir oficiāli paudušas Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienības valstis. Lietuvas parlaments arī ir pieņēmis šādu paziņojumu. Mēs tiešām visi pārdzīvojam par mierīgo civiliedzīvotāju upuriem un domājam, ka vienmēr ir ļoti rūpīgi jāizsver, vai ar politiskiem līdzekļiem nav iespējams atrisināt šādus strīdu jautājumus. Tā ka es domāju, šāds paziņojums noteikti būs, Ārlietu komisija to sagatavos, un Saeima pārliecinoši pieņems.

— Kā jūs vērtējat situāciju, kas patlaban ir izveidojusies saistībā ar skolotāju algu reformu? Neraugoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem un piedāvātajiem risinājuma variantiem, skolotāji tomēr nopietni gatavojas streikam...

A.Šķēle:

— Jā, valdība par to ir informēta, mēs regulāri saņemam arī skolotāju vēstules un attiecīgos materiālus no arodbiedrībām. Aprēķini, ko ir sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija, liecina, ka pamatīgas un vērienīgas, pamatotas skolotāju algu reformas veikšanai nepieciešami gandrīz 30 — 28 miljoni latu. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka tas gandrīz uz pusi palielinātu pedagogu algu fondu, kas šobrīd ir 68 miljoni latu. Tas nozīmē, ka gada laikā būtu jāpieliek klāt aptuveni puse no tā, kas jau šobrīd ir. To droši vien varētu atrast, bet tad ir jābūt politiskai apņēmībai kaut kam atņemt nost, pilnīgi un skaidri — kaut kam atņemt nost 28 miljonus. Valdība ļoti rūpīgi ir izskatījusi visas iespējas, un šis ir pirmais budžets, vispār kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad ir nozīmīgs palielinājums tieši algām un tieši pedagogiem. Es domāju, ka starp pirmo un otro budžeta lasījumu koalīcijas partijas vēl atradīs vienu otru iespēju, samazinot finansējumu dažam postenim citās ministrijās vai citās jomās, vēl palielināt pedagogu algas, bet 28 miljonus šogad nebūs iespējams piešķirt. Tas ir jāsaprot — tādas naudas vienkārši šobrīd nav, ja vien kādu nozari, kādu ministriju nelikvidē, neaptur, būtiski neierobežo. Un maksāt algas uz budžeta palielināšanas rēķina, uz aizņemšanās rēķina nevar — mums uz aizņemšanās rēķina jau šobrīd tiek finansēts sociālais budžets: jau šodien Latvija pensijas maksā, ņemot naudu no pārdotajām eiroobligācijām. Mēs nevaram atļauties spert šādus soļus vēl tālāk. Esmu pārliecināts, ka šīs Saeimas laikā, ar saprātīgu budžetu, ar saprātīgu attieksmi pret to, ar augošu ekonomiku, ko mēs tomēr prognozējam, mēs varēsim arī nākamgad spert nozīmīgu nākamo soli — es domāju, ka tas noteikti nebūs mazāks kā šogad. Līdz ar to ir pamatots jautājums par to, ka, iespējams, tik apjomīgas reformas mēs nevarēsim uzsākt izglītībā nākamgad — es domāju tieši vidējo un pamatskolas izglītību —, bet noteikti vajadzēs ievērot zināmu pakāpeniskumu.

— Kā zināms, Valsts prezidente ir nosūtījusi atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus sabiedrisko organizāciju likumā, kas paredz politiskajās partijās, tās dibinot, par minimālo biedru skaitu noteikt tūkstoti cilvēku. Tautas partija cieši turas pie šī skaitļa...

A.Šķēle:

— Tautas partija ir skaidri paudusi savu viedokli šajā jautājumā jau pirms vēlēšanām, mūsu vēlētāji par to bija informēti, un, ievēlot Tautas partiju ar tādu deputātu skaitu, kāds tas ir šobrīd,— 24 pārstāvji Saeimā —, mums arī šāds mandāts ir dots: turpināt aizstāvēt savu viedokli. Jautājums par tūkstoti, piecsimt vai divsimt biedriem nav būtība. Nav jēgas strīdam par to, vai skaitlis 200 ir demokrātiskāks par 1000. Ja kāds uzskata, ka tūkstotis ir nedemokrātiska norma, tad es domāju, ka ir jābūt konsekventiem un nav jānosaka robežas vispār. Bet es domāju, ka tas neveicina tālāka normāla politiskā procesa attīstību Latvijā. Mēs zinām vairākus bēdīgi slavenus piemērus, ka viena otra partija burtiski trīs dienu laikā tiek "iebļauta" Saeimā un pēc tam ilgu laiku ir jādzīvo ar šo realitāti. Mana pārliecība ir tāda, ka ir nepieciešama šī barjeras celšana augstāk. Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka tepat blakus, Igaunijā, pastāv tūkstoš biedru robeža, un kaut kā neesmu pamanījis, ka Igaunija tiktu kvalificēta kā nedemokrātiskāka valsts. Igaunija tika arī agrāk aicināta uz iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā, un neviens Igaunijai pat nemēģināja norādīt, ka tur kaut kādā veidā tiek ierobežotas politiskās tiesības.

— Runājot par ierēdņu automašīnām, jūs minējāt iespēju lūgt viņiem atmaksāt nepamatotos izdevumus. Varbūt varētu to lūgt darīt un kontrolēt tiesībsargājošām iestādēm?

A.Šķēle:

— Bieži vien ir tā, ka tiesībsargājošās institūcijas līdz galam nespēj šādus likumdošanā precīzi nenoregulētus gadījumus sekmīgi atrisināt. Es to izteicu kā vienu no iespējām un domāju, ka gadījumā, ja ierēdņi grib attaisnot savus augstos amatus kā godprātīgi cilvēki, viņiem vajadzētu rādīt paraugu. Kā gan citādi viņi var prasīt no saviem padotajiem taupību, valsts līdzekļu pārdomātu izlietojumu, ja viņi paši rāda pilnīgi pretēju piemēru. Kā tieši es rīkošos, to izlemšu nākamajās nedēļās, bet apkopojumu esmu veicis, un tie nav paši patīkamākie skaitļi ierēdņiem.

— Vai ar šo apkopojumu varēs arī iepazīties?

A.Šķēle:

— Jā, kad es būšu izlēmis, ko darīt.

— Vakar jūs ļoti gaidīja pagastu vadītāji Mālpilī, bet nesagaidīja... Kā jūs vērtējat pagastu vadītāju sapulces rezolūciju, kurā aicināts atteikties no reģionālās reformas, ja valdība nespētu vienoties par patiesu valsts funkciju un finansu decentralizāciju un ministriju birokrātiskā aparāta samazināšanu?

A.Šķēle:

— Domāju, ka pagastiem ir nodrošināta stabila finansu bāze, viņiem ir piekritīgs un ar 2000.gadu tiek pilnībā nodots administrēšanai arī nekustamā īpašuma nodoklis — tas, ko pagasti jau agrāk ir vēlējušies. Mēs palielinām iespējas pašvaldībai redzēt, kā veidojas viņu ieņēmumi. Pagastiem pilnībā ir piekritīgs iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un es esmu apņēmies panākt, ka nākamā gada laikā pašvaldības varēs redzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas datus ar uzvārdiem. Tādā veidā pagastu vadībai būs iespējams sekot līdzi, kuri tad patiesībā maksā un cik maksā, un paust savu attieksmi pret šiem cilvēkiem daudz precīzāk.

Man ir patiešām žēl, ka es nevaru apmeklēt visus pasākumus, uz kuriem esmu aicināts, bet esmu bieži ticies ar rajonu vadītājiem, ar mazpilsētu un lielo pilsētu vadītājiem, man ir bijušas daudzas atsevišķas tikšanās arī ar pagastu vadītājiem, es pats dzīvoju pagastā, nezinu, ko vēl es varētu piebilst.

Dace Bebre, Rūta Bierande,

Liena Pilsētniece,

"LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!