"Nav laika sēdēt un gaidīt, kad nozarē vēl tik daudz darāmā"

Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis Latvijas televīzijā vakar, 28. oktobrī:

TV tiešraidē ar zemkopības ministru Aigaru Kalvīti sarunājas žurnālists Mareks Gailītis

— Labvakar cienījamie skatītāji! Šovakar pie mums studijā ir zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Liels paldies jums, Kalvīša kungs, ka jūs šovakar varējāt ierasties. Kalvīša kungs, kas šajos trīs mēnešos jau ir paveikts un kas varbūt nav izdarīts?

A.Kalvītis:

— Es domāju, ka šie trīs valdības darba mēneši ir raksturojami ar ļoti strauju tempu, tāds tas ir bijis arī Zemkopības ministrijā. Ir padarīti daudzi darbi, un vēl tikpat daudz darāmā ir priekšā. Es sāku strādāt ražas novākšanas laikā, kad bija jārisina graudu problēmas, kas katru gadu ir bijušas ļoti smagas mūsu zemniekiem. Veidojot pareizas attiecības starp graudu audzētājiem un pārstrādes uzņēmumiem, šajā rudenī izdevās novērst nesaskaņas starp šīm divām konfliktējošām pusēm. Tas tika panākts, izveidojot skaidru politiku, sakārtojot likumdošanu. Pirmo reizi ražas novākšanas laikā tika aizliegts importēt graudus, tas palīdzēja atrisināt graudu novākšanas problēmas. Šobrīd notiek vairākas reorganizācijas — Zemkopības ministrijas pārvaldes struktūru optimizācija, kā arī reģionālo pārvalžu optimizācija. Ir uzsākta mežu reforma, jāmin arī tas, ka sākām risināt cukurbiešu problēmu, kas ir aktuāla jau divus gadus. Es domāju, ka darbs ir straujš, ir panākumi, kā arī daudz darāmā.

— Jūs minējāt pozitīvo, bet varbūt ir arī kas tāds, kas nav izdarīts?

A.Kalvītis:

— Pagaidām viss iet uz priekšu normāli. Varbūt viena vai otra lieta nevirzās uz priekšu tik ātri, kā es to vēlētos, bet domāju, ka kopumā temps tiek saglabāts. Es domāju, ka lauksaimniecība, kā arī citas manā pārziņā esošās nozares pagājušos gados ir daudz cietušas. Līdz ar to man nav laika gaidīt, man ir jārīkojas.

— Kā vienu no plusiem jūs minējāt to, ka ir uzsākta mežu apsaimniekošanas reforma, kuras ietvaros tiek dibināta valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Šīs akciju sabiedrības pārziņā nonāktu visu Latvijas mežu apsaimniekošana. Kādēļ šim nolūkam ir izvēlēta tieši valsts akciju sabiedrība?

A.Kalvītis:

— Te varbūt vajadzētu pieskarties nedaudz vēsturei, lai saprastu, kādēļ šī reforma vispār ir nepieciešama. Mežsaimniecībā izmaiņas notiek vidēji reizi 30 gados. Ņemot vērā, ka kopš 1991. gada valstī ir 153 tūkstoši privāto mežu turētāju un valsts apsaimnieko apmēram 50 procentus kopējās mežu platības, ir pienācis brīdis, lai mainītu mežu apsaimniekošanas nozares struktūru.