I. Vispārīgais jautājums

1. Valsts būvinspekcija (turpmāk - inspekcija) ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

II. Inspekcijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

2. Inspekcija veic Būvniecības likumā, likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu", Enerģētikas likumā un likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktās funkcijas.

3. Lai nodrošinātu šo noteikumu 2.punktā minēto funkciju izpildi, inspek­cija veic šādus uzdevumus:

3.1. pārbauda, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institū­cijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā;

3.2. veic valsts kontroli attiecībā uz būvprojektu akceptēšanu, būvatļauju izsniegšanu, būvju pie­ņemšanu ekspluatācijā un minēto procesu norises kārtību;

3.3. būvlaukumos kontrolē būvēs izmantojamo būvizstrādājumu atbilstī­bas prasību ievērošanu reglamentētajā jomā;

3.4. atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un, ja nepie­ciešams, dod attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem norādījumus būvnormatīvu un citu ar būvniecību saistītu normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai;

3.5. veic būvprojektu, būvdarbu un būvju būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto ekspertīžu valsts uzraudzību, lai izvērtētu to atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;

3.6. piedalās būvju pieņemšanas komisiju darbā, ja būvniecība pilnīgi vai daļēji veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai ekspluatācijā tiek nodota sabiedriski nozīmīga būve;

3.7. piedalās speciālo komisiju darbā, lai noskaidrotu avāriju cēloņus būvobjektos;

3.8. veic hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzību;

3.9. kontrolē hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju un to ekspluatācijas atbilstību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

3.10. energoapgādes komersantu objektos, kā arī tādu komersantu objektos, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas vai elektro­enerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar enerģētikas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama:

3.10.1. kontrolē izbūves un ekspluatācijas atbilstību;

3.10.2. uzrauga montāžas kvalitātes, drošības un ekspluatācijas pārbaužu atbilsto­šu un savlaicīgu veikšanu;

3.10.3. uzrauga atbilstības novērtēšanu un kontrolē atbilstības novēr­tēšanas apliecinājumus;

3.11. atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un, ja nepie­ciešams, dod šo noteikumu 3.10.apakšpunktā minēto objektu īpašniekiem vai valdītājiem norādījumus pārkāpumu novēršanai;

3.12. piedalās elektroenerģijas, siltum­enerģijas un dabasgāzes apgādes sistēmu avāriju cēloņu noskaidrošanā un nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisiju darbā;

3.13. uzrauga un kontrolē bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības norma­tīvo aktu prasību ievērošanu;

3.14. izmeklē bīstamo iekārtu avārijas;

3.15. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrē bīstamās iekārtas;

3.16. izsniedz atļaujas bīstamo iekārtu ekspluatācijas uzsākšanai;

3.17. sniedz bezmaksas konsultācijas bīstamo iekārtu valdītājiem par bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasībām;

3.18. izsniedz un pārreģistrē reģistrācijas apliecības, pagarina to derīguma termiņu vai anulē šīs apliecības komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka ierīces, glabāt minēto darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces;

3.19. atbilstoši kompetencei sniedz informāciju un priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar būvniecību, enerģētiku vai bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomu;

3.20. veic citus uzdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības, enerģētikas vai bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā un Ekonomikas ministrijas norādījumiem.

4. Inspekcijas amatpersonas atbilstoši kompetencei ir tiesīgas:

4.1. jebkurā laikā bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, bez maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un pārbaudīt uzraudzībai un kontrolei pakļautās bīstamās iekārtas, būves to būvniecības laikā un energo­apgādes komersantu objektus, kā arī tādu komersantu objektus, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, neatkarīgi no minēto objektu piederības un īpašuma veida;

4.2. veikt pārbaudi, kontroli vai pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas, un šajā nolūkā:

4.2.1. iztaujāt privātpersonas, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu darbi­niekus un bīstamo iekārtu valdītājus, lai iegūtu inspekcijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4.2.2. pieprasīt uzskaites, reģistrācijas vai citus dokumentus, kas nepiecie­šami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību, lai pārliecinātos, ka šie dokumenti atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasīt to kopijas un izrakstus;

4.2.3. iepriekš informējot, ir tiesīgas fotografēt, veikt videoierakstus un audioierakstus;

4.3. pārbaudot būvniecību, pieprasīt paskaidrojumus, kā arī Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) noteiktajos gadījumos un gadījumos, kad Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību Būvniecības likumā minētajām būvēm, pieprasīt attiecīgos izpildes dokumentus;

4.4. pieprasīt atbrīvot telpas (attiecīgos izdevumus sedz būvētājs (pasūtītājs)) un nodrošināt tām pieeju vai pieprasīt atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja nav ievērotas būtiskās prasības būvēm, to daļām un konstrukcijām vai ir konstatētas atkāpes no būtiskajām prasībām būvēm, to daļām un konstrukcijām, vai ir konstatētas atkāpes no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai akceptētā būvprojekta;

4.5. ierosināt būvi nojaukt Būvniecības likumā un Vispārīgajos būv­noteikumos noteiktajos gadījumos;

4.6. anulēt aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būves pieņem­šanas komisija ir izveidota vai darbojusies, pārkāpjot noteikto kārtību;

4.7. anulēt būvatļauju, ja nav ievērotas Būvniecības likuma 11.panta otrajā daļā noteiktās prasības;

4.8. piedalīties būvju pieņemšanas komisiju darbā;

4.9. ierosināt anulēt fizisko personu būvprakses sertifikātus būvniecības jomā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja netiek ievēroti attiecīgie normatīvie akti;

4.10. sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administra­tīvos sodus saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu;

4.11. anulēt būvprojekta akceptu, ja konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi būvniecības jomā;

4.12. pieprasīt pārbaudāmā energoapgādes komersanta objekta valdītājam, īpašniekam vai atbildīgajiem darbiniekiem pārtraukt objekta, ietaises vai iekār­tas ekspluatāciju, ja netiek ievērotas normatīvo aktu prasības;

4.13. veikt citas Būvniecības likumā, likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" un Enerģētikas likumā, kā arī citos būvniecību un enerģētiku reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētās darbības.

5. Inspekcijas amatpersonām atbilstoši kompetencei ir šādi pienākumi:

5.1. apturēt būvdarbus visā objektā vai tā daļā vai apturēt konkrētus darbus šādos gadījumos:

5.1.1. ir konstatētas konstrukciju nedrošuma pazīmes;

5.1.2. būvdarbi nodara kaitējumu vai tiek bojātas citas ēkas un būves;

5.1.3. būvprojekts nav akceptēts Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā vai, veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no akceptētā būvprojekta vai saskaņotā darbu veikšanas projekta;

5.1.4. nav izpildītas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

5.1.5. netiek izpildīta būvprojekta autora pamatota prasība par būvdarbu apturēšanu pēc tam, kad būvinspekcijā saņemts būvprojekta autora rakstisks ziņojums, ka nav ievērota prasība apturēt būvdarbus;

5.1.6. saņemts būvuzrauga rakstisks ziņojums par pārkāpumiem un lūgums apturēt būvdarbus, ja tie nav apturēti pēc būv­uzrauga pieprasījuma;

5.1.7. nav izpildīti iepriekšējā pārbaudē dotie norādījumi;

5.2. anulēt būvatļauju šādos gadījumos:

5.2.1. nav ievērotas Būvniecības likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktās prasības;

5.2.2. būvprojekts nav akceptēts Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā;

5.2.3. pasūtītājs vai būvētājs gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas nav uzsācis būvdarbus vai nav reģistrējis pašvaldībā būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par gadu;

5.2.4. pēc būvdarbu apturēšanas nav veikti norādītie pasākumi inspekcijas norādītajā termiņā;

5.3. informēt valsts pārvaldes iestādi, publisko personu vai attiecīgo pašvaldību, ja konstatēts, ka amatpersonas nav ievērojušas likumu vai citu normatīvo aktu prasības būvniecības, enerģētikas vai bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā;

5.4. apturēt bīstamās iekārtas darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību;

5.5. inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem, pildot dienesta pienā­kumus, kā arī pēc valsts civildienesta atstāšanas vai tad, ja tiek izbeigtas vai pārtrauktas darba attiecības ar Valsts būvinspekciju, aizliegts izpaust informāciju par komersantiem, kas tiek iesniegta Valsts būvinspekcijā, reģistrējot bīstamās iekārtas, kā arī komercnoslēpumus par darba procesiem, kuri kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus.

III. Inspekcijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana

6. Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas vadītājs. Inspek­cijas vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

7. Inspekcijas vadītājs par kontroles un uzraudzības rezultātiem informē attiecīgo pašvaldību un, ja nepieciešams, valsts pārvaldes iestādi vai publisko personu.

8. Inspekcijas amatpersonu lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu inspekcijas vadītājam. Inspekcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

9. Inspekcijas vadītājs ir tiesīgs atcelt inspekcijas amatpersonu lēmumus, kā arī pašvaldību būvinspektoru lēmumus, ja tie ir pretrunā ar Būvniecības likumu, likumu "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu", Enerģētikas likumu, likumu "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" vai citiem normatīvajiem aktiem.

10. Inspekcijas vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

11. Inspekcija ne retāk kā reizi gadā sniedz ekonomikas ministram pārskatu par inspekcijas funkciju izpildi un inspekcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

IV. Noslēguma jautājumi

12. Atzīt par spēku zaudējušiem:

12.1. Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumus Nr.189 "Valsts būvinspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 52.nr.);

12.2. Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumus Nr.972 "Valsts energoinspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 192.nr.).

13. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs - tieslietu ministrs G.Bērziņš