Latvijas Republikas Ministru kabinets, kopš 2007.gada 20.decembra, pēc Saeimā iesniegtajiem datiem

 

Ministru prezidents

Ivars Godmanis

Dzimis 1951.gada 27.novembrī; precējies, trīs bērni.

Izglītība: 1974.g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti cietvielu fizikas specialitātē; 1992.g. iegūts fizikas doktora grāds; 1993.g. – Vācijā biznesa menedžmenta kurss “Hochst” A6 un finanšu menedžmenta kurss Drēzdenes bankā.

Darba pieredze: 1974.–1988.g. bijis Latvijas Valsts universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks; 1987.–1988.g. – Latvijas Universitātes Informātikas un tehnisko mācību līdzekļu katedras vecākais pasniedzējs; 1988.–1990.g. – Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks; 1990.–1993.g. – Ministru Padomes priekšsēdētājs; 1994.–1995.g. – a/s “Software House Rīga” viceprezidents; 1995.g. – Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents; 1995.–1997.g. – a/s “Latvijas Krājbanka” prezidents; 1997.–1998.g. – VAS “Latvijas kuģniecība” valdes loceklis; 1998.–2002.g. – 7.Saeimas deputāts; 1998.–1999.g. – finanšu ministrs; 2002.–2004.g. – a/s “Saliena Real” valdes loceklis; 2003.g. – a/s “Radio SWH” programmas vadītājs; 2004.g. – partijas “Latvijas Ceļš” priekšsēdētājs. Kopš 2006.g. 7.novembra – iekšlietu ministrs.

Politiskā piederība: Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienība.

 

 

Aizsardzības ministrs

Vinets Veldre

Dzimis 1971.gada 26.martā.

Izglītība: 1989.–1995.g. studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, profesionālā kvalifikācija – veterinārārsts. 1995.g. Hannoveres veterinārajā universitātē (Vācija) apguvis bakterioloģiju, toksikoloģiju un mikrobioloģiju. 1996.g. Upsalas universitātē (Zviedrija) paaugstinājis kvalifikāciju zvejas produktu kvalitātes inspektoru praktiskās apmācības uzņēmumos. 1997.g. iegūts sertifikāts Berlīnes Brīvajā universitātē (Vācija) pārtikas kontroles menedžmentā, piena, gaļas, zivju pārstrādes uzņēmumu inspicēšanā. 1997.g. Roskildes Gaļas koledžā (Dānija) apguvis lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas higiēnu. 1997.g. Teksasas A&G universitātē (ASV) ieguvis pārtikas inspektora sertifikātu un HACCP pasniedzēja sertifikātu. 2002.g. Massey universitātē (Jaunzēlande) ieguvis sertifikātu “Managing Emergency Disease Response – using data”.

Darba pieredze: 1993.–1995.g. bijis laborants Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Epizootoloģijas katedrā; 1995.–1997.g. vecākais inspektors epizootologs Valsts veterinārā dienesta Rīgas rajona veterinārajā pārvaldē; 1997.–1999.g. Valsts veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontroles daļas vadītājs; 1999.– 2001.g. valsts galvenais veterinārais inspektors Valsts veterinārajā dienestā; kopš 2001.g. Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors; 1999.g. un šobrīd Latvijas delegāts Starptautiskajā epizootiju birojā Parīzē, 2004.g. Latvijas pārstāvis Eiropas Pārtikas drošības pārvaldē. Kopš 2007.gada 25.janvāra – veselības ministrs.

 

 

Ārlietu ministrs

Māris Riekstiņš

Dzimis 1963.gada 8.aprīlī; precējies, divi bērni.

Izglītība: No 1981. līdz 1985.g. studējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta Pedagoģiskajā fakultātē (fiziskās audzināšanas pasniedzējs), no 1987. līdz 1993.g. – Latvijas Valsts universitātē Juridiskajā fakultātē.

Darba gaitas: 1987.–1992.g. bijis Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks, referents, atbildīgais sekretārs, pēc tam – Ārlietu ministrijas Politikas departamenta galvenais speciālists, Eiropas nodaļas vadītājs un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rietumu lietās. 1993.–2004.g. bijis Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. 1995.–2004.g. – Stratēģiskās nozīmes un dubultā pielietojuma preču kontroles komitejas priekšsēdētājs. 1995. un 1996.g. – Latvijas delegācijas vadītājs sarunām par Latvijas–Igaunijas jūras robežas delimitāciju, bet no 1996. līdz 1999.g. – arī Latvijas delegācijas vadītājs sarunām par Latvijas–Lietuvas jūras robežas delimitāciju. 1996.–2004.g.bijis Diplomātiskās servisa aģentūras akcionāru padomes priekšsēdētājs. 1997. un 1998.g. vadījis ASV un Baltijas Partnerattiecību hartas Latvijas delegāciju. 1999.–2004.g. bijis Latvijas dalības Pasaules tirdzniecības organizācijā Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. 2002.g. – NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksmes Rīgā 2002.gada 5. un 6.jūlijā organizēšanas Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs. No 2002. līdz 2004.g. vadījis Latvijas Republikas delegāciju iestāšanās sarunām ar NATO. 2004.–2007.gadam bijis Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV, bet no 2006. līdz 2007.g. – Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks arī Meksikas Savienotajās Valstīs. 2007.g. vadījis Ministru prezidenta biroju, kopš 2007.g. 8.novembra – ārlietu ministrs.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

Ainars Baštiks

Dzimis 1958.gada 26.oktobrī; precējies, pieci bērni.

Izglītība: 1980.–1983.g. Latvijas Baptistu draudžu brālībā neklātienē apguvis teoloģijas kursus; 1982.–1988.g. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvis vēstures bakalaura grādu, bet 1997.–1999.g. – vēstures maģistra grādu. 1993.–1997.g. mācījies dažādos teoloģiskos kursos ārzemēs.

Darba pieredze: 1981.–1983.g. strādājis par galdnieku firmā “Restaurators”; 1984.–1985.g. bijis mākslinieks fabrikā “Aurora”; 1985.–1989.g. – Latvijas Vēstures muzeja jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, kopš 1987.g. ir Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs; no 2002.g. novembra līdz 2004.g. maijam bijis īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, bet kopš 2004.g. maija – bērnu un ģimenes lietu ministrs.

Politiskā piederība: Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienība.

 

 

Ekonomikas ministrs

Kaspars Gerhards

Dzimis 1969.gada 7.februārī.

Izglītība: 1987.–1993.g. studējis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē; 1994.g. – Gētes institūtā Vācijā, 1994.–1995.g. – Vilhelma Vestfāles universitātē Vācijā.

Darba pieredze: 1991.–1993.g. bijis kuģniecības a/s “Selga” ekonomists un izpilddirektors; 1993.–1995.g. – ekonomikas ministra palīgs, referents; 1995.g. – Ekonomistu apvienības 2010 programmas redaktors; 1995.–1996.g. bijis valdes loceklis paju sabiedrībā “Naukšēni”, a/s “Lords” un a/s “Libanons”. 1996.–1999.g. – Valsts prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos. Kopš 1999.g. – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

 

 

Finanšu ministrs

Atis Slakteris

Dzimis 1956.gada 21.novembrī.

Izglītība: 1980.g. absolvējis Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti. 1997.g. apguvis lauksaimniecības tirgus informācijas sistēmas Minesotas universitātē.

Darba pieredze: 1980.–1989.g. bijis mehāniķis un galvenais inženieris Bauskas rajona kopsaimniecībā “Code”; 1989.–1990.g. – valsts uzņēmuma “Bauskas lauktehnika” pārvaldnieka pirmais vietnieks; 1990.–1994.g. – Bauskas rajona Lauksaimniecības departamenta galvenais inženieris; 1994.–1996.g. – Bauskas rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs; 1996.–1997.g. – Zemkopības ministrijas kooperācijas valsts ministrs; 1997.–1998.g. – Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra padomes priekšsēdētājs; kopš 1997.g. ir zemnieku saimniecības “Mālnieki” īpašnieks; 1998.–2002.g. – 7.Saeimas deputāts; 2000.–2002.g. – zemkopības ministrs; 2002.g. – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs; kopš 2002.g. – Tautas partijas priekšsēdētājs; 2004.g. martā–decembrī, kā arī kopš 2006.g. aprīļa – aizsardzības ministrs.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 

 

Iekšlietu ministrs

Mareks Segliņš

Dzimis 1970.gada 4.jūlijā; precējies.

Izglītība: 1988.–1993.g. studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Darba pieredze: 1994.g. strādājis Liepājas pilsētas tiesā par izmeklētāju, bijis administratīvais tiesnesis Liepājas pilsētas tiesā; 1994.–1998.g. – zvērināta advokāta palīgs advokātu birojā “Pomerancis un Kreicis”, 1998.g. – zvērināts advokāts. 1998.–1999.g. – 7.Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas un Saimnieciskās komisijas loceklis. 1999.–2002.g. – iekšlietu ministrs. 2002.–2006.g. – 8.Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Kopš 2006.g. novembra – 9.Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

 

 

Izglītības un zinātnes ministre

Tatjana Koķe

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1986.g. – pedagoģijas zinātņu kandidāte; 1993.g. – pedagoģijas zinātņu doktore; 1997.g. – pedagoģijas un psiholoģijas institūta docente; 1999.g.– pedagoģijas zinātņu habilitētā doktore, 2000.g. – LZA korespondētājlocekle; 2002.g. – LU profesore.

Darba pieredze: Kopš 1983.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras, vēlāk institūta, aspirante, vecākā pasniedzēja, docente, asoc.preofesore, direktore, profesore. 1999.g. maijs–jūlijs – augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre; 1999.g. jūlijs–novembris – izglītības un zinātnes ministra padomniece augstākajā izglītībā un zinātnē. 2002.–2003.g. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītāja vietniece. 2004.–2006.g. – UNESCO Latvijas Nacionālās konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” izpilddirektore. Kopš 2006.gada aprīļa – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre.

 

 

Kultūras ministre

Helēna Demakova

Izglītība: 1978.–1981.g. Latvijas Mākslas akadēmijā apguvusi trīsgadīgos sagatavošanas kursus; 1985.g. beigusi trīsgadīgus franču valodas kursus; 1987.g. absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultāti; 1992.–1993.g. ieguvusi Eiropas diplomu kultūras politikā un kultūras menedžmentā; 2007.g. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu.

Darba pieredze: 1977.–1986.g.strādājusi par apkopēju Ārzemju mākslas muzejā; 1986.–1988.g. bijusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kultūras un mākslas zinātniskās informācijas daļas vecākā redaktore; 1988.–1990.g. – kultūras ministra padomniece mākslas jautājumos; 1990.–1992.g. – kultūras vēstures pasniedzēja Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē; 1995.–1996.g. – mākslas galerijas “M6” mākslinieciskā vadītāja; 1996.–1997.g. – Ministru prezidenta padomniece kultūras jautājumos; 1998.–2002.g. – 7.Saeimas deputāte; 1998.–2004.g. – sabiedriskā fonda “Jaunā akadēmija” izpilddirektore; 1999.g. – Ministru prezidenta padomniece humanitārajos jautājumos; 2004.g. – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektore; kopš 2004.gada 9.marta ir kultūras ministre.

 
 

 

Labklājības ministre

Iveta Purne

Dzimusi 1963.gada 31.decembrī.

Izglītība: 1999.–2003.g. studējusi sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā “Attīstība”, kur ieguvusi augstāko profesionālo izglītību sociālajā darbā specialitātē – sociālais darbinieks/sociālais pedagogs. 2005.g. šajā pašā augstskolā ieguvusi profesionālo maģistra grādu sociālajā darbā.

Darba gaitas: 1985.–1986.g. strādājusi Rīgas pilsētas Oktobra rajona TDP izpildkomitejā par kultūras inspektori. 1991.–1996.g. bijusi Rīgas vagonu rūpnīcas kluba sektora vadītāja. 1992.–1995.g. – SIA “Neatkarīgais teātris “Kabata”” administratore. 1997.–2005.g. bijusi RSAC “Gaiļezers” vecākā sociālā darbiniece. 2005.–2007.g. bijusi Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu pārvaldē Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles daļas vadītāja, no 2007.gada septembra līdz novembrim Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre. Kopš 2007.gada 8.novembra – labklājības ministre.

 
 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Edgars Zalāns

Dzimis 1967.gada 3.septembrī Kuldīgā.

Izglītība: 1992.g. ieguvis arhitekta diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē. 1994.gadā studējis Austrālijā Kvīnslendas universitātē (aspirantūras sertifikāts plānošanā), 1996.g. – Artūra D.Litla institūtā Rīgā (sertifikāts vides ekspertīzē), 1997.g. – Zemes reformu apmācības institūtā Taivānā (sertifikāts pilsētu zemes apsaimniekošanā, finansēs un plānošanā), 1998.g. Pasaules bankas Ekonomikas attīstības institūtā ASV, Vašingtonā, apguvis kursus par strukturālo pārmaiņu pārvaldību lauku attīstībā.

Darba gaitas: 1992.–1994.g. E.Zalāns strādājis par Kuldīgas rajona galveno arhitektu. 1994.–1998.g. bijis Kuldīgas rajona padomes Reģionālās attīstības nodaļas vadītājs. 1996.g. sertificēts arhitektūras privātpraksei Latvijā. 1997.–1998.g. bijis Kuldīgas pilsētas domes deputāts, Attīstības komisijas vadītājs. 1998.–1999.g. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktors. 1999.g. – Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām sekretariāta vadītājs, 7.Saeimas deputāts. 2000.g. – Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, kā arī Ministru prezidenta biroja vadītājs. 2000.–2001.g. – Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. 2001.– 2007.g. – Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs, kopš 2005.gada reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra ārštata padomnieks teritoriālās plānošanas jautājumos, Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs un VASAB Latvijas prezidentūras priekšsēdētājs. Kopš 2007.g. 8.novembta – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 
 

 

Satiksmes ministrs

Ainārs Šlesers

Dzimis 1970.gada 22.janvārī; precējies, trīs bērni.

Izglītība: 1986.–1989.g. mācījies Rīgas industriālajā tehnikumā; 1990.– 1991.g. – Norvēģijas Kristīgajā tautas augstskolā; 1999.–2002.g. – Latvijas Kristīgajā akadēmijā (nepabeigtas studijas).

Darba pieredze: 1992.–1996.g. bijis Latvijas–Norvēģijas kopuzņēmuma “Latvijas Informācijas un tirdzniecības centrs” (Norvēģija) prezidents; 1993.–1996.g. – SIA “Skandi” prezidents; 1994.–1998.g. – SIA “Varner Baltija” ģenerāldirektors; 1996.–1997.g. – SIA “Rimi Baltija” ģenerāldirektors; 1996.–1998.g. – SIA “Varner Hakon Invest” ģenerāldirektors; 1995.–1998.g. – a/s “Universālveikals “Centrs”” valdes priekšsēdētājs un prezidents; 1998.g. un 1999.–2002.g. – 7.Saeimas deputāts; no 1998.g. novembra līdz 1999.g. aprīlim bija ekonomikas ministrs; no 2002.g. novembra līdz 2004.g. janvārim – Ministru prezidenta biedrs, Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes priekšsēdētājs; 2004.g. februārī–martā – 8.Saeimas deputāts; 2004.g. martā–decembrī – Ministru prezidenta biedrs un satiksmes ministrs; no 2004.g. decembra līdz 2006.g. martam – satiksmes ministrs; 2006.g. martā–novembrī – 8.Saeimas deputāts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Kopš 2006.g. 7.novembra – satiksmes ministrs.

Politiskā piederība: Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienība.

 

 

Tieslietu ministrs

Gaidis Bērziņš

Dzimis 1970.gada 20.oktobrī; precējies, divi bērni.

Izglītība: 1992.–1997.g. studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, 1997.–1999.g. turpat ieguvis maģistra grādu, kopš 2001.g. – doktorantūras studijas tiesību zinātņu nozarē.

Darba pieredze: 1994.–2005.g. bijis juridiskā biroja “Lex” vadītājs; kopš 1997.g. ir pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesību katedrā; 1997.–1999.g. bijis Privatizācijas aģentūras padomes loceklis; 1998.–2001.g. – likvidējamās a/s “Latvijas Kapitālbanka” administratora palīgs; 1999.–2002.g. – SIA “Lattelekom” valsts pilnvarnieks; 2000.–2001.g. – Rīgas Fondu biržas padomes loceklis; 2001.–2003.g. – a/s “Trasta komercbankas” padomes loceklis; 2003.–2004.g. – Latvijas Valsts radio un televīzijas centra padomes loceklis; 2004.–2006.g. – zvērināts advokāts; 2005.–2006.g. – a/s “Rīgas Starptautiskā autoosta” padomes priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 2007.g. 7.novembra – tieslietu ministrs.

 
 

 

Veselības ministrs

Ivars Eglītis

Dzimis 1959.gada 3.septembrī; precējies, trīs bērni.

Izglītība: 1978.–1984.g. studējis Rīgas Medicīnas institūtā Vispārējās ārstniecības fakultātē (terapeits); 1994.–1999.g. – Ziemeļvalstu sabiedrības veselības skolā Gēteborgā, Zviedrijā.

Darba pieredze: 1984.–1987.g. bijis terapeits Kuldīgas rajona centrālajā slimnīcā (RCS); 1987.–1988.g. – Kuldīgas RCS Alsungas zonālās slimnīcas galvenais ārsts; 1987.–1989.g. – Kuldīgas RCS poliklīnikas un stacionārās terapijas nodaļas terapeits. 1989.–1992.g. bijis medicīniskās firmas SIA “Alter” direktors. 1992.–1994.g. – Kuldīgas rajona galvenais ārsts. 1994.–1995.g. – Labklājības ministrijas Veselības departamenta direktors. Kopš 1995.g. – SIA “Kuldīgas slimnīca” valdes priekšsēdētājs.

 
 

 

Vides ministrs

Raimonds Vējonis

Dzimis 1966.gada 15.jūnijā; precējies,

divi dēli.

Izglītība: 1989.g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti; zināšanas papildinājis Tamperē (Somija) un Tallinā (Igaunija); 1995.g. Latvijas Universitātē ieguvis bioloģijas zinātņu maģistra grādu. Kopš 2005.g. studē LU Vides zinātnes un pārvaldības institūta doktorantūrā.

Darba pieredze: 1987.–1989.g. bijis bioloģijas skolotājs Madonas 1.vidusskolā; 1989.–1996.g. – Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks; 1997.–1998.g. un 2000.–2002.g. – Skultes ostas valdes loceklis; 1990.–1993.g. – Madonas pilsētas domes deputāts; 1996.–2002.g. – Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors; 1997.–2002.g. – valsts pārstāvis SIA “Getliņi Eko”; 1998.–2002.g. – ES asociēto valstu vides likumdošanas ieviešanas un kontroles struktūrvienības nacionālais koordinators; kopš 2002.g. 7.novembra – vides ministrs.

 
 

 

Zemkopības ministrs

Mārtiņš Roze

Dzimis 1964.gada 28.septembrī; precējies, divi dēli.

Izglītība: 1987.g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, specialitāte – biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs; 1992.g. mācījies aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā un bijušajā Vissavienības Augu selekcijas un ģenētikas institūtā (Ukrainā, Odesā); 2002.g. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē.

Darba pieredze: 1987.–1994.g. bijis Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas Graudu tehnoloģiskās laboratorijas vadītājs; 1994.–1997.g. – Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks un Augkopības un sēklkopības nodaļas vadītājs; 1997.g. – ZM Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītājs; 1997.–1999.g. – ZM Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors; 2000.–2001.g. – ZM Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departamenta direktors; 2001.–2002.g. – ZM Integrācijas ES un ārējo sakaru departamenta direktors; kopš 2002.gada 7.novembra ir zemkopības ministrs.

 

 

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās

Ina Gudele

Dzimusi 1964.gada 12.jūnijā; precējusies, divi dēli.

Izglītība: 1983.–1988.g. studējusi Rīgas Politehniskā institūta Inženierceltniecības fakultātē.

Darba pieredze: 1988.–1990.g. bijusi Dobeles Arhitektu biroja inženiertīklu projektētāja; 1991.–1995.g. – SIA “Lattelekom” Dobeles Telekomunikāciju centra telekomunikāciju tīklu projektētāja; 1995.–1996.g. – SIA “Lattelekom” Zemgales zonas Mārketinga daļas tirgus izpētes sektora vadītāja; 1996.–1997.g. – SIA “Lattelekom” mārketinga attiecību projektu vadītāja; 1997.–2000.g. – SIA “Lattelekom” Apollo interneta pakalpojumu vadītāja; 2000.–2003.g. – SIA “IG komunikācijas” direktore un Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore; 2003.–2005.g. – Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroja vadītāja; 2005.–2006.g. – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja, bet kopš 2006.gada 8.aprīļa – īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās.

 
 

 

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās

Normunds Broks

Dzimis 1960.gada 16.janvārī; precējies, trīs bērni.

Izglītība: 1978.g.–1983.g. studējis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē; 2001.g. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvis maģistra grādu sabiedrības vadībā, mācījies dažādos kursos.

Darba pieredze: 1983.–1987.g. bijis ģeogrāfijas un astronomijas skolotājs Madonas 1.vidusskolā; 1987.–1990.g. – Madonas rajona Bērzaunes pamatskolas direktors; 1994.–1999.g. – Madonas rajona Valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēdētājs; 1997.–1999.g. – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas uzņēmējdarbības ekonomikas docētājs; 1990.–1999.g. – Madonas rajona padomes Skolu valdes priekšsēdētājs; 1999.–2002.g. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietnieks; 2002.–2003.g. – Finanšu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietnieks; 2003.–2004.g. strādājis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Reģionālās politikas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļā; 2004.–2006.g. – SIA “Pilsētnieks” Madonas biroja vadītājs un projektu vadītājs. Kopš 2006.g. 7.novembra – īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās.

 
 

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās

Oskars Kastēns

Dzimis 1971.gada 19.jūlijā; precējies,

2 bērni.

Izglītība: 1989.–1992.g. studējis Liepājas Pedagoģiskajā institūtā; 1992.–1995.g. Latvijas Universitātē ieguvis latviešu valodas un literatūras bakalaura grādu.

Darba pieredze: 1994.–1996.g. bijis korektors laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”; 1996.–1997.g. – šā laikraksta Ārzemju ziņu departamenta vadītājs; 1997.g. – nedēļas laikraksta “Fokuss” galvenais redaktors un ziņu redaktors; 1998.–2001.g. strādājis Latvijas Televīzijā par Rietumeiropas korespondentu Briselē; 2001.–2002.g. bijis Latvijas Televīzijas raidījuma “TV Erudīts” vadītājs; 2001.–2002.g. – sabiedrisko attiecību aģentūras “Consensus PR” izpilddirektors; 2002.–2004.g. – 8.Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, 2004.–2006.g. – šīs komisijas priekšsēdētājs; 2002.–2006.g. – 8.Saeimas deputāts; 2004.–2006.g. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētājs. Kopš 2007.g. 7.novembra – īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.

Politiskā piederība: Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienība.