Uzruna Ministru kabineta sēdē 2007.gada 20.decembrī

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs [Ivars Godmanis],

ministru kundzes un ministri,

dāmas un kungi!

Es šodien jūs uzrunāju dalītām jūtām. Man jūs ir jāvērtē un jāatrod ceļavārdi.

Bet pirms tam – es aicinu jūs visus kopā un katru personīgi rūpīgi izvērtēt notikušo. Saprast, ka politiķiem ir jāpieņem pārdomāti un kvalitatīvi lēmumi. Ka politiķiem ir jāskaidro un jāargumentē, kāpēc pieņemts tieši tāds un ne savādāks lēmums. Jāskaidro arī tas, kā šis lēmums ietekmēs katru valsts iedzīvotāju. Cilvēkiem šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas skaidras un godīgas atbildes.

Nevienam nav noslēpums, ka tieši nepārdomāti un sasteigti valdības lēmumi izraisīja neseno uzticības krīzi – piketus pie Saeimas, tautas sapulci Doma laukumā un visbeidzot – Aigara Kalvīša valdības demisiju. Līdz ar Kalvīša valdības atkāpšanos, tieši pirms mēneša, valdības veidošanas procesā partijām uzdevu katram Latvijas iedzīvotājam vienpadsmit svarīgus jautājumus. Es aicināju partijas uz publiskām debatēm un aicināju valdībā deleģēt labākos no saviem ministru kandidātiem. Partijas, kuras jūs deleģēja darbam šajā valdībā, apņēmās tās izpildīt. Neesmu to aizmirsis un ceru, ka neesat to aizmirsuši arī jūs.

Tātad, vispirms par procesu, kā tapa valdība. Šajā laikā partijām veicies dažādi – gan labi, gan slikti. Vispirms par pozitīvo – svarīgākais, ko ieguvām bija valdības veidošanas procesa caurskatāmība un katram Latvijas iedzīvotājam dotā iespēja ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību sekot līdzi notiekošajam, kā arī vērtēt, ko un kā politiķi teica un kā teiktais saskanēja ar darbiem. Tas nenoliedzami ir liels ieguvums, jo diskusiju karstumā partijas un politiķi deva ne vienu vien solījumu. Tagad ir svarīgi, lai jūs šos solījumus pildītu. Vispirms jau jautājumos par tiesiskuma stiprināšanu, kas ir tas drošākais ceļš uz sabiedrības uzticības atjaunošanu. Savos jautājumos partijām vaicāju pēc konkrētiem termiņiem un mehānismiem, kā sakārtot partiju finansēšanas sistēmu, kas ir īpaši būtiski. Tāpat es jautāju – kad tiks novērstas Augstākās tiesas konstatētās nepilnības un izpildīts tiesas blakuslēmumā dotais uzdevums Ministru kabinetam. Es jums jautāju arī, kā sakārtosit priekšvēlēšanu aģitāciju un radīsit efektīvu soda sankciju piemērošanas mehānismu.

Diemžēl par šiem mūsu parlamentārajai republikai tik svarīgajiem jautājumiem savā deklarācijā jūs runājat vēlējuma formā. Jūs esat apsolījuši situāciju labot, bet neesat pateikuši, kad. Cerības vieš tas, ka sarunu gaitā kā jaunais Ministru prezidents, tā partijas solījumus partiju finansēšanas sistēmu sakārtot atkārtoja vairakkārt. Manuprāt, tas ir signāls, ka partijas ir apņēmības pilnas situāciju mainīt un ka tās pildīs dotos solījumus.

Ministru kungi, jums šis solījums jāpilda. Gluži tāpat kā jāpanāk, lai tiktu kvalitatīvi izdebatēti un pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā. Ivars Godmanis ir spēris pirmos soļus un pēc pusotru gadu ilgušā sastinguma šo jautājumu atkal aktualizējis. Ministru prezidenta kandidāts nežēloja laiku un iepazinās ar tiesībsargājošo iestāžu viedokli par šo jautājumu, kas ir ļoti pozitīvi. Arī šim procesam jāsniedz konkrēts rezultāts – izdiskutēti, juridiski un valstiski saprotami Kriminālprocesa likuma grozījumi. Un, ja Saeimas deputāti vilcinās, jums, tieslietu un iekšlietu ministri, ir jāatceras Satversmē teiktais – jums ir dotas tiesības aktīvi iesaistīties likuma grozījumu virzībā Saeimas komisijās.

Vēl tikai jāpiebilst – valdības veidošanas pašā sākumā es aicināju partijas domāt, kā valsts augstāko amatpersonu izvēles procedūru padarīt caurskatāmu un saprotamu – tādu, lai pats process nediskriminētu kandidātu. Atskatoties uz Ministru prezidenta izvēli, ir jāatzīmē, ka šis bija pirmais pozitīvais solis šajā virzienā. Nedaudz citādāk bija ar ministru izvēli.

Tāpēc es vēlreiz atgādinu un uzsveru – jaunā tieslietu un iekšlietu ministra darbs būs izšķirošs, lai sabiedrībā atgrieztos ticība valstij. Tātad – jums abiem priekšā ir grūtu pārbaudījumu un smagu valstisku izšķiršanos laiks.

Jums jāspēj atgūt sabiedrības uzticība arī tāpēc, ka mūsu valsts tautsaimniecību gaida nopietni izaicinājumi. Runājot par tiesiskumu, mēs varam aizmirst par ekonomiskajām problēmām. Tieši tāpēc, veidojot valdību, es partijām uzdevu virkni konkrētu jautājumu. Jautājumus, uz kuriem atbildes svarīgas katram Latvijas iedzīvotājam. Es jautāju kā un kādos termiņos jūs – politiskās partijas – paaugstināsiet konkurenci iekšējā tirgū. Tas augošās inflācijas apstākļos ir vitāli svarīgi, bet jūsu deklarācijā šobrīd ir par maz konkrētības.

Taču bez tās neiztikt, jo katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš par precēm un pakalpojumiem Rīgā maksā tikpat vai pat vairāk nekā bagātākās Eiropas valstīs, no jums šo atbildi gaida. Es ceru, ka jaunajam ekonomikas ministram šāda atbilde ir portfelī.

Tāpat es jums jautāju, kā risināsiet darba tirgus problēmas. Pozitīvi ir tas, ka migrācijas koncepcijas izstrādi esat ierindojuši neatliekamo darbu programmā. Valdības veidošanas procesā diskusijas par šo jautājumu bija visai asas. Tas nozīmē, ka ir jāspēj rast kompromisu. Jāspēj atrast to trauslo līniju starp nacionālo interešu aizstāvību un uzņēmēju konkurētspējas nodrošināšanu. Es vēlreiz uzsveru – mūsu uzņēmēji jau šodien prasa skaidri definētu un, galvenais, konsekventu darba tirgu regulējošo politiku.

Smags tuvāko gadu jautājums, uz kuru Latvijai nāksies atbildēt, ir mūsu valsts enerģētiskā neatkarība un energoefektivitātes programma. Labi, ka apņematies šo problēmu risināt, taču esmu vīlies, ka par enerģijas avotu struktūru runājot, jūs līdz kopsaucējam tā arī neesat nonākuši. Lai gan Latvijas enerģētikā ir daudz labu lietu, par kurām līdz šim runāts mazāk. Un tomēr, es aicinu jūs nopietni skatīties nākotnē. Ir jāapzinās, ka strauji augošo pasaules enerģijas cenu apstākļos valdībai jādod skaidrs redzējums, kā nodrošināt Latvijas enerģētisko un līdz ar to arī politisko neatkarību.

Vērtējot solījumus šajā sfērā, pozitīvi vērtējama jūsu apņemšanās nekavējoties vērtēt tarifu kāpuma ietekmi uz katru Latvijas ģimeni. Tās gaida jūsu lēmumus un vērtēs jūsu rīcību, un ir labi, ka esat apņēmušies rast veidu, kā iedzīvotājiem palīdzēt mazināt cenu kāpuma sāpīgo ietekmi.

Taču ar redzējumu vien nepietiks – negaidot kārtējās sankcijas no Eiropas Komisijas, šai valdībai jārealizē visaptveroša programma tautsaimniecības energoefektivitātes palielināšanai. Mums visiem ir jāapzinās, ka katrs lats, kas ieguldīts enerģijas taupīšanā, ir ieguldīts mūsu valsts un mūsu tautas drošākā nākotnē.

Un, visbeidzot – par mūsu valsts stratēģiskajiem mērķiem. Mums vienmēr ir bijuši stratēģiski mērķi, kā NATO un ES. Šobrīd mēs varam runāt vienīgi par eiro ieviešanu kā stratēģisku mērķi. Atcerieties, ka tas kā mērķis bija izvirzīts 2008.gadā. Mums jaunu mērķu nav. Un tas ir slikti. Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīgi stratēģiski mērķi un konsekventa, skaidri izmērāma rīcība mērķu sasniegšanai. Tas būs viens no jaunā ekonomikas ministra un Ministru prezidenta svarīgākajiem uzdevumiem.

Tāpēc es vēlreiz atgādinu, ka valdībai ir skaidri jādefinē Latvijas pievienošanās eirozonai par stratēģisko mērķi, kas garantētu mūsu ekonomisko drošību globalizācijas izaicinājumu un apdraudējumu priekšā. Šā mērķa sasniegšana prasīs lielu drosmi, pūliņus un pašdisciplīnu, pieņemot konkrētā brīdī nepopulārus lēmumus. Tanī skaitā – būtiski palielinot budžeta pārpalikumu. Ar šo uzdevumu ir spējušas tikt galā tādas mazas valstis kā Slovēnija un Kipra.

To var paveikt, tikai uzturot tiešu un atklātu dialogu ar jūsu sociālajiem partneriem, ar arodbiedrībām, ar interešu grupām un nevalstiskajām organizācijām. To var panākt valdībai ciešāk sadarbojoties ar Latvijas Banku jautājumos, kas skar mūsu ekonomikas stabilitāti, mūsu valsts ekonomisko drošību.

Un vēl – ir skaidri jāsaprot, ka globālā konkurence prasa no mums domāt ne vairs par rītdienu, bet jau par parītdienu un pat tālāku nākotni. Tātad ir nepieciešams gan skaidrs tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa redzējums, gan spēja šodienas īstermiņa darbības pakļaut ilgtermiņa mērķiem. Lai tas izdotos, jums būs jāspēj pārliecināt sabiedrību, ka tieši jūsu ilgtermiņa redzējums ir pareizs un Latvijas interesēm kalpojošs. Sabiedrība jūsu valdības darbību atbalstīs tikai tad, ja spēsiet sniegt pārliecinošu pamatojumu katram savam solim.

Un, visbeidzot, es jau pašā valdības veidošanas sākumā partijām jautāju, kā tiks garantētas katra iedzīvotāja tiesības saņemt kvalitatīvus valsts garantētos pakalpojumus. Kā sakārtot medicīnas aprūpes sistēmu un kādai būtu jābūt izglītības sistēmai. Atbildes pēc būtības un izmērāmus paveiktā kritērijus es jūsu deklarācijā neatradu. Pie tā ir jāstrādā, un šobrīd nav pamata optimismam. Taču es esmu gatavs jums palīdzēt – Stratēģiskās analīzes komisijā izveidojot grupu, kas pievērsīsies šiem jautājumiem stratēģiskā virzienā.

Taču es gribētu cerēt, ka jaunie ministri atradīs sevī spēku un politisko atbildību ar pilnu atdevi strādāt šo jomu sakārtošanai. Ja tā tas nebūs, sabiedrības neapmierinātība būs neizbēgama. Tāpēc es jums, veselības un izglītības ministri, vēlu izturību un gribasspēku lietas mainīt uz labo pusi.

Un, visbeidzot, es gribu runāt arī par valdības kvalitāti. Uzsākot valdības veidošanas procesu, es skaidri norādīju, kādas kvalitātes ministrus gribētu redzēt sēžam pie šā galda – profesionālus, kompetentus, valstiski domāt un rīkoties spējīgus. Tādus, kuru lēmumus, pat ja tie ir nepatīkami un smagi, cienītu un respektētu to kvalitātes dēļ. Šeit gribu minēt līdzību ar tiesu – tiesas spriedumam ir jābūt tādam, kuru kā taisnīgu pieņem pat zaudējusī puse. Vai tādi būs jūsu lēmumi, vai spēsiet tos argumentēt un pamatot sabiedrībai? Vai esat labākie no labākajiem? Retoriski jautājumi, atbildes uz kuriem jāsniedz jums pašiem. Šīs atbildes būs jūsu personiskā, jūsu partijas politiskā un visas koalīcijas valstiskā atbildība. Atbildība, kuru prasīs vēlētājs.

Šajā valdības 100 dienu programmā nav mehānisma, kā valdības vadītājam nomainīt slikti strādājošos. Ir tikai Ministru prezidenta vārda spēks. Jums pašiem un jūsu partijām tas ir jārespektē!

Es dziļi cienu Ivara Godmaņa apņemšanos regulāri atskaitīties Saeimai. Kā pašam, tā arī likt to darīt ministriem. Un tas mums visiem šobrīd ir ļoti būtisks un nepieciešams, jo nedrīkstam aizmirst, ka dzīvojam parlamentārā republikā. Kā izpildvarai – jums ministriem un jums, Godmaņa kungs, – ir jāattaisno Saeimas dotā uzticība.

Tātad – kādi ir mani ceļavārdi šai valdībai. Tie ir caurskatāmība un atbildība. Atbildība par lēmumu kvalitāti. Atbildība par lēmumu atbilstību valsts interesēm un Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Šī atbildība katra vēlētāja priekšā gulstas uz jūsu – koalīcijas un tās deleģēto ministru – pleciem. Es gribu jūs aicināt strādāt tā, lai sabiedrībai – jūsu vēlētājam – pavasarī nav jāpiedzīvo vēl viena smaga un sāpīga vilšanās. Nedomājiet par saviem reitingiem vai popularitāti! Es aicinu jūs strādāt valsts vārdā – solidāri un godīgi roku uz sirds liekot. Novēlu veiksmi darbā!