Precizēts 18.01.2008., Latvijas Vēstnesis Nr.10 (3794)
Ministru kabineta noteikumi Nr.912
Rīgā 2007.gada 18.decembrī (prot. Nr.70 60.§)
Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību, ja tās pilnīgi vai daļēji paredzēts būvēt par starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu finanšu līdzekļiem. Būves projektē, būvē un pieņem ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. ūdenssaimniecības būves – ūdens-apgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būves, kā arī tehnoloģiskās iekārtas un tehniskais aprīkojums, kas nodrošina vai ietekmē to darbību;
2.2. ūdenssaimniecības sistēma – ūdenssaimniecības būvju un institucionālo vajadzību kopums, kas nepieciešams ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai konkrētā teritorijā, lai nodrošinātu teritorijas attīstību, vides aizsardzību un ekonomiskās intereses;
2.3. tehniski ekonomiskais pamatojums – ūdenssaimniecības sistēmas attīstības lietderības izvērtējums no tehniskā, ekonomiskā, institucionālā un vides aizsardzības viedokļa;
2.4. projekta pieteicējs – publisko vai privāto tiesību persona, kura sniedz publiskās lietošanas dzeramā ūdens sagatavošanas un apgādes vai notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus.
3. Lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi, vides ministrs ar rīkojumu izveido Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija), kā arī apstiprina komisijas nolikumu.
II. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde
4. Projekta pieteicējs iesniedz Vides ministrijā iesniegumu par sākotnējo projekta ieceri (1.pielikums).
5. Komisija izvērtē iesniegumā ietverto informāciju un sākotnējās projekta ieceres pamatojumu un 20 darbdienu laikā pēc iesnieguma reģistrācijas sniedz rakstisku atzinumu. Atzinumā norāda prasības tehniski ekonomiskā pamatojuma saturam, apjomam, detalizācijai, kā arī turpmākās projekta dokumentācijas izstrādei. Komisija sniedz ieteikumus par tehniski ekonomiskā pamatojuma saturu un detalizāciju, pamatojoties uz šo noteikumu 7.punktu un 2.pielikumā minētajiem rādītājiem.
6. Projekta pieteicējs izstrādā tehniski ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā šo noteikumu 7.punktā minētās prasības un komisijas ieteikumus attiecībā uz pamatojuma saturu un detalizāciju.
7. Tehniski ekonomiskais pamatojums ietver šādas daļas:
7.1. esošās situācijas izvērtējums:
7.1.1. projekta teritorijas raksturojums (tai skaitā aglomerācijas robežas un lielums (izteikts cilvēku ekvivalentos), iedzīvotāju skaits, iestādes un uzņēmumi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, aglomerācijas piederība upes sateces baseinam), kā arī kartogrāfiskais materiāls;
7.1.2. ūdenssaimniecības sistēmas raksturojums:
7.1.2.1. no tehniskā viedokļa (tai skaitā visu centralizēto un decentralizēto ūdenssaimniecības sistēmu raksturojums, pakalpojumu nodrošinājuma līmenis, visu ūdenssaimniecības būvju raksturojums un tehniskais stāvoklis, jaudas un atbilstība pakalpojumu pieprasījumam, ūdens un notekūdeņu uzskaite, ūdens zudumi un infiltrācija, sistēmas uzraudzības nodrošinājums, sistēmas energoefektivitāte, kā arī sistēmas kartogrāfiskais materiāls);
7.1.2.2. no ekonomiskā viedokļa (tai skaitā pakalpojumu patērētāja un pakalpojumu sniedzēja ienākumi un izdevumi par pēdējiem trim gadiem, maksājumi par pakalpojumiem – struktūra, tarifi, pakalpojumu pašizmaksas aprēķins, pilna izmaksu segšanas analīze, pakalpojuma sniedzēja finanšu situācijas raksturojums par pēdējiem trim gadiem, kredītspējas analīze). Ja projekta pieteicējs sniedz vairāku veidu pakalpojumus, ietver tikai šajā apakšpunktā minēto informāciju par ūdenssaimniecības pakalpojumiem;
7.1.2.3. no institucionālā viedokļa (tai skaitā pakalpojumu sniedzēja juridiskais statuss, sniegtie pakalpojumi (tai skaitā septisko dūņu savākšana, tīklu skalošana) un to sniegšanas teritorija, darbības licences un atļaujas, pakalpojumu organizācijas efektivitātes novērtējums, pamatlīdzekļu piederība, personāla kapacitāte);
7.1.2.4. no vides aizsardzības viedokļa (tai skaitā ūdens resursi un to kvalitāte, dzeramā ūdens kvalitāte, notekūdeņu radītais piesārņojums, attīrīto notekūdeņu apjomi un kvalitāte, novadītos notekūdeņus saņemošo ūdensobjektu kvalitāte, pazemes ūdeņu kvalitāte, notekūdeņu dūņu kvalitāte un turpmāka izmantošana, ūdenssaimniecības būvju tehniskā stāvokļa ietekme uz vidi, ūdenssaimniecības sistēmu atbilstība normatīvo aktu prasībām);
7.1.3. plānotās ūdenssaimniecības sistēmas jaudas un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana atbilstoši būvniecību un vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī šo prasību izpildes paredzamie termiņi;
7.1.4. būvniecības vai citu darbību ierobežojumi konkrētajā teritorijā, kas saistīti ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, vai citi ierobežojumi;
7.2. ilgtermiņa investīciju programma:
7.2.1. ūdenssaimniecības sistēmas attīstības alternatīvie risinājumi un to salīdzinājums (tai skaitā tehnisko risinājumu izmaksu aprēķins, ūdenssaimniecības sistēmas paredzamo ekspluatācijas izmaksu aprēķins vismaz 30 gadu ilgam laikposmam, vides ieguvumu salīdzinājums);
7.2.2. ūdenssaimniecības sistēmas attīstības prognozes:
7.2.2.1. no tehniskā viedokļa (tai skaitā pakalpojumu pieprasījuma prognozes, nepieciešamā sistēmas kapacitāte, lai nodrošinātu pakalpojumu visā teritorijā atbilstoši teritorijas plānojumam vai teritorijas attīstības programmai (ja pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma), izvēlēto risinājumu un tehnoloģiju atbilstība prognozētajam pieprasījumam, projekta mērķiem un vides prasībām, izvēlēto iekārtu un aprīkojuma atbilstība tehniskajām prasībām);
7.2.2.2. no ekonomiskā viedokļa (tai skaitā centralizētas vai decentralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai individuālo risinājumu piemērošanas pamatojums, principa "piesārņotājs maksā" piemērošana, izmaksu pilnas segšanas principa ieviešanas veicināšanas pasākumi);
7.2.2.3. no institucionālā viedokļa (tai skaitā pakalpojumu sniegšanas organizācijas optimizācija un pakalpojumu sniedzēja kapacitātes paaugstināšana, tai skaitā projekta ieviešanas nodrošināšanai);
7.2.2.4. no vides aizsardzības viedokļa (tai skaitā dzeramā ūdens resursu pieejamības izpēte, radītā un vidē novadītā piesārņojuma apjoma prognozes, upju baseinu apsaimniekošanas plāna ieviešanai nepieciešamās aktivitātes, ilgtspējīgas attīstības principu ievērošana, notekūdeņu dūņu izmantošanas iespēju analīze, vides kvalitātes prasību nodrošināšana decentralizēto vai individuālo ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumu gadījumos);
7.2.3. izvēlētais ilgtermiņa risinājums un prioritārie pasākumi (tehniski, ekonomiski un no vides viedokļa pamatotākais risinājums ilgtermiņa attīstībai, tai skaitā būvniecības vietas izvēle, pilns izmaksu aprēķins, prioritāšu noteikšana);
7.3. prioritārā investīciju programma:
7.3.1. projektā ietverto ūdenssaimniecības būvju paredzamās būvniecības izvērtējums (tai skaitā tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma detalizēts tehniskais apraksts un izvēles pamatojums, nepieciešamo pakalpojumu līgumu apraksts, detalizēts izmaksu aprēķins, paredzamais projekta ieviešanas laika grafiks, ieguvumi no projekta īstenošanas (arī tehniskie, vides un ekonomiskie ieguvumi), grafiskais un kartogrāfiskais materiāls, kas attēlo projektā paredzamo būvniecību);
7.3.2. ietekmes uz vidi analīze (tai skaitā pozitīvās un negatīvās ietekmes uz vidi analīze, piesārņojuma samazinājuma aprēķins, ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru veikšanas nepieciešamība, projekta ieguldījums vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ieviešanā, atbilstība vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām pēc projekta realizācijas, vides monitoringa prasību nodrošinājums);
7.3.3. investīciju efektivitātes finanšu un ekonomiskā analīze un finanšu plāns (tai skaitā prognozētie ienākumi un izdevumi, tarifi, iedzīvotāju maksātspējas analīze, aizņēmuma atmaksas aprēķini, prognozējamās uzņēmuma finanšu situācijas (ņemot vērā projekta ieviešanas ietekmi) analīze, principa "piesārņotājs maksā" piemērošana, jutīguma analīze, projekta finanšu plāna ietvaros izstrādātās projekta līgumu naudas plūsmas prognozes, finansējuma plāns pa finanšu avotiem un gadiem, valsts atbalsta (tajā skaitā Eiropas Savienības fondu finansējuma) apmēra pamatojums (ja tiek paredzēts), finanšu līdzekļu ieguldījuma sadalījums attiecībā uz Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu);
7.3.4. institucionālo pasākumu ieviešanas plāns (tai skaitā ūdenssaimniecības būvju ekspluatācijas un apkalpošanas nodrošinājums, projekta vadības nodrošināšana, nepieciešamā darbinieku apmācība, zemes īpašumtiesību jautājumi);
7.3.5. nosacījumi pieslēgumu izveidei, ja tiek izbūvēti vai rekonstruēti ūdensapgādes vai kanalizācijas ārējie tīkli;
7.4. projekta iepirkumu stratēģija (tai skaitā būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas izvērtējums un tehniskās un ekonomiskās lietderības salīdzinājums, lai pamatotu apvienoto vai atsevišķo būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas iepirkumu rīkošanu).
8. Izstrādāto un projekta pieteicēja apstiprināto tehniski ekonomisko pamatojumu projekta pieteicējs iesniedz Vides ministrijā (papīra formā vai elektroniski). Ja pieteicējs nav pašvaldība, tehniski ekonomiskajam pamatojumam pievieno pašvaldības lēmumu par tā saskaņošanu. Lēmumos par apstiprināšanu un saskaņošanu ietver projekta nosaukumu un tehniski ekonomiskā pamatojuma dokumenta nosaukumu un izstrādes datumu, prioritārās investīciju programmas finanšu plānu un galveno projekta komponenšu aprakstu. Projekta pieteicējs iesniedz Vides ministrijā vienu tehniski ekonomiskā pamatojuma eksemplāru (oriģinālu) ar visiem pielikumiem:
8.1. papīra formā tehniski ekonomisko pamatojumu iesniedz caurauklotu, lapas ir numurētas. Ja tehniski ekonomisko pamatojumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas datumu uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu;
8.2. elektroniski tehniski ekonomisko pamatojumu iesniedz atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja tehniski ekonomisko pamatojumu iesniedz elektroniski, par tā iesniegšanas laiku uzskata brīdi, kad tehniski ekonomiskais pamatojums ir nosūtīts pa elektronisko pastu vai izmantojot iestādes pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas. Ja tehniski ekonomisko pamatojumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tam jābūt izstrādātam DOC, XLS, PDF vai JPG datņu formātā.
III. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izvērtēšana
9. Tehniski ekonomisko pamatojumu komisija izvērtē saskaņā ar vides ministra apstiprinātu kārtību. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izvērtēšanai komisija var pieaicināt ekspertus.
10. Komisija 30 darbdienu laikā pēc tehniski ekonomiskā pamatojuma saņemšanas to izvērtē un akceptē vai pieprasa veikt tajā labojumus. Izvērtējot tehniski ekonomisko pamatojumu, komisija ņem vērā:
10.1. plānoto ūdenssaimniecības būvju būvniecības (projekta pasākumu un komponentu) pamatotību;
10.2. plānoto komponentu fizisko apjomu pamatotību, to samazināšanas iespējas;
10.3. indikatīvo izmaksu pamatotību;
10.4. finanšu un ekonomiskajā analīzē izmantoto pieņēmumu un iegūto rezultātu pamatotību;
10.5. projekta finansēšanas iespējas, tai skaitā projekta pieteicēja kredītspēju;
10.6. tehnisko risinājumu pamatotību;
10.7. izvēlēto alternatīvu un prioritāšu pamatotību;
10.8. izvēlētās iepirkuma līguma formas pamatotību, ja tehniski ekonomiskajā pamatojumā ir atzīta par lietderīgu apvienotā būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas iepirkuma rīkošana;
10.9. prioritārās investīciju programmas īstenošanas periodu.
11. Komisija, pamatojoties uz tehniski ekonomiskajā pamatojumā iekļauto informāciju, pārliecinās par projekta finansiālo ilgtspējību. Projekts ir finansiāli ilgtspējīgs, ja:
11.1. projekta pieteicēja ieņēmumi pil-nībā sedz darbības izmaksas;
11.2. projekta naudas plūsmas prognoze ir pozitīva visā pārskata periodā;
11.3. sabiedrisko pakalpojumu tarifi, īstenojot prioritāro investīciju programmu, ir adekvāti sabiedrisko pakalpojumu lietotāju ieņēmumiem.
12. Komisija izvērtē, vai prioritārajā investīciju programmā iekļauto aktivitāšu izmaksas ir samērīgas un pamatotas un vai tehniski ekonomiskajā pamatojumā ir iekļauti skaidri pieņēmumi izmaksu aprēķinam.
13. Ja komisija ir pieprasījusi veikt labojumus tehniski ekonomiskajā pamatojumā, projekta pieteicējs pēc attiecīgo labojumu veikšanas atkārtoti iesniedz tehniski ekonomisko pamatojumu Vides ministrijā. Komisija tehniski ekonomiskā pamatojuma atkārtotu izvērtēšanu veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
14. Ja tehniski ekonomiskajā pamatojumā ir pierādīts, ka ir lietderīgi rīkot apvienoto būvprojektēšanas un būvdarbu iepirkumu, komisijas akceptētais tehniski ekonomiskais pamatojums ir pamats šāda iepirkuma rīkošanai.
15. Komisijas akceptētais tehniski ekonomiskais pamatojums ir pamats būvprojekta izstrādei. Lai saņemtu plānošanas un arhitektūras uzdevumu, projekta pieteicējs pašvaldības būvvaldē iesniedz komisijas akceptēto tehniski ekonomisko pamatojumu.
16. Būvprojektu izstrādā atbilstoši komisijas akceptētajam tehniski ekonomiskajam pamatojumam. Izstrādājot būvprojektu, nedrīkst mainīt tehniski ekonomiskajā pamatojumā noteikto objekta vietu un tehniskos risinājumus, izņemot gadījumus, ja būvprojektā ieteiktie risinājumi ir ekonomiski izdevīgāki, tehniski pamatoti un nodrošina tādus pašus rezultātus kā tehniski ekonomiskajā pamatojumā minētie.
17. Tehniski ekonomisko pamatojumu pārstrādā (precizējot un papildinot sadaļas, kuras skar veiktās izmaiņas) un iesniedz komisijā atkārtotai izvērtēšanai un komisijas akcepta saņemšanai šādos gadījumos:
17.1. ja tiek mainīts prioritārās investīciju programmas finanšu apmērs un izmaiņas pārsniedz 20 % no projekta kopējām izmaksām;
17.2. ja tiek mainīti plānotie prioritārajā investīciju programmā minētie fiziskie apjomi (piemēram, cauruļvadu trašu garumi, izbūvējamo iekārtu jaudas) un izmaiņas pārsniedz 5 % (naudas izteiksmē) no tehniski ekonomiskajā pamatojumā akceptētās prioritārās investīciju programmas būvdarbu apjoma.
18. Komisijas akcepta derīguma termiņš ir divi gadi. Projekta pieteicējs sešu mēnešu laikā pēc komisijas akcepta saņemšanas un turpmāk reizi sešos mēnešos līdz akcepta derīguma termiņa beigām sniedz komisijai informāciju par projekta īstenošanas gaitu, tai skaitā par šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi.
IV. Noslēguma jautājumi
19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumus Nr.129 "Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 30.nr.).
20. Tehniski ekonomiskie pamatojumi, kas izstrādāti un iesniegti Vides ministrijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav obligāti jāpapildina un jāprecizē atbilstoši šajos noteikumos tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei noteiktajām prasībām.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 23.decembri.
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.912
Iesniegums par sākotnējo projekta ieceri
|
(projekta pieteicēja
nosaukums, |
|
adrese, PVN reģistrācijas
dati, tālruņa un faksa numurs) |
1. Informācija par projektu
1.1. Projekta nosaukums
|
1.2. Projekta mērķis
|
1.3. Projekta īstenošanas periods
|
1.4. Situācijas apraksts jomā, kurā paredzēts īstenot projektu. Projekta īstenošanas pamatojums
|
1.5. Projekta īstenošanai nepieciešamo pasākumu un paredzamo komponenšu apraksts
|
1.6. Projekta pieteicēja raksturojums (juridiskais statuss, institucionālā struktūra un kapacitāte ūdenssaimniecības jomā)
|
1.7. Projekta īstenošanai plānotās kopējās izmaksas un plānotie finanšu avoti, LVL
|
1.8. Informācija par pašvaldību vai teritoriju, kurā tiks īstenots projekts
1.8.1. Vai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ieplānota attiecīgā būvniecība, ir spēkā esošs teritorijas plānojums |
|
1.8.2. Vai saskaņā ar teritorijas plānojumu ir izstrādāts detālplānojums (ja ir, tad paskaidrot, kad un kādam laikposmam minētā
dokumentācija ir izstrādāta un kad apstiprināta; norādīt
saistošos noteikumus, ar kuriem pieņemti konkrētie
plānošanas dokumenti) |
|
1.8.3. Vai projekta iecere atbilst: a) vietējās pašvaldības teritorijas attīstības programmai; b) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ja tāds
ir izstrādāts |
|
1.8.4. Vai ir izstrādāta pašvaldības vai projektā iesaistītās teritorijas īstermiņa (prioritārā) investīciju programma (ja ir, tad paskaidrot, kad un kādam laikposmam minētā
dokumentācija ir izstrādāta un kad apstiprināta) |
|
1.8.5. Vai ir izstrādāta a) pašvaldības ilgtermiņa investīciju programma; b) projektā iesaistītās teritorijas ilgtermiņa investīciju programma (ja ir, tad paskaidrot, kad un kādam laikposmam minētā
dokumentācija ir izstrādāta un kad apstiprināta) |
|
1.8.6. Vai projekta iecere atbilst pašvaldības vai projektā iesaistītās teritorijas: a) īstermiņa (prioritārai) programmai b) ilgtermiņa investīciju programmai |
1.9. Vai ir sagatavots tehniski ekonomiskais pamatojums (ja ir, norādīt datumu, kad tas ir apstiprināts ar pašvaldības lēmumu (vai saskaņots ar pašvaldības lēmumu, ja projekta pieteicējs nav pašvaldība))?
|
1.10. Vai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ietekmes sākotnējais novērtējums? (ja ir, norādīt datumu un lēmuma numuru)
|
2. Vispārīgie dati
2.1. Pašvaldības: a) kopējais iedzīvotāju skaits b) projektā iesaistīto iedzīvotāju skaits |
|
2.2. Pašvaldības: a) kopējā teritorija (km2) b) projekta teritorija (km2) |
|
2.3. Teritorijas izmantošanas veida atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, ja tādi ir izstrādāti |
|
2.4. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas noteiktais pašvaldības teritorijas attīstības indekss |
|
2.5. Zemes īpašuma juridiskais statuss |
Projekta pieteicēja |
|
(amats, paraksts un tā
atšifrējums un paraksta datums) |
Iesnieguma rekvizītus „amats, paraksts un tā atšifrējums un paraksta datums” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.912
Standarta rādītāji tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei
I. Projekta teritorija, kurā paredzēta ūdenssaimniecības būvju būvniecība
1. Teritorijas raksturojums |
|
1.1. rajons(-i), kurā iekļauta projekta teritorija |
|
1.2. administratīvā centra nosaukums |
|
1.3. pašvaldības vai teritorijas platība (km2) |
|
1.4. pašvaldības vai teritorijai piegulošās administratīvās teritorijas (nosaukumi) |
|
1.5. nozīmīgākie ceļi |
|
1.6. nozīmīgākās inženiertehniskās komunikācijas |
|
1.7. novada veidošanas perspektīva |
|
1.8. reljefa raksturojums |
|
1.9. dabiskās un mākslīgās ūdenstilpes |
|
1.10. sateces baseinu nosaukumi |
|
1.11. ekosistēmu raksturojums (bioloģiskā daudzveidība un tās nozīme šajā teritorijā) |
|
1.12. aizsargājamās dabas teritorijas un Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) un to saistība ar ūdenssaimniecības infrastruktūru |
|
1.13. dažādas nozīmes aizsargjoslas un to saistība ar ūdenssaimniecības infrastruktūru |
|
1.14. teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veids, noteiktie teritorijas aprobežojumi |
|
1.15. citi rādītāji, ja nepieciešams |
2. Iedzīvotāju skaits un sociālā struktūra projekta teritorijā |
||||
Rādītāji |
Faktiskie dati |
Prognoze |
||
20.... |
20.... |
20... |
20... |
|
2.1. iedzīvotāju skaits kopā, t.sk. |
||||
2.1.1. nodarbinātie (darbspējīgā vecumā) |
||||
2.1.2. bezdarbnieki |
||||
2.1.3. nepilngadīgie |
||||
2.1.4. pensionāri |
||||
2.2. mājsaimniecību skaits kopā |
||||
2.3. vidējie mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju (latos) |
||||
2.4. citi rādītāji, ja nepieciešams |
3. Iestāžu un komersantu raksturojums projekta teritorijā |
|||||
Iestādes, komersanta nosaukums un darbības virziens |
Nodarbināto skaits |
Pakalpojumu nodrošinājums |
|||
ūdensapgāde, patēriņš (m3) |
kanalizācija, patēriņš (m3) |
ja nav, norādīt, līdz kuram gadam plānots nodrošināt pakalpojumu |
|||
ūdensapgāde |
kanalizācija |
||||
4. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja ūdenssaimniecības nozarē strādājošo darbinieku raksturojums |
|||||||
Strādājošie |
Izglītība |
||||||
pilnā slodzē |
daļējā slodzē |
augstākā |
vidējā |
pamata |
|||
ūdensapgāde |
kanalizācija |
ūdensapgāde |
kanalizācija |
||||
Darbinieku skaits |
5. Nepieciešamie pasākumi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja institucionālās kapacitātes nodrošināšanai |
|
5.1. komercsabiedrības izveidošana (vai apvienošanās ar blakusesošo pašvaldību uzņēmumiem, veidojot kopīgu ūdenssaimniecības uzņēmumu) |
|
5.2. ūdenssaimniecības sektora vadības un finanšu pārskatu nodalīšana no citiem komunālās saimniecības sektoriem |
|
5.3. vadības un uzskaites (piemēram, finanšu, ūdens patēriņa, energoresursu) datorizācija |
|
5.4. stratēģiskā attīstības plāna izstrāde (ja nav, norādīt, līdz kuram gadam plānots izstrādāt) |
|
5.5. pievienotās vērtības nodokļa uzskaites kārtība |
|
5.6. personāla optimizācija |
|
5.7. personāla apmācība |
|
5.8. citi rādītāji, ja nepieciešams |
6. Pēdējos trijos gados īstenotie, pašlaik īstenojamie un plānotie ūdenssaimniecības investīciju projekti |
|||
Projekta nosaukums un mērķis |
Projekta kopējais finansējums (latos) |
Finanšu avoti un to līdzfinansējums (latos) |
Projekta īstenošanas periods no______gada līdz____gadam |
7. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti |
|||
Plānošanas dokumenta nosaukums |
Plānošanas dokumenta statuss |
Kādam laikposmam izstrādāts |
Kādi pasākumi plānoti ūdenssaimniecības attīstībā |
II. Ūdenssaimniecības sistēmas raksturojums
8. Ūdenssaimniecības pakalpojumu organizācija apdzīvotās vietās |
|||||||
Apdzīvotās vietas nosaukums |
Dzeramā ūdens patēriņš .....gadā (m3) |
Pieslēgumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, kanalizācija |
Pieslēgumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, ūdensapgāde |
Tīklu garums, ūdensapgāde (km) |
Tīklu garums, kanalizācija (km) |
Ūdensapgādes sistēma |
Kanalizācijas sistēma |
Ūdensapgādes sistēmas raksturojums (katrai apdzīvotai vietai)
9. Akas |
|||||||
9.1. Akas raksturojums |
|||||||
Aka |
Urbuma gads |
Akas dziļums (m) |
Atļautais ūdeņu ieguves daudzums |
Īpatnējais debets (l/s) |
Funkcionālā nozīme |
Aizsargjoslas raksturojums |
|
m3/dnn |
m3/gadā |
||||||
9.2. Akas darbība |
|||||
Aka |
Izsūknētais ūdens gadā (m3) |
Sūknis |
|||
sūkņa marka |
ražība (l/s) |
elektroenerģijas patēriņš (kWh/gadā) |
fiziskais nolietojums (%) |
||
10. Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas |
||||||
10.1. Raksturojumi |
||||||
Iekārtas tips un marka |
Izbūves gads |
Jauda (l/s) |
Fiziskais nolietojums (%) |
Tehniskais stāvoklis |
Ēkas stāvoklis |
|
faktiskā |
projektētā |
|||||
10.2. Procesa un iekārtu apraksts; citi rādītāji |
|
10.2.1. mehāniskā ūdens sagatavošana |
|
10.2.2. ķīmiskā ūdens sagatavošana |
|
10.2.3. bioloģiskā ūdens sagatavošana |
|
10.2.4. ūdens sagatavošanas iekārtu aprīkojums |
|
10.2.4.1. filtri |
|
10.2.4.2. kompresori |
|
10.2.4.3. aeratori |
|
10.2.4.4. filtru skalošanas sistēma |
|
10.2.4.5. ūdens mērītāji |
|
10.2.4.6. skalojamā ūdens rezervuāri |
|
10.2.4.7. skalošanas sūkņi |
|
10.2.4.8. dozatori |
|
10.2.4.9. ķīmiskie reaģenti |
|
10.2.4.10. citas iekārtas |
|
10.2.5. dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu teritorijas raksturojums |
|
10.2.5.1. piebraucamie ceļi |
|
10.2.5.2. teritorijas labiekārtošana |
|
10.2.5.3. teritorijas iežogojums un apgaismošana |
|
10.2.6. stāvokļa un darbības novērtējums |
11. Ūdens uzkrāšanas tilpnes (ūdens torņi, hidrofori, rezervuāri) |
|||||
Ūdens tilpne/tips |
Izbūves gads |
Darba tilpums (m3) |
Tvertnes augstums (m) |
Tvertnes materiāls |
Fiziskais nolietojums (%) |
12. Ūdens apgādes tīkli |
|
12.1. Rādītāji un to raksturojums |
|
12.1.1. ūdensapgādes sistēmas izbūves gadi |
|
12.1.2. spiediens sistēmā (atmosfēras) |
|
12.1.3. sacilpojuma raksturojums (ir/nav) |
|
12.1.4. reģistrēto avāriju skaits gadā |
|
12.1.5. ūdens zudumi gadā (m3) |
12.2. Cauruļvadi |
||||||||||
Cauruļvadu materiāls |
Cauruļvadu garums kopā (m) |
t.sk. pēc cauruļvadu diametra (mm) |
||||||||
20 |
25 |
... |
60 |
80 |
100 |
120 |
140 |
... |
||
12.2.1. M.1 - kaļamais ķets |
||||||||||
12.2.2. M.2 - melnais tērauds |
||||||||||
12.2.3. PVC - polivinilhlorīds |
||||||||||
12.2.4. PE - polietilēns |
||||||||||
12.2.5. azbests |
||||||||||
12.2.6. keramika |
||||||||||
12.2.7. citi |
13. Ūdens rezerves ugunsdzēšanas vajadzībām, to raksturojums |
|||
Apbūves objekti (ēku grupas) |
Dabiskās virszemes ūdens tilpnes |
Mākslīgās virszemes ūdens tilpnes |
Ugunsdzēsības hidranti (skaits) |
nosaukums un attālums līdz apbūves objektiem (m) |
|||
14. Dzeramā ūdens kvalitāte |
||||
Analīzes vieta un datums |
Dzelzs (mg/l) |
Mangāns (mg/l) |
Ūdens duļķainība |
Citi piemaisījumi |
14.1. akās |
||||
14.1.1. (akas Nr.un nosaukums) |
||||
14.1.2. (akas Nr.un nosaukums) |
||||
14.2. aiz sagatavošanas iekārtas (datums) |
||||
14.3. pie patērētāja (pie māju pievadiem) (datums) |
||||
14.4. pēc projekta īstenošanas pie patērētāja |
||||
Normatīvās prasības |
Patērētājam pieņemama bez būtiskām izmaiņām |
Kanalizācijas sistēmas raksturojums (katrai apdzīvotai vietai)
15. Kanalizācijas tīkli |
|
15.1. Rādītāji un to raksturojums |
|
15.1.1. kanalizācijas sistēmas tipi (dalītā, apvienotā (lietus un sadzīves)) |
|
15.1.2. kanalizācijas sistēmas izbūves gadi |
|
15.1.3. reģistrēto avāriju skaits gadā |
|
15.1.4. notekūdeņu daudzums gadā pie ieplūdes notekūdeņu attīrīšanas iekārtā (m3) |
|
15.1.5. lietusūdens infiltrācija gadā pie ieplūdes notekūdeņu attīrīšanas iekārtā (m3) |
15.2. Cauruļvadi |
||||||||||
Cauruļvadu materiāls |
Cauruļvadu garums kopā (m) |
t.sk. pēc cauruļvadu diametra (mm) |
||||||||
50 |
100 |
150 |
200 |
250 |
300 |
... |
... |
... |
||
15.2.1. Pašteces tīkli |
||||||||||
15.2.1.1. M.1 - kaļamais ķets |
||||||||||
15.2.1.2. M.2 - melnais tērauds |
||||||||||
15.2.1.3. PVC - polivinilhlorīds |
||||||||||
15.2.1.4. PE - polietilēns |
||||||||||
15.2.1.5. azbests |
||||||||||
15.2.1.6. keramika |
||||||||||
15.2.1.7. dzelzsbetons |
||||||||||
15.2.1.8. citi |
||||||||||
15.2.2. Spiedvadi |
||||||||||
15.2.2.1. M.1 - kaļamais ķets |
||||||||||
15.2.2.2. M.2 - melnais tērauds |
||||||||||
15.2.2.3. PVC - polivinilhlorīds |
||||||||||
15.2.2.4. PE - polietilēns |
||||||||||
15.2.2.5. azbests |
||||||||||
15.2.2.6. keramika |
||||||||||
15.2.2.7. dzelzsbetons |
||||||||||
15.2.2.8. citi materiāli |
16. Kanalizācijas sūkņu staciju raksturojums |
|||||||
Sūkņu stacija/ sūkņu marka |
Izbūves gads |
Sūkņu skaits |
Notekūdeņu apjoma mērītājs (ir/nav) |
Notekūdeņu apjoms (m3/gadā) |
Sūkņu ražība (l/s) |
Elektroenerģijas patēriņš (kWh/gadā) |
Nolietojums (%) |
17. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas |
||||||
17.1. Raksturojums |
||||||
Iekārtas tips un marka |
Izbūves gads |
Maksimālā jauda (m3/dnn) |
Fiziskais nolietojums (%) |
Tehniskais stāvoklis |
Apkalpes ēkas stāvoklis |
|
faktiskā |
projektētā |
|||||
17.2. Rādītāji |
|
17.2.1. projektētā jauda vidējai dienas plūsmai (m3/dnn) |
|
17.2.2. projektētā bioloģiskā jauda (cilvēku ekvivalents) |
|
17.2.3. reālais apjoms, kas nonācis notekūdeņu attīrīšanas iekārtās iepriekšējā gadā (m3) |
17.3. Procesa un iekārtu apraksts, citi rādītāji |
|
17.3.1. mehāniskā notekūdeņu attīrīšana |
|
17.3.1.1. aka ar restēm |
|
17.3.1.2. nostādinātājs |
|
17.3.2. bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana |
|
17.3.2.1. sūkņu stacija |
|
17.3.2.2. smilšu ķērājs |
|
17.3.2.3. aerotanki |
|
17.3.2.4. nostādinātāji |
|
17.3.2.5. izlaide |
|
17.3.2.6. dūņu recirkulācijas tanki |
|
17.3.2.7. biodīķi |
|
17.3.2.8. dūņu apstrāde un dūņu lauki |
|
17.3.3. apkalpes ēka |
|
17.3.3.1. kontroles panelis |
|
17.3.3.2. plūsmu mērītāji |
|
17.3.3.3. laboratorijas iekārtas |
|
17.3.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aprīkojums |
|
17.3.4.1. sūkņi |
|
17.3.4.2. kompresori |
|
17.3.4.3. aeratori |
|
17.3.4.4. dūņu apstrādes iekārtas |
|
17.3.4.5. mikseri |
|
17.3.5. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijas raksturojums |
|
17.3.5.1. piebraucamie ceļi |
|
17.3.5.2. teritorijas labiekārtošana |
|
17.3.5.3. teritorijas iežogojums un apgaismošana |
|
17.3.6. stāvokļa un darbības novērtējums |
18. Dūņu apsaimniekošana |
|
18.1. dūņu apstrādes tehnoloģiskais risinājums |
|
18.2. dūņu uzkrājēja tilpums (m3) |
|
18.3. toksisko vielu piemaisījums (ir/nav) |
|
18.4. vidējais saražotais dūņu sausnes daudzums gadā (tonnas) |
|
18.5. uzkrāto un apstrādāto dūņu deponēšanas vai izmantošanas tehnoloģiskais risinājums |
19. Notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte |
|||||
Analīzes vieta un datums |
Piesārņojošo vielu daudzums notekūdeņos (mg/l) |
||||
SV1 |
BSP52 |
ĶSP3 |
Pkop4 |
Nkop5 |
|
19.1. pirms notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (datums) |
|||||
19.2. aiz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (datums) |
|||||
19.3. reģionālās vides pārvaldes noteiktās prasības |
|||||
19.4. pēc projekta realizācijas |
|||||
19.5. normatīvos noteiktās prasības |
Piezīmes:
1 SV – suspendētās vielas
2 BSP5 – bioloģiskais skābekļa patēriņš
3 ĶSP – ķīmiskais skābekļa patēriņš
4 Pkop – kopējais fosfors
5 Nkop – kopējais slāpeklis
III. Ilgtermiņa investīciju programma
20. Alternatīvo tehnisko risinājumu salīdzinājums |
|||||||
Salīdzināšanas kritēriji |
pirmā alternatīva (piemēram, esošās iekārtas renovācija) |
otrā alternatīva (piemēram, jaunas iekārtas uzstādīšana (vai
izbūve)) |
|||||
20.1. Ūdensapgādes sistēma |
|||||||
20.1.1. projekta īstenošanas izmaksas kopā (latos) |
|||||||
20.1.1.1. iekārtu izmaksas |
|||||||
20.1.1.2. montāžas un piegādes izmaksas |
|||||||
20.1.1.3. projektēšana |
|||||||
20.1.2. iekārtu ekspluatācijas izmaksas (lati/gadā) |
|||||||
20.1.2.1. darbaspēka izmaksas |
|||||||
20.1.2.2. elektroenerģijas izmaksas |
|||||||
20.1.2.3. reaģenti |
|||||||
20.1.2.4. materiāli un uzturēšana |
|||||||
20.1.3. piegādes un uzstādīšanas termiņš (mēneši) |
|||||||
20.1.4. iekārtu funkcionēšanas ilgums (gadi) |
|||||||
20.1.5. alternatīvas stiprā puse |
|||||||
20.1.6. alternatīvas vājā puse |
|||||||
20.2. kanalizācijas sistēma |
|||||||
20.2.1. projekta īstenošanas izmaksas kopā (latos) |
|||||||
20.2.1.1. iekārtu izmaksas |
|||||||
20.2.1.2. montāžas un piegādes izmaksas |
|||||||
20.2.1.3. projektēšana |
|||||||
20.2.2. iekārtu ekspluatācijas izmaksas (lati/gadā) |
|||||||
20.2.2.1. darbaspēka izmaksas |
|||||||
20.2.2.2. elektroenerģijas izmaksas |
|||||||
20.2.2.3. reaģenti |
|||||||
20.2.2.4. materiāli un uzturēšana |
|||||||
20.2.3. piegādes un uzstādīšanas termiņš (mēneši) |
|||||||
20.2.4. iekārtu funkcionēšanas ilgums (gadi) |
|||||||
20.2.5. alternatīvas stiprā puse |
|||||||
20.2.6. alternatīvas vājā puse |
|||||||
21. Ilgtermiņa investīciju programma (detalizē atkarībā no projektā plānotajiem pasākumiem) |
|||||||
Nr. |
Pasākums (investīciju projekta komponents) |
Pasākuma apraksts |
Kvantitatīvie mērķi |
Plānotās izmaksas (latos) |
Plānotais īstenošanas gads |
||
21.1. Investīciju projekti AAA apdzīvotā vietā |
|||||||
(piemērs) |
|||||||
21.1.1. |
ūdens ņemšanas vietas sakārtošana un ierīkošana |
jauni artēziskie urbumi, veco aku tamponēšana, aizsargbūves |
|||||
21.1.2. |
ūdens apgādes sistēmas paplašināšana |
jaunu tīklu izbūve un jauni pieslēgumi |
|||||
21.1.3. |
nepārtrauktas ūdens piegādes nodrošināšana un ūdens efektīva izmantošana |
ūdens apgādes tīklu nomaiņa, ūdenstorņa izbūve vai rekonstrukcija, skaitītāju uzstādīšana |
|||||
21.1.4. |
ūdens kvalitātes uzlabošana |
ūdens attīrīšanas iekārtu izbūve vai rekonstrukcija |
|||||
21.1.5. |
kanalizācijas sistēmas paplašināšana |
jaunu tīklu izbūve un jauni pieslēgumi |
|||||
21.1.6. |
kanalizācijas noplūžu samazināšana |
kanalizācijas tīklu nomaiņa, sūkņu staciju izbūve vai rekonstrukcija |
|||||
21.1.7. |
notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošana |
esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija vai jaunu celtniecība |
|||||
21.1.8. |
institucionālā attīstība un informatīvā kampaņa |
darbinieku apmācība, iedzīvotāju un iestāžu informēšana par ūdens taupīšanu |
|||||
21.2. Investīciju projekti BBB apdzīvotā vietā |
|||||||
Piezīmes.
AAA – konkrēts apdzīvotās vietas nosaukums
BBB – konkrēts apdzīvotās vietas nosaukums
IV Prioritārā investīciju programma
Izmaksas
22. Prioritārās investīciju programmas pasākumi |
|||
Pasākums (investīciju projekta komponents) |
Pasākuma mērķis |
Pasākuma raksturojums (veicamie uzdevumi) |
Tehnoloģisko iekārtu raksturojums |
23. Prioritārās investīciju programmas realizācijas izmaksas |
||||
Pasākums (projekta komponenti) |
Izmaksu veids |
Vienas vienības izmaksas (latos) |
Daudzums |
Izmaksas kopā (latos) |
23.1. Attiecināmās izmaksas |
||||
Kopā |
||||
23.2. Neattiecināmās izmaksas |
||||
Kopā |
||||
Pavisam kopā |
24. Plānotās prioritārās investīciju programmas finanšu avoti |
||
24.1. finansētājs |
Summa (latos) |
Statuss |
24.1.1. pašu līdzekļi |
||
24.1.2. ES fonds |
||
24.1.3. valsts budžets |
||
24.1.4. kredīta līdzekļi (norādiet līdzekļu avotu) |
||
Kopā |
25. Prioritārās investīciju programmas īstenošanas laika grafiks |
||||||||||||
Pasākums (projekta komponenti) |
20 .gads, pa ceturkšņiem |
20 .gads, pa ceturkšņiem |
20 .gads, pa ceturkšņiem |
|||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
1. |
2. |
3. |
4. |
1. |
2. |
3. |
4. |
|
Tehnisko risinājumu alternatīvas
26. Alternatīvo tehnisko risinājumu salīdzinājums |
||
Salīdzināšanas kritēriji |
pirmā alternatīva (piemēram, esošās iekārtas renovācija) |
otrā alternatīva (piemēram, jaunas iekārtas uzstādīšana |
26.1. Pasākums (investīciju projekta komponents) AAA |
||
26.1.1. projekta īstenošanas izmaksas kopā (latos) |
||
26.1.1.1. iekārtu izmaksas |
||
26.1.1.2. montāžas un piegādes izmaksas |
||
26.1.1.3. projektēšana |
||
26.1.2. iekārtu ekspluatācijas izmaksas (lati/gadā) |
||
26.1.2.1. darbaspēka izmaksas |
||
26.1.2.2. elektroenerģijas izmaksas |
||
26.1.2.3. reaģenti |
||
26.1.2.4. materiāli un uzturēšana |
||
26.1.3. piegādes un uzstādīšanas termiņš (mēneši) |
||
26.1.4. iekārtu funkcionēšanas ilgums (gadi) |
||
26.1.5. alternatīvas stiprā puse |
||
26.1.6. alternatīvas vājā puse |
||
26.2. Pasākums (investīciju projekta komponents) BBB |
||
Prioritārās investīciju programmas ietekme uz vidi
27. Prioritārās investīciju programmas ietekmes uz vidi novērtējums |
|||
Rādītājs |
Paskaidrojumi |
Esošais līmenis |
Līmenis pēc projekta īstenošanas |
27.1. Ūdensapgāde |
|||
27.1.1. apkalpes zona |
pieslēgumu skaits procentos no kopējā potenciālo patērētāju skaita |
||
27.1.2. pieslēguma rādītājs |
95 % pieslēgumu (minim.) apkalpes zonas robežās |
||
27.1.3. apgādes ilgums |
nepārtraukti 24 stundas diennaktī |
||
27.1.4. ūdens kvalitāte |
atbilstība Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" prasībām |
||
26.1.4.1. dzelzs |
|||
26.1.4.2. mangāns |
|||
26.1.4.3. duļķainība |
|||
26.1.4.4. citi |
|||
27.1.5. spiediens |
minimālais spiediens - 25 m ūdens staba pie patērētāja apkalpes savienojuma teritorijās ar ievērojamu daudzstāvu apbūves īpatsvaru un 15 m ūdens staba pie patērētāja apkalpes savienojuma pārējās teritorijās |
||
27.1.6. plūsmas rādītājs |
minimālais plūsmas rādītājs - 7,2 l/min pie patērētāja |
||
27.1.7. apgādes stabilitāte (drošība) |
stacijai jābūt pienācīgi apkalpotai un nodrošinātai ar atbilstošām rezerves iekārtām, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniegšanas pārtraukums, kas var rasties stacijas un iekārtu darbības traucējumu vai nepieņemamas ūdens kvalitātes dēļ, nav ilgāks par 6 stundām. Tas nedrīkst notikt biežāk kā reizi 5 gados, izņemot pārtraukumus, kas nepieciešami plānotas apkopes veikšanai |
||
27.1.8. ugunsdzēsība |
minimālā plūsma ugunsdzēsības vajadzībām ir 10 l/s vismaz 3 stundu ilgam laikposmam, izņemot teritorijas ar augstu riska pakāpi, kur var būt nepieciešami stingrāki kritēriji |
||
27.2. Kanalizācija |
|||
27.2.1. apkalpes zona |
pieslēgumu skaits (procentos) |
||
27.2.2. pieslēguma rādītājs |
95 % pieslēgumu (minim.) apkalpes zonas robežās |
||
27.2.3. pārplūšana (hidrauliska) |
pārplūšana atkārtotu lietusgāžu laikā hidrauliskās pārslodzes dēļ ir pieļaujama ne biežāk kā reizi 50 gados |
||
27.2.4. pārplūšana (iekārtu darbības traucējumi) |
pārplūšana vai pakalpojumu pārtraukums, ja radušies stacijas vai iekārtu darbības traucējumi, nedrīkst būt biežāk kā reizi 5 gados |
||
27.2.5. apvienotās kanalizācijas pārplūdes darbība |
pārplūde nav pieļaujama, pirms nav sasniegts sadzīves notekūdeņu un lietusūdens desmitkārtīgs atšķaidījums, vai pārplūde nedrīkst notikt biežāk par 10 reizēm gadā |
||
27.2.6. standarti attiecībā uz izplūstošajiem notekūdeņiem |
atbilstība reģionālās vides pārvaldes prasībām |
||
26.2.6.1. SV (suspendētās vielas) |
|||
26.2.6.2. BSP5 (bioloģiskais skābekļa patēriņš) |
|||
26.2.6.3. ĶSP (ķīmiskais skābekļa patēriņš) |
|||
26.2.6.4. Pkop (kopējais fosfors) |
|||
26.2.6.5. Nkop (kopējais slāpeklis) |
|||
27.2.7. standarti attiecībā uz dūņu apsaimniekošanu |
atbilstība Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumu Nr.362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli" prasībām. Vides, īpaši augsnes, aizsardzība, izmantojot notekūdeņu dūņas (lauksaimniecībā, dārzniecībā, mežsaimniecībā). Neizmantojamās dūņas noglabāt tā, lai ietekme uz apkārtējo vidi būtu minimāla |
Projekta kopējās izmaksas |
|
Finansējums |
|
Projekta pieteicēja lēmums par līdzfinansējumu |
|
Projekta stadija |
|
Projekta nozīme |
|
Projekta īstenošanā iesaistīto īpašumu juridiskais statuss |
|
Projekta pieteicēja kapacitātes izvērtējums |
Vides ministrs R.Vējonis