Centrālā vēlēšanu komisija

Lēmums Nr. 17 Rīgā 1999.gada 19.oktobrī

Par instrukcijas "Par tautas nobalsošanas sarīkošanu" apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

1. Apstiprināt instrukciju "Par tautas nobalsošanas sarīkošanu".

2. Atzīt par spēku zaudējušu Centrālās vēlēšanu komisijas 1998.gada 7.septembra sēdē ar lēmumu nr.103 apstiprināto instrukciju "Par tautas nobalsošanas sarīkošanu".

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Kristīne Kurzemniece

Instrukcija par tautas nobalsošanas sarīkošanu

I. Tautas nobalsošanas sagatavošana

1. Tautas nobalsošanas sagatavošanu visu līmeņu vēlēšanu komisijas Latvijā uzsāk pēc tautas nobalsošanas izsludināšanas un organizē likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" un šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā.

2. Pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisija dod priekšlikumus attiecīgajai domei (padomei) par vēlēšanu iecirkņu noteikšanu, izveido vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk tekstā — iecirkņu komisijas), nosaka to darba laiku pirms nobalsošanas dienas, nodrošina, lai komisijas balsošanas telpas būtu iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu.

3. Balsošanai jāsagatavo viena vai vairākas balsošanas kastes. Tām jābūt viscaur cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku. Līdzīgi sagatavojamas arī mazākas kastes, lai varētu organizēt balsošanu balsotāju atrašanās vietā, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās.

4. Iecirkņa komisija uzsāk darbu domes (padomes) noteiktajā vietā vismaz 6 dienas pirms balsošanas dienas. Uzsākot darbu, iecirkņa komisija:

1) izliek redzamā vietā paziņojumu par komisijas atrašanās vietu un darba laiku, nepieciešamības gadījumā izvieto norādes, kā šī vieta atrodama;

2) pieņem to balsotāju rakstveida pieteikumus, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties nobalsot balsošanas telpās, un reģistrē tos īpašā žurnālā.

Iecirkņa komisija nodrošina, lai atnākušajiem balsotājiem būtu iespēja iepazīties attiecīgi ar iesniegtā Satversmes grozījumu projekta tekstu, apturētā likuma tekstu vai iesniegtā likumprojekta tekstu. Uz tā nedrīkst būt nekādas atzīmes vai piezīmes.

Ja tiek rīkota nobalsošana par Satversmes grozījumu projektu, balsošanas telpās jābūt pieejamam Satversmes tekstam. Ja apturētais likums vai iesniegtais likumprojekts paredz grozījumus citā likumā, iecirkņa komisijā jābūt pieejamam arī šā likuma tekstam.

5. Iecirkņa komisijā saņemtās balsošanas zīmes līdz tautas nobalsošanas dienai glabājamas policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

6. Balsošanas dienā iecirkņa komisija atver balsošanas telpas un ielaiž tajās balsotājus no pulksten 8.00 līdz pulksten 20.00. Nepieciešamības gadījumā (bet it sevišķi tad, ja balsošanai un instrukcijas 4.punktā paredzēto uzdevumu veikšanai ierādītas dažādas telpas) izvieto norādes, kā balsošanas telpa atrodama.

7. Pēc balsošanas telpu atvēršanas tajās tiek ielaisti pilnvarotie novērotāji no politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, no šo organizāciju (partiju) vai apvienību teritoriālajām struktūrvienībām, kurām ir juridiskās personas tiesības, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi vai tās pilnvarotas personas un attiecīgās pilsētas, pagasta vai rajona vēlēšanu komisijas locekļi. Pilnvarotajiem novērotājiem ir vajadzīgs rakstveida pilnvarojums.

8. Pēc balsošanas telpu atvēršanas iecirkņa komisija sāk rakstīt balsošanas gaitas protokolu, atzīmējot tajā apzīmogoto balsošanas zīmju skaitu, visus starpgadījumus un traucējumus, kā arī balsotāju sūdzības, protestus un sakarā ar tiem pieņemtos lēmumus.

9. Pirms balsošanas sākuma iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas un pilnvaroto novērotāju klātbūtnē pārliecinās par to, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo un par to izdara atzīmi balsošanas gaitas protokolā. Ja pilnvarotie novērotāji nav ieradušies, to veic pirmā balsotāja klātbūtnē.

10. Balsotāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase. Ārvalstīs dzīvojošie balsotāji, kuri nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, uzrāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar attiecīgā balsotāja personas kodu.

11. Iecirkņa komisija pārliecinās, vai balsotāja pasē vai arī šīs instrukcijas 10.punktā minētajā reģistrācijas lapā nav atzīmes par piedalīšanos tautas nobalsošanā.

12. Kopā ar balsotājiem, kuriem ir fiziski trūkumi un kuri tādēļ personiski nevar izdarīt atzīmes balsošanas zīmē, balsošanas telpās tiek ielaisti viņu ģimenes locekļi vai kāda cita persona, kurai balsotājs uzticas. Šī persona pēc balsotāja mutvārdu norādījumiem izdara atzīmes balsošanas zīmē, kā arī parakstās balsotāju sarakstā, un par to balsotāju sarakstā izdarāma atzīme. Uzticības persona nevar būt iecirkņa komisijas loceklis.

13. Iecirkņa komisija balsotāju sarakstā ieraksta balsotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī izdara atzīmi par attiecīgo tautas nobalsošanu balsotāja pasē (14.lappusē) vai arī šīs instrukcijas 10.punktā minētajā reģistrācijas lapā.

14. Katram balsotājam iecirkņa komisija izsniedz vienu balsošanas zīmi, kuras otra puse apzīmogota ar iecirkņa komisijas zīmogu.

15. Pēc balsošanas zīmes saņemšanas balsotājs parakstās balsotāju sarakstā.

16. Ja balsotājs šo balsošanas zīmi ir sabojājis, iecirkņa komisija izsniedz tās vietā jaunu balsošanas zīmi, izdarot attiecīgu atzīmi balsotāju sarakstā. Sabojātā balsošanas zīme nekavējoties dzēšama, nogriežot tās labo augšējo stūri, un novietojama atsevišķi.

17. Iecirkņa komisijai aizliegts aģitēt.

18. Pēc tam, kad balsotājs ir izdarījis savu izvēli un salocījis balsošanas zīmi, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet balsošanas zīmi aizzīmogotā balsošanas kastē.

19. Balsošanas zīmes balsošanas dienā var saņemt un nodot tie balsotāji, kuri ieradušies balsošanas telpās līdz pulksten 20.00.

20. Iecirkņa komisija balsošanas dienā turpina pieņemt rakstveida pieteikumus par balsošanu balsotāja atrašanās vietā no tiem balsotājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, kā arī no šo balsotāju pilnvarotām personām. Pēc pulksten 12.00 pieņemtos pieteikumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties balsotāja atrašanās vietā līdz pulksten 20.00.

21. Komisijas locekļus balsošanas organizēšanai balsotāja atrašanās vietā izraugās iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, un šiem komisijas locekļiem izsniedz apzīmogotas balsošanas zīmes atbilstoši pieteikumu skaitam. Citu balsotāju balsošana ārpus balsošanas telpām nav pieļaujama.

22. Balsošanā balsotāja atrašanās vietā var būt klāt pilnvarotie novērotāji.

23. Balsošanas laikā balsotāja atrašanās vietā jānodrošina aizklātums.

24. Balsotāji, kuri balso savā atrašanās vietā, ierakstāmi atsevišķā balsotāju sarakstā, un salocītās balsošanas zīmes iemetamas balsošanas kastē balsotāju atrašanās vietā.

25. Iecirkņa komisija nodrošina kārtību balsošanas telpās, kā arī to, lai balsošanas telpās nenotiktu balsošanas brīvības ierobežošana un aģitācija.

26. Sūdzības par balsošanas norisi balsošanas dienā var iesniegt iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās reģistrē balsošanas gaitas protokolā. Jebkuru sūdzību iecirkņa komisija nekavējoties izskata un dod atbildi iesniedzējam, izdarot atzīmi balsošanas gaitas protokolā.

27. Ziņas, ko iecirkņa komisija balsošanas dienā sniedz attiecīgajai pilsētas, pagasta vai rajona vēlēšanu komisijai vai Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā ziņas par balsotāju aktivitāti balsošanas dienā pulksten 12.00, 16.00 un 20.00, ierakstāmas balsošanas gaitas protokolā.

28. Balsošanas dienā pēc iecirkņa slēgšanas (pēc pulksten 20.00) iecirkņa komisija uzsāk balsu skaitīšanu likumā un šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā.

29. Ja nepieciešams, iecirkņa komisija saskaņā ar likuma "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" 22.pantu balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicina valsts civildienesta ierēdņus un citus speciālistus no balsotāju vidus.

30. Balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicinātajām personām jāatbilst likuma "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" 6.panta noteikumiem, un tās var uzsākt darbu pēc tam, kad ir noslēgts darba līgums.

31. Katras pieaicinātās personas pienākumus nosaka darba līgums. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par to, lai pieaicinātās personas precīzi izpildītu uzdotos pienākumus un ievērotu likumu.

 

II. Balsu skaitīšana

32. Balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirknī uzsāk tūlīt pēc tā slēgšanas.

33. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē. Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt šīs instrukcijas 7.punktā minētās personas.

34. Pirms balsu skaitīšanas iecirkņa komisija:

1) noslēdz balsotāju sarakstus un pēc tam, kad iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir pārbaudījis sarakstu pareizību, tos parakstījis un apzīmogojis, novieto sarakstus vienkopus;

2) savāc vienkopus neizmantotās apzīmogotās un neapzīmogotās balsošanas zīmes un sabojātās balsošanas zīmes;

3) visus pārējos balsošanas materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

35. Par balsu skaitīšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros.

36. Pirms tiek atvērtas balsošanas kastes, balsu skaitīšanas protokolā sadaļā "Vispārīgās ziņas" ieraksta šādas ziņas par balsošanas zīmēm:

1) no vēlēšanu komisijas saņemto balsošanas zīmju skaitu (TN1 rinda);

2) apzīmogoto balsošanas zīmju skaitu (TN2 rinda);

3) pāri palikušo neapzīmogoto balsošanas zīmju skaitu (TN3 rinda);

4) pāri palikušo apzīmogoto balsošanas zīmju skaitu (TN4 rinda);

5) sabojāto balsošanas zīmju skaitu, pret kurām balsotājiem atkārtoti izsniegtas balsošanas zīmes (TN5 rinda);

6) balsotājiem izsniegto balsošanas zīmju skaitu (TN6 rinda).

Ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogoto balsošanas zīmju skaitu (TN 2 rinda) norāda pēc balsošanas gaitas protokolā izdarītajiem ierakstiem par balsošanas zīmju apzīmogošanu.

Balsotājiem izsniegto balsošanas zīmju skaitu (TN6 rinda) aprēķina aritmētiski, no tā balsošanas zīmju skaita, kas saņemts no vēlēšanu komisijas (TN1 rinda), atņemot pāri palikušo neapzīmogoto (TN3 rinda), pāri palikušo apzīmogoto (TN4 rinda) un sabojāto balsošanas zīmju skaitu (TN5 rinda).

Ja neizmantotās neapzīmogotās balsošanas zīmes atrodas neatvērtā tipogrāfiskā iesaiņojumā, iecirkņa komisija tās nepārskaita, bet, ja iesaiņojums ir atvērts, — saskaita.

37. Pāri palikušās balsošanas zīmes, izņemot tās, kuras atrodas neatvērtā tipogrāfiskā iesaiņojumā, dzēš, nogriežot labo augšējo stūri.

38. Pēc balsotāju sarakstiem, kas aizpildīti vēlēšanu iecirknī, nosaka balsotāju skaitu iecirknī un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (TN7 rinda).

Pēc balsotāju sarakstiem, kas aizpildīti balsotāju atrašanās vietā, nosaka balsotāju skaitu katrai balsošanas kastei atsevišķi un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (TN8, TN9 rinda).

Pēc tam aritmētiski summē balsotāju kopskaitu un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (TN10 rinda).

Balsu skaitīšanas protokolā ieraksta balsotāju sarakstos izdarīto kopējo atzīmju skaitu par balsotājiem atkārtoti izsniegtajām balsošanas zīmēm ( TN11 rinda).

39. Pēc tam iecirkņa komisija atbilstoši balsu skaitīšanas protokolā norādītajai kontroles metodikai pārbauda ierakstu pareizību.

40. Ja atbilstoši norādītajai kontroles metodikai pārbaudītie kontrolskaitļi attiecībā uz balsošanas zīmēm nesakrīt, skaitīšanu atkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu balsošanas gaitas protokolā.

41. Pēc tam iesaiņo pāri palikušās balsošanas zīmes (apzīmogotās un neapzīmogotās) un atsevišķi — sabojātās balsošanas zīmes.

42. Balsošanas zīmes iesaiņo kastēs, aptinot ar auklu un tās galus nostiprinot ar uzlīmi, uz kuras ir iecirkņa komisijas zīmogs un iecirkņa komisijas priekšsēdētāja vai sekretāra paraksts.

Uz katra iesaiņojuma norāda tā saturu un balsošanas zīmju skaitu.

Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem (7.punkts) arī ir tiesības aizzīmogot šos saiņus ar saviem zīmogiem.

43. Pēc minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā un balsošanas zīmju iesaiņošanas atver balsošanas kastes un saskaita balsošanas zīmes.

44. Atsevišķi skaitāmas balsošanas zīmes, kas izņemtas no balsošanas telpās izmantotās balsošanas kastes, un tās balsošanas zīmes, kas izņemtas no balsošanas kastes, kura izmantota balsošanai balsotāju atrašanās vietā. Ja balsošanai balsotāju atrašanās vietā izmantotas vairākas balsošanas kastes, balsošanas zīmes no tām skaitāmas atsevišķi. Ja vairākas balsošanas kastes izmantotas balsošanas telpās, balsošanas zīmes no tām skaitāmas kopā.

45. Pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas iecirkņa komisija pārliecinās, vai katra balsošanas zīme ir apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Ja tiek atrastas neapzīmogotas balsošanas zīmes vai arī tādas balsošanas zīmes, kam ir atšķirīgs zīmogs, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās dzēš, numurē, izdara uz tām atzīmi "NLA" (Nederīga. Nav līdzskaitāma aprēķinos) un novieto atsevišķi.

Pēc tam, kad atvērtas visas balsošanas kastes un pārbaudīti balsošanas zīmju zīmogi, balsu skaitīšanas protokolā ieraksta to nederīgo balsošanas zīmju kopskaitu ("NLA"), kuras nav līdzskaitāmas (TN16 rinda). Šīs nederīgās balsošanas zīmes iesaiņo instrukcijas 42. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot, ka tās ir nederīgās balsošanas zīmes, uz kurām nav iecirkņa komisijas zīmoga, un to skaitu.

46. Pēc tam no katras balsošanas kastes izņemtās pārējās balsošanas zīmes saskaita atsevišķi un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (TN12, TN13, TN14 rinda).

No katras balsošanas kastes izņemto balsošanas zīmju skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto balsotāju skaitu vai mazākam par to.

Ja kādā balsošanas kastē balsošanas zīmju skaits ir lielāks par balsotāju sarakstā ierakstīto balsotāju skaitu, iecirkņa komisija izdara attiecīgu ierakstu balsošanas gaitas protokolā un par to nekavējoties paziņo attiecīgās pilsētas vai attiecīgā pagasta vēlēšanu komisijai. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas balsošanas kastes saturu jāveic atsevišķi, ierakstot skaitīšanas rezultātus atsevišķā balsu skaitīšanas protokolā (divos eksemplāros).

Pēc tam balsošanas zīmes no visām kastēm var apvienot, izņemot šā punkta trešajā daļā norādīto gadījumu.

47. Balsošanas protokolā ieraksta aritmētiski saskaitīto apzīmogoto balsošanas zīmju kopskaitu (TN15 rinda). Ja par kādā kastē atrastajām balsošanas zīmēm tiek rakstīts atsevišķs balsu skaitīšanas protokols (46. punkta trešā daļa), šo zīmju skaits nav pievienojams kopskaitam.

48. Pēc tam balsošanas zīmes sašķirojamas trijās grupās:

1) kurās ar "+" atzīmēta tikai atbilde "PAR";

2) kurās ar "+" atzīmēta tikai atbilde "PRET";

3) nederīgās balsošanas zīmes.

Par nederīgām uzskatāmas balsošanas zīmes:

a) kurās ar "+" nav atzīmēta ne atbilde "PAR", ne atbilde "PRET";

b) kurās ar "+" ir atzīmēta gan atbilde "PAR", gan atbilde "PRET";

c) saplēstās balsošanas zīmes.

Balsošanas zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.

49. Par katru nederīgo balsošanas zīmi iecirkņa komisija pieņem lēmumu un nederīgās balsošanas zīmes dzēš šīs instrukcijas 37.punktā noteiktajā kārtībā. Uz katras nederīgās balsošanas zīmes izdarāma atzīme "Nederīga", ko paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās balsošanas zīmes numurējamas. Tad iecirkņa komisija šīs balsošanas zīmes saskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (TN17, TN18, TN19 rinda).

50. Iecirkņa komisija aritmētiski saskaita visas par nederīgām atzītās balsošanas zīmes un to kopskaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (TN20 rinda).

51. Nederīgās balsošanas zīmes iesaiņojamas šīs instrukcijas 42.punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī atrodas nederīgās balsošanas zīmes, un to skaitu.

52. Pēc tam iecirkņa komisija atsevišķi saskaita balsošanas zīmes, kurās ar "+" atzīmēta atbilde "PAR", un atsevišķi balsošanas zīmes, kurās ar "+" atzīmēta atbilde "PRET", un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (attiecīgi TN21 un TN22 rinda).

53. Pirms balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas vēlreiz pārbauda visu ierakstu pareizību atbilstoši balsu skaitīšanas protokolā norādītajai kontroles metodikai. Pārbaudi izdara iecirkņa komisijas priekšsēdētājs un iecirkņa komisijas loceklis, kurš šo pārbaudi nav izdarījis iepriekš.

54. Balsu skaitīšanas protokola abus eksemplārus paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās sēdē. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo balsu skaitīšanas protokola abus eksemplārus.

55. Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas šīs instrukcijas 42. punktā noteiktajā kārtībā atsevišķi iesaiņojamas balsošanas zīmes, kurās ar "+" atzīmēta atbilde "PAR", un atsevišķi balsošanas zīmes, kurās ar "+" atzīmēta atbilde "PRET". Uz iesaiņojuma norāda saiņa saturu un balsošanas zīmju skaitu.

Pēc tam atsevišķi iesaiņotās balsošanas zīmes (pāri palikušās, nederīgās, derīgās), balsotāju sarakstus un balsu skaitīšanas protokola vienu eksemplāru šīs instrukcijas 42.punktā norādītajā kārtībā iesaiņo kopā vienā sainī (ja nepieciešams — vairākos saiņos). Par iesaiņošanu izdarāma atzīme balsošanas gaitas protokolā.

56. Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas iecirkņa komisija nekavējoties paziņo attiecīgās republikas pilsētas vai attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai to balsošanas zīmju skaitu, kurās ar "+" atzīmēta atbilde "PAR" (TN21 rinda), un to balsošanas zīmju skaitu, kurās ar "+" atzīmēta atbilde "PRET" (TN22 rinda), kā arī balsošanā piedalījušos vēlētāju skaitu (TN15 rinda).

57. Ziņas par balsu skaitu, kas tautas nobalsošanā nodotas "PAR" un "PRET", un balsošanā piedalījušos vēlētāju skaitu izliekamas balsošanas iecirknī redzamā vietā.

58. Iesaiņotos balsošanas materiālus un otru neiesaiņoto balsu skaitīšanas protokola eksemplāru iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgās pilsētas vai attiecīgā pagasta vēlēšanu komisijai kopā ar pavadrakstu, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru balsošanas materiāli nosūtīti, ja tos nenogādā komisijas priekšsēdētājs.

 

III. Pilsētas un pagasta vēlēšanu komisijas darbība balsu skaitīšanas procesā

59. Pilsētas un pagasta vēlēšanu komisija, pieņemot no iecirkņa komisijas balsošanas materiālus un balsu skaitīšanas protokolus:

1) fiksē balsošanas gaitas protokolā, kad un cik saiņos saņemti balsošanas materiāli;

2) pārliecinās, vai balsu skaitīšanas protokolā norādītais iecirkņa komisijā saņemto balsošanas zīmju skaits (TN1 rinda) sakrīt ar balsošanas zīmju skaitu, ko vēlēšanu komisija izsniegusi attiecīgajai iecirkņa komisijai;

3) atbilstoši balsu skaitīšanas protokolā norādītajai kontroles metodikai pārbauda, vai aprēķini par balsošanas zīmēm izdarīti pareizi.

Republikas pilsētas vēlēšanu komisija iesniegto balsu skaitīšanas protokolu apstrādi veic datorizēti.

60. Ja balsu skaitīšanas protokolos norādītais balsošanas zīmju skaits nesakrīt ar balsošanas zīmju skaitu, ko vēlēšanu komisija izsniegusi attiecīgajai iecirkņa komisijai, vai arī nav pareizi veikti aprēķini, balsu skaitīšanas protokolu atdod iecirkņa komisijai kļūdu novēršanai, ja nepieciešams, nododot iecirkņa komisijas rīcībā balsošanas materiālus.

Ja balsu skaitīšanas protokolā norādītais balsošanas zīmju skaits sakrīt ar balsošanas zīmju skaitu, ko vēlēšanu komisija izsniegusi attiecīgajai iecirkņa komisijai, un aprēķini izdarīti pareizi, vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs balsu skaitīšanas protokola eksemplārā norāda, kad saņemts protokols, un apstiprina to ar savu parakstu un vēlēšanu komisijas zīmogu.

61. Rajona pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisija pēc balsošanas materiālu saņemšanas no visām attiecīgajā pilsētā vai pagastā izveidotajām iecirkņu komisijām un aprēķinu pārbaudes balsu skaitīšanas protokolus nogādā rajona vēlēšanu komisijai kopā ar pavadrakstu, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums un laiks, tās personas vārds un uzvārds, ar kuru balsu skaitīšanas protokoli nosūtīti, ja tos nav nogādājis vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, kā arī vēlēšanu komisijā rezervē palikušo balsošanas zīmju skaits.

Pēc tam, kad rajona vēlēšanu komisija ir paziņojusi, ka balsu skaitīšanas protokoli ir sastādīti pareizi, rajona pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijas iepriekš norādītajā kārtībā nogādā iesaiņotos balsošanas materiālus rajona vēlēšanu komisijā.

62. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija pēc balsošanas materiālu saņemšanas no visām iecirkņu komisijām un to datorizētās apstrādes šīs instrukcijas IV nodaļā noteiktajā kārtībā sastāda savu balsu skaitīšanas protokolu un nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā. Saņemtie balsošanas materiāli glabājami republikas pilsētas pašvaldībā līdz īpašam Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumam.

 

IV. Balsu skaitīšana rajona vēlēšanu komisijā

63. Rajona vēlēšanu komisija, pieņemot no rajona pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām balsu skaitīšanas protokolus:

1) pārliecinās, vai norādītais saņemto balsošanas zīmju skaits sakrīt ar balsošanas zīmju skaitu, ko rajona komisija izsniegusi attiecīgajai rajona pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijai;

2) uz balsu skaitīšanas protokola norāda, kad tas saņemts rajona vēlēšanu komisijā, ko apstiprina vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ar savu parakstu un komisijas zīmogu;

3) atbilstoši balsu skaitīšanas protokolā norādītajai kontroles metodikai pārbauda tā pareizību.

64. Rajona vēlēšanu komisija veic iesniegto balsu skaitīšanas protokolu datorizētu apstrādi.

Ja balsu skaitīšanas protokolā tiek konstatētas kļūdas, rajona vēlēšanu komisija paziņo par to attiecīgās rajona pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un uzdod tās novērst.

Ja balsu skaitīšanas protokoli sastādīti pareizi, rajona vēlēšanu komisija to paziņo attiecīgajai rajona pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijai un pieņem no tās balsošanas materiālus, pieņemšanas un nodošanas aktā norādot, cik saiņos no katra balsošanas iecirkņa materiāli saņemti.

65. Kad balsu skaitīšanas protokoli saņemti no visām rajona pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām un pārbaudīti, rajona vēlēšanu komisija sastāda savu balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolu, ko paraksta visi rajona vēlēšanu komisijas locekļi un apstiprina rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ar komisijas zīmogu.

66. Rajona vēlēšanu komisijas balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokols caurauklojams un auklu gali nostiprināmi ar uzlīmi, uz kuras ir rajona vēlēšanu komisijas zīmogs un vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vai sekretāra paraksts.

67. Balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolu un tā ierakstu disketē kopā ar iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nekavējoties nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā.

68. Balsošanas materiāli glabājami rajona pašvaldībā līdz īpašam Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumam.

 

V. Papildu noteikumi, ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar vēlēšanām

69. Tautas nobalsošanai izmanto atsevišķas balsošanas kastes. Gan uz vēlēšanu kastes, gan uz balsošanas kastes jābūt īpašai norādei.

70. Par balsošanas gaitu iecirkņa komisija raksta vienotu vēlēšanu un tautas nobalsošanas gaitas protokolu, kurā ieraksta gan ziņas par vēlēšanu aplokšņu un balsošanas zīmju apzīmogošanu, gan sūdzības un protestus sakarā ar vēlēšanām un tautas nobalsošanu utt.

71. Pieteikumi par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā reģistrējami vienā žurnālā. Organizējot vēlēšanas vēlētāja atrašanās vietā, vienlaikus organizējama arī balsošana par tautas nobalsošanai izvirzīto jautājumu.

72. Vēlēšanās un tautas nobalsošanā nodoto balsu skaitīšana notiek vienlaikus, bet atsevišķās vēlēšanu iecirkņa telpas vietās. Ja vēlēšanu kastē tiek atrastas balsošanas zīmes, kas apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu, tās pievienojamas zīmēm, kas izņemtas no balsošanas kastes. Savukārt, ja balsošanas kastē tiek atrastas ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas vēlēšanu aploksnes, tās pievienojamas vēlēšanu aploksnēm, kas izņemtas no vēlēšanu kastes.

73. Balsu skaitīšanas protokoli un vēlēšanu un balsošanas materiāli nogādājami pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijā vienlaikus.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Kristīne Kurzemniece