Valsts sekretāru 2007.gada 20.decembra sanāksmē

MK: Par Valdības komunikācijas politikas   pamatnostādņu projektu 2008.–2013.gadam

20.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu projektu 2008.–2013.gadam.

Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam izstrādātas, lai pilnveidotu identificētos trūkumus un nodrošinātu komunikācijas politikas plānotu, koordinētu un efektīvu darbību nākamajā periodā.

Pamatnostādnes nosaka valdības komunikācijas rīcības virzienus un uzdevumus, izvirzot komunikāciju kā politikas veidošanas neatņemamu sastāvdaļu, izstrādājot priekšlikumus stratēģiskas valdības komunikācijas īstenošanā, pilnveidojot līdzdalības un komunikācijas iespējas valdības lēmumu pieņemšanā, kā arī veicinot klientu apkalpošanas kultūras ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai 2009.gadā ir nepieciešams 90 000 latu finansējums no valsts budžeta. Kopējais finansējums pamatnostādņu īstenošanai līdz 2013.gadam ir 335 000 latu, finansējuma pieprasījums tiks iesniegts Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu ikgadējā budžeta pieprasījumā.

Pamatnostādņu izstrādei ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā līdztekus ministriju komunikācijas un politikas plānošanas speciālistiem tika iekļauti nevalstiskā sektora un akadēmisko aprindu pārstāvji, tika veikts pētījums “Valdības komunikācijas prakses analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanā” un notika diskusija konferences “Valsts pārvalde: quo vadis?” ietvaros Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.

Kopš 2001.gada valdības komunikācijas politiku Latvijā nosaka Ministru kabineta 2001.gada 4.decembrī apstiprinātās “Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes”.

Līdzšinējais politikas plānošanas ietvars noteica valdības komunikācijas pamatprincipus, galvenos uzdevumus komunikācijas un sabiedrības līdzdalības veicināšanā, sabiedrības izpratnes palielināšanā par valsts pārvaldes darbu un valsts pārvaldes komunikācijas darba organizācijas sistēmas sakārtošanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par grozījumiem likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu

20.decembrī Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk Valsts prezidentam laikā no ievēlēšanas brīža līdz svinīgā solījuma nodošanai tiks nodrošināta apsardze, kā arī Valsts prezidentam amata pilnvaru laikā tiks nodrošināta apsardze, no kuras viņam nebūs tiesības atteikties.

Personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, apsardze tiks nodrošināta četrus gadus pēc prezidentūras termiņa beigām, bet pēc tam par apsardzes laika pagarināšanas nepieciešamību katrā atsevišķā gadījumā lems Ministru kabinets.

Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu ietvaros Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību.

AM: Par rīkojuma projektu par darba dienas pārcelšanu pirms Latvijas 90.gadadienas

20.decembrī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par darba dienas pārcelšanu”.

MK rīkojuma projekts paredz pārcelt no valsts budžeta finansējamajām valsts pārvaldes iestādēm darba dienu – pirmdienu 2008.gada 17.novembrī uz sestdienu 2008.gada 22.novembrī, kā arī rekomendēt šādu kārtību arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.

Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Rīcības komitejas Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku organizēšanai lēmumu 2007.gada 6.decembrī.

Darba dienas pārcelšana sniegs iespēju nodrošināt sekmīgu Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku norisi, organizējot pasākumus visas Latvijas mērogā. Tā kā 2008.gadā Latvijas valsts svētku publiskie pasākumi tiek plānoti jau vairākas dienas pirms 18.novembra, tas veicinās arī Latvijas iedzīvotāju aktīvu iesaisti Latvijas jubilejas svētku pasākumos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos četru dienu garumā.

Darba dienas pārcelšana neietekmēs tautsaimniecības attīstības vispārīgos rādītājus un valsts budžeta ieņēmumus, jo tā tiks pārcelta uz 2008.gada 22.novembri. Šāda darba dienu pārcelšana tiek realizēta lielākajā daļā situāciju, kad starp brīvdienām un svētku dienām ir tikai viena darba diena.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, 20.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotie un Finanšu ministrijas virzītie grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā. Tiesību aktā tiks precizētas normas, lai atvieglotu to piemērošanu un nodrošinātu viennozīmīgu izpratni.

Ar izmaiņām likumā tiek iestrādāta norma, kas paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteiktās kapitāla prasības, riska darījumu ierobežojumi un konsolidētās uzraudzības prasības ir attiecināmas tikai uz tām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras veic ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu (arī pārvalda privāto pensiju fondu līdzekļus), ja šo portfeli veido viens vai vairāki finanšu instrumenti, uz kuriem attiecas finanšu instrumentu tirgus likums, kā arī kuras sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

Grozījumi likumā arīdzan precizēs, kādu emitentu emitētos naudas tirgus instrumentos, kas netiek tirgoti regulētos tirgos, drīkstēs ieguldīt fonda līdzekļus, kā arī ārpus regulētā tirgū veikto darījumu ar atsavinātajiem finanšu instrumentiem darījumu partneru loku, kas nav kredītiestādes.

Plānots precizēt to ieguldījumu pārvaldes sabiedrību ieguldījumu fondu līdzekļu turētāju loku, kam ir tiesības darboties Latvijā, lai netiktu ierobežots to subjektu loks, kas ir tiesīgi turēt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību ieguldījumu fondu līdzekļus.

Paredzams, ka izmaiņas likumā padarīs vienkāršāku un pārskatāmāku ieguldījumu pārvaldes sabiedrību sagatavoto grozījumu atspoguļošanas veidu, jo tiks precizēti EK iesniedzamie dokumenti gadījumos, kad tiek veikti grozījumi ieguldījumu fondu pamatdokumentos.

Tāpat plānots nodrošināt to ieguldītāju, kuri sava finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu uzticējuši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai, interešu aizsardzību, nosakot sabiedrības rīcību gadījumos, kad tā vēlas minēto ieguldītāju portfeļa līdzekļus ieguldīt pārvaldīšanā esošo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās.

Lai nekustamā īpašuma vērtības noteikšanas kārtību padarītu izprotamāku gadījumos, kad slēgtā ieguldījumu fonda līdzekļus paredzēts ieguldīt nekustamajā īpašumā, tiks precizēti noteikumi par slēgtā ieguldījumu fonda prospekta saturu.

Atbilstoši EK direktīvas prasībām tiks paplašināts ieguldījumu pārvaldes sabiedrību sniegto pakalpojumu loks, kā arī pilnveidots ieguldījumu pārvaldes sabiedrību reorganizācijas un likvidācijas process.

Grozījumi likumā paredzēs arī pārskatāmāku slēgto ieguldījumu fondu līdzekļu ieguldīšanu nekustamajā īpašumā, kā arī palielinās slēgto ieguldījumu fondu līdzekļu ieguldījumu apmēru atsevišķos ieguldījumu objektos.

FM: Par grozījumiem finanšu instrumentu tirgus likumā

Lai iestrādātu Eiropas Savienības direktīvas prasības par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, 20.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātie un Finanšu ministrijas virzītie grozījumi finanšu instrumentu tirgus likumā.

Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām likumā plānots reglamentēt prasības tirgus uzturētāju kontrolei, kā arī kritērijus ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšanai par līdzvērtīgu šā likuma prasībām.

Normatīvais akts arīdzan tiks papildināts ar prasībām obligātās informācijas publiskošanai un neatkarības nosacījumiem, kuriem jāatbilst ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību mātessabiedrībām, ja tās vēlas izmantot finanšu instrumentu tirgus likumā paredzētos atvieglojumus, tas ir, aprēķinot balsstiesīgo akciju īpatsvaru, nesummēt mātessabiedrībai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitassabiedrība.

Savukārt, lai tiesību aktos ieviestu Eiropas Savienības prasības par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem, banku un citu finanšu iestāžu, kā arī apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, likumā tiks noteikts pienākums kapitālsabiedrībām, kuru pārvedumi ir iekļauti regulētā tirgū, sagatavot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību.

FM: Par grozījumiem noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodokļa paziņojumiem. 20.decembrī izmaiņas tiesību aktā tika izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos izstrādāti, lai ar jaunajiem paziņojumu veidlapu paraugiem aizstātu šobrīd spēkā esošos veidlapu paraugus, kas nesniedza pietiekamu informāciju par nodokļa maksātāju gūtajiem ienākumiem sadalījumā pa ienākumu veidiem ne nodokļa maksātājam, ne nodokļu administrācijai.

Paredzams, ka ar izmaiņām noteikumos tiks samazināts iesniedzamo paziņojumu skaits, tādējādi mazinot administratīvos šķēršļus ienākuma izmaksātājam.

MK noteikumu projektā ietvertie veidlapu paraugi izstrādāti tā, lai tos varētu skenēt un apstrādāt ar datoru, līdz ar to plānots atvieglot nodokļu administrācijai informācijas ievadīšanu nodokļu informatīvajā sistēmā.

Paredzams, ka izmaiņas noteikumos stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments