Svētki nāk pār pasauli un Latviju

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas  Arhibīskaps Jānis Vanags:

Kristus mīļotie, es jūs sveicinu mūsu Kunga dzimšanas svētkos, par jums visiem ar prieku aizlūgdams.

“Jūs zināt, ka ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu – esat atpirkti no savas aplamās dzīves,” raksta apustulis Pēteris. Bet: “Mums ir piedzimis Bērns. Mums ir dots Dēls.” (Jesajas 9:5) Dieva Dēls. Jēzus Kristus. Šodien mēs esam ne tikai viņa dzimšanas dienas svinību viesi. Ziemsvētki skar mūs daudz personīgāk. Apustulis Jānis raksta: “Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni. Un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Bet mēs zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” (Jāņa 3:1,2) Tas ir Dieva apsolījums. Ievērosim to labi, ka atklāt Kristu nozīmē atklāt pašam sevi un kļūt par tiem, par ko būt mēs esam dzimuši. Tas ir Ziemsvētku prieks, ko Dievs mums dāvina.

Bet arī mēs varam dāvināt Ziemsvētku prieku Dievam. Ko gan mēs varam Dievam dot? Lai to saprastu, atcerēsimies, ka esam Dieva bērni. Kad bērns ir pazudis, vecāku nemiers un sāpes ir neaprakstāmas, domājot par to, ka viņš ir tur ārā, tumsā un aukstumā, kur viņu apdraud dažādas briesmas. Viņi dodas to meklēt. Dieva nemiers un sāpes par mums, par viņa mīļajiem, briesmu tumsā pazudušajiem bērniem, lika viņam nākt pasaulē mūs meklēt. Ziemsvētki ir Dieva lielā glābšanas misija. Tēvam, kurš meklē, nav augstāka prieka kā atrast pazudušo. Viņš steidzas tam pretī viņu apskaut un saukt par savu. Mēs varam uzdāvināt Dievam lielu prieku, darot sevi atrodamus. Izejot viņam pretī. Meklējot Kristu.

Līdzīgi mēs varam iepriecināt savus tuvākos – darot sevi viņiem atrodamus. Cik nelaimīgi, ka Ziemsvētki ir pārvērtušies par santaklausu izrādi un iepirkšanās drudzi! Mēs esam ļāvuši sev iestāstīt, ka Ziemsvētkos galvenais ir nopirkt dāvanu. Bet padomājiet – kamēr jūs auļojat pa veikaliem un stāvat rindās, jūs neesat kopā ar saviem mīļajiem. Jūs neesat viņiem atrodami. Dāvana ir tikai mirklis. Dārga dāvana ir nodeva patērētājkultūrai. Daudz vērtīgāk ir būt priekš otra sasniedzamam un pazīstamam. Lieciet Ziemsvētku dāvanai svaru kausos pretī paši sevi. Veltījiet ikdienā laiku sirsnīgām, atklātām sarunām, kopīgiem priekiem, kopīgām bēdām, kopīgiem darbiem un kopīgām lūgšanām. Iepazīstiet tuvāk savus bērnus, savus vecākus, brāļus, māsas, draugus. Atbalstiet cits citu. Sargājiet cits citu no vientulības un sirdssāpēm. Jo kaut arī jūs būtu kopā daudzus gadus, var pienākt brīdis, kad tie liksies kā īsi mirkļi, un jums būs žēl, ka to ir bijis tik maz. Arī ar to mēs varam uzdāvināt Ziemsvētku prieku Jēzum. Jo Viņš taču ir teicis: “Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis. No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 15:12; 13:35) Tā ir Ziemsvētku dāvana, par ko eņģeļi debesīs gavilē.

Un noslēgumā vēl viens gluži sadzīvisks, taču svarīgs novēlējums. Pats svarīgākais, ko Dievs darīja cilvēka labā, ir saistīts ar Viņa iemiesošanos. Dievs piedzima pasaulē kā cilvēks Jēzus. Miesā būdams, viņš mācīja ļaudis, tiem kalpoja, dziedināja viņu vainas. Miesā būdams, viņš uzņēmās mūsu grēkus un atdeva sevi par izpirkuma maksu, lai atpirktu mūs no aplamas dzīves un mūžīgas nāves. Viņš dzīvoja zemes dzīvi, lai darītu mūs par Dieva bērniem debesīs. Lai tas liek mums pārdomāt, cik svarīga ir bijusi Kristus dzīve uz zemes. Lai tas liek mums pārdomāt arī to, cik nozīmīga ir mūsu zemes dzīve, cik dārgs ir katrs tās mirklis. Tādēļ nerīkosimies neprātīgi, neriskēsim ar to! Neapdraudēsim savu dzīvību un neizpostīsim dzīvi citiem. Šajā gada vistumšākajā laikā, staigājot diennakts tumšajās stundās, lietosim atstarotājus. Apustulis Pāvils raksta: “Viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma.” (Efeziešiem 5:13) Gluži praktiskā, dienišķā veidā šī patiesība var novērst nelaimi un izglābt dārgus mūsu dzīves mirkļus un gadus, lai mēs tos dāvinātu Dievam un saviem mīļajiem.

Lai jums gaiši un svētīti Kristus dzimšanas svētki!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis

Es Jūs visus sveicinu 2007.gada Kristus piedzimšanas svētkos,

ievadot annum Domini 2008. Jēzus sacījis: “Jūs mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.” (Jņ 14:19). Lai tas ir kā mūsu 2008.gada vadmotīvs!

Kur un kā mēs nākamā gadā Jēzu redzēsim?

Vispirms par Jēzu liecinās Kristus piedzimšanas svētki, bērniņš silītē: “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību...”(Jņ 1:14) Ir labi, ja Ziemsvētki atgādina, ka mēs ar Dieva Vārdu cienām ne kādu sausu teoriju, bet Vārdu, kas grib kļūt redzams, kas grib iemiesoties. Dieva Vārdu pavada Viņa zīmes. Tāpat Jēzus līdz ar sludināšanu ir darījis zīmes, piemēram, ēdinot vai dziedinot. Un arī no saviem sekotājiem Viņš sagaida, “ka cilvēki ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs”. (Mt 5:16)

Ja Baznīca ir Kristus miesa, tad Viņam vajadzētu būt saredzamam arī pie mums. Baznīcas celtņu liecībā, altārī un vitrāžās – paldies visiem, kas tās gādājuši, uztur un kopj, kā Latvijā nu jau gadu simtus, tā visapkārt zemeslodei, kurp vien latviešu luterāņi nokļuvuši. Bet ne mazāk Viņam jābūt redzamam arī Garā, kas pie mums valda, mūsu attiecībās, mūsu sejās. Tā, ka kļūst redzams, ka Viņš patiesi dzīvo un ka arī mēs ne tikai eksistējam, bet dzīvojam pilnvērtīgu dzīvi kā Dieva valstības liecinieki jau mūsu vidē, kaut ar pavisam vājiem spēkiem īstenojot mīlestību, – un lūk, “Dievs ir mīlestība”.

Pateicos, ka aizvadītā gadā Jēzu esmu redzējis arvien par jaunu mūsu draudzēs un ne tikai attēlos un ārēji, bet pašā būtībā. Pateicos, kur esmu ticis mīļi mājās uzņemts, un ne mazāk pateicos visiem tiem mūsu Baznīcā, kas to darījuši iepretim mūsu “vismazākiem brāļiem”, piemēram, ar mūsu Baznīcas darba Indijā atbalstu jeb ar līdzdarbību organizācijās, kas palīdz šā laika bēgļiem – līdzīgi, kā mēs tie bijām pirms 60 gadiem. Centīsimies nākamā gadā, lai mūsu dzīvā liecība kļūst vēl dzirdamāka un redzamāka, vienalga, kur atrodamies. Kaut konfesiju starpā šajā ziņā notiktu sacensība uz labo!

Šķērsojot gadu slieksni, mums nav jābaidās: atdosim sevi Dievam, uzticēsim sevi Viņam – tad Viņš mūs un mūsu Baznīcas atjaunos dzīvus. Sāksim pavisam vienkārši: “Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.” (Mt 5:8)

Izlūdzoties un novēlot, lai mēs ar acīm un ar sirdi Viņu redzētu, abi ar manu kundzi vēlam Jums gaišus Ziemsvētkus un svētītu Jaunu Gadu!

Esslingenā

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis

Kristus atnākšana bija kā liela dāvana, kas sevī ietvēra daudzas citas mazākas, bet arī ļoti dārgas dāvanas.

Pateicoties Kristus nākšanai, mūsu pasaulē ir notikušas lielas izmaiņas.

Minēšu dažus piemērus.

Vienkāršā cilvēka vieta sabiedrībā. Katra cilvēka vienādā vērtība Dieva priekša un no tā izrietošās cilvēktiesības.

Bērnu vērtība un aizsardzība.

Cieņa pret sievieti.

Ģimenes svētums un tās loma veselīgas sabiedrības pastāvēšanā.

Verdzības atcelšana, ko vislielākajā mērā ietekmēja kristīgie aktīvisti.

Kristīgā darba ētika, kas savulaik ļāva Rietumiem uzplaukt.

Reliģijas atšķirtība no valsts, kas dāvā cilvēkiem ticības brīvību. To neizgudroja ateisti, lai pasargātu sevi no pievēršanās ticībai, bet to iedibināja kristieši, lai visiem cilvēkiem garantētu ticības brīvību. Pameklējiet šo brīvību islāma zemēs.

Modernā zinātne, kas balstījās uz kristīgo pasaules uzskatu, ka šo pasauli ir radījis Gudrs Radītājs un tāpēc arī šī pasaule ir izzināma un saprotama.

Demokrātija, kas nostiprinājās un attīstījās kristīgajā pasaules daļā.

Labdarības organizācijas un žēlsirdība pret nelaimē nonākušajiem. Absolūtais vairākums labdarības organizāciju atrodas Rietumu pasaulē. Zemēs, kur tic reinkarnācijai, ir gandrīz neiespējami atrast tur nodibinātas labdarības organizācijas, jo tā būtu iejaukšanās otra karmā.

Šī ir tikai maza daļa no Kristus dāvātās bagātības cilvēcei, bez kuras mums būtu grūti pat iztēloties Rietumu kultūru un šo pasauli vispār.

Daudzas no šīm vērtībām, liekas, jau pastāv pašas par sevi, un sabiedrībai var sākt šķist, ka var mierīgi atmest Kristu, bet šīs vērtības paliks. Tomēr tā ir ilūzija. Agrāk vai vēlāk, atmetot Kristu, pazūd arī Kristus nestās vērtības. Pēc viena gadsimta sekularizācijas šodien Eiropā var jau redzēt nepārprotamas sekas.

Pat filozofs Nīče atzina, ka Rietumu vērtības ir balstītas kristietībā. Atmetot Kristu, mēs zaudēsim un zaudējam arī vērtības.

Varbūt būsit dzirdējuši teicienu “štrunts par ozolu, ka tik zīles”. Mēs tomēr zinām, ka šī loģika nedarbojas. Kā bez ozola nav zīļu, tā bez Kristus nebūtu Rietumu vērtību.

Kristus ir pati dārgākā dāvana katram no mums un visai pasaulei.

Kristus ir šī sāls, kas pasargā sabiedrību no iekšējas bojāejas un satrūdēšanas.

Kā Kristus izmainīja visu pasaules gaitu pēdējos divtūkstoš gados, tā Kristus var izmainīt katra cilvēka dzīvi šodien!

Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!

Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts Jānis kardināls Pujats

Jums ir dzimis Pestītājs (Lk 2, 11)… “Tuvojieties Dievam un viņš tuvosies jums” (Jk 4, 8)

Ziemsvētki mums ir īpašs Dieva tuvības laiks, jo svinam Dieva iemiesošanās noslēpumu. Dievs ir kļuvis cilvēks ar visām no tā izrietošām sekām, “izņemot grēku” (Ebr 4, 15).

Cik ļoti Dievs ir mums tuvojies, to rāda kontrasts starp Dievu un cilvēku, proti: Dievs, kuram ir “visa vara debesīs un virs zemes” (Mt 28, 18), piedzimst kā mazs bērns un labprāt uzņemas nest visus cilvēciskās dzīves trūkumus, ieskaitot mocekļa nāvi.

Vēstījot par šo notikumu cilvēkiem, eņģelis saka: “Es jums sludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs” (Lk 2, 10.11). Pestītājs nozīmē glābējs, kas ļaunā gara paverdzinātos cilvēkus atbrīvo un ieved paradīzē.

Kristus pievelk mūs ar savu dievišķi cilvēcisko dzīves veidu: “Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm” (Mt 11, 29). Ja šai dzīvē sekošana Kristum dod iekšējo brīvību, tad paradīzē cilvēks gūst savu galīgo piepildījumu un tuvību Dievam.

Gadskārtējo reizi sveicot ticīgos Kristus dzimšanas svētkos, novēlu plašāk atvērt savas sirdis Kristum, saskatot viņu it īpaši savos līdzcilvēkos. Ieradies kā mazs bērns un uzaudzis Svētajā ģimenē, Kristus ir cēlis godā ģimeni un ir svētījis šo sabiedrības pamatšūnu un tās locekļu savstarpējo mīlestību.

“Tuvojieties Dievam un viņš tuvosies jums” (Jk 4, 8)