Informācija

Nevaram iztikt bez Gētes

Pirms pāris gadiem lasīju avīzē, ka Vācijā kaut kur notikusi konference "Varam iztikt bez Gētes". Bez kā tad nu nevar iztikt! Mēs Latvijā gan joprojām nevaram iztikt bez Šekspīra, Gētes, Balzaka, Dostojevska un vēl daudziem citiem, jo bez viņiem mūsu garīgā dzīve šķistu daudz nabagāka.

Gētes 250.dzimšanas dienas gadā joprojām notiek pasākumi viņa atcerei. Gētes institūtā Rīgā sarīkots starptautisks zinātnisks simpozijs "Gēte un Baltija", bet Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā iekārtota plaša izstāde "Johans Volfgangs Gēte — 250. Dzīves un darba mozaīka". Par Gēti un viņa laikabiedriem galvenokārt Baltijas kontekstā stāsta rokraksti, grāmatas, mākslas darbi. Bibliotēkā ir pat Gētes oriģinālvēstules.

Frankfurte pie Mainas, Leipciga, Strasbūra, Veimāra — tās ir galvenās piestātnes Gētes dzīves ceļā. Bet ne vienīgās. Gēte ir ne tikai dzejnieks, prozists, dramaturgs. Viņš arī kultūrfilozofs, dabas pētnieks, teicams zīmētājs, valstsvīrs un, kā mēs teiktu, dzīves mākslinieks. Jo šī māksla šķiet, ir pati grūtākā.

Izstāde parāda Gēti starp sava laika literātiem, tēlotājas mākslas pārstāvjiem, mūziķiem, zinātniekiem, valstsvīriem. Sevišķi mūs var interesēt cilvēki, kas nākuši no Baltijas vai te kādu laiku uzturējušies. Tādēļ runājam arī par Herderu, Hāmani, Lencu, Klingeru, Grasu, Bergmani un vēl citiem. Īpaša tēma ir Gēte un sievietes ap viņu, kaut gan Gēte nebūt nav brunču mednieks šī vārda vulgārā nozīmē. Lūk, viņa ilggadēja garīgo interešu sapratēja fon Šteina kundze, dzīvesbiedre vitālā Kristjana, jauniņā Ulrike fon Levecova, kurai veltīta 74 gadus vecā dzejnieka marienbādes elēģija!

Izstāde stāsta par Gēti arī Latvijas kontekstā. Par pirmajiem, formā vēl neveiklajiem viņa dzejas atdzejojumiem latviski, ko aizsāk Ārlavas mācītājs Kārlis Hugenbergers un nenogurdināmais Ernests Dinsbergs. Seko jaunlatvieši, tad paaudze ar Aspaziju, Blaumani, Raini. Izstādē redzami "Fausta" izdevumi gan Raiņa, gan Valda Bisenieka atdzejojumā, kā arī rokrakstā palikušie tulkojumi.

Jau 1903.gadā Ansis Gulbis Pēterburgā sāk izdot galvenokārt Raiņa iztulkotos Gētes rakstus septiņās burtnīcās, bet tas vēl nav viss Gēte. Pirmo plašāko Kopoto rakstu izdevumu aizsāk Z.Mauriņa un K.Raudive, bet paspēj iznākt tikai 1.sējums /1943/. Gētes darbu latviskošanai pievērsušies daudzi, ne visiem tas izdevies. Jāpievienojas Z.Mauriņas sacītajam: "Eiropas kultūras kontekstā Gēte stāv kā klints, ko skalo visu tautu viļņi; daudzi slacina klints pakāji, un tikai retais tiek līdz galotnei."

Vēlams, lai šo ekspozīciju, kas būs skatāma līdz Jaungadam, apmeklētu jo īpaši skolēni un studenti. Vecākā paaudze jau Gēti kaut cik pazīst. Bet jaunie? Kontakttelefons varētu būt 7106238. Gēte nav apputējis muzeja eksponāts, kas pa laikam tikai jānoslauka ar putekļu lupatu. Tas ir avots, no kura vēl šobrīd izverd spēcīgas dzīvības šaltis. Bet pie avota jānāk.

Izstādes iekārtotājs filoloģijas maģistrs Ojārs Zanders — "Latvijas Vēstnesim"