Latvija gaida Čehijas valdības vadītāju

Svētdien, 31. oktobrī, mūsu valstī oficiālā vizītē ieradīsies Čehijas Republikas premjerministrs Milošs Zemans ar kundzi

Latvijai draudzīgās Čehijas valdības vadītāja oficiālā vizīte neapšaubāmi būs svarīgs notikums abu valstu tālākās sadarbības attīstībā. Īpaši nozīmīgi tas būs kontekstā ar Latvijas ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem — iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Šopavasar Čehija jau tika uzņemta NATO, un tagad tā nozīmīgu palīdzību sniedz Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, sekmējot mūsu valsts virzību uz Ziemeļatlantijas savienību. Čehija, tāpat kā Latvija, ir Eiropas Savienības kandidāte, un abas valstis var auglīgi sadarboties, vispirms jau apmainoties ar pieredzi šajā stratēģiskajā virzībā. Kā "Latvijas Vēstnesim" teica Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Jana Bulenova, Milošs Zemans savas vizītes laikā iecerējis apspriest arī šo savstarpējo konsultāciju padziļināšanas iespējas. Premjerministra uzmanības lokā būs arī abu valstu ekonomisko attiecību paplašināšana. Paredzēts, ka draudzīgās valsts premjerministrs piedalīsies Čehijas tirdzniecības misijas un kultūras izstādes atklāšanā Rīgā.

Čehijas Republikas premjerministra Miloša Zemana oficiālā vizīte mūsu valstī ilgs līdz 2.novembrim.

Milošs Zemans dzimis 1944.gada 28.septembrī Kolinā. Pēc komercskolas beigšanas politisku iemeslu dēļ nevarējis iestāties nevienā augstskolā. Tikai pēc četriem gadiem izdevies uzsākt mācības Prāgas Ekonomikas skolā, kuru beidzis 1969.gadā. "Prāgas pavasara" laikā 1968.gadā iestājies A.Dubčeka vadītajā komunistiskajā partijā, taču pēc Čehoslovākijas okupācijas no tās izslēgts par kritisko nostāju pret valstij uzspiesto "normalizācijas" režīmu. 1968.gada jūlijā uzrakstījis pieteikumu atjaunojamajai sociāldemokrātu partijai, taču valdošais režīms pārtraucis partijas atjaunošanu. Šīs rīcības dēļ izjutis pastāvīgas grūtības darba meklējumos. Turpmākos četrpadsmit gadus strādājis fiziskās izglītības organizācijā, izveidojot tajā prognozēšanas centru, kas 1984.gadā slēgts sakarā ar kritiskajiem Čehoslovākijas sabiedrības attīstības pētījumiem. Nākamo darbu atradis lauksaimniecības organizācijā, kur izveidojusies līdzīga situācija, un 1989.gadā atkal ticis atlaists. Šajā laikā bijis saistīts ar sociālo sistēmu prognozēšanas modelēšanu. 1989.gada revolūcijas laikā aktīvi iesaistījies kustībā "Pilsoņu forums", darbojoties tā centriski kreisajā plūsmā. 1990.gadā ievēlēts Federālajā sapulcē. 1992.gadā iestājies Čehoslovākijas Sociāldemokrātu partijā un tā paša gada vēlēšanās atkārtoti ievēlēts Čehoslovākijas Federālajā sapulcē. Tajā pašā gadā ievēlēts par Čehoslovākijas Sociāldemokrātu partijas Prāgas komitejas priekšsēdētāju, bet 1993.gadā partijas kongresā Hradeckrālovē — par visas partijas priekšsēdētāju. Šajā amatā atkārtoti apstiprināts arī partijas kongresos 1995. un 1997.gadā. 1996.gada vēlēšanās ievēlēts Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātā. 27.jūnijā ievēlēts par Deputātu palātas spīkeru. Atkārtoti Čehijas parlamentā ievēlēts 1998.gadā. 1998.gada 17.jūlijā iecelts par Čehijas Republikas premjerministru.

Ir precējies ar kundzi Ivanu. 1993. gadā viņiem piedzimusi meita Katrīna, ir arī dēls Dāvids no pirmās laulības.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors