Čehijas Republikā

Vakar, 28. oktobrī, valsts svētki — Neatkarības diena

Jana Bulenova, Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, pastāstiet, lūdzu, "Latvijas Vēstneša" lasītājiem vispirms par šiem svētkiem! Līdzās ierakstam "Neatkarības diena" jūsu kalendārā minēts gadskaitlis 1918.

— Jā, Čehoslovākijas valsts tika nodibināta 1918.gada 28.oktobrī. Tolaik mūsu valstī bija 13,6 miljoni cilvēku, no tiem 50 procenti čehu, 22 procenti vāciešu, apmēram 15 procenti slovāku un 5 procenti ungāru. Mūsu valstī ietilpa arī Aizkarpatu Ukraina, kas vēlāk tika iekļauta Padomju Savienībā.

Šis datums cieši saistīts arī ar Čehoslovākijas pirmā prezidenta Tomaša Masarika vārdu. Interesanti atcerēties, ka mūsu valstīm jau laikā starp abiem pasaules kariem bija ļoti labas attiecības. Tās īpaši sekmēja Čehijas un Latvijas biedrība mūsu valstī un Latvijas–Čehoslovākijas biedrība Latvijā. Mūsu biedrības goda loceklis bija arī prezidents Masariks. Viņš arī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa augstāko pakāpi — ordeni ar ķēdi, tādu pašu, kādu šogad saņēma mūsu pašreizējais prezidents Vāclavs Havels. Laikā starp abiem pasaules kariem mūsu valstu attiecības bija teicamas.

— Vai šīs dienas nozīme ir mainījusies pēc tam, kad Čehoslovākija tika sadalīta divās suverēnās valstīs?

— Nē, Čehijas pusē nekas nav mainījies. Mēs joprojām atceramies, cik sekmīga bija Čehijas un visas Čehoslovākijas attīstība laikā starp abiem pasaules kariem. Mūsu valstī darbojās daudzi pasaulslaveni rakstnieki un komponisti, piemēram, arī Latvijā tik pazīstamie Jaroslavs Hašeks un Karels Čapeks, kā arī pasaulslavenais mūziķis Leošs Janāčeks. Mums bija lieli sasniegumi arī ekonomikā.

— Mazliet par pašreizējo situāciju jūsu valstī. Šogad Čehija tika uzņemta NATO.

— Jā, tas, protams, bija vissvarīgākais politiskais notikums mūsu valstī. Tas bija ļoti nozīmīgi arī citām NATO kandidātvalstīm, jo mūsu valsts uzņemšana bija skaidrs signāls pasaulei, ka NATO īsteno paplašināšanas politiku un ka NATO durvis ir atvērtas. Ka tiek paplašināta stabilitātes zona Eiropā.

Ļoti nozīmīga ir arī mūsu gatavošanās iestājai Eiropas Savienībā (ES). Mūsu sarunas par iestāšanos turpinās. Tās ir kompleksas, sarežģītas sarunas, kas ietver sevī gan ekonomiku, gan juridiskos, politiskos un drošības aspektus. Ļoti svarīgi ir precīzi samērot, kā mūsu likumi sasaucas ar ES likumdošanu. Tas varētu likties vairāk tehnisks jautājums. Taču realitātē parādās vēl jauni, sarežģīti aspekti — kā šos likumus ieviest dzīvē tā, lai tie reāli funkcionētu. Tagad ir noskaidroti abu pušu viedokļi atsevišķās nozarēs, pēc tam tiks uzsāktas reālas sarunas par mūsu pilnīgas iestāšanās stratēģiju. Mēs paši esam noteikuši 2003. gadu, kad gribētu būt gatavi iestāties ES — gan no juridiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Aktuāla mūsu valstī joprojām ir privatizācija, kas nav saistīta tikai ar gatavošanos iestāties ES. Šis process ir cieši saistīts arī ar mūsu valsts ekonomisko attīstību. Taču ES paplašināšanās pirmām kārtām būs politisks lēmums.

— Kā jūsu valsts ir atrisinājusi ekonomiskās problēmas, kuras, kā zināms, radās pēc Čehoslovākijas sadalīšanas divās valstīs?

— Protams, problēmas radās, jo mūsu ekonomika bija visnotaļ saistīta. Čehijas uzņēmumiem bija cieši sakari ar Slovākiju, jo daudzas lielās firmas atradās abās Čehoslovākijas daļās. Taču tagad Čehijas un Slovākijas ekonomiskā sadarbība atkal strauji attīstās. Mūsu valdības risina sarunas par sadarbošanos. Dominē viedoklis, ka ekonomisko attiecību attīstīšana atbilst abu valstu — gan Čehijas, gan Slovākijas — interesēm. Šo procesu atbalsta abas puses.

— Kā Čehijas sabiedrība tagad, no sešu gadu distances, vērtē Čehoslovākijas sadalīšanu?

— Vispirms — es nedomāju, ka šis fakts būtu būtiski iespaidojis mūsu ekonomisko izaugsmi. Mūsu valsts nacionālais kopprodukts gan joprojām samazinās. Aktuāla problēma ir Čehijas lielo uzņēmumu privatizācija. Mūsu valdība ir apstiprinājusi īpašu revitalizācijas programmu. Ir arī nodibināta īpaša revitalizācijas aģentūra. Tas nenozīmē, ka šajā procesā tiks iekļauti visi uzņēmumi. Kurus uzņēmumus iekļaut projektā, to nosaka īpaša revitalizācijas aģentūra. Izraudzītie uzņēmumi saņems izdevīgus kredītus. Tas ir pavisam jauns process, kas dos rezultātus nākamgad.

— Kādu iespaidu uz jūsu valsts ekonomiku atstāja Krievijas finansu un ekonomiskā krīze?

— Es neteiktu, ka šī krīze atstāja būtisku iespaidu, jo mums nav ciešas saites ar Krievijas ekonomiku ne finansu plūsmas, ne tirdzniecības attiecībās. Mums ir ļoti neliels preču apgrozījums ar Krieviju. Šīgada pirmajā pusē eksports uz Krieviju bija 1,3 procenti, bet imports — 4,5 procenti no Čehijas eksporta un importa kopapjoma. Līdz ar to arī mēs nejutām tiešu Krievijas krīzes ietekmi. Taču netiešu šīs krīzes ietekmi izbaudījām arī mēs.

Kopumā mūsu ekonomiskā situācija šogad lēni uzlabojas. Vispirms tas jūtams pēc iekšējā patēriņa izmaiņām. 1998. gadā un šogad mūsu ekonomikas uzdevums bija palielināt iekšzemes pieprasījumu. Situācija tiešām uzlabojas. Ir novērojams arī lēns nacionālā kopprodukta, kā arī iekšzemes patēriņa pieaugums. Valsts eksports šāgada pirmajā pusē bija par 3 procentiem lielāks. Taču ļoti aktīvs mūsu ekonomikas uzdevums ir aktīvāk piesaistīt tiešās investīcijas, īpaši lielo sabiedrību investīcijas. Tas savukārt cieši saistīts ar valsts nodokļu politiku. Valdība šogad ir pieņēmusi lēmumu par pasākumiem ārvalstu investīciju piesaistīšanai ar izdevīgiem noteikumiem.

— Vēstnieces kundze, mans galvenais jautājums, protams, ir par abu valstu divpusējām attiecībām. Jo aktuālāks šis jautājums ir jūsu premjerministra drīzās vizītes kontekstā.

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka mūsu valstīm nav bijušas un nav savstarpējas problēmas. Tieši otrādi — starp mūsu valstīm pastāv ļoti laba sadarbība, kas saistīta ar mūsu kopīgajām integrācijas interesēm Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, kas ir abu valstu ārpolitikas prioritātes. Piemēram, šogad starp mūsu valstīm ir notikušas ļoti daudzas konsultācijas gan politiskos, gan drošības jautājumos. Protams, šīgada svarīgākais notikums bija Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Čehijā. Septembrī mūsu valsti apmeklēja Latvijas parlamenta spīkers Jānis Straume, un tagad mēs gatavojam Čehijas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā. Protams, šīs vizītes uzliek galvenos mūsu attiecību akcentus, un tajās skaidri parādās jau minētā integrācija kā abu valstu ārpolitiskā prioritāte. Protams, ļoti svarīga ir arī abu valstu ekonomiskā sadarbība. Tāpēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes laikā notika arī Latvijas uzņēmēju ekonomiskā misija. Latvijas pārstāvji risinājuši sarunas ar daudzām Čehijas kompānijām, šis process norit ļoti sekmīgi, un mēs to gribam attīstīt arī tālāk. Abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms šogad joprojām pieaug. Domāju, ka ļoti labas iespējas ir arī kopuzņēmumu veidošanai starp mūsu valstīm. Mums jau ir noslēgti svarīgākie līgumi ekonomisko sakaru attīstīšanai, taču ir vēl, protams, daudz iespēju mūsu ekonomiskās sadarbības klimata tālākai uzlabošanai. Čehijas biznesa pārstāvji ir ieinteresēti daudzos Latvijas attīstības projektos. No ekonomiskās attīstības viedokļa Latvija ir ļoti dinamiska valsts.

Taču bez ekonomikas ir vēl daudzas sadarbības jomas. Piemēram, kultūras. Prezidenta Ulmaņa vizītes laikā tika parakstīts līgums par sadarbību kultūrā. Tā ir ļoti svarīga sadarbības joma, jo daudzi cilvēki Latvijā man ir jautājuši, kāpēc Rīgā nevarētu biežāk viesoties čehu mākslinieki. Arī čehi biežāk gribētu redzēt un dzirdēt latviešu māksliniekus. Laba sadarbība varētu būt arī starp abu valstu muzejiem un teātriem. Piemēram, jums ir ļoti laba opera, un arī mums ir ļoti labi operas mākslinieki. Ir ļoti plašas sadarbības iespējas kultūrā, un es to uzskatu par svarīgu mūsu vēstniecības uzdevumu.

Īpaši es gribu atzīmēt Prāgas Kārļa universitātes un Latvijas Universitātes labo sadarbību. Pērn Kārļa universitāte svinēja savu jubileju, un šogad skaistu jubileju svin jūsu augstskola. Es domāju, ka starp abām universitātēm var attīstīties aizvien labāka sadarbība. Ne vien čehu un latviešu valodas studijās, kas jau notiek, bet arī daudzos dažādos citos projektos.

Mūsu valstu divpusējās attiecības papildināmas arī ar parlamentārās sadarbības dimensiju. Šos kontaktus jau intensificēja jūsu parlamenta spīkera ļoti sekmīgā vizīte Čehijā. Es esmu pārliecināta, ka arī drīzā Čehijas premjerministra Miloša Zemana vizīte padziļinās progresu mūsu valstu sadarbībā. Īpaši mēs gribam paplašināt sadarbību Eiropas integrācijas kontekstā. Kā zināms, Eiropas Komisija savā progresa ziņojumā ir ieteikusi Latviju iestāšanās sarunu sākšanai, un tas ir ļoti labs signāls arī mūsu valstu sadarbībai. Jo tagad mūsu valstu sadarbība varēs kļūt vēl konkrētāka, koncentrējoties tieši uz tām jomām, kurās noritēs sarunas par iestāšanos. Mums jau tagad ir ļoti laba sadarbība ar Latvijas Ārlietu ministriju, īpaši šajā jomā. Latviju apmeklējis arī galvenais iestāšanās sarunu vedējs no Čehijas puses Teličkas kungs, aizsākot savstarpējās konsultācijas šajā svarīgajā jautājumā. Premjerministrs savas vizītes laikā arī gribētu pārrunāt šo konsultāciju padziļināšanas iespējas. Ļoti laba sadarbība pastāv arī starp mūsu aizsardzības ministrijām, mēs gribētu padziļināt sadarbību arī šajā jomā. Domāju, ka Čehijas premjerministrs savas vizītes laikā izteiks arī konkrētus priekšlikumus, kā tuvākajā nākotnē paplašināt mūsu sadarbību aizsardzības lietās. Premjerministra vizītes laikā uzmanības centrā būs arī abu valstu ekonomiskās sadarbības paplašināšana. Premjerministram būs arī iespēja atklāt Čehijas tirdzniecības misijas biroju Rīgā. Milošs Zemans atklās arī gleznotāja Alfonsa Muhas izstādi.

Sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru tiek sagatavots arī Čehijas biznesa forums, kam vajadzētu sekmēt Čehijas un Latvijas uzņēmumu tuvināšanos. Paredzams, ka biznesa forumu atklās abu valstu premjerministri. Mūsu premjerministrs gribētu arī ar latviešu uzņēmējiem pārrunāt kopīga biznesa iespējas Latvijā un dzirdēt Latvijas uzņēmēju viedokli.

— Es domāju, jums šīs ir ļoti aizņemtas dienas.

— Jums taisnība. Premjerministra vizīte iecerēta ļoti plaša. Milošu Zemanu pavadīs vairāki mūsu valsts ministri. Vizītes laikā paredzēts pārrunāt arī abu valstu sadarbības juridisko bāzi.

— Premjerministra Zemana vizīte sāksies tikai dažas dienas pēc Čehijas Neatkarības dienas.

— Šoreiz mēs savu valsts svētku svinēšanu Rīgā organizēsim tā, lai arī mūsu valstu premjerministri varētu piedalīties mūsu valsts svētku pieņemšanā.

— Tas būtu skaists nobeigums mūsu sarunai. Vai jūs vēl vēlētos ko piebilst?

— Pērn es jūsu zemei novēlēju iestāties Eiropas Savienībā, cik ātri vien iespējams. Tagad jūs esat spēruši ļoti nozīmīgu soli šajā ceļā. Tas mūsu zemes vēl vairāk tuvina, tāpēc es īpaši gribētu jums, latviešiem, novēlēt biežāk atbraukt uz Čehiju un izjust mūsu viesmīlību. Es arī bieži sastopu savus tautiešus Latvijā, un viņi ir kļuvuši par jūsu galvaspilsētas apbrīnotājiem. Vēlos, lai draudzības saites starp mūsu tautām kļūtu vēl ciešākas.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"