Šodien, 29. oktobrī, valsts svētki — Republikas proklamēšanas gadadiena

Ilhami Altans Karamanoglu, Turcijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, valsts svētki parasti ir nozīmīgs notikums ikvienas zemes dzīvē. Kā tas ir Turcijā?

—Turcijas tauta neatkarības kara laikā ir izgājusi cauri uguns jūrai un ieguvusi tiesības pašai noteikt savu likteni atbilstoši savai gribai. Līdz ar impērijas pārveidošanu nacionālā valstī, kļūstot no pavalstniekiem par pilsoņiem, turku nācija ir kļuvusi par vienlīdzīgu ļaužu kopumu. Tā ir radikāla pārmaiņa, revolūcija. Kopš tā laika valsts vadītājs vairs nav kalifs vai kādas dinastijas pārstāvis, bet gan tauta. 1919. gadā deklarētais nācijas gribas prioritātes princips izteica 1923. gada 29. oktobra revolūcijas būtību un guva loģisku iemiesojumu, kad Turcijas valsts savā vēsturiskajā attīstībā iegāja republikas pakāpē. Mūsu republika rod spēku principā "suverenitāte bez jebkādiem nosacījumiem pieder tautai". Otomaņu sociālā kārtība, kas noteica, ka valsts oficiālā reliģija ir islams, ir pilnīgā pretrunā ar Turcijas Republikas laicīgo sociālo kārtību. Starp Turcijas Republikas un Otomaņu valsts sistēmu nevar atrast nekādu saistību. No šī viedokļa Otomaņu impērija ir sabrukusi pilnīgi un galīgi. Taču kultūras jomā mēs no Otomaņu laikmeta esam guvuši bagātu mantojumu. Šis mantojums mūs iespaido arī šodien, un tā ir dabiska attīstība. Mēs lepojamies ar Otomaņu kultūru un civilizāciju, kas mūsu nāciju izdala kopīgajā vēstures plūsmā, un ir neizdzēšamiem burtiem ierakstīta pasaules vēsturē. Republika tagad ir arī Otomaņu mantojuma aizsargātāja, tā nodrošinot arī mūsu vēsturisko pārliecību.

— Kādi fakti, jūsuprāt, vislabāk raksturo ekonomiskos un politiskos procesus jūsu valstī?

— Līdz ar republikas proklamēšanu arī Turcijas ekonomika pieņēma modernu struktūru, un tagad tai raksturīga intensīvas konkurences spēja. Eiropas Komisijas ziņojumā par ES kandidātvalstīm citēts Pasaules bankas pērnā gada pārskats, kurā minēts, ka mūsu nacionālais kopprodukts, rēķinot caurmērā uz katru iedzīvotāju, ir 6712 ASV dolāri. Saskaņā ar šo ziņojumu Turcija starp pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm ir sešpadsmitā.

Turcijas ekonomika veido arī vienu no pasaules desmit lielākajiem tirgiem. Jaunā gadu tūkstoša priekšvakarā Turcija ir attīstīta, moderna valsts un cienīga mūsdienu civilizācijas daļa. Kādreizējā mazā zemkopju tauta, kam vajadzēja importēt rūpniecības ražojumus, tagad pārveidota industriālā nācijā. Vairāk nekā 85 procentus no modernās Turcijas eksporta kopapjoma veido rūpniecības ražojumi. Turcija ir pasaulē otrā lielākā plākšņu stikla ražotāja un otra lielākā cementa ražotāja Eiropā. Skolēnu skaits Turcijā tagad gandrīz pārsniedz visu valsts iedzīvotāju skaitu Turcijas Republikas dibināšanas laikā. Tagad mēs spējam apūdeņot pusi no mūsu valsts aramzemes kopplatības. 1950. gadā Turcijā bija tikai trīs dambji. Tagad mums ir 198 dambji un tūkstotis mākslīgo ūdenskrātuvju.

Mūsu tauta ir ieviesusi daudzpartiju demokrātiju. Kopš 1946. gada mēs jau esam piedalījušies apmēram divdesmit brīvās vēlēšanās. Mums ir brīvas vēlēšanas, brīvs parlaments, brīva prese, brīva tiesa, brīvas universitātes, arodbiedrības, ticības un sirdsapziņas brīvība, demonstrāciju brīvība, brīva civilā administrācija. Pēdējos trīsdesmit gados mūsu valsts tautsaimniecībā caurmērā bijis 5 procentu ikgada pieaugums. Mūsu ārējās tirdzniecības apjoms sasniedzis 80 miljardus ASV dolāru. Turcijas rūpniecības ražojumi tiek pārdoti 135 valstīs. Stambula kļuvusi par Eirāzijas finansu un tirdzniecības centru. Var teikt, ka "de facto" Turcija jau ir Eiropas Savienībā. Ne tikai ar Muitas savienību, bet arī ar 50 miljardu ekiju pievienoto vērtību un 7 miljardu ASV dolāru investīciju kopapjomu no gandrīz trim miljoniem turku, kas dzīvo ES valstīs. Turcija, kas agrāk visu pirka no citām valstīm, tagad savus ražojumus spēj eksportēt uz 135 valstīm. Piemēram, Turcijas elektropreces tiek pārdotas deviņās ES valstīs. Turcijas firmas 53 valstīs investējušas vairāk nekā 27 miljardus ASV dolāru. Turcija kļuvusi arī par vienu no pasaules desmit vadošajām tūrisma valstīm. Turcija ir sasniegusi arī 20 miljardu dolāru investīciju apjomu telekomunikāciju nozarē. Dažos nākamajos gados Turcija šajā jomā investēs vēl 20 miljardus dolāru. Pašlaik izplatījumā lido divi Turcijas sakaru pavadoņi, nākamgad tiks palaists trešais.

Ar Turcijā izbūvēto naftas vadu pasaules tirgū ienāks ģeogrāfiski jauns Kaspijas jūras enerģijas jēdziens. Kaspijas–Čeihanas (Baku–Čeihanas) naftas vads, un Transkaspijas gāzes vads būtiski mainīs pašreizējo situāciju. Daudzi transporta elementi, kas kādreiz veidoja Zīda ceļu, atkal ienāks pasaules vēsturē, vēlreiz savienojot Eiropu ar Āziju, un tie tiks veidoti Turcijā. Turpmākajos trīsdesmit gados Turcija investēs 128 miljardus dolāru enerģētikas paketē un 150 miljardus dolāru aizsardzības rūpniecības paketē. Mūsu valsts vēsturē lielākā būve ir dienvidaustrumu Anatolijas projekts — mūsu nacionālais lepnums. Tas izmaksāja 32 miljardus ASV dolāru. Kad tas būs pabeigts, Turcijas lauksaimniecības produkcijas kopapjoms pieaugs par vienu trešdaļu.

Turcija, krustceļos starp Balkāniem un Kaukāzu, starp Vidējiem Austrumiem un Vidusāziju, atrodas reģionā, kam raksturīgi konflikti un nestabilitāte. Taču, būdama spēcīga valsts, Turcija vēlas mieru, stabilitāti un uzplaukumu. Un, kaut arī mums ir dažas problēmas, varam ar pārliecību raudzīties nākotnē.

Mēs esam iepriecināti par lielo panākumu Balkānu reģionā, kas ļoti īsā laikā kopš neatkarības atjaunošanas sasniegts gan politikā, gan ekonomikā. Ar to, ko esam pieredzējuši, pilnīgi pietiek, lai paredzētu, ka šī pozitīvā tendence turpināsies arī nākamajā gadsimtā.

— Kādas, jūsu vērtējumā, ir Turcijas un Latvijas attiecības?

— Abas mūsu valstis domā par iekļaušanos Rietumeiropas institūcijās. Mums ir kopīga stratēģiskā orientācija uz Eiropas un Eiroatlantiskajām struktūrām. Neapšaubāmi, arī atmiņas par sāpīgo pagātni abām tautām liek izjust simpātijas vienai pret otru. Turklāt arī Turcija pieder pie tām valstīm, kas nekad nav atzinušas nacistu un Padomju Savienības okupāciju Latvijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Turcija bija starp valstīm, kas nekavējoties atzina šo faktu. Pašreizējais mūsu divpusējo attiecību līmenis ir pilnīgi apmierinošs, un šīs attiecības joprojām attīstās bez jebkādām problēmām. Taču mēs esam cieši pārliecināti, ka tirdzniecībai starp abām valstīm ir joprojām liels potenciāls, kas ir jāattīsta. Mūsu attiecībām ir arī dziļš vēsturisks pamats, kas pamatots vēl 1925. gada 3. janvārī noslēgtajā Draudzības līgumā. Pēc tam mēs esam būtiski paplašinājuši mūsu attiecības visdažādākajās jomās. Mūsu tirdzniecības apjoms pastāvīgi pieaug. Par būtisku mūsu sakaru elementu kļuvis tūrisms. Būtībā mums ir viss, lai cerīgi raudzītos mūsu attiecību nākotnē. Izmantojot iespēju, gribu nodot vissirsnīgākos sveicienus Latvijas tautai un uzsvērt, ka arī šādai publikācijai ir liela loma mūsu nāciju tuvināšanā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"