Par izmaiņām tiesību aktos, kas stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvārī

 

2008.gada 1.janvārī Latvijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā

 

Nodokļu politikas jomā:

• grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

• grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

• grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

• grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

• grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

• grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

• Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

• MK 2007.gada 18.decembra noteikumi “Grozījumi MK 2006.gada 10.janvāra noteikumos Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību””;

• MK 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.443 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai 2008.gadā”;

• MK 2007.gada 20.novembra noteikumi Nr.783 “Grozījumi MK 1997.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem””;

• MK 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.887 “Grozījumi MK 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība””;

• MK 2007.gada 5.jūnija noteikumi Nr.368 “Noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2008.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām”;

• MK 2007.gada 11.decembra noteikumi Nr.852 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu un to aizpildīšanas kārtību”;

• Komisijas regula (EK) Nr.1875/2006 (2006.gada 18.decembris), ar kuru groza regulu (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi;

• Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 648/2005 (2005.gada 13.aprīlis), ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

 

Par izmaiņām likumos

• Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī)

Likums ir papildināts ar jaunu 11.⁸ pantu, kas nosaka saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru, līdz kuram saimnieciskās darbības veicēji var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, kā arī fiksētā ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Likums ir papildināts ar pielikumu, kurš noteiks fiksētā ienākuma nodokļa apmēru atbilstoši taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēram.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ar 2008.gada 1.janvāri būs 15%.

Tā kā ar 2008.gadu palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām, tiek mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem attiecīgi 20% un 80% apmērā.

• Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī)

Būtiskākās izmaiņas – likums paredz, ka ar 2008.gadu nodokļa likme būs 1,0% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa apmērs 2008., 2009. un 2010.gadā pie nemainīga nekustamā īpašuma lietošanas mērķa nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru par vairāk nekā 25%.

Savukārt no 2011.gada nodokļa likme būs 0,4% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, paredzot tiesības pašvaldībām to palielināt līdz 1%.

Minētās likuma izmaiņas novērsīs būtisku nodokļa sloga pieaugumu saistībā ar Valsts zemes dienesta veikto nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju 2007.gadā.

• Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī)

2008., 2009. un 2010.gadā zemes nomas maksas apmērs likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā noteiktajos gadījumos jeb piespiedu zemes nomas gadījumos nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru par vairāk nekā 25%.

Minētās likuma izmaiņas 2008.gadā novērsīs vairākkārtēju un būtisku pilsētu zemes nomas maksas pieaugumu piespiedu zemes nomas gadījumos.

• Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī) paredz:

a) palielināt akcīzes nodokļa likmes bezsvina benzīnam, petrolejai, dīzeļdegvielai un šo produktu sajaukumiem ar biodegvielu, ņemot vērā nodokļu minimālo līmeni, kas Latvijai saskaņā ar Direktīvu 2004/74/EK jāsasniedz 2008.gadā. Saskaņā ar Padomes direktīvu, kas nosaka minimālās akcīzes nodokļa likmes, nosacījumiem, Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav piesaistījušas savu nacionālo valūtu pie eiro, katru gadu pēc eiro maiņas kursa oktobra pirmajā darba dienā, kas ir publicēts “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”, ir jākoriģē nacionālās akcīzes nodokļa likmes nacionālajā valūtā uz nākamā gada 1.janvāri, lai tās atbilstu direktīvās noteiktajām likmēm eiro. Nacionālās nodokļu likmes nav jāmaina, ja nepieciešamais nacionālo nodokļa likmju palielinājums nepārsniedz piecus eiro vai 5% neatkarīgi no tā, kura summa ir mazāka. Ņemot vērā iepriekš minēto, akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem tika koriģētas, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas eiro/lata kursu 2007.gada 1.oktobrī – EUR/LVL = 0,7040, kas tika publicēts “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem ar 2008.gada 1.janvāri vidēji tiek palielinātas par 8 līdz 9%:

• svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 litriem no Ls 209 līdz Ls 228;

• svinu saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 litriem no Ls 294 līdz Ls 297;

• dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 litriem no Ls 178 līdz Ls 193;

• petrolejai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 litriem no Ls 178 līdz Ls 193;

• benzīna un etilspirta maisījumam (absolūtā spirta saturs galaproduktā veido piecus tilpumprocentus) par 1000 litriem no Ls 199 līdz Ls 217;

• dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un rapšu sēklu eļļas vai no rapšu sēklu eļļas iegūtas biodīzeļdegvielas maisījumam (rapšu sēklu eļļas vai biodīzeļdegvielas saturs galaproduktā veido no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocentus) par 1000 litriem no Ls 170 līdz Ls 184;

• dīzeļdegvielai (gāzeļlai) un rapšu sēklu eļļas vai no rapšu sēklu eļļas iegūtas biodīzeļdegvielas maisījumam (rapšu sēklu eļļas vai biodīzeļdegvielas saturs galaproduktā veido vismaz 30 tilpumprocentus) par 1000 litriem no Ls 125 līdz Ls 136.

b) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt akcīzes nodokļa atmaksu par tiem tabakas izstrādājumiem, par kuriem akcīzes nodoklis ir samaksāts un kuri ir iznīcināti vai pārstrādāti (likuma “Par akcīzes nodokli” 17.pants un 27.panta 12.¹daļa);

c) palielinoties akcīzes nodokļa likmēm alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem, akcīzes nodokļa likmes pārrēķinu un starpības nomaksu veic ne tikai par minēto akcīzes preču krājumiem vairumtirdzniecībā, bet arī mazumtirdzniecībā. Norma ir precizēta, lai mazumtirdzniecībā pirms akcīzes nodokļa likmju palielināšanas netiktu veidoti nepamatoti lieli minēto akcīzes preču krājumi, par kuriem akcīzes nodoklis ir samaksāts pēc mazākām akcīzes nodokļa likmēm, līdz ar to valsts budžets neiegūst akcīzes nodokli pilnā apmērā. Vienīgi inventarizācija akcīzes nodokļa starpības pārrēķinam tabakas izstrādājumiem mazumtirdzniecībā ir jāveic pēc stāvokļa nākamā mēneša pirmajā datumā pēc akcīzes nodokļa likmju maiņas. Veicot inventarizāciju ar viena mēneša nobīdi, tabakas izstrādājumu mazumtirgotāji varēs mēneša ietvaros pēc likmju maiņas notirgot loģiskos tabakas izstrādājumu atlikumus (likuma “Par akcīzes nodokli” pārejas noteikumu 12.¹ ,12.² ,12.³ ,12.⁴ un 12.⁵punkts);

d) ārpus akcīzes preču noliktavas brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās atļaut naftas produktiem, kurus ieved no valstīm, kas nav dalībvalstis, piemērot ne tikai parasto apstrādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, bet arī piemērot muitas procedūru – ievešana pārstrādei, ar nosacījumu, ka pēc tam naftas produkti netiek izlaisti brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā vai tos piegādā kuģiem vai lidmašīnām (likuma “Par akcīzes nodokli” 8.panta ceturtās daļas 3.punkts).

Atbilstoši likuma “Par akcīzes nodokli” pārejas noteikumu 3.punktam akcīzes nodokļa likmes cigaretēm pakāpeniski katru gadu tiek palielinātas līdz 2009.gada 1.janvārim. Tādējādi ar 2008.gada 1.janvāri cigaretēm akcīzes nodoklis tiek palielināts:

• specifiskā likme (par 1000 cigaretēm) no Ls 10 līdz Ls 17,8;

• procentuālā likme (% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas) no 25% līdz 32,2%.

Akcīzes nodokļa likmju cigaretēm palielinājuma grafiks 2006.–2009.gadā

	2006	no 2007.gada 1.janvāra	no 2007.gada 1.jūlija	2008	2009
Procentuālā (ad valorem) likme, % no maksimālās mazumtirdzniecības cenas	14,8%	19,2%	25%	32,2%	34,5%
Specifiskā likme, lati par 1000 cigaretēm	7,6	8,4	10	17,8	22,5

 

• Atbilstoši Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumu 2.punktam no 2008.gada 1.janvāra elektroenerģijai tiek palielināta nodokļa likme no Ls 0,35 līdz Ls 0,45 par megavatstundu.

• Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī).

Paredz noteikt nodokļu administrācijai tiesības atmaksāt pārmaksāto nodokļu summas vai novirzīt kārtējo nodokļu maksājumu segšanai arī gadījumos, kad pret nodokļu maksātāju vai nodokļu maksātāja amatpersonām ir sākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, ja pirms atmaksāšanas vai novirzīšanas iespējamā nodokļa parāda saistība tiek pastiprināta ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu.

• Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā).

Grozījumi saskaņo likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 35.pantā minēto atbildību un soda apmēru ar likumā “Par nodokļiem un nodevām noteikto, kā arī redakcionāli precizē likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” atsevišķu pantu daļas, piemēram:

• izslēdz daļas, kas paredzēja atbildību par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu un no budžeta atmaksājamās nodokļa summas un uz nākamo taksācijas periodu attiecināmās nodokļa summas palielināšanu. Soda sankcijas par iepriekš minētajiem pārkāpumiem būs jāpiemēro saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;

• izslēdz daļu, kas paredzēja personas atbildību par nereģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Soda sankcija par minēto pārkāpumu būs jāpiemēro saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;

• paredz: ja persona veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes vai sniedz ar nodokli apliekamus ar kokmateriāliem saistītus pakalpojumus, tad šī persona saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir atbildīga par nereģistrēšanos kā apliekamai personai pēc vispārējās kārtības;

• paredz samazināt soda naudu no 200 procentiem uz 100 procentiem no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas, kad persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt;

• nosaka apliekamās personas atbildību par pamatlīdzekļu, kas paredzēti apliekamo darījumu nodrošināšanai, ievešanu, nenorādot nodokļa deklarācijā aprēķināto nodokli saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.¹daļu.

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” precizē arī informatīvās atsauces sakarā ar jaunas Eiropas Savienības direktīvas pieņemšanu.

 

Par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos

• MK 2007.gada 18.decembra noteikumi “Grozījumi MK 2006.gada 10.janvāra noteikumos Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību””.

Minētajos grozījumos iekļauts jauns iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas pielikums D3¹ apliekamā ienākuma noteikšanai tādam iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam, kurš grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, kā arī noteikta šī pielikuma aizpildīšanas kārtība. Iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas D3¹ pielikums satur tabulas, kas jāaizpilda nodokļa maksātājam, ja pirmstaksācijas gadā ir gūti zaudējumi un ja nodokļu maksātājs taksācijas gadā ir pārklasificējis pamatlīdzekļus par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu, kā arī noteikumi tiek papildināti ar jauniem punktiem, kas paredz vienkāršot deklarācijas aizpildīšanu, ja nodokļa maksātājs deklarāciju iesniedz tikai tāpēc, ka ir guvis likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa pārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu, kā arī ja nodokļa maksātājs deklarē taksācijas gada attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Vienkāršota deklarācijas aizpildīšana, jo maksātājam vairs nebūs jāaizpilda visa deklarācija, bet tikai attiecīgais pielikums un deklarācijas rinda.

• Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.443 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai 2008.gadā”.

Noteikumi paredz, ka ar 2008.gada 1.janvāri:

1) mēneša neapliekamā minimuma apmērs ir 80 latu;

2) nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu mēnesī ir 56 lati.

• MK 2007.gada 20.novembra noteikumi Nr.783 “Grozījumi MK 1997.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”.

Noteikumi paredz, ka ar 2008.gada 1.janvāri:

1. personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

1.1. 1152 lati gadā jeb 96 lati mēnesī – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;

1.2. 900 latu gadā jeb 75 lati mēnesī – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.

2. personai, kurai saskaņā ar likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” noteikts politiski represētās personas statuss, un personai, kurai saskaņā ar likumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu” noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

2.1. 1152 lati gadā jeb 96 lati mēnesī – ja minētajai personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir piešķirta pensija;

2.2. 2112 latu gadā jeb 176 lati mēnesī – ja minētajai personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” nav piešķirta pensija.

• MK 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.887 “Grozījumi MK 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība””.

Būtiskākie grozījumi – ar likumu ir noteikts, ka turpmāko trīs gadu laikā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nodokļa objektam nav mainījies nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķinātā nodokļa apmēru vairāk nekā par 25%. Lai novērstu atšķirīgu šīs normas piemērošanu, noteikumu projektā iekļauti vairāki punkti, kas konkretizē nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma piemērošanu atšķirīgās situācijās.

Noteikumi paredz papildināt noteikumu 6.punktu ar termina “koplietošanas satiksmes ceļi” skaidrojumu, kurš pašreizējā noteikumu redakcijā ir dots noteikumu 5.punktā. Minētais punkts attiecas uz likuma 1.panta otrās daļas 2.¹punkta, kurš ar 2007.gadu vairs nav spēkā, piemērošanu.

Noteikumi paredz samazināt nodokļa administrācijai iesniedzamo dokumentu skaitu likuma 5.panta otrajā daļā noteiktā nodokļa atvieglojuma saņemšanai politiski represētajām personām.

 

Par jauniem Ministru kabineta noteikumiem

• 2007.gada 5.jūnija noteikumi Nr.368 “Noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2008.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām”.

Noteikumi nosaka biedrības un nodibinājumus, kas 2008.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par biedrībām un nodibinājumiem piederošajām ēkām.

• 2007.gada 11.decembra noteikumi Nr.852 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu un to aizpildīšanas kārtību”.

Noteikumi pēc būtības saglabā esošo deklarācijas veidlapas formu un tās aizpildīšanas kārtību, kāda ir noteikta Ministru kabineta 2005.gada 6.decembra noteikumos Nr.927 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”, to papildinot ar vairākām jaunām rindām un trim jauniem deklarācijas pielikumiem, no kuriem divi ir saistīti ar informācijas iesniegšanu, piemērojot spēkā stājušās likuma normas. Trešajā jaunajā pielikumā ietveramā informācija ievērojami veicinās nodokļu administrācijas iespējas veikt ziedojumu saņēmēju un ziedotāju kontroli.

 

Par izmaiņām Eiropas Savienības tiesību aktos

Nr. p.k.	Tiesību akts	Izmaiņu būtība un ietekme uz iedzīvotājiem
1.	Komisijas Regula (EK) Nr.1875/2006 (2006.gada 18.decembris), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi	Izmaiņas pašreiz spēkā esošajās regulās, kas tiks ieviestas ar 2008.gada 1.janvāri,  paredz Atzītā komersanta statusa ieviešanu un piešķiršanas kārtību. Atzīto komersantu var definēt kā komersantu, kas ir uzticams visā Eiropas Savienībā ar muitu saistīto darbību kontekstā un tādēļ tam ir tiesības izmantot priekšrocības visā ES. Atzītā komersanta sertifikāta iegūšana ļauj uzņēmējiem iegūt vai nu vieglāku piekļuvi muitas vienkāršojumiem, vai tā saņēmējam dod tiesības saņemt atvieglojumus attiecībā uz drošuma un drošības pārbaudēm. Papildus iepriekšminētajam ir priekšrocības, kas paredzētas visām Atzītā komersanta kategorijām, kā, piemēram, mazāk fizisku un ar dokumentu pārbaudi saistītu muitas pārbaužu (izņemot, ja citos Kopienas tiesību aktos noteikts konkrēts skaits). Papildus tam uzņēmēji var arī pieprasīt apvienotu sertifikātu (“muitas vienkāršojumi” un “drošums un drošība”), kas ietver visas iepriekšminētās priekšrocības.
2.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2005 (2005.gada 13.aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

 

Grāmatvedības politikas jomā:

• Gada pārskatu likuma 45.panta sestās daļas un 53.¹ panta prasības un Konsolidēto gada pārskatu likuma 28.panta sestās, septītās un astotās daļas prasības.

 

Par izmaiņām likumos

• Gada pārskatu likuma 45.panta sestā daļa un 53.¹ pants

Gada pārskatu likuma 45.panta sestā daļa paredz papildu prasību sabiedrībai tās gada pārskata pielikumā atsevišķi norādīt atlīdzības kopsummu pārskata gadā zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai par gada pārskata pārbaudi, citu revīzijas uzdevumu veikšanu, konsultācijām nodokļu jautājumos un citu lietpratēja uzdevumu veikšanu.

Gada pārskatu likuma 53.¹panta pirmā un otrā daļa paredz papildu prasību sabiedrībai tās gada pārskata pielikumā sniegt informāciju par katru bilancē neiekļauto vienošanos, norādot tās veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja ar šo vienošanos saistītie riski vai ieguvumi ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem un ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu sabiedrības finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par sabiedrības darījumiem ar saistītajām pusēm, ja šie darījumi ir būtiski un neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem.

Gada pārskata 53.1panta trešā daļa nosaka, ka no prasības sniegt informāciju par darījumiem ar saistītajām pusēm ir atbrīvotas sabiedrības, kas nav akciju sabiedrības un nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 24.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem: bilances kopsumma – 1 000 000 latu un neto apgrozījums – 2 400 000 latu un pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 250. Tāpat arī minētā panta trešā daļa nosaka, ka sabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 24.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, ir atļauts sniegt informāciju tikai par Gada pārskatu likuma 53.¹panta pirmajā daļā minētās vienošanās veidu un mērķi.

• Konsolidēto gada pārskatu likuma 28.panta sestā, septītā un astotā daļa

Konsolidēto gada pārskatu likuma 28.panta sestā daļa paredz papildu prasību koncerna mātessabiedrībai konsolidētā gada pārskata pielikumā atsevišķi norādīt atlīdzības kopsummu pārskata gadā zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai par konsolidētā gada pārskata pārbaudi, citu revīzijas uzdevumu veikšanu, konsultācijām nodokļu jautājumos un citu lietpratēja uzdevumu veikšanu.

Konsolidēto gada pārskatu likuma 28.panta septītā un astotā daļa paredz papildu prasību koncerna mātessabiedrībai konsolidētajā gada pārskata pielikumā sniegt informāciju par katru konsolidētajā bilancē neiekļauto vienošanos, norādot tās veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja ar šo vienošanos saistītie riski vai ieguvumi ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem un ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu konsolidācijā iesaistīto sabiedrību kā kopuma finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par koncerns mātessabiedrības vai pārējo konsolidācijā iesaistīto sabiedrību darījumiem ar saistītajām pusēm (izņemot konsolidācijā iesaistīto sabiedrību savstarpējos darījumus), ja šie darījumi ir būtiski un neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem.

 

Budžeta politikas un metodoloģijas jomā:

• grozījumi likumā “Par budžetu un finanšu vadību” (pieņemti Saeimā 2007.gada 8.novembrī; likuma 8.¹pants stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas);

• MK 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.594 “Noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanu”;

• MK 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.584 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”;

• MK 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.816 “Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”” (noteikumu 1.38. un 1.39. punkts stājas spēkā nākamajā dienā pēc šo noteikumu izsludināšanas);

• MK 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.815 “Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”” (noteikumu 1.38. un 1.39. punkts stājas spēkā nākamajā dienā pēc šo noteikumu izsludināšanas);

• MK noteikumi “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2008.gadā”;

• MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā””.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

2008.gada 1.janvārī Latvijā stāsies spēkā izstrādātie normatīvie akti, grozījumi normatīvajos aktos, kā arī tiek reorganizētas divas institūcijas, kas ir Ekonomikas ministrijas atbildības sfērā

• Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kura mērķis ir nodrošināt patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību, aizliedzot komercprakses īstenotājiem izmantot negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem. Vienlaikus spēkā stājas arī saistītie grozījumi Reklāmas likumā. Komercprakse attiecas uz visu veidu rīcību, kas ir saistīta ar produkta reklamēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem. Likums aizliedz nodarboties ar agresīvu komercpraksi, iespaidojot patērētāju ar uzstājīgām darbībām, piespiešanu un nesamērīgu ietekmi.

• Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumi Nr.709 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-07 “Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve””, kuri nosaka vispārīgās prasības elektroietaišu līdz 1 kv projektēšanai un izbūvei, lai nodrošinātu cilvēka un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas triecienu, ugunsgrēku, apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītas mehāniskas kustības, kā arī lai nodrošinātu šo elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši tām izvirzītajiem mērķiem.

• Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.694 “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras nolikumu” 2008.gada 1.janvārī savu darbību sāks uz v/a “Mājokļu aģentūra” bāzes izveidotā “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra”. Savukārt Valsts būvinspekcijas kompetencē turpmāk būs arī reorganizētās Valsts energoinspekcijas un atsevišķas Valsts darba inspekcijas funkcijas.

• Vienlaikus informējam, ka 2008.gada 1.martā stāsies spēkā Ministru kabineta “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 “Būvju ugunsdrošība””, ar kuriem Latvijā tiek ieviesta harmonizēta Eiropas ugunsdrošības klasifikācija, noteiktas jaunas prasības būvkonstrukciju un pielietojamo būvizstrādājumu reakcijai uz ugunsiedarbību, prasības būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšanai ugunsgrēka un sprādziena gadījumos, evakuācijas ceļiem un to apzīmēšanai, kā arī minimālās prasības ugunsgrēka signalizācijas, ugunsaizsardzības un zibensaizsardzības sistēmu ierīkošanai.

 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa