Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1381–11271

Rīgā 2007.gada 20.decembrī

Par Konvenciju pret diskrimināciju izglītībā un Starptautisko konvenciju pret aparteīdu sportā

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1960.gada 14.decembra Konvenciju pret diskrimināciju izglītībā. Konvencija stājās spēkā Latvijas Republikā 1992.gada 14.maijā.

Vienlaikus Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1985.gada 10.decembra Starp­tautisko konvenciju pret aparteīdu sportā. Konvencija stājās spēkā Latvijas Republikā 1992.gada 14.maijā.

Konvenciju teksti līdz šim nav publicēti.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule

 

 

United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization

CONVENTION AGAINST DISCRIMINATION IN EDUCATION

Adopted by the General Conference at its eleventh session, Paris, 14 December 1960

 

Konvencija pret diskrimināciju izglītībā,

ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerālkonference pieņēmusi 1960.gada 14.decembrī.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerālkonference, kuras 11.sesija notika Parīzē no 1960.gada 14.novembra līdz 15.decembrim,

atsaucoties uz to, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācija apstiprina diskriminācijas aizlieguma principu un pasludina ikviena cilvēka tiesības uz izglītību,

ņemot vērā, ka diskriminācija izglītībā ir tiesību pārkāpums, kā norādīts minētajā deklarācijā,

ņemot vērā, ka atbilstoši konstitūcijas noteikumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai jāizveido sadarbība starp valstīm, lai visiem nodrošinātu cilvēktiesību un vienlīdzīgu izglītības iespēju vispārēju ievērošanu,

apzinoties, ka attiecīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija, ņemot vērā valstu izglītības sistēmu dažādību, ne tikai aizliedz jebkāda veida diskrimināciju izglītībā, bet arī veicina izglītībā vienlīdzīgas iespējas visiem un attieksmi pret visiem,

pirms tam saņemot ierosinājumus attiecībā uz dažādiem diskriminācijas aspektiem izglītībā, tādejādi iekļaujot sesijas darba kārtībā 17.1.4.punktu,

tās desmitajā sesijā nolemjot, ka šis jautājums izskatāms starptautiskā konferencē, kā arī rekomendācijās dalībvalstīm,

1960.gada četrpadsmitajā decembrī pieņem šo konvenciju.

1.pants

1. Šajā konvencijā termins “diskriminācija” ietver jebkuru atšķiršanu, izslēgšanu, ierobežošanu vai priekšrocības došanu, kādēļ saistībā ar rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģisko pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valsts vai sociālo piederību, ekonomiskajiem apstākļiem vai izcelšanos netiek radīta vienlīdzīga attieksme izglītības jomā vai tā tiek vājināta, jo īpaši:

a) liedzot jebkurai personai vai personu grupai pieeju jebkura veida un līmeņa izglītībai;

b) ierobežojot jebkuras personas vai personu grupas iespējas iegūt labāku izglītību;

c) atbilstoši šīs konvencijas 2.panta noteikumiem, izveidojot vai uzturot atsevišķas izglītības sistēmas vai iestādes personām vai personu grupām, vai

d) radot personām vai personu grupām apstākļus, kas nav atbilstoši cieņai pret cilvēku.

2. Šajā konvencijā termins “izglītība” attiecas uz visu veidu un līmeņu izglītību, un ietver izglītības pieejamību, izglītības standartus un kvalitāti, kā arī apstākļus, kādā tā tiek sniegta.

2.pants

Ja valsts to atļauj, tad, šīs konvencijas 1.panta izpratnē, šāda situācija nedrīkst veicināt diskrimināciju:

a) atsevišķu izglītības sistēmu vai iestāžu dažādu dzimumu skolniekiem izveidošana un uzturēšana, ja šīs sistēmas vai iestādes piedāvā vienlīdzīgu izglītības pieejamību, nodrošina pedagoģisko personālu ar līdzvērtīga standarta kvalifikāciju, kā arī vienādas kvalitātes skolas telpām un aprīkojumu un dod iespēju apgūt vienādus vai līdzvērtīgus mācību kursus;

b) reliģiskos vai lingvistiskos principu dēļ izveido un uztur atsevišķas izglītības sistēmas vai iestādes, kas piedāvā izglītību, kas ir saskaņā ar skolēnu vecāku vai likumīgo aizbildņu vēlmēm, ja līdzdalība šādās sistēmās vai šo iestāžu apmeklējums nav obligāts un, ja piedāvātā izglītība atbilst standartiem, kurus kompetentās iestādes var noteikt vai apstiprināt, jo īpaši vienāda līmeņa izglītībai;

c) privāto izglītības iestāžu izveidošana un uzturēšana, ja iestāžu mērķis nav jebkuras grupas izslēgšanas veicināšana, bet gan izglītības iestāžu nodrošināšanu papildus sabiedriskajām iestādēm, ja iestādes tiek vadītas atbilstoši šim mērķim, un, ja piedāvātā izglītība atbilst standartiem, kurus kompetentās iestādes var noteikt vai apstiprināt, jo īpaši vienāda līmeņa izglītībai.

3.pants

Lai šīs konvencijas izpratnē izskaustu un novērstu diskrimināciju, Puses apņemas:

a) atcelt jebkuras tiesību normas un administratīvos norādījumus, kā arī pārtraukt jebkuru administratīvo praksi, kas ietver diskrimināciju izglītībā;

b) ja nepieciešams ar tiesību aktiem, nodrošināt praksi, kas nav diskriminējoša, skolēnu pieņemšanā izglītības iestādēs;

c) neatļaut nekādu valsts iestāžu atšķirīgu attieksmi dažādu valstspiederīgo vidū, izņemot nopelnu un vajadzību dēļ, attiecībā uz skolas apmaksu un stipendiju piešķiršanu vai jebkura cita veida skolēnu atbalstīšanu un nepieciešamajām atļaujām, kā arī atvieglojumiem mācībām ārvalstīs;

d) jebkurā sabiedrisko iestāžu sniegtajā palīdzībā izglītības iestādēm, neatļaut nekādus ierobežojumus vai priekšrocības, pamatojoties vienīgi uz skolēnu piederību kādai konkrētai grupai;

e) nodrošināt ārvalstniekiem, kas apmetušies Puses teritorijā, tādu pašu izglītības pieejamību kā Puses valstspiederīgajiem.

4.pants

Šīs konvencijas Puses apņemas turpmāk noteikt, attīstīt un piemērot valsts politiku, kas, izmantojot valsts apstākļiem un izmantojumam piemērotas metodes, veicinās iespēju un attieksmes vienlīdzību izglītības jautājumos, jo īpaši:

a) noteikt bezmaksas un obligātu pamatizglītību, vidējo izglītību tās dažādajos veidos vispārpieejamu visiem, augstāko izglītību padarīt vienlīdz pieejamu visiem, pamatojoties uz katra individuālajām spējām, pārliecināties par tiesību aktā noteiktās skolas apmeklējuma ievērošanu;

b) nodrošināt līdzvērtīgus izglītības standartus visās vienāda līmeņa sabiedriskās izglītības iestādēs, kā arī pārliecināties, ka sniegtās izglītības kvalitātes nosacījumi ir līdzvērtīgi;

c) ar attiecīgām metodēm veicināt un stiprināt to personu izglītību, kuri nav saņēmuši pamatizglītību vai kuri nav pabeiguši visu pamatizglītības kursu, un turpmāku izglītošanos atbilstoši viņu individuālajām spējām;

d) skolotājiem nodrošināt apmācību, kas nav diskriminējoša.

5.pants

1. Konvencijas Puses piekrīt, ka:

a) izglītība jāvērš uz cilvēka personības pilnu attīstību, kā arī uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas stiprināšanu, tai jāveicina izpratne, iecietība un draudzība starp tautām, rasu un reliģiskām grupām, kā arī jāsekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas pasākumi miera uzturēšanā;

b) svarīgi cienīt vecāku un, ja tādi ir, likumīgo aizbildņu brīvību, pirmkārt, izvēlēties saviem bērniem iestādes, kas nav valsts iestāžu uzturētas, bet kas atbilst tiem minimālajiem izglītības standartiem, kurus kompetentās iestādes var noteikt vai apstiprināt un, otrkārt, saskaņā ar valstī ievēroto kārtību tiesības aktu piemērošanā nodrošināt bērnu reliģisko un morālo izglītību atbilstoši viņu pārliecībai, tāpat nevienu personu vai personu grupu nedrīkst pakļaut reliģisku norādījumu saņemšanai, ja tās nav saskaņā ar viņa vai viņas pārliecību;

c) svarīgi atzīt mazākumtautību pārstāvju tiesības turpināt viņu pašu izglītības pasākumus, ietverot skolu uzturēšanu un atkarībā no katras valsts izglītības politikas dzimtās valodas izmantošanu vai mācīšanu tajā, tomēr ņemot vērā, ka:

i) šīs tiesības netiek realizētas veidā, kas kopumā kavē minēto mazāktautību pārstāvjus izprast visas kopienas kultūru un valodu, kā arī piedalīties tās pasākumos, vai arī veidā, kas ierobežo valsts suverenitāti;

ii) izglītības standarts nav zemāks par vispārējo standartu, ko kompetentās iestādes noteikušas vai apstiprinājušas, un

iii) šādu skolu apmeklējums nav obligāts.

2. Šīs konvencijas Puses apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šī panta 1.punktā noteikto principu piemērošanu.

6.pants

Šīs konvencijas piemērošanā Puses apņemas pievērst vislielāko uzmanību jebkuriem ierosinājumiem, kurus Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerālkonference turpmāk pieņems un kuros tiks noteikti pret dažādajām diskriminācijas formām izglītībā veicamie pasākumi ar mērķi nodrošināt iespēju un attieksmes vienlīdzību izglītībā.

7.pants

Šīs konvencijas Pusēm savos regulārajos ziņojumos, kas iesniedzami Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerālkonferencei datumos un veidā, ko tā noteiks, jāsniedz informācija par Puses pieņemtajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un citām darbībām, ko tā veikusi konvencijas piemērošanā, jāziņo arī par tām darbībām, kas veiktas 4.pantā noteiktās valstu politikas noteikšanā un attīstībā, kā arī sasniegtajiem rezultātiem un sastaptajiem šķēršļiem minētās politikas īstenošanā.

8.pants

Jebkuri strīdi, kas attiecībā uz konvencijas interpretāciju vai piemērošanu var rasties starp divām vai vairākām valstīm – šīs konvencijas Pusēm – un kuras nevar atrisināt strīdus pārrunu ceļā, pēc pārrunu Pušu pieprasījuma, nerodot citu veidu strīdu atrisināšanai, jāiesniedz izskatīšanai Starptautiskajā tiesā.

9.pants

Nekādas atrunas attiecībā uz šo konvenciju nav pieļaujamas.

10.pants

Šī konvencija nemazina personu vai grupu tiesības, kas dotas atbilstoši starp divām vai vairākām valstīm noslēgtiem nolīgumiem, ja šīs tiesības nav pretrunā ar konvencijas būtību vai garu.

11.pants

Konvencija ir izstrādāta angļu, franču, krievu un spāņu valodā, minētie četri teksti ir līdzvērtīgi autentiski.

12.pants

1. Konvencija jāratificē vai jāpieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas dalībvalstīm saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.

2. Ratifikācijas vai pieņemšanas dokumentus jādeponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram.

13.pants

1. Konvencijai var pievienoties visas valstis, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas dalībnieki, tomēr kuras Organizācijas Valde uz to aicina.

2. Konvencijai var pievienoties, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram deponējot pievienošanās dokumentu.

14.pants

Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc trešās ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, tomēr attiecībā vienīgi uz tām valstīm, kas savus attiecīgos dokumentus deponējušas noteiktajā datumā vai pirms tā. Tā stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu pusi trīs mēnešus pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

15.pants

Konvencijas Puses atzīst, ka konvencija piemērojama ne tikai valsts pamatteritorijā, bet arī visās bez pašpārvaldes esošajās teritorijās, aizbildnības, koloniālās un citās teritorijās atbilstoši tām starptautiskajām attiecībām, par kurām tās ir atbildīgas. Tās apņemas, ja nepieciešams, apspriesties ar šo teritoriju valdībām vai citām kompetentām iestādēm ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanas laikā vai pirms tam, lai nodrošinātu konvencijas piemērošanu šajās teritorijās, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram ziņot par tām teritorijām, kurām konvencija attiecīgi piemērota, paziņojums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā saņemšanas.

16.pants

1. Katra konvencijas Puse savā vai jebkuras teritorijas, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, vārdā var denonsēt konvenciju.

2. Par denonsēšanu jāpaziņo rakstiskā dokumentā, kas deponējams Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram.

3. Denonsēšana stājas spēkā 12 mēnešus pēc denonsēšanas dokumenta saņemšanas.

17.pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors informē organizācijas dalībvalstis, valstis, kas nav organizācijas dalībvalstis, bet kas minētas 13.pantā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizāciju par visu 12. un 13.pantā minēto ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu, kā arī par paziņojumiem un denonsēšana dokumentiem, kā minēts attiecīgi 15. un 16.pantā.

18.pants

1. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija var pārskatīt šo konvenciju. Tomēr jebkura pārskatīšana būs saistoša tikai tām valstīm, kas kļūs par pārskatītās konvencijas Pusēm.

2. Ja ģenerālkonference pārskatot šo konvenciju pilnībā vai kādu tās daļu pieņems jaunu konvenciju, tad, ja vien jaunā konvencija neparedz citādi, kopš jaunās konvencijas stāšanās spēkā, šo konvenciju vairs nevarēs ratificēt, pieņemt vai tai pievienoties.

19.pants

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102.pantu šo konvenciju pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektora pieprasījuma reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.

Izstrādāta Parīzē, 1960.gada piecpadsmitajā decembrī, divos autentiskos eksemplāros, kurus parakstījuši ģenerālkonferences vienpadsmitās sesijas priekšsēdētājs un ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors, kas deponējami ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas arhīvā, notariāli apliecināti eksemplāri tiks nogādāti visām 12. un 13.pantā minētajām valstīm, kā arī ANO.

Iepriekšminētais dokuments ir autentisks konvencijas teksts, ko ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteiktajā kārtībā pieņēmusi tās vienpadsmitajā sesijā, kas notika Parīzē un tika pasludināta par slēgtu 1960.gada piecpadsmitajā decembrī.

Mēs 1960.gada piecpadsmitajā decembrī to apliecinam ar saviem parakstiem.

 

International Convention against Apartheid in Sports

Adopted and opened for signature and ratification by General Assembly resolution 40/64 of 10 December 1985

The States Parties to the present Convention,

Recalling the provisions of the Charter of the United Nations, in which all Members pledged themselves to take joint and separate action, in co-operation with the Organization, for the achievement of universal respect for, and observance of, human rights and fundamental freedoms for all without distinction as to race, sex, language or religion,

 

Considering that the Universal Declaration of Human Rights proclaims that all human beings are born free and equal in dignity and rights and that everyone is entitled to all the rights and freedoms set forth in the Declaration without distinction of any kind, particularly in regard to race, colour or national origin,

 

Observing that, in accordance with the International Convention on the Elimination of All Forms of Racial Discrimination, States Parties to that Convention particularly condemn racial segregation and apar­theid and undertake to prevent, prohibit and eradicate all practices of this nature in all fields,

 

Observing that the General Assembly of the United Nations has adopted a number of resolutions condemning the practice of apartheid in sports and has affirmed its unqualified support for the Olympic principle that no discrimination be allowed on the grounds of race, religion or political affiliation and that merit should be the sole criterion for participation in sports activities,

 

Considering that the International Declaration against Apartheid in Sports, which was adopted by the General Assembly on 14 December 1977, solemnly affirms the necessity for the speedy elimination of apartheid in sports,

 

Recalling the provisions of the International Convention on the Suppression and Punishment of the Crime of Apartheid and recognizing, in particular, that participation in sports exchanges with teams selected on the basis of apartheid directly abets and encourages the commission of the crime of apartheid, as defined in that Convention,

 

Resolved to adopt all necessary measures to eradicate the practice of apartheid in sports and to promote international sports contacts based on the Olympic principle,

 

Recognizing that sports contact with any country practising apartheid in sports condones and strengthens apartheid in violation of the Olympic principle and thereby becomes the legitimate concern of all Governments,

 

Desiring to implement the principles embodied in the International Declaration against Apartheid in Sports and to secure the earliest adoption of practical measures to that end,

 

Convinced that the adoption of an International Convention against Apartheid in Sports would result in more effective measures at the international and national levels, with a view to eliminating apartheid in sports,

 

Have agreed as follows:

Article 1

For the purposes of the present Convention:

(a) The expression “apartheid” shall mean a system of institutionalized racial segregation and discrimination for the purpose of establishing and maintaining domination by one racial group of persons over another racial group of persons and systematically oppressing them, such as that pursued by South Africa, and “apartheid in sports” shall mean the application of the policies and practices of such a system in sports activities, whether organized on a professional or an amateur basis;

(b) The expression “national sports facilities” shall mean any sports facility operated within the framework of a sports programme conducted under the auspices of a national government;

(c) The expression “Olympic principle” shall mean the principle that no discrimination be allowed on the grounds of race, religion or political affiliation;

(d) The expression “sports contracts” shall mean any contract concluded for the organization, promotion, performance or derivative rights, including servicing, of any sports activity;

(e) The expression “sports bodies” shall mean any organization constituted to organize sports activities at the national level, including national Olympic committees, national sports federations or national governing sports committees;

(f) The expression “team” shall mean a group of sportsmen organized for the purpose of participating in sports activities in competition with other such organized groups;

(g) The expression “sportsmen” shall mean men and women who participate in sports activities on an individual or team basis, as well as managers, coaches, trainers and other officials whose functions are essential for the operation of a team.

Article 2

States Parties strongly condemn apartheid and undertake to pursue immediately by all appropriate means the policy of eliminating the practice of apartheid in all its forms from sports.

Article 3

States Parties shall not permit sports contact with a country practising apartheid and shall take appropriate action to ensure that their sports bodies, teams, and individual sportsmen do not have such contact.

Article 4

States Parties shall take all possible measures to prevent sports contact with a country practising apartheid and shall ensure that effective means exist for bringing about compliance with such measures.

Article 5

States Parties shall refuse to provide financial or other assistance to enable their sports bodies, teams and individual sports­men to participate in sports activities in a country practising apartheid or with teams or individual sportsmen selected on the basis of apartheid.

Article 6

Each State Party shall take appropriate action against its sports bodies, teams and individual sportsmen that participate in sports activities in a country practising apartheid or with teams representing a country practising apartheid, which in particular shall include:

(a) Refusal to provide financial or other assistance for any purpose to such sports bodies, teams and individual sportsmen;

(b) Restriction of access to national sports facilities by such sports bodies, teams and individual sportsmen;

(c) Non-enforceability of all sports contracts which involve sports activities in a country practising apartheid or with teams or individual sportsmen selected on the basis of apartheid;

(d) Denial and withdrawal of national honours or awards in sports to such teams and individual sportsmen;

(e) Denial of official receptions in honour of such teams or sportsmen.

Article 7

States Parties shall deny visas and/or entry to representatives of sports bodies, teams and individual sportsmen representing a country practising apartheid.

Article 8

States Parties shall take all appropriate action to secure the expulsion of a country practising apartheid from international and regional sports bodies.

Article 9

States Parties shall take all appropriate measures to prevent international sports bodies from imposing financial or other penalties on affiliated bodies which, in accordance with United Nations resolutions, the provisions of the present Convention and the spirit of the Olympic principle, refuse to participate in sports with a country practising apartheid.

Article 10

1. States Parties shall use their best endeavours to ensure universal compliance with the Olympic principles of non-discrimination and the provisions of the present Convention.

2. Towards this end, States Parties shall prohibit entry into their countries of members of teams and individual sportsmen participating or who have participated in sports competitions in South Africa and shall prohibit entry into their countries of representatives of sports bodies, members of teams and individual sportsmen who invite on their own initiative sports bodies, teams and sportsmen officially representing a country practising apartheid and participating under its flag. States Parties may also prohibit entry of representatives of sports bodies, members of teams or individual sportsmen who maintain sports contacts with sports bodies, teams or sportsmen representing a country practising apartheid and participating under its flag. Prohibition of entry should not violate the regulations of the relevant sports federations which support the elimination of apartheid in sports and shall apply only to participation in sports activities.

3. States Parties shall advise their national representatives to international sports federations to take all possible and practical steps to prevent the participation of the sports bodies, teams and sportsmen referred to in paragraph 2 above in international sports competitions and shall, through their representatives in international sports organizations, take every possible measure:

(a) To ensure the expulsion of South Africa from all federations in which it still holds membership as well as to deny South Africa reinstatement to membership in any federation from which it has been expelled;

(b) In case of national federations condoning sports exchanges with a country practising apartheid, to impose sanctions against such national federations including, if necessary, expulsion from the relevant international sports organization and exclusion of their representatives from participation in international sports competitions.

4. In cases of flagrant violations of the provisions of the present Convention, States Parties shall take appropriate action as they deem fit, including, where necessary, steps aimed at the exclusion of the responsible national sports governing bodies, national sports federations or sportsmen of the countries concerned from international sports competition.

5. The provisions of the present article relating specifically to South Africa shall cease to apply when the system of apartheid is abolished in that country.

Article 11

1. There shall be established a Commission against Apartheid in Sports (hereinafter referred to as “the Commission”) consisting of fifteen members of high moral character and committed to the struggle against apartheid, particular attention being paid to participation of persons having experience in sports administration, elected by the States Parties from among their nationals, having regard to the most equitable geographical distribution and the representation of the principal legal systems.

2. The members of the Commission shall be elected by secret ballot from a list of persons nominated by the States Parties. Each State Party may nominate one person from among its own nationals.

3. The initial election shall be held six months after the date of the entry into force of the present Convention. At least three months before the date of each election, the Secretary-General of the United Nations shall address a letter to the States Parties inviting them to submit their nominations within two months. The Secretary-General shall prepare a list in alphabetical order of all persons thus nominated, indicating the States Parties which have nominated them, and shall submit it to the States Parties.

4. Elections of the members of the Commission shall be held at a meeting of States Parties convened by the ecretary-General at United Nations Headquarters. At that meeting, for which two thirds of the States Parties shall constitute a quorum, the persons elected to the Commission shall be those nominees who obtain the largest number of votes and an absolute majority of the votes of the representatives of States Parties present and voting.

5. The members of the Commission shall be elected for a term of four years. However, the terms of nine of the members elected at the first election shall expire at the end of two years; immediately after the first election, the names of these nine members shall be chosen by lot by the Chairman of the Commission.

6. For the filling of casual vacancies, the State Party whose national has ceased to function as a member of the Commission shall appoint another person from among its nationals, subject to the approval of the Commission.

7. States Parties shall be responsible for the expenses of the members of the Commission while they are in performance of Commission duties.

Article 12

1. States Parties undertake to submit to the Secretary-General of the United Nations, for consideration by the Commission, a report on the legislative, judicial, administrative or other measures which they have adopted to give effect to the provisions of the present Convention within one year of its entry into force and thereafter every two years. The Commission may request further information from the States Parties.

2. The Commission shall report annually through the Secretary General to the General Assembly of the United Nations on its activities and may make suggestions and general recommendations based on the examination of the reports and information received from the States Parties. Such suggestions and recommendations shall be reported to the General Assembly together with comments, if any, from States Parties concerned.

3. The Commission shall examine, in particular, the implementation of the provisions of article 10 of the present Convention and make recommendations on action to be undertaken.

4. A meeting of States Parties shall be convened by the Secretary-General at the request of a majority of the States Parties to consider further action with respect to the implementation of the provisions of article 10 of the present Convention. In cases of flagrant violation of the provisions of the present Convention, a meeting of States Parties shall be convened by the Secretary-General at the request of the Commission.

Article 13

1. Any State Party may at any time declare that it recognizes the competence of the Commission to receive and examine complaints concerning breaches of the provisions of the present Convention submitted by States Parties which have also made such a declaration. The Commission may decide on the appropriate measures to be taken in respect of breaches.

2. States Parties against which a complaint has been made, in accordance with paragraph 1 of the present article, shall be entitled to be represented and take part in the proceedings of the Commission.

Article 14

1. The Commission shall meet at least once a year.

2. The Commission shall adopt its own rules of procedure.

3. The secretariat of the Commission shall be provided by the Secretary-General of the United Nations.

4. The meetings of the Commission shall normally be held at United Nations Headquarters.

5. The Secretary-General shall convene the initial meeting of the Commission.

Article 15

The Secretary-General of the United Nations shall be the depositary of the present Convention.

Article 16

1. The present Convention shall be open for signature at United Nations Headquarters by all States until its entry into force.

2. The present Convention shall be subject to ratification, acceptance or approval by the signatory States.

Article 17

The present Convention shall be open for accession by all States.

Article 18

1. The present Convention shall enter into force on the thirtieth day after the date of deposit with the Secretary-General of the United Nations of the twenty-seventh instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For each State ratifying, accepting, approving or acceding to the present Convention after its entry into force, the Convention shall enter into force on the thirtieth day after the date of deposit of the relevant instrument.

Article 19

Any dispute between States Parties arising out of the interpretation, application or implementation of the present Convention which is not settled by negotiation shall be brought before the International Court of Justice at the request and with the mutual consent of the States Parties to the dispute, save where the Parties to the dispute have agreed on some other form of settlement.

Article 20

1. Any State Party may propose an amendment or revision to the present Convention and file it with the depositary. The Secretary-General of the United Nations shall thereupon communicate the proposed amendment or revision to the States Parties with a request that they notify him whether they favour a conference of States Parties for the purpose of considering and voting upon the proposal. In the event that at least one third of the States Parties favour such a conference, the Secretary-General shall convene the conference under the auspices of the United Nations. Any amendment or revision adopted by the majority of the States Parties present and voting at the conference shall be submitted to the General Assembly of the United Nations for approval.

2. Amendments or revisions shall come into force when they have been approved by the General Assembly and accepted by a two-thirds majority of the States Parties, in accordance with their respective constitutional processes.

3. When amendments or revisions come into force, they shall be binding on those States Parties which have accepted them, other States Parties still being bound by the provisions of the present Convention and any earlier amendment or revision which they have accepted.

Article 21

A State Party may withdraw from the present Convention by written notification to the depositary. Such withdrawal shall take effect one year after the date of receipt of the notification by the depositary.

Article 22

The present Convention has been concluded in Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish, all texts being equally authentic.

 

Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā

Pieņemta un atvērta parakstīšanai un ratifikācijai ar Ģenerālās Asamblejas 1985.gada 10.decembra Rezolūciju 40/64

Šīs konvencijas dalībvalstis,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumus, saskaņā ar kuriem visas dalībvalstis apņemas veikt kopīgus un atsevišķus pasākumus sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai nodrošinātu visu cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu neatkarīgi no rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirībām,

uzskatot, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ir pasludināts, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi attiecībā uz cieņu un tiesībām un ka katrs cilvēks ir tiesīgs uz visām tiesībām un brīvībām, kas paredzētas minētajā deklarācijā, bez jebkādām, jo īpaši rases, ādas krāsas vai valstiskās izcelsmes, atšķirībām,

ievērojot, ka atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu minētās konvencijas dalībvalstis īpaši nosoda rasu segregāciju un aparteīdu un apņemas novērst, aizliegt un izskaust jebkādas šādas darbības visās jomās,

ievērojot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņēmusi ir vairākas rezolūcijas, kurās nosoda apar­teīdu sportā, un ir apliecinājusi savu apņēmību stingri atbalstīt olimpisko principu, saskaņā ar kuru nav pieļaujama diskriminācija rases, reliģiskās vai politiskās piederības dēļ un ka vienīgais kritērijs dalībai sporta pasākumos ir nopelni sportā,

uzskatot, ka Starptautiskajā deklarācijā pret aparteīdu sportā, ko Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1977.gada 14.decembrī, ir svinīgi apliecināta nepieciešamība ātri izskaust aparteīdu sportā,

ņemot vērā noteikumus Starptautiskajā konvencijā par aparteīda noziegumu izskaušanu un sodu par tiem un jo īpaši atzīstot, ka dalība sporta pasākumos, kuros piedalās komandas, kas izvēlētas, pamatojoties uz aparteīdu, tieši atbalsta un veicina aparteīda noziegumu izdarīšanu, kā definēts minētajā konvencijā,

apņēmušās veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izskaustu aparteīda praksi sportā un veicinātu starptautiskos sporta kontaktus, pamatojoties uz olimpisko principu,

atzīstot, ka sporta kontakti ar visām valstīm, kas praktizē aparteīdu sportā, veicina un nostiprina aparteīdu, pārkāpjot minēto olimpisko principu, un tādējādi kļūst par visu valdību pamatotām bažām,

vēloties īstenot principus, kas ietverti Starptautiskajā deklarācijā pret aparteīdu sportā, un nodrošināt praktisku pasākumu drīzāku pieņemšanu šajā saistībā,

būdamas pārliecinātas, ka, pieņemot Starptautisko konvenciju pret aparteīdu sportā, tiktu veikti efektīvāki pasākumi starptautiskā un valstu līmenī, lai izskaustu aparteīdu sportā,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

Šajā konvencijā

a) ar terminu “aparteīds” apzīmē tādu institucionalizētas rasu segregācijas un diskriminācijas sistēmu, kuras mērķis ir izveidot un uzturēt vienas cilvēku rases grupas dominanci pār citu cilvēku rases grupu un tās sistemātiski apspiest, piemēram, tādu dominanci, kāda tiek īstenota Dienvid­āfrikā, un ar terminu “aparteīds sportā” apzīmē šādas sistēmas politikas un prakses īstenošanu sportā – gan profesionālā, gan amatieru līmenī;

b) ar terminu “valsts sporta aprīkojums” apzīmē visu sporta aprīkojumu, ko izmanto saistībā ar sporta programmu, kuru īsteno valsts valdības aizbildnībā;

c) ar terminu “olimpiskais princips” apzīmē principu, ka nav pieļaujama diskriminācija rases, reliģiskās vai politiskās piederības dēļ;

d) ar terminu “sporta līgumi” apzīmē jebkādus līgumus, kas noslēgti, lai organizētu, veicinātu un rīkotu jebkurus sporta pasākumus vai īstenotu no tiem atvasinātas tiesības, tostarp apkalpošanu;

e) ar terminu “sporta organizācijas” apzīmē visas organizācijas, kas izveidotas sporta pasākumu rīkošanai valsts līmenī, tostarp nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās sporta federācijas vai nacionālās vadošās sporta komitejas;

f) ar terminu “komanda” apzīmē sportistu grupu, kas izveidota, lai piedalītos sporta pasākumos, sacenšoties ar citām tādām pašām organizētām grupām;

g) ar terminu “sportisti” apzīmē vīriešus un sievietes, kas piedalās sporta pasākumos individuāli vai komandas sastāvā, kā arī administratorus, trenerus, instruktorus un citas pilnvarotas personas, kuru funkcijām ir svarīga nozīme komandas darbībā.

2. pants

Dalībvalstis stingri nosoda aparteīdu un apņemas nekavējoties ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem īstenot politiku, lai izskaustu aparteīda praksi visos sporta veidos.

3. pants

Dalībvalstis nepieļauj sporta kontaktus ar valsti, kas praktizē aparteīdu, un veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to sporta organizācijas, komandas un atsevišķi sportisti neiesaistās šādos kontaktos.

4. pants

Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu sporta kontaktus ar valsti, kas praktizē aparteīdu, un nodrošina efektīvus līdzekļus šo pasākumu ievērošanai.

5. pants

Dalībvalstis atsakās sniegt finansiālu vai citu palīdzību, kas ļautu to sporta organizācijām, komandām un atsevišķiem sportistiem piedalīties sporta pasākumos valstī, kura praktizē aparteīdu, vai sporta pasākumos, kuros piedalās komandas vai atsevišķi sportisti, kas izvēlēti, pamatojoties uz aparteīdu.

6. pants

Katra dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus pret savām sporta organizācijām, komandām un atsevišķiem sportistiem, kuri piedalās sporta pasākumos valstī, kas praktizē aparteīdu, vai sporta pasākumos, kuros piedalās arī komandas, kas pārstāv valsti, kura praktizē aparteīdu, tostarp šādus pasākumus:

a) atteikšanās jebkādiem mērķiem sniegt finansiālu vai citu palīdzību šādām sporta organizācijām, komandām vai atsevišķiem sportistiem;

b) tādas rīcības īstenošana, kas ierobežo šādu sporta organizāciju, komandu vai atsevišķu sportistu piekļuvi valsts sporta aprīkojumam;

c) visu to sporta līgumu neievērošana, kas ietver sporta pasākumus valstī, kura praktizē aparteīdu, vai sporta pasākumus, kuros piedalās komandas vai atsevišķi sportisti, kas izvēlēti, pamatojoties uz apar­teīdu;

d) atteikšanās piešķirt valsts sporta pagodinājumus vai pasniegt sporta balvas šādām komandām vai atsevišķiem sportistiem un šādu pagodinājumu vai balvu atsauk­šana;

e) atteikšanās rīkot oficiālas pieņemšanas par godu šādām komandām vai sportistiem.

7. pants

Dalībvalstis atsakās izsniegt vīzas un/vai atļaut iebraukšanu tiem sporta organizāciju pārstāvjiem, komandām un atsevišķiem sportistiem, kuri pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu.

8. pants

Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka valsts, kas praktizē aparteīdu, tiek izslēgta no starp­tautiskajām un reģionālajām sporta organizācijām.

9. pants

Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai nepieļautu to, ka starptautiskās sporta organizācijas piemēro finansiālus vai citus sodus saistītajām organizācijām, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām, šīs konvencijas noteikumiem un olimpiskā principa garu atsakās piedalīties sporta pasākumos ar valsti, kas praktizē aparteīdu.

10. pants

1. Dalībvalstis pēc labākās gribas cenšas nodrošināt olimpisko nediskriminēšanas principu un šīs konvencijas noteikumu vispārēju ievērošanu.

2. Šajā saistībā dalībvalstis aizliedz ieceļot savā valstī tiem komandu locekļiem un atsevišķiem sportistiem, kas piedalās vai ir piedalījušies sporta sacensībās Dienvidāfrikā, un aizliedz ieceļot savā valstī tiem sporta organizāciju pārstāvjiem, komandu locekļiem un atsevišķiem sportistiem, kas pēc savas iniciatīvas uzaicina sporta organizācijas, komandas un sportistus, kuri oficiāli pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu, un kuri piedalās sacensībās zem tās karoga. Dalībvalstis var arī aizliegt ieceļot savā valstī tiem sporta organizāciju pārstāvjiem, komandu locekļiem vai atsevišķiem sportistiem, kas uztur sporta kontaktus ar sporta organizācijām, komandām vai sportistiem, kuri pārstāv valsti, kas praktizē aparteīdu, un kuri piedalās sacensībās zem tās karoga. Ieceļošanas aizliegums nedrīkst būt pretrunā to attiecīgo sporta federāciju noteikumiem, kas atbalsta aparteīda izskaušanu sportā, un to piemēro tikai attiecībā uz piedalīšanos sporta pasākumos.

3. Dalībvalstis iesaka saviem pārstāvjiem starptautiskajās sporta federācijās veikt visus iespējamos un praktiskos pasākumus, lai nepieļautu 2.punktā minēto sporta organizāciju, komandu un sportistu piedalīšanos starptautiskajās sporta sacensībās, un ar savu starptautiskajās sporta organizācijās esošo pārstāvju starpniecību dara visu iespējamo,

a) lai nodrošinātu Dienvidāfrikas izslēgšanu no visām federācijām, kuru locekle tā joprojām ir, kā arī nepieļautu, ka tiek atjaunota Dienvidāfrikas piederība jebkādai federācijai, no kuras tā izslēgta;

b) lai gadījumā, kad kādas nacionālās federācijas pieļauj sporta pasākumus ar valsti, kas praktizē aparteīdu, tiktu piemērotas sankcijas šādām nacionālajām federācijām, un vajadzības gadījumā tās arī tiktu izslēgtas no attiecīgajām starptautiskajām sporta organizācijām, un netiktu pieļauta to pārstāvju piedalīšanās starp­tautiskajās sporta sacensībās.

4. Ja tiek rupji pārkāpti šīs konvencijas noteikumi, dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, ko tās uzskata par atbilstošiem, vajadzības gadījumā arī pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut atbildīgo nacionālo vadošo sporta organizāciju, nacionālo sporta federāciju vai attiecīgo valstu sportistu piedalīšanos starptautiskajās sporta sacensībās.

5. Šā panta noteikumus, kas konkrēti attiecas uz Dienvidāfriku, beidz piemērot, kad minētajā valstī tiek likvidēta aparteīda sistēma.

11. pants

1. Izveido komisiju pret aparteīdu sportā (turpmāk tekstā - Komisija), kurā ir piecpadsmit locekļi, kam piemīt augstas morāles īpašības un kas ir uzticīgi cīņai pret aparteīdu, turklāt īpašu uzmanību veltot to personu līdzdalībai, kam ir pieredze sporta pārvaldības jomā, un šos locekļus dalībvalstis ievēl no savu pilsoņu vidus, ņemot vērā taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu un galveno tiesību sistēmu pārstāvību.

2. Komisijas locekļus ievēl, aizklāti balsojot par sarakstā ietvertajām personām, kuras izvirzījušas dalībvalstis. Katra dalībvalsts var izvirzīt vienu personu no savu pilsoņu vidus.

3. Pirmās vēlēšanas notiek pēc sešiem mēnešiem kopš šīs konvencijas stāšanās spēkā. Vismaz trīs mēnešus pirms kārtējo vēlēšanu dienas Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta dalībvalstīm vēstuli, aicinot tās divu mēnešu laikā iesniegt savas kandidatūras. Ģenerālsekretārs sagatavo sarakstu, kurā alfabētiskā kārtībā ieraksta visas tādējādi izvirzītās personas, norādot dalībvalstis, kas tās izvirzījušas, un iesniedz šo sarakstu dalībvalstīm.

4. Komisijas locekļus ievēl dalībvalstu sanāksmē, ko sasauc ģenerālsekretārs Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē. Šajā sanāksmē, kuras kvorums ir divas trešdaļas dalībvalstu, Komisijā ievēlētās personas ir tie kandidāti, kas saņēmuši balsu vislielāko skaitu un klātesošo un balsošanā piedalījušos dalībvalstu pārstāvju absolūto balsu vairākumu.

5. Komisijas locekļus ievēl uz četriem gadiem. Tomēr deviņu pirmajās vēlēšanās ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc diviem gadiem; uzreiz pēc pirmajām vēlēšanām Komisijas priekšsēdētājs lozējot nosaka šo deviņu locekļu vārdus un uzvārdus.

6. Lai aizpildītu pagaidu vakances, dalībvalsts, kuras pilsonis ir beidzis veikt Komisijas locekļa pienākumus, ieceļ citu personu no savu pilsoņu vidus, ja to apstiprina Komisija.

7. Dalībvalstis sedz Komisijas locekļu izdevumus laikā, kad viņi veic pienākumus Komisijā.

12. pants

1. Dalībvalstis apņemas iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram izskatīšanai Komisijā ziņojumu par normatīvajiem aktiem, tiesību vai administratīvajiem aktiem vai citiem aktiem, ko tās pieņēmušas, lai šīs konvencijas noteikumi stātos spēkā, viena gada laikā kopš tās spēkā stāšanās dienas un turpmāk ik pēc diviem gadiem. Komisija var pieprasīt no dalībvalstīm papildinformāciju.

2. Katru gadu Komisija ar ģenerālsekretāra starpniecību ziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai par savu darbību, kā arī tā var iesniegt priekšlikumus un sniegt vispārējus ieteikumus, kas izstrādāti, izskatot dalībvalstu iesniegtos ziņojumus un informāciju. Šādus ieteikumus un priekšlikumus Ģenerālajai Asamblejai nosūta kopā ar attiecīgo dalībvalstu piezīmēm, ja tādas ir.

3. Komisija pārbauda jo īpaši šīs konvencijas 10. panta noteikumu īstenošanu un sniedz ieteikumus par veicamajiem pasākumiem.

4. Pēc vairākuma dalībvalstu lūguma ģenerālsekretārs sasauc dalībvalstu sanāksmi, lai izskatītu turpmāko darbību, kas attiecas uz šīs konvencijas 10. panta noteikumu īstenošanu. Ja tiek rupji pārkāpti šīs konvencijas noteikumi, ģenerālsekretārs sasauc dalībvalstu sanāksmi pēc Komisijas lūguma.

13. pants

1. Ikviena dalībvalsts jebkurā laikā var paziņot, ka tā atzīst Komisijas kompetenci saņemt un izskatīt tās sūdzības par šīs konvencijas noteikumu pārkāpumiem, kuras iesniegušas dalībvalstis, kas arī ir sniegušas šādu paziņojumu. Komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgajiem pasākumiem, kas veicami saistībā ar pārkāpumiem.

2. Dalībvalstīm, par kurām iesniegta sūdzība saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir tiesības būt pārstāvētām un piedalīties Komisijas sanāksmēs.

14. pants

1. Komisija rīko sanāksmes ne retāk kā reizi gadā.

2. Komisija pieņem savu reglamentu.

3. Komisijas sekretariātu nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

4. Komisijas sanāksmes parasti notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.

5. Ģenerālsekretārs sasauc pirmo Komisijas sanāksmi.

15. pants

Šīs konvencijas depozitārijs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

16. pants

1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē, līdz tās spēkā stāšanās brīdim.

2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina valstis, kas to parakstījušas.

17. pants

Šai konvencijai var pievienoties visas valstis.

18. pants

1. Šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram deponēts divdesmit septītais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz katru valsti, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai pēc tās stāšanās spēkā, šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc attiecīgā dokumenta deponēšanas.

19. pants

Jebkuru dalībvalstu strīdu par šīs konvencijas interpretāciju, piemērošanu vai īstenošanu, kas nav atrisināts sarunās, pēc to valstu lūguma, kas ir strīda puses, ar to savstarpēju piekrišanu nodod izskatīšanai Starptautiskajā tiesā, izņemot gadījumus, kad strīda puses vienojušās par citādu tā atrisināšanas veidu.

20. pants

1. Jebkura dalībvalsts var ierosināt veikt labojumu vai grozījumu šajā konvencijā un iesniegt to depozitārijam. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc tam nosūta ierosināto labojumu vai grozījumu dalībvalstīm ar lūgumu paziņot viņam, vai tās atbalsta dalībvalstu konferences sasaukšanu, lai izskatītu šos ierosinājumus un balsotu par tiem. Ja vismaz viena trešdaļa dalībvalstu atbalsta šādu konferenci, ģenerālsekretārs sasauc konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas uzraudzībā. Visus labojumus vai grozījumus, ko pieņem minētajā konferencē klātesošo un balsošanā piedalījušos dalībvalstu vairākums, iesniedz apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā.

2. Labojumi vai grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ģenerālā Asambleja un pieņēmis dalībvalstu vairākums ar divām trešdaļām balsu saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.

3. Kad labojumi vai grozījumi stājas spēkā, tie ir saistoši tām dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas, bet citām dalībvalstīm ir saistoši šīs konvencijas noteikumi un visi iepriekšējie labojumi vai grozījumi, ko tās pieņēmušas.

21. pants

Dalībvalsts var izstāties no šīs konvencijas, iesniedzot depozitārijam rakstisku paziņojumu. Šāda izstāšanās stājas spēkā pēc viena gada kopš dienas, kad depozitārijs saņēmis minēto paziņojumu.

22. pants

Šī konvencija izstrādāta angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.