Par 9.Saeimas Rudens sesijas darbiem

 

No 2007.gada 4.septembra līdz 20.decembrim

Sesijā pieņemti

128 likumi

Ārlietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Andris Bērziņš (LPP/LC)

Notikušas 20 komisijas sēdes

2007.gada rudens sesijas laikā Ārlietu komisija pildīja savas regulārās funkcijas, izskatot iesniegtos likumprojektus, izvērtējot Ārlietu ministrijas izvirzītās vēstnieku kandidatūras, uzklausot ārlietu ministra un citu ministrijas speciālistu ziņojumus par Latvijas ārpolitiku un starptautiskajām aktualitātēm, kā arī tiekoties ar ārvalstu delegācijām. Komisija strādāja arī pie vairākiem būtiskiem jautājumiem un likumprojektiem, kuri būtu jāuzskaita atsevišķi.

Ārlietu komisija un nevalstiskā organizācija “Eiropas Kustība Latvijā” Saeimā 2007.gada 22.oktobrī rīkoja plašas publiskās debates par Latvijas attīstības sadarbības politiku. Debatēs piedalījās Saeimas deputāti, amatpersonas un ministriju speciālisti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Debašu jautājumu loks aptvēra Latvijas attīstības sadarbības problemātiku:

• izvirzītās prioritātes;

• politikas īstenošanas mehānismu;

• valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību.

Kopumā komisijas rīkotās debates tika plaši apmeklētas un to norise valsts budžeta sastādīšanas laikā deva iespēju aktualizēt jautājumu par valsts finansējuma palielināšanu attīstības sadarbībai.

Ārlietu komisija 2007.gada 24.oktobrī tikās ar jaunievēlēto Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai apmainītos ar viedokļiem par Latvijas ārpolitiskajām aktualitātēm, Baltijas valstu sadarbību un citiem būtiskiem jautājumiem, kas sasaucas ar valsts starptautiskajām aktivitātēm. Kā būtiskākie pārrunātie jautājumi minami:

• saskaņotas valsts ārpolitikas realizēšana un uzlabošana;

• gatavošanās Latvijas valsts pastāvēšanas 90.gadadienas svinībām;

• Baltijas valstu sadarbība un Eiropas kaimiņu politika.

Ārlietu komisija 2007.gada 28.novembrī saistībā ar novembra notikumiem Gruzijā – plašajiem mītiņiem un sadursmēm ar policiju, ieviesto ārkārtas stāvokli, prezidenta izsludinātajām ārkārtas prezidenta vēlēšanām 2008.gada janvārī – pieņēma paziņojumu par “Situācijas attīstību Gruzijā”. Paziņojumā komisija aicina balstīties uz likuma varu un pārvarēt izveidojušās pretrunas politiskā dialoga ceļā, pozitīvi vērtē prezidenta vēlēšanu izsludināšanu, atbalsta demokrātisko reformu turpināšanu un Gruzijas teritoriālo integritāti.

No likumdošanas viedokļa Ārlietu komisija bez dažādu konvenciju un to protokolu apstiprināšanas skatīja arī divus nozīmīgus likumprojektus, kas nākotnē ietekmēs Latvijas ārpolitiskās aktivitātes:

1) likumprojekts “Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem”. Līdz 2008.gada 1.februārim paredzēts izveidot Reģionālās sadarbības padomi (RSP), kas apvienotu gan starptautiskās sabiedrības izveidotā Stabilitātes pakta, gan paša reģiona izveidotā Dienvidaustrumeiropas sadarbības procesa iniciatīvas dalībniekus. Reformas būtība ir pašu Dienvidaustrumeiropas valstu ievērojama atbildības uzņemšanās par reģionālo sadarbību un lēmumiem. Dalība Reģionālās sadarbības padomē Latvijai dos iespēju sevi apliecināt kā stabilu un uz attīstību orientētu valsti, kas atbalsta drošību, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi reģionā. Tādējādi tiks veicināta sadarbība ar Rietumbalkānu reģiona valstīm un Latvijas starptautiskā atpazīstamība.

2) Starptautiskās palīdzības likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Latvijas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu. Likumprojekts tostarp paredz līdz ar valsts starptautiskās palīdzības apjomu augšanu Ārlietu ministrijas pakļautībā izveidot speciālu institūciju – Attīstības sadarbības valsts aģentūru. Komisija likumprojektu turpinās skatīt 2008.gada ziemas sesijā.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Kārlis Leiškalns (TP)

Notikušas 39 komisijas sēdes

Saeimas rudens sesijas laikā izskatīti 57 likumprojekti, no kuriem 52 izskatīti kā atbildīgās komisijas likumprojekti, bet kā līdzatbildīgās – pieci likumprojekti. Komisija izstrādāja piecus likumprojektus.

Saeimā šajā sesijā ir pieņemti 39 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzīti likumi, no kuriem 36 – kā steidzami.

Rudens sesijā tika izdarīti grozījumi 2007.gada valsts budžetā; pieņemts arī likums “Par valsts budžetu 2008.gadam” un budžetu pavadošo likumu pakete ar 28 likumu grozījumiem. No paketes tika izslēgti pieci likumprojekti. Pirmo reizi valsts budžets ir bez deficīta un ar 1% pārpalikumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpināja darbu pie piecu likumprojektu paketes, ko iesniedzis Ministru kabinets, lai sakārtotu fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas jautājumus. Tie ir Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts, likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Minētajiem likumprojektiem tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, turpinot priekšlikumu izskatīšanu 2.lasījumam.

Jāmin arī citi ne mazāk svarīgi šajā sesijā pieņemtie likumi:

“Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, kas paredz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu apdrošināšanas starpniecības jomā, jo grozījumi sniedz detalizētāku apdrošināšanas starpniecībā iesaistīto subjektu – apdrošināšanas starpnieku, profesionālo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociāciju, profesionālās apdrošinātāju asociācijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – tiesību un pienākumu raksturojumu. Pieņemtais likums ietekmēs konkurenci apdrošināšanas starpniecības tirgū. Pirmkārt, kredītiestādēm ir nodrošināta iespēja izplatīt vairāku apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas produktus un, otrkārt, ir samazināts minimālais pamatkapitāls apdrošināšanas brokeriem, kas var ietekmēt apdrošināšanas brokeru skaitu nākotnē.

Jaunais Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums nosaka finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā, t.i., finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, pieņemtos lēmumus un to pārsūdzēšanas kārtību. Likums arī deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu un auditu; kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu finansēto individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus; individuālo projektu un apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus; kā arī kārtību, kādā ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.

Šajā sesijā tika sagatavots lēmuma projekts par Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanu amatā un amatā tika apstiprināts līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tikās ar Valsts prezidentu V.Zatleru, lai veicinātu aktuālās informācijas apmaiņu un ciešāku savstarpēju sadarbību.

Rudens sesijā komisija skatīja pārskatu par 2006.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem finanšu pārskata revīzijas rezultātiem, sprieda par makroekonomisko attīstību un fiskālo politiku Latvijā, uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par inflācijas procesiem valstī un Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par laikā no 2007.gada 1.februāra līdz 31.jūlijam paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā. Finanšu ministrija komisijai atskaitījās arī par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību neiebilda apropriācijas palielināšanai izdevumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veiktajiem transfertiem, neietekmējot valsts budžeta finansiālo deficītu. Komisijas sēdēs tika izskatītas arī dažādu organizāciju un pašvaldību vēstules par nepieciešamību veikt grozījumus attiecīgos likumos.

 

Juridiskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Mareks Segliņš (TP)

Notikušas 53 komisijas sēdes

Rudens sesijā komisija strādājusi ar 51 likumprojektu.

Komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu izstrādājusi un iesniegusi Saeimā četrus likumprojektus. Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai šajā sesijā nodoti 32, bet kā līdzatbildīgajai komisijai – astoņi likumprojekti.

Jāatzīmē, ka Juridiskā komisija šajā sesijā ir strādājusi ne tikai ar likumprojektiem, bet arī ar lēmuma projektiem. Tā, piemēram, vairākas komisijas sēdes tika veltītas jautājuma izskatīšanai un Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai par Ministru kabineta iesniegto ziņojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka A.Loskutova atbilstību amatam. Juridiskā komisija nolēma Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu “Par A.Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata” atdot Ministru kabinetam atkārtotai izvērtēšanai un papildu pārbaudes veikšanai un iesniegt izskatīšanai Saeimai lēmuma projektu “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Valsts kontroles konstatētajām nepilnībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā”. Juridiskā komisija kopumā izskatīja un sagatavoja virzīšanai Saeimā 43 lēmuma projektus par dažādu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu vai atbrīvošanu no amata.

Rudens sesijā tika pieņemti vairāki komisijas virzīti likumi. Kā būtiskākie jāmin:

• Maksātnespējas likums, kura mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā, un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā;

• viens no grozījumu Tiesu izpildītāju likumā mērķiem ir veicināt zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu kvalifikācijas celšanu, kā arī ar šiem grozījumiem tiek papildinātas normas par disciplinārlietas ierosināšanu un izskatīšanu un lēmuma izpildi;

• ar grozījumiem Notariāta likumā tiek noteikta atšķirīga zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudes un zvērināta notāra eksāmenu rezultātu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība un tiek paredzēti papildu pienākumi zvērinātam notāram, taisot notariālos aktus un apliecinājumus;

• grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz no 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim būtiski samazināt plānotos budžeta izdevumus, kas būtu izmaksājami deputātiem amatalgas piemaksas, atlīdzības par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā, reprezentācijas naudas un kompensācijas veidā;

• viens no grozījumu Kriminālprocesa likumā mērķiem ir ieviest Padomes ietvarlēmumu par to, kā Eiropas Savienībā (ES) izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus, kas paredz ES dalībvalstu sadarbības mehānismu kratīšanai un aresta uzlikšanai mantai, un noteikt, ka kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu;

• grozījumos Krimināllikumā tika apvienoti vairāki likumprojekti, nosakot atbildību par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) novešanu līdz maksātnespējai un bankrotam, atbildību par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu un nepatiesa pieteikuma iesniegšanu, kā arī atbildību par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu. Tāpat arī tiek noteikta kriminālatbildība par publisku aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu un teroristu apmācību. Tiek paplašinātas iespējas saukt pie kriminālatbildības tieši par organizētā grupā izdarītu noziegumu, ļaujot izmantot Kriminālprocesa likumā paredzētās papildu iespējas organizētās noziedzības izdarīto noziegumu atklāšanā. Grozījumi arī paredz atbildību par likumā aizliegtas komercprakses veikšanu, ja tā veikta atkārtoti gada laikā;

• grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuros tika apvienoti vairāki likumprojekti.

Juridiskā komisija strādāja ar daudziem būtiskiem likumprojektiem, tos sagatavojot izskatīšanai Saeimā. Te jāmin šādi likumprojekti:

• grozījumi Valsts kontroles likumā, kas precizē Valsts kontroles revīziju veidus un jautājumus saistībā ar Valsts kontroles revīzijas departamentu sektoru vadītāju pieņemšanu darbā;

• Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums, kas regulē Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu;

• grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, kas nosaka, ka mantiskais zaudējums neaptver izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību;

• grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas nepieciešami, lai personas neatkarīgi no veselības stāvokļa varētu īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības, tādējādi realizējot iespēju piedalīties politiskajos procesos un izsakot savu viedokli par tautai nozīmīgiem jautājumiem;

• grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā paredz precīzāk definēt Juridiskās palīdzības administrācijas kompetenci valsts apmaksātās aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanā kriminālprocesā;

• grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz noteikt optimālu un savlaicīgu advokātu aicināšanas kārtību kriminālprocesā ar mērķi savlaicīgi nodrošināt personai likumā paredzētās tiesības uz advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā;

• grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā paredz, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome nodrošina un organizē zvērinātu advokātu aicināšanas koordinēšanu valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāju pieprasījuma un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citās lietās caur zvērinātu advokātu vecāko institūtu;

• grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz novērst likuma normu interpretācijas neviennozīmīgumu un nodrošināt aktuālu kadastrālo vērtību aprēķināšanu;

• grozījums likumā “Par tiesu varu” precizē likumā noteiktās prasības rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu amata kandidātiem ar mērķi sekmēt augstāku kvalifikācijas prasību izvirzīšanu tiesneša amata kandidātiem;

• grozījums Zemesgrāmatu likumā paredz reglamentēt, ka pirmtiesības uz izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā ir nostiprinājuma lūgumiem, ar kuriem lūdz ierakstīt atzīmi par tiesību nodrošinājumu vai aprobežojumu.

Juridiskā komisija strādāja arī ar vairākiem likumprojektiem “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuros paredzēts:

• noteikt administratīvo atbildību fiziskajām personām (t.sk., fiziskajām personām, kas ir komersanti) par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas un tranzīta noteikumu pārkāpumu, kā arī diferencētas sankcijas par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas vai tranzīta noteikumu pārkāpumu;

• noteikt administratīvo atbildību komersantam, saimnieciskās darbības veicējam un tūristu grupas vadītājam par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas pārbaudes, uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšanu. Vienlaikus grozījumi paredz noteikt kompetenci Valsts policijai izskatīt šī administratīvā pārkāpuma lietas;

• noteikt pastiprinātu sankciju par Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšanu;

• noteikt atbildību par pārkāpumiem vides jomā – par vides, tai skaitā ūdeņu, piesārņošanu;

• noteikt komercprakses veicēju atbildību par likumā aizliegtas komercprakses veikšanu;

• ieviest normu, kas paredz sodu par sociālo pakalpojumu sniedzēju nereģistrēšanos sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

• noteikt atbildību par aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto aprobežojumu pārkāpšanu.

Komisija strādāja arī ar vairākiem likumprojektiem “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz:

• precizēt likuma 145.pantu, izsakot to jaunā redakcijā, nosakot kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem;

• noteikt kriminālatbildību par nepilngadīgā pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās vai tikties ar mērķi izdarīt seksuālas darbības vai stāties dzimumattiecībās, neatkarīgi no veida, kādā pamudinājums izteikts, ja to izdarījusi pilngadīga persona;

• noteikt, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda nepiemēro, ja notiesātais ir persona, kam sods piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu pret nepilngadīgu personu. Tas samazinātu noziedzīgo nodarījumu skaitu, kas tiek veikti pret nepilngadīgām personām;

• precizēt nosacīta soda piemērošanas reglamentāciju.

Komisija šīs sesijas laikā tikās ar valsts kontrolieri I.Sudrabu, ģenerālprokuroru J.Maizīti, Augstākās tiesas priekšsēdētāju A.Guļānu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju A.Loskutovu, Satversmes tiesas priekšsēdētaju G.Kūtri, tieslietu ministru G.Bērziņu un tiesībsargu R.Apsīti. Komisijas sēdēs tika pārrunāta līdzšinējā savstarpējā sadarbība, apspriesti jautājumi par nepieciešamajiem grozījumiem likumdošanā, kā arī diskutēts par dažādiem juridiskiem jautājumiem.

Juridiskās komisijas apakškomisija Valsts prezidentes ierosinātajā jautājumā par Valsts prezidenta institūciju šīs sesijas sākumā apkopoja paveikto darbu pavasara sesijā un pieņēma lēmumu par apakškomisijas darbības izbeigšanu.

Juridiskā komisija nolēma reorganizēt apakškomisiju darbam ar Kriminālprocesa likumu un Tiesu iekārtas likumu un nolēma izveidot divas atsevišķas apakškomisijas – apakškomisiju darbam ar Kriminālprocesa likumu un apakškomisiju darbam ar Tiesu iekārtas likumu.

Apakškomisija darbam ar Kriminālprocesa likumu no 2007.gada septembra septiņās apakškomisijas sēdēs strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” sagatavošanu izskatīšanai 2.lasījumā. Likumprojektam iesniegti 426 priekšlikumi un līdz šī gada 12.decembrim ir izskatīti 225 priekšlikumi.

Apakškomisija darbam ar Tiesu iekārtas likumu notikušajās 12 sēdēs strādāja pie likumprojekta “Tiesu iekārtas likums” sagatavošanas 2.lasījumam, diskutējot par likumprojektā risinātajiem galvenajiem konceptuālajiem jautājumiem – par Tieslietu padomes statusu, kompetenci un funkciju apjomu, pāreju uz tiesu trīs pakāpju sistēmu, t.i., lietu piekritības jautājumu, Ētikas komisijas izveidošanu, tās saistību ar disciplinārlietu ierosināšanu un to skatīšanu, kā arī par tiesnešu karjeras attīstību, kvalifikāciju un darba samaksas jautājumiem.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis Šmits (LPP/LC)

Notikušas 47 komisijas sēdes

Rudens sesijā notikušas arī četras izbraukuma sēdes un divas kopīgas sēdes ar citām Saeimas komisijām.

Komisijas darbs rudens sesijas laikā tika saistīts gan ar likumprojektu izskatīšanu, gan arī ar pētījumiem par cilvēktiesību normu piemērošanu dažādās ekonomiskajās un sociālajās jomās. Kā atbildīgā komisija strādāja ar astoņiem likumprojektiem.

Šajā laikā galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Patvēruma likumā, kas paredz nodrošināt bērnu, kuri Latvijā ir bez vecāku pavadības, tiesības un intereses patvēruma piešķiršanas procesa laikā. Ja nepilngadīgā persona ir bez vecāku pavadības un vēlas iesniegumu iesniegt pati, to personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma piešķiršanas laikā pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs. Minētais likums atbilst saistībām pret ES attiecībā uz direktīvu pārņemšanu.

Saeima pieņēma arī grozījumus Reklāmas likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta direktīvas, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi tirgū attiecībā uz patērētājiem, kā arī uz maldinošu un salīdzinošu reklāmu, ieviešanu. Likumprojektā tiek paplašinātas Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Konkurences padomes, Valsts farmācijas inspekcijas un Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības prasīt apņemšanos izbeigt pārkāpumu.

Komisija turpina strādāt ar grozījumiem Sabiedrības integrācijas fonda likumā, kas skar fonda juridisko statusu, padomes sastāvu un darbības tiesiskuma kontroli un paredz finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju.

Izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā tiek gatavoti grozījumi Tiesībsarga likumā, lai nostiprinātu tiesībsarga neaizskaramību un paredzētu papildu garantijas (līdzīgi kā tiesnešiem), lai strādājošus tiesnešus motivētu ieņemt tiesībsarga amatu. Tiesībsarga pilnvaru termiņš tiek palielināts no četriem uz pieciem gadiem. Likumprojekts paredz tiesībsargam tiesības piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs. Ir pastiprināta atbildība par informācijas nesniegšanu tiesībsargam.

Tāpat arī sadarbībā ar jaunatnes organizācijām tiek turpināts darbs pie Jaunatnes likumprojekta, kura mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Tiek noteiktas jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetence, jauniešu līdzdalība politikas īstenošanā, kā arī pamatprincipi finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām.

Lai pilnībā nodrošinātu Eiropas Padomes direktīvas ieviešanu attiecībā uz patvēruma piešķiršanu, komisija šobrīd strādā pie jauna Patvēruma likuma. Pēc direktīvu pārņemšanas valstī tiks izveidota saskaņota un efektīva sistēma, kas nodrošinās personu tiesības un patvēruma procedūras efektivitāti.

Uzsākts darbs arī pie grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem paredzēs bērnu drošības prasībām atbilstošas vides nodrošināšanu attiecībā uz citā ģimenē ievietota bērna aprūpes uzraudzības pilnveidošanu, kā arī attiecībā uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem.

Ar reliģisko organizāciju pārstāvjiem un citiem ekspertiem apspriežot Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, komisija to konceptuāli neatbalstīja. Komisija uzskata par nelietderīgu un nepamatotu Reliģisko lietu pārvaldes funkciju sadali starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru un neatbalsta Tieslietu ministrijas padotībā esošās Reliģisko lietu pārvaldes likvidāciju.

Rudens sesijas laikā komisija kā līdzatbildīgā strādāja pie likumprojektiem, kas skar cilvēktiesības, t.i., likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, likumprojekts “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, likumprojekts “Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām”, Komercprakses likumprojekts, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojekts, likumprojekts “Par valsts budžetu 2008.gadam” un citi.

Tika sagatavots Saeimas lēmuma projekts par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu.

Komisijas deputāti ir iepazinušies ar konfidenciālo trešā ziņojuma projektu par situāciju Latvijā, ko sagatavojusi Eiropas Padomes Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību.

Komisijas sēdēs tika uzklausīta:

• Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās informācija par darbības virzieniem un valsts interešu pārstāvību Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO speciālo procedūru ietvaros;

• Naturalizācijas pārvaldes pārstāvju informācija par naturalizācijas procesu Latvijā un pilsonības jautājumu regulējumu ārvalstīs;

• Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvju informācija par Radio un televīzijas likumprojekta izstrādes gaitu un konceptuāli izlemjamiem jautājumiem Radio un televīzijas un Sabiedrisko raidorganizāciju jomā;

• informācija par pazudušo nepilngadīgo personu meklēšanas sistēmas pilnveidošanas iespējām (kopā ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju);

• informācija par konkursu Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam;

• informācija par projektu “Par ārvalstu ietekmi uz etnisko integrāciju Latvijā”;

• informācija par Ministru kabineta noteikumu projektu “Filmu klasifikācijas noteikumi”;

• informācija par Tiesībsarga ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam par dzimumu līdztiesības principa ieviešanu normatīvajos aktos;

• informācija par zāļu reklamēšanas kārtību un deputātu priekšlikumi grozījumiem likumos;

• informācija par Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesu;

• Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvju informācija par jaunatnes politikas attīstību;

• informācija par cilvēktiesību ievērošanu krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanas laikā;

• informācija par cilvēktiesību normu piemērošanu attiecībā uz cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem.

Komisija izbraukuma sēdēs Tiesībsarga birojā sprieda par Tiesībsarga likuma piemērošanu; Naturalizācijas pārvaldē – par Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesu; Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā – par sabiedrības integrācijas programmu īstenošanas gaitu.

Komisijas deputāti piedalījās konferencē “Par cilvēktiesībām un labu pārvaldību Latvijā”.

Pēc Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra ielūguma komisijas deputāti un darbinieki piedalījās Eiropas Parlamenta organizētajās mācībās.

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis Strazdiņš (ZZS)

Notikušas 36 komisijas sēdes

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbs likumdošanā saistīts ar komisijai kā atbildīgajai nodoto likumprojektu sagatavošanu pieņemšanai Saeimā, dažādu lēmuma projektu sagatavošanu un atzinumu sniegšanu par likumprojektiem, kuri komisijai nodoti kā līdzatbildīgajai.

Saeima rudens sesijā ir pieņēmusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, grozījumus Autortiesību likumā, grozījumu Muzeju likumā un grozījumus Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”. Saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām komisija ir virzījusi apstiprināšanai Saeimā vairāku augstskolu Satversmes – likumus – “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”, “Par Vidzemes Augstskolas Satversmi”, “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi” un “Par Ventspils Augstskolas Satversmi”.

Kā līdzatbildīgā komisija ir devusi atzinumu par Attīstības plānošanas sistēmas likumprojektu un iesniegusi priekšlikumu par autortiesību un blakustiesību objektu nelikumīgu izmantošanu grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Komisija ir atbalstījusi un virzījusi apstiprināšanai Saeimā lēmuma projektu “Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja U.Luckāna apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Komisijas pamatdarbības jautājumi aptver plašas un visas valsts mērogā sīki strukturētas vairāku nozaru sistēmas – izglītību, zinātni, kultūru, valsts valodu un sportu. Līdz ar to komisijas deputātu redzeslokā pastāvīgi ir jautājumi, kas skar attiecīgo nozaru attīstības un prioritāros uzdevumus, valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu izmantošanas, tiesību aktu īstenošanas un citus jautājumus.

Komisija vairākkārt ir apspriedusi 2008.gada valsts budžeta projektā paredzēto finansējumu izglītības, zinātnes un sporta nozarei, kā arī citus nozares aktuālos jautājumus, piemēram, par aktualitātēm Izglītības satura un eksaminācijas centra darbībā un uzdevumiem atbilstoši veicamajām funkcijām.

Lai uzlabotu dialogu ar arodbiedrībām valsts budžeta izstrādes laikā un lai tiktu risināti pedagogu darba samaksas, pedagogu kvalifikācijas un dažādu atbalsta programmu īstenošanas jautājumi, komisija ir tikusies ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem par paredzēto finansējumu izglītības un zinātnes nozarei 2008.gadā.

Saistībā ar presē izskanējušo informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts valodas politikas departamenta likvidāciju komisija tuvāk iepazinās ar šī departamenta darbību un plāniem, kā arī ar valsts valodas politikas īstenošanu kopumā un darbu valsts valodas attīstības un nostiprināšanas jomā.

Ļoti aktuāls ir ES fondu līdzekļu apguves jautājums, tāpēc tika uzklausītas atbildīgās valsts institūcijas par paveikto 2004.–2006.gada ES struktūrfondu līdzekļu apguvē un par 2007.–2013.gada ES fondu apguves uzsākšanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās jomās.

Komisija ir iepazinusies ar Valsts kontroles likumības revīzijas “Vispārējās izglītības sistēmas realizācija atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem” rezultātiem, ar pētījumiem par profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām un augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālo darbību pēc mācību pabeigšanas, kā arī ar Stratēģiskās analīzes komisijas ieguldījumu izglītības, zinātnisko pētījumu, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju jomā Latvijas nākotnes attīstībā.

Komisijā ir diskutēts par vispārējās izglītības kvalitātes jautājumiem, pamatojoties uz Latvijas skolēnu zināšanu un prasmju vērtējumu jaunākajiem rezultātiem starptautiskajos izglītības pētījumos.

Komisijas deputāti tikās ar Ogres rajona vispārējās izglītības iestāžu direktoriem un Ogres rajona izglītības pārvaldes darbiniekiem un sprieda par direktorus interesējošiem jautājumiem un aktuālajām problēmām. Nozīmīga tikšanās bija ar Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegāciju par politisko situāciju Latvijā un vērtējumu Latvijas dalībai ES, kā arī par valsts politiku izglītības un kultūras nozarē.

Savukārt ar Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju Ā.Kleckinu tika spriests par aktualitātēm padomes darbībā saistībā ar nacionālā pasūtījuma uzdevumu, jo komisija ir ieinteresēta, lai nacionālajā pasūtījumā būtu vairāk izglītojoša rakstura raidījumu, tajā skaitā par zinātni, kas ir svarīgi mūžizglītībai, kā arī tiktu ierobežoti vardarbību saturoši skati.

Ņemot vērā, ka vairākās augstskolās ir no jauna ievēlēti rektori, komisija ir tikusies ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru profesoru A.Sīmani par akadēmijas darbību un uzdevumiem kultūrizglītības ilgtspējīgā attīstībā, ar Latvijas Universitātes rektoru M.Auziņu par universitātes darbību un uzdevumu nodrošināt kvalitatīvu, zinātnē balstītu augstāko izglītību Latvijas izaugsmei, kā arī ar Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru profesoru A.Naumovu par akadēmijas darbību un uzdevumiem mākslas augstākajā izglītībā, zinātniskajā pētniecībā un jaunradē kopējā kultūras procesā.

Nozīmīga komisijas pamatdarbības daļa ir kultūras jautājumi, jo kultūrai ir cieša saistība ar valsts tautsaimniecību un liela nozīme jaunu attīstības iespēju radīšanā. Tāpēc komisija vērsa uzmanību kultūras nozares finansējumam un citiem nozares aktuāliem jautājumiem.

Tā kā Latvija 2008.gadā atzīmēs savas pastāvēšanas 90.gadadienu un arī Latvijas Tautas frontes 20.gadadienu, komisija ir aktualizējusi jautājumu par Latvijas Republikas valsts svētku un citu patriotismu veicinošu pasākumu organizēšanu. Savukārt, atsaucoties uz Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēku un studentu vēstulē pausto satraukumu par Lielo kapu Rīgā, Miera ielā, nesakoptību, kuros joprojām ir nozīmīgas mākslas un arhitektūras liecības un guldītas Latvijas vēsturē izcilas personības, komisija, pieaicinot atbildīgās amatpersonas, ir veicinājusi Lielo kapu sakopšanas jautājumu risinājumus. Tāpat komisija izbraukuma sēdē ir iepazinusies ar Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas un rekonstrukcijas darbiem, kā arī ar Baltezera apkaimes kultūrvides attīstību no arhitektūras viedokļa straujo būvniecības tempu apstākļos.

Sagatavojot likumprojektus un izskatot dažādus jautājumus, uz komisijas sēdēm aicināti ministriju pārstāvji, pašvaldību, izglītības, zinātnes, kultūras un sporta darbinieku organizāciju pārstāvji.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā saņemtas 147 vēstules un sniegtas atbildes uz 107 vēstulēm.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izveidotā Sporta apakškomisija 15 sēdēs ir risinājusi aktuālus sporta likumdošanas un citus jautājumus. Sēdēs deputāti tikušies ar dažādu sporta institūciju pārstāvjiem, uzklausīta informācija par sportistu veselības aprūpi, antidopinga kontroli un par gatavošanos vasaras Olimpiskajām spēlēm. Apspriests arī jautājums par sabiedrībai svarīgu sporta notikumu raidīšanu televīzijā un lemts par Latvijas pilsonības piešķiršanu ievērojamiem sportistiem. Skatīti arī likumprojekti un Ministru kabineta noteikumu projekts “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”. Apakškomisija ir iepazinusies ar 2008.gada valsts budžeta projektu sporta nozarei, kā arī izskatījusi saņemtās vēstules un sagatavojusi atbildes.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija 10 sēdēs skatījusi ar apakškomisijas pamatdarbību saistītus jautājumus. Vairākkārt strādāts ar Attīstības plānošanas sistēmas likumprojektu, uzklausīta informācija par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes gaitu un notikusi diskusija par stratēģiju, kā arī apspriests jautājums par demogrāfisko situāciju valstī un darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti. Tāpat skatīts mūžizglītības jautājums, dzīves kvalitātes indekss un aktualitātes zinātnes un pētniecības institūciju sadarbībā ar uzņēmējiem. Apakškomisijas deputāti tikušies ar Somijas parlamenta Nākotnes komitejas deputātu delegāciju par zinātnes lomu jaunu tehnoloģiju apgūšanā, par globalizācijas ietekmi uz kultūrām un valodām, par izglītības un veselības aprūpes problēmjautājumiem.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Juris Dalbiņš (TP)

Notikušas 30 komisijas sēdes

Rudens sesijas laikā notikušajās 30 komisijas sēdēs skatīti gan likumdošanas, gan parlamentārās kontroles realizācijas jautājumi, gan arī bijušas trīs tikšanās ar ārvalstu amatpersonām.

Likumdošanas darbs

Rudens sesijā komisija strādāja ar sešiem likumprojektiem, kuru izskatīšana netika pabeigta pavasara sesijā. Bez tam tai kā atbildīgajai komisijai Saeima nodeva 17 jaunus likumprojektus, bet kā līdzatbildīgajai – 11 likumprojektus atzinuma sniegšanai.

Šīs sesijas laikā galīgajā lasījumā pieņemti 15 likumprojekti, starp tiem, piemērojot to pieņemšanas gaitā likumā noteikto steidzamības procedūru, jāmin “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, “Grozījums likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, “Grozījumi likumā ”Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Šie likumprojekti ir vienoti un izstrādāti, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu zemessargu dalībai starptautiskajās operācijās. Tos izstrādāja Aizsardzības ministrija, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 79.pantā noteikto procedūru, tos iesniedza izskatīšanai Saeimā. Savukārt likumprojektam “Grozījumi Imigrācijas likumā” Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, respektējot Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas vadības viedokli, lūdza noteikt steidzamību. Minētais likumprojekts izstrādāts saistībā ar to, ka Latvija kļūst par Šengenas līguma dalībvalsti, līdz ar ko nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus likumā, lai mūsu valsts pilnībā varētu izpildīt Šengenas acquis prasības.

Bez tam pašlaik spēkā esošajā Imigrācijas likumā konstatēts nepietiekams regulējums vairākos jautājumos, līdz ar to tas ir papildināms ar jaunām tiesību normām. Visbeidzot likumprojektā precizēta atsauce uz ES direktīvām, izslēdzot tās direktīvas, kas zaudējušas spēku, un papildinot atsauci ar piecām jaunām direktīvām.

Bez tam, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 79.pantā noteikto procedūru, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iesniedza izskatīšanai Saeimā vēl divus likumprojektus – likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas izstrādāts sadarbībā ar Tieslietu ministriju, un likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas izstrādāts sadarbībā ar Iekšlietu ministriju. Šajos likumprojektos ietvertajiem grozījumiem ir saskaņojošs mērķis ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kas bija viens no svarīgākajiem likumprojektiem, ar kuru komisija strādāja rudens sesijas laikā. Šis likumprojekts tika sagatavots, lai precizētu institūciju, kas savas kompetences ietvaros veic ārzemnieka izraidīšanu no Latvijas Republikas, novērstu tiesību normu dublēšanos, kā arī lai noteiktu konkrētu termiņu, kādā brīvības atņemšanas iestāde paziņo tiesas priekšsēdētājam par piespriestā pamatsoda izpildes beigu termiņu un kādā tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par papildsoda izpildi.

Rudens sesijas laikā komisija kā atbildīgā izskatīja un iesniedza izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā divus likumprojektus, saistītus ar grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Minētie likumprojekti:

• uzdod mežu ugunsgrēku ierobežošanu veikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopā ar Valsts meža dienestu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī ar pārejas noteikumiem nosaka šīs funkcijas ieviešanas grafiku;

• nosaka dzīvojamo ēku, to daļu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku, nomnieku pienākumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā (likums tiek papildināts ar pārvaldnieka atbildību par ugunsdrošības nodrošināšanu ēkā);

• nosaka būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas laišanu tirgū apturēšanas vai ierobežošanas un darbības atjaunošanas kārtību.

Komisija arī strādāja ar apjoma ziņā nelielu, taču nozīmīgu likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, ko Saeima šīs sesijas laikā pieņēma kā likumu. Grozījums paredz:

• ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības var iesaistīt terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas uzdevumu izpildē pēc iekšlietu ministra pieprasījuma ar aizsardzības ministra pavēli;

• ka terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumu vadītājs ir atbildīgs par operācijā iesaistītajām NBS vienībām izdotajām pavēlēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

• deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā NBS tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā sauszemes teritorijā miera laikā.

2008.gada ziemas sesijā komisija turpinās strādāt ar likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” un likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Parlamentārā uzraudzība

Realizējot parlamentārās uzraudzības darbu un civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem, rudens sesijā notikušas 13 komisijas sēdes, tostarp par tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā:

• iekšējās kontroles sistēmas izveidošana valsts institūcijās;

• kuģošanas noteikumi Latvijas ūdeņos, to ievērošanas uzraudzība un kontrole, ar to saistītās problēmas un risinājums;

• Valsts kontroles pārbaudes rezultāti valsts drošības iestādēs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts ieņēmumu dienestā par operatīvo finanšu līdzekļu uzskaiti un izlietojumu 2006.gadā;

• informatīvais ziņojums par kriminālsodu politikas koncepciju;

• personu, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, pārvietošanās ierobežošana un tās kontrole, ar to saistītās problēmas un to risinājums;

• ar kriminālprocesu nesaistītu personu aizturēšana un turēšana valsts un pašvaldības policijas iestādēs, ar to saistītās problēmas un risinājums.

Rudens sesijas periodā komisija rīkojusi divas izbraukuma sēdes. Izskatot jautājumu par Jūras spēku bāzes izveidi, komisija septembrī izbrauca uz Liepāju. Šajā pašā mēnesī notika komisijas izbraukuma sēde Latvijas cietumu slimnīcā Olainē, kurā tika apspriesta Ieslodzīto veselības aprūpes koncepcija, koncepcija par ieslodzīto konvojēšanu veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai un ieslodzīto apsardzi ārstniecības iestādēs, kuras atrodas ārpus ieslodzījuma vietām, kā arī skarts jautājums par valsts un privātās partnerības izmantošanas iespējām ieslodzījuma vietu būvniecībā un apsaimniekošanā.

Oktobrī kopīgā sēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju tika skatīts jautājums par ieslodzīto personu nodarbinātību, ar to saistītajām problēmām un to risinājumu.

Ne mazāk aktuāla bija sēde, kurā tika izskatīts jautājums par ar kriminālprocesu nesaistītu personu aizturēšanu un turēšanu valsts un pašvaldības policijas iestādēs. Uzklausot atbildīgās amatpersonas, komisija vērsa Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību rast risinājumu šādām problēmām:

• ir nepieciešams noteikt tiesisku statusu un standartus aizturēto personu turēšanas vietām (telpām), kas atrodas Valsts robežsardzes struktūrvienībās;

• ir nepieciešams noteikt tiesisku statusu un standartus pagaidu aizturēšanas vietām (telpām), kuru ieviešana policijas iecirkņos ir paredzēta likumprojektā “Grozījumi likumā “Par policiju””, kas Saeimā pieņemts 2.lasījumā. Tāpat ir nepieciešams iespēju robežās paredzēt valsts budžeta līdzekļus minēto vietu (telpu) ierīkošanai;

• īslaicīgās aizturēšanas un pagaidu aizturēšanas vietās (telpās) kā obligāta prasība ir jāievieš videonovērošana, kas ļautu 24 stundas diennaktī fiksēt minētajās vietās (telpās) notiekošo;

• Ministru kabinetam pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams noteikt iestādi, kas būtu atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar atskurbšanas vietu ierīkošanu un ar to saistīto problēmu risināšanu.

Skatot jautājumu par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu valsts institūcijās, komisijas deputāti uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Satiksmes ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas domes pārstāvju ziņojumus par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu un pretkorupcijas darbības aktivizēšanu atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmai 2000.–2008.gadam.

Komisija iekšējās kontroles sistēmas veidošanas gaitu iepriekš minētajās iestādēs novērtēja pozitīvi un secināja, ka tā notiek atbilstoši izstrādātajiem un apstiprinātajiem stratēģiskajiem plāniem. Darbs būtu jāaktivizē, apkopojot pašvaldību iestādēs paveikto.

Ārpolitiskā darbība

2007.gada rudens sesijā komisijas deputātiem bijušas piecas tikšanās ar ārvalstu parlamentu un valdību, ka arī NATO un ES amatpersonām, tostarp komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš un deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Iekšlietu komisijas delegāciju, kā arī ar NATO bruņoto spēku virspavēlnieku Eiropā ģenerāli Dž.Kredoku.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš NATO mītnē Briselē šī gada 19.novembrī tikās ar NATO amatpersonām, diskutējot par aktualitātēm NATO vadītajās operācijās un NATO un Krievijas attiecībām, cīņu pret kibernoziegumiem un citiem jautājumiem.

Bez tam 21.novembrī komisijas priekšsēdētājs Rīgā tikās ar Baltdefcol augstākā kursa studentiem un pasniedzējiem, savukārt novembra nogalē komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bavārijas Landtāga Federālo un Eiropas lietu komisijas delegāciju.

Komisijas pārstāvji piedalījušies divās Eiropas Parlamenta komisiju sēdēs, tostarp komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Dobelis – Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu parlamentu tieslietu un iekšlietu komisiju sanāksmē un ES dalībvalstu parlamentu aizsardzības komisiju priekšsēdētāju sanāksmē Portugāles prezidentūras ietvaros Lisabonā.

Komisijas deputāti un darbinieki piedalījušies piecās starptautiskās konferencēs un semināros, tostarp starptautiskajā seminārā “Nozieguma upuri – kā kompensēt kaitējumu” Rīgas Stradiņa universitātē, komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš – Francijas parlamenta organizētajā 5.konferencē Francijā par aizsardzības jautājumiem, Eiropas Parlamenta organizētajā konferencē “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nākotne” Briselē, starptautiskajā konferencē “Par Eiropas ceļu satiksmes drošību” Viļņā. Komisijas deputāti un darbinieki piedalījās arī ES parlamenta organizētajā apmācību programmā dalībvalstu parlamentu deputātiem un darbiniekiem Briselē.

Bez tam komisija ar Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas palīdzību sagatavoja un nosūtīja informāciju Kuveitas Nacionālajai asamblejai par ANO Pretkorupcijas konvencijas parakstīšanas un ratifikācijas procesu Latvijā.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Komisijas priekšsēdētājs līdz 2007.gada 31.oktobrim – Māris Krastiņš (TP)

Notikušas 48 komisijas sēdes

Saeimas rudens sesijā pieņemti seši komisijas sagatavoti likumi, no kuriem kā svarīgākie atzīmējami:

• Priekšlikumu un sūdzību likums, kas ar jauno nosaukumu – Iesniegumu likums – spēkā stāsies 2008.gada 1.janvārī;

• “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””, kas paredz sociālās garantijas bijušajiem pašvaldību vadītājiem;

• “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, kas precizē gadījumus, kad publisko aģentūru direktori uzskatāmi par ierēdņiem, kad – par darbiniekiem;

• “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanai””, kas precizē noteikumus par valsts palīdzību daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanā.

Komisijai kā atbildīgajai nodoto likumprojektu saraksts rudens sesijā papildinājies ar deviņiem likumprojektiem, no kuriem komisija pati ierosinājusi piecus, tajā skaitā alternatīvu likumprojektu Ministru kabineta iesniegtam likumprojektam “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kas paredz koordinētu sociālo garantiju sistēmas veidošanu valsts iestādēs un novērš atsevišķu Valsts civildienesta likuma normu atšķirīgu un nepamatotu interpretācijas iespēju.

Sesijas noslēgumā komisija izskatīšanai Saeimā iesniedza divus ļoti nozīmīgus likumprojektus:

• likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un nepieciešami, lai papildinātu regulējumu attiecībā uz vietējo pašvaldību reformas rezultātā izveidoto novadu darbu;

• likumprojektu “Attīstības plānošanas sistēmas likums” izstrādāja komisijas darba grupa M.Kučinska vadībā. Kaut arī Ministru kabineta iesniegtais Attīstības plānošanas sistēmas likumprojekts Saeimā pieņemts pirmajā lasījumā, komisija atbalstīja darba grupas piedāvāto jauno likumprojektu, kas vienkāršāk un pārskatāmāk paredz efektīvas plānošanas sistēmas izveidošanu Nacionālā attīstības plāna noteikto valsts vidēja termiņa prioritāšu īstenošanai. Likumprojekta sagatavošanas gaitā komisijas deputāti piedalījās profesora R.Ķīļa vadītajā diskusijā par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Komisijas izveidotā starpfrakciju darba grupa M.Kučinska vadībā partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumu izvērtēšanai rudens sesijā septiņās darba grupas sēdēs ir spriedusi par Saeimas frakciju iesniegtajiem priekšlikumiem. Ir fiksēta partiju nostāja un panākta vienošanās par atsevišķām pozīcijām, tajā skaitā par priekšvēlēšanu aģitācijas perioda samazināšanu līdz 120 dienām, par trešo personu aģitācijas reglamentāciju un izdevumiem līdz 15 minimālajām mēnešalgām, par plānoto priekšvēlēšanu izdevumu paziņojuma izslēgšanu no likuma u.c. Darba grupa ir konsultējusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvjiem, kā arī ar “Providus” un “Delna” pētniekiem. Komisijas deputāti piedalījās diskusijā ar ekspertu Dr.M.Valecki par politisko partiju un priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izstrādes apakškomisija rudens sesijā uzsāka regulāru darbu pie likumprojekta sagatavošanas izskatīšanai 2.lasījumā. Ir notikušas 14 apakškomisijas sēdes. Kā pastāvīgie eksperti tajās piedalās – Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktore I.Oša, Mājokļu aģentūras Tiesību departamenta direktors I.Krauze, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Ģ.Beikmanis un valdes loceklis G.Dzenis, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Apakškomisijas darba gaitā uz atsevišķām diskusijām tika uzaicināti pārstāvji no Rīgas domes, Rīgas pašvaldības izveidotajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem un Rīgas pašvaldības policijas.

Apakškomisijas gatavotais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums skars ļoti plašu personu loku, nosakot tām pienākumus un arīdzan tiesības savu mājokļu pārvaldīšanā. Līdz šim diskusijas bijušas par to, kādas darbības dzīvojamo māju īpašniekiem ir jāveic obligāti, lai uzturētu dzīvojamo māju lietošanas kārtībā, kādām jābūt pārvaldnieka un īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām, ja pārvaldīšana tiek deleģēta pārvaldniekam, pārvaldnieka atbildības apjoms un veidi, kā arī pārvaldīšanas līgumā obligāti iekļaujamie nosacījumi.

Pēc komisijas locekļu ierosinājuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs izskatīti jautājumi par:

• risinājumiem ārkārtas situācijai Ludzas rajonā Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanas problēmu novēršanā;

• dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzdevuma deleģēšanu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām;

• to, kā Rīgas dome pilda likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumus, tajā skaitā, kā sokas ar pabalstu piešķiršanu denacionalizēto namu īrniekiem, kuri atbrīvo dzīvojamo telpu.

Attīstības sadarbības programmas ietvaros komisijas deputāti ir tikušies ar Turkmenistānas parlamenta deputātiem un pašvaldību vadītājiem un Ukrainas pašvaldību asociācijas pārstāvjiem.

 

Tautsaimniecības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Guntis Blumbergs (ZZS)

Notikusi 41 komisijas sēde

Rudens sesijā kā atbildīgajai komisijai nodots 21 likumprojekts. Saeima pieņēmusi 10 komisijas sagatavotos likumprojektus.

Kā būtiskākie – “Grozījumi Konkurences likumā”, “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, “Grozījumi Būvniecības likumā” un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.

Notika komisijas organizētais seminārs Saeimas deputātiem un citiem interesentiem par aktuālo situāciju elektroenerģijas pašnodrošinājuma jomā Latvijā, tā turpmākajām prognozēm, kā arī iespējamajiem risinājumiem.

Komisijas deputāti tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un Transporta komisāru Ž.Barro un Eiropas Komisijas Patērētāju tiesību aizsardzības komisāri M.Kunevu.

Komisijas sēdēs skatīti jautājumi par situāciju ES fondu apguvē, piedaloties īpašu uzdevumu ministram ES līdzekļu apguves lietās N.Brokam, par iespējām ES fondu līdzekļu apguvei izveidot speciālu noguldījumu fondu, par aktuālo situāciju attiecībā uz ogļskābās gāzes emisijas kvotu sadali 2008.–2012.gadā un par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumiem. Četrās komisijas sēdēs deputāti skatīja 2008.gada valsts budžeta likumprojektu.

Strādāja arī divas darba grupas likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” un likumprojekta “Ēku energoefektivitātes likums” sagatavošanai izskatīšanai Saeimā.

 

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Anna Seile (TB/LNNK)

Notikušas 36 komisijas sēdes

Rudens sesijā kā atbildīgajai komisijai nodoti 15 likumprojekti, Saeimā pieņemti 10 likumi. Būtiskākie no tiem – “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”, “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”, Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, “Grozījumi Meliorācijas likumā”, “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, “Grozījumi Ciltsdarba likumā”, “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” un “Grozījums Aizsargjoslu likumā”.

Tika pieņemts likums “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, kas paredz atvieglojumus zemes nomniekiem, jo, pieaugot zemes kadastrālajai vērtībai par apmēram piecām reizēm pilsētās apbūves zemei, attiecīgi palielinātos arī nomas maksa. Likums paredz, ka 2008., 2009., un 2010.gadā zemes nomas maksas apmērs nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksu ne vairāk kā par 25%.

Pēc garām diskusijām komisijā un pēc attiecīgu izmaiņu pieņemšanas likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” tika pieņemts likums “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, ar kuru tika mainīts zonējums Odiņu un Pavasara polderu teritorijā, nosakot tur dabas lieguma zonu.

Lai izveidotu sistēmu, kas nodrošinātu zinātniski pamatotu atzinumu sagatavošanu ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) risku izvērtēšanas jomā un noteiktu par ĢMO atbildīgo institūciju, tika pieņemts Ģenētiski modificēto organismu aprites likums. Likuma mērķis ir nodrošināt ĢMO drošu izmantošanu un izplatīšanu, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību.

Savukārt pieņemtajos likumos “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” un “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” tika iestrādātas normas par uzņēmumu un iekārtu darbības apturēšanas nosacījumiem, jo ar 2008.gada 1.janvāri spēku zaudē likums “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”.

Lai sagatavotu pieņemšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, tika izveidota Tautsaimniecības komisijas un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu darba grupa, kurā vairākās sēdēs tika izvērtēti priekšlikumi atkritumu saimniecības uzlabošanai.

Tika izveidota arī darba grupa likumprojekta “Grozījums Aizsargjoslu likumā” sagatavošanai, lai saskaņotu ostu attīstības un vides aizsardzības intereses.

Agrārās vides un reģionālās politikas komisijā skatīti jautājumi par problēmām saistībā ar zemes reformas likumu izpildi, par inflācijas procesu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu, par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām un problēmām saistībā ar aizaugušo lauksaimniecības zemju transformēšanu par lauksaimniecības zemēm, kā arī par problēmām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu.

Deputāti iepazinās ar Valsts kontroles likumības revīzijas ““Natura 2000” programmas īstenošanas atbilstība Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām” rezultātiem; informāciju par iespējamajām problēmām saistībā ar ES finansējumu, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas 2006.gada pārskatu; informāciju par Baltijas valstu kopīgās atomelektrostacijas Ignalinā projekta attīstības gaitu.

Komisijā tika izskatīta Baltijas jūras piekrastes zvejnieku saimniecību un individuālo zvejnieku vēstule par Ministru kabineta noteikumu Nr.296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 16.5.3.2. punkta atcelšanas nepieciešamību.

Komisijas deputāti uzklausīja Zemkopības ministrijas pārstāvju informāciju par situāciju lauksaimniecības nozarē un par lauku attīstības programmas pasākumu “Lauksaimniecības produktu pievienotā vērtība”.

Izbraukuma sēdē Inčukalnā tika aktualizētas Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas problēmas, bet Pāvilostā – Aizsargjoslu likuma 36.panta izpilde un Pāvilostas pelēkās kāpas aizsardzība, kā arī problēmas saistībā ar meža zemes transformācijas atļauju izsniegšanu.

Agrārās vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Jaunzēlandes lauksaimniecības tirdzniecības padomnieku A.Polsonu un Jaunzēlandes vēstnieku Latvijā F.Grifitu.

 

Sociālo un darba lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Aija Barča (TP)

Notikusi 61 komisijas sēde

Saeima rudens sesijā galīgajā lasījumā pieņēmusi komisijas sagatavotos likumprojektus – “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, “Grozījums Farmācijas likumā”, “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, “Grozījums Ārstniecības likumā”, “Grozījums likumā “Par piesārņojumu””, “Grozījums likumā “Par prekursoriem””, “Grozījums Reklāmas likumā”, “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” un “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Likumu grozījumi bija nepieciešami, jo Ministru kabinets 2007.gada 11.jūlijā izdeva rīkojumu Nr.432 “Par Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas, Valsts farmācijas inspekcijas un Valsts sanitārās inspekcijas reorganizāciju un Veselības inspekcijas izveidošanu”, kas nosaka, ka ar 2007.gada 1.oktobri tika veikta Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas, Valsts farmācijas inspekcijas un Valsts sanitārās inspekcijas reorganizācija, tās apvienojot un izveidojot tiešās pārvaldes iestādi – Veselības inspekciju, kura ir minēto iestāžu funkciju, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja. Līdz ar to visos likumos bija jāaizstāj iepriekš uzskaitīto inspekciju nosaukumi ar jaunizveidotās apvienotās inspekcijas nosaukumu.

Ar grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā tika iestrādāta norma, kas paredz, ka tiesības saņemt pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir personām, kuru aizbildnībā ir bērns, kurš atbilstoši Patvēruma likumam ir iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (patvēruma iesnieguma izskatīšanas laikā) vai kuram Latvijā ir piešķirts alternatīvais statuss.

Ar Finanšu ministriju panākta vienošanās, ka no 2011.gada ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē būs divas reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. Svarīgi atzīmēt, ka, pateicoties komisijas aktīvajai rīcībai, tika panākts, ka Ministru kabinets veica grozījumus noteikumos Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” ar mērķi sniegt atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību, ja viņi pēc vispārējās izglītības iegūšanas nepārtraukti turpina mācības augstākās izglītības iestādēs.

Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” ir sagatavoti, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, normu pārņemšanu.

Vienlaikus likumā reglamentēto profesiju sarakstā iekļauta apsardzes darbinieka profesija, jo saskaņā ar Apsardzes darbības likumu apsardzes darbinieks ir fiziska persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību. Apsardzes sertifikāts ir fiziskās personas profesionālo kompetenci apliecinošs dokuments.

Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”. Atbilstoši 2006.gada 2.novembra likumam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” personām, kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie) un saņēma pensiju ierobežotā apmērā (līdz 2001.gada 31.decembrim divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un no 2002.gada 1.janvāra trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā), tiek izmaksāta nesaņemtā pensijas daļa. Minētajā laikā, pamatojoties uz likumā “Par valsts pensijām” noteikto, arī izdienas pensijas tika izmaksātas ierobežotā apmērā. Likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” pārejas noteikumi noteica, ka uz izdienas pensijas izmaksu obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) attiecināma kārtība, kādu paredz likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumi. Tā kā valsts vecuma pensiju saņēmējiem neizmaksātā pensijas daļa tiek atmaksāta, likums paredz, ka arī izdienas pensiju saņēmējiem tiek atmaksāta laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam nesamaksātā izdienas pensijas daļa.

Pieņemtie grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” regulē tiesiskos apstākļus, kas pamatos darbinieku prasījumu apmierināšanu ierobežotā apmērā divās situācijās:

1) ja darbinieku prasījumu apmierināšana darba devēja maksātnespējas gadījumā var tikt atzīta par nepamatotu sakarā ar aizdomām par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanas mēģinājumu un par kriminālprocesa norisi atbildīgajās institūcijās tiek iesniegts attiecīgs ziņojums;

2) ja darbinieku prasījumi pieteikti par darbiniekiem, kuriem ir ieguldītāju, biedru, dibinātāju, dalībnieku (kapitāla daļu īpašnieku vai akcionāru), pārvaldes institūciju (izpildinstitūciju) locekļu, kā arī to pilnvaroto personu (prokūristu) statuss, un kuras pieņēmušas lēmumus vai īstenojušas jebkāda cita veida ietekmi maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma darbībā, tajā skaitā pieļaujot, ka darbiniekiem laikā netiek izmaksātas darba algas un citi ar darba samaksu saistītie obligātie maksājumi. Likums precizē normas attiecībā uz maksātnespējīgā darba devēja darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību, kā arī precizē nosacījumus par darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanos un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksātājiem. Likumā ir saskaņota terminoloģija ar Maksātnespējas likumu, kurš stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Rudens sesijā komisija sadarbībā ar ministrijām un nevalstiskajām organizācijām turpināja izskatīt un sagatavoja izskatīšanai 2.lasījumā Pacientu tiesību likumprojektu.

Šajā laikā tika rīkotas kopīgas sēdes ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kurās tika izskatīti Valsts kontroles atzinumi par:

• Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes pakalpojumu, kurus sniedz bez apgādes ar apmešanās vietu, pieejamību un atbilstību normatīvo aktu prasībām;

• centralizētai medikamentu iegādei novirzīto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām un veselības pieejamību;

• ārstniecības nozaru reģistru atbilstību to izveidošanas mērķiem;

• Labklājības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību invalīdu integrācijas veicināšanā, nodrošinot no valsts budžeta finansējamo tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un atbilstību, kā arī darbību invalīdu un personu ar funkcionālajiem traucējumiem sociālās integrācijas veicināšanā, nodrošinot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un atbilstību.

2007.gada oktobrī komisija izskatīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam”, kas tika rūpīgi analizēts un meklētas iespējas novirzīt līdzekļus mediķu atalgojumam. Komisija izstrādāja un iesniedza priekšlikumus, kuri Saeimas sēdē daļēji tika atbalstīti.

Komisijas deputāti rudens sesijas laikā apmeklēja Liepājas pašvaldību un iepazinās ar sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības izpildi šajā pašvaldībā.

Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija rudens sesijā strādāja 13 apakškomisijas sēdēs, skatot jautājumus:

• par Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas, Valsts farmācijas inspekcijas un Valsts sanitārās inspekcijas reorganizāciju un Veselības inspekcijas izveidošanu, un par Veselības inspekcijas nolikumu;

• par Valsts kontroles likumības revīzijas ziņojumu “Veselības aprūpes Rezerves fondam piešķirto līdzekļu izlietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām”;

• par veselības aprūpes 2008.gada budžetu, iespējamo veselības aprūpes darbinieku streiku sakarā ar darba samaksu un par mediķu darba samaksu ārpus Veselības ministrijas institūcijās strādājošajiem;

• par mākslīgās apaugļošanas pieejamību, jaundzimušo un zīdaiņu mirstības cēloņiem un tendencēm, kā arī par bērnu un pusaudžu veselības stāvokļa tendencēm;

• par izmaiņām veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā un ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām kompensējamām zālēm;

• par Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvi medicīnā;

• par pasākumiem vēža saslimstības un mirstības mazināšanā un paliatīvās aprūpes pieejamību;

• par pārtikas piedevu aprites kontroli.

Apakškomisijā skatīts arī Pacientu tiesību likumprojekts.

Apakškomisija veiksmīgi sadarbojās ar nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Pediatru asociāciju, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks”, Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju “Papardes zieds”, Latvijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrību un Latvijas Māsu arodbiedrību.

Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisija 12 sēdēs skatīja jautājumus:

• par skolēnu vasaras nodarbinātības projekta rezultātiem, ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā un par karjeras izvēles pakalpojumu īstenošanu;

• par to, vai ir iespējami atvieglojumi darba devējiem par invalīdu nodarbināšanu;

• par rezultātiem nelegālās nodarbinātības apkarošanā, par Labklājības ministrijas veiktā pētījuma par nodarbinātību rezultātiem, kā arī iepazinās ar bezdarba situācijas raksturojumu pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem.

Apakškomisija izbraukuma sēdē Valsts darba inspekcijā iepazinās ar inspekcijas darba telpām, darba plāniem, tehnisko aprīkojumu un darbību, savukārt izbraukuma sēdē Valsts darba inspekcijas apsekošanas objektā deputātiem bija iespēja iepazīties un reālajā dzīvē izjust inspekcijas inspektoru ikdienas darbu, apsekojot būvniecības objektu.

Deputāti apakškomisijā iepazinās arī ar ES dalībvalstu nodarbinātības politikas izvērtējumu jeb Kembridžas pārskatu un Valsts Probācijas dienesta darbību, bet kopīgā sēdē ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem skatīja jautājumu par nodarbinātību ieslodzījumu vietās.

 

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Sergejs Dolgopolovs (SC)

Notikušas 24 komisijas sēdes

Komisija rudens sesijas laikā iepazinās ar informāciju par deputātu kavējumiem Saeimas pavasara sesijā un konstatēja, ka neattaisnotu kavējumu nav.

Komisija saņēma Saeimas priekšsēdētāja I.Emša iesniegumu par 9.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu. Komisija atbalstīja un virzīja izskatīšanai Saeimā lēmuma projektus par A.Kāposta 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu un par G.J.Eniņa 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Komisija Saeimas 25.oktobra sēdē paziņoja par A.Štokenberga Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Saeimas deputāta pienākumus beidza pildīt Z.Rubezis, kurš Saeimā iestājās no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Z.Rubezis pildīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedra pienākumus.

Komisija Saeimas 1.novembra sēdē paziņoja par A.Pabrika Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Saeimas deputāta pienākumus beidza pildīt M.Krastiņš, kurš Saeimā iestājās no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Komisija Saeimas 15.novembra sēdē paziņoja par D.Staķes Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu. Saeimas deputātes pienākumus beidza pildīt L.Silaraupa, kura Saeimā iestājās no Zaļo un Zemnieku savienības Zemgales vēlēšanu apgabala uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā no Tautas partijas frakcijas ievēlēja deputātu M.Ārbergu. Šī gada 6.novembra komisijas sēdē deputāts M.Ārbergs tika ievēlēts par komisijas priekšsēdētāja biedru.

Komisija atbalstīja un virzīja izskatīšanai Saeimas sēdē divus lēmuma projektus par deputātu S.Fjodorova un L.Silaraupas saukšanu pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Komisija atbalstīja un virzīja izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par deputāta S.Mirska saukšanu pie administratīvās atbildības par Ādažu novada saistošo noteikumu pārkāpumu.

Komisija sagatavoja desmit Saeimas lēmuma projektus par deputātu A.Brigmaņa, V.Lāča, I.Kalniņa, S.Šķestera, A.Mackeviča, J.Plinera, Dz.Rasnača un V.Stepaņenko saukšanu pie administratīvās atbildības par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem. Komisija konstatēja divus atsevišķus pārkāpumus gan deputāta A.Brigmaņa, gan V.Stepaņenko administratīvajās lietās un sagatavoja atsevišķus Saeimas lēmuma projektus par katru no šiem pārkāpumiem. Divus sagatavotos lēmuma projektus – par A.Brigmaņa saukšanu pie administratīvās atbildības par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 9.panta pirmās daļas pārkāpumu un V.Stepaņenko saukšanu pie administratīvās atbildības par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta otrās daļas pārkāpumu – komisija neatbalstīja, savukārt pārējos astoņus Saeimas lēmuma projektus komisija atbalstīja. Visus desmit sagatavotos lēmuma projektus komisija lūdza Saeimas Prezidiju iekļaut šī gada 20.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā.

Komisija saņēma un pieņēma zināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinumu par kriminālprocesa, kas bija ierosināts pret deputātu E.Repši, izbeigšanu.

Komisija iepazinās ar sabiedriskā politikas centra “Providus” sagatavoto Saeimas plenārsēžu debašu monitoringu (2007.gada marts – jūnijs).

Komisija izskatīja piecus ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa izpildi saistītus iesniegumus un Valsts ieņēmumu dienesta Dz.Jakāna 28.jūnija iesniegumu par deputātes L.Mūrnieces izteikumiem presē. Komisija uzklausīja deputātes L.Mūrnieces paskaidrojumus.

Pamatojoties uz deputāta J.Dobeļa 2007.gada 17.septembra iesniegumu, komisija aicināja deputātu V.Orlovu striktāk ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas.

Komisija izskatīja Saeimas priekšsēdētāja I.Emša iesniegumu, kurā viņš lūdz komisiju izvērtēt masu informācijas līdzekļos viņam paustos pārmetumus saistībā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa 20.punktu. Komisija konstatēja, ka tās rīcībā nav faktu, kas ļautu izvērtēt I.Emša iesniegumu pēc būtības, un lūdza Ģenerālprokuratūru sniegt tās rīcībā esošo informāciju. Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdētājs nolika 9.Saeimas deputāta mandātu, jautājums tika slēgts.

Komisija izskatīja deputāta V.Lāča iesniegumu saistībā ar deputāta A.Brigmaņa rīcību. Šī gada 8.novembra komisijas sēdē deputāts V.Lācis lūdza jautājumu uzskatīt par slēgtu, jo A.Brigmanis viņam bija publiski atvainojies.

Komisija izskatīja laikraksta “Diena” pētniecības nodaļas žurnālista I.Leitāna iesniegumu par deputāta J.Šmita rīcību un iespējamajiem Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem un nolēma lūgt LPP/LC frakciju jautājumu izskatīt frakcijas sēdē un sniegt atbildi iesniedzējam. Komisija ir saņēmusi laikraksta “Diena” žurnālista I.Leitāna atkārtotu iesniegumu, kurā viņš lūdz jautājumu pēc būtības izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Komisija I.Leitāna iesniegumu izskatīja šī gada 19.decembra sēdē.

Komisija Saeimas 20.decembra sēdē ziņoja par Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu B.Rivžai, A.Kalvītim un O.Spurdziņam.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rudens sesijā iepazinās un apstiprināja Saeimas Iesniegumu biroja sagatavotos pārskatus par saņemtajiem iesniegumiem Saeimā.

Komisija izskatīja arī jautājumu par Iesniegumu likuma (stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī) piemērošanu Saeimas praktiskajā darbā un nolēma aicināt Saeimas Kanceleju izstrādāt un iesniegt komisijai reglamentējošu dokumentu projektu atbilstoši Iesniegumu likuma 2.panta 4.daļas un 8.panta prasībām, sniedzot ziņojumu par tiem komisijas sēdē. Komisija uzklausīja Saeimas Kancelejas direktora sniegto informāciju un iepazinās ar izstrādāto Saeimas korespondences aprites kārtības projektu.

 

Pieprasījumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Augusts Brigmanis (ZZS)

Notikušas 16 komisijas sēdes

Komisija rudens sesijas laikā ir izskatījusi piecus opozīcijas deputātu iesniegtos pieprasījumus, kuri gan komisijas sēdēs, gan Saeimas sēdēs tika noraidīti. Tie ir:

• pieprasījums veselības ministram V.Veldrem par pasākumiem saistībā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par Veselības aprūpes Rezerves fondam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām;

• pieprasījums Ministru prezidentam A.Kalvītim par Alekseja Loskutova atstādināšanu;

• pieprasījums Ministru prezidentam A.Kalvītim par iekšējo drošību valstī;

• pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei B.Rivžai par plānoto reorganizāciju valsts valodas politikas īstenošanas administratīvajās struktūrās;

• pieprasījums kultūras ministrei H.Demakovai par nelietderīgu līdzekļu izlietojumu.

Pieprasījumu komisija skatīja arī citus jautājumus:

• par infrastruktūras attīstību Rīgā un administratīvi teritoriālās reformas gaitu un turpmākajām iecerēm;

• par situāciju pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībā un uzturēšanā Rīgas pilsētā, kā arī par valsts un pašvaldību atbalstu privātajām pirmskolas izglītības iestādēm;

• par situāciju Latvijas cietumos;

• par situāciju ar skolas piena programmas īstenošanu un Latvijā ražotu pārtikas produktu izmantošanu skolēnu ēdināšanā;

• par Kurzemes piekrastes attīstības koncepciju;

• par līgumu par Valsts Rīgas kinostudijā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu izplatīšanu;

• par Latvijas skolēnu zināšanu vērtējumu starptautiskajā skatījumā.

 

Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Andris Bērziņš (ZZS)

Notikušas 19 komisijas sēdes

Rudens sesijā Publisko izdevumu un revīzijas komisija sadarbībā ar Valsts kontroli izskatīja 29 jautājumus, to skaitā 15 Valsts kontroles revīzijas ziņojumus par veiktajām revīzijām dažādās valsts un pašvaldību institūcijās:

• veselības aprūpes Rezerves fondam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām;

• Rīgas pašvaldībai piederīgo un piekritīgo ēku pārvaldību;

• Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes pakalpojumu, kurus sniedz bez apgādes ar apmešanās vietu, pieejamību un atbilstību normatīvo aktu prasībām;

• par pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības iedzīvotājiem atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam;

• par centralizētai medikamentu iegādei novirzīto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;

• par valsts institūciju, kam ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, operatīvo līdzekļu revīziju;

• mantiskā ieguldījuma veikšanas lietderību un likumību, amatpersonu rīcības un kapitālsabiedrības ar kapitālsabiedrības mantu likumību valsts akciju sabiedrībā “Latvijas pasts”;

• Latvijas Republikas 2006.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem finanšu pārskata revīzijas rezultātiem;

• “Natura 2000” programmas īstenošanas atbilstību ES un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām;

• par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Informācijas analīzes un Valsts ieņēmuma dienesta Finanšu policijas darbībā;

• Labklājības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas veicināšanā, nodrošinot no valsts budžeta līdzekļiem finansēto tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un atbilstību;

• Labklājības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas veicināšanā, nodrošinot profesionālās rehabilitācijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un atbilstību;

• par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Revīzijas palātas kopīgās revīzijas par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas un Krievijas robežkontroles punktos, rezultātiem;

• valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas un Krievijas robežkontroles punktos;

• vispārējās izglītības sistēmas realizāciju atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem.

Reaģējot uz Valsts kontroles aizrādījumiem, tika noteikti atskaitīšanās termiņi par Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanas gaitu dažādās institūcijās, kā arī tika apspriesti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos un noteikti to iesniegšanas termiņi.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija savās sēdēs ir izvēlējusi iepirkumu komisijas zvērinātu revidentu firmas izvēlei par Saeimas un Valsts kontroles 2007.gada finanšu pārskatu revīziju, apstiprinājusi iepirkumu komisiju paveikto, kā arī izskatījusi organizatoriskus un citus jautājumus, kas saistīti ar darbību publisko izdevumu jomā.

 

Saimnieciskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Vilnis Edvīns Bresis (ZZS)

Notikušas 14 komisijas sēdes

Komisija rudens sesijā izskatījusi deputātu iesniegumus par izdevumu kompensācijām un atskaites par kopēšanas darbiem.

Saimnieciskā komisija pieņēma zināšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam””.

Komisija iepazinās ar Saeimas Kancelejas Finanšu nodaļas sagatavoto pārskatu par Saeimas budžeta izpildi 2007.gada astoņos mēnešos un pieņēma zināšanai Eiropas lietu komisijas informāciju par Eiropas Parlamenta piedāvātajām un apmaksātajām apmācību programmām Saeimas darbiniekiem un deputātiem.

Tika izskatīts iesniegums par deputāta G.Daudzes atteikšanos no kompensācijas transporta izdevumiem, kā arī deputātu A.Brigmaņa, K.Leiškalna A.Bērziņa (ZZS), A.Bērziņa (LPP/LC), G.Blumberga, G.Daudzes un J.Šmita iesniegumi par atteikšanos no kompensācijām sakaru izdevumiem.

Komisija pieņēma zināšanai Ministru prezidenta A.Kalvīša vēstuli par likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam”, kā arī likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam”.

Tāpat arī komisija iepazinās ar biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” uzaicinājumu uz tikšanos.

Zināšanai tika pieņemta informācija par Saeimas deputātu atalgojumu un kompensācijām 2008.gadā, kā arī pārrunāti iespējamie grozījumi divos Saeimas Prezidija lēmumos – “Noteikumi par kārtību, kādā Saeimas deputātiem piešķirama un izmaksājama kompensācija par sakaru izdevumiem” un “Par kārtību, kādā Saeimas deputāti un darbinieki izmanto mobilos telefonu sakarus”.

 

Nacionālās drošības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC)

Notikušas 16 komisijas sēdes

Atsākot darbu 9.Saeimas rudens sesijā, Nacionālās drošības komisija tikās ar Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta komandieri T.Majoru jautājumā par Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta darbu.

Komisijas deputāti darba gaitā tikās ar tieslietu ministru G.Bērziņu un Satversmes aizsardzības biroja direktoru J.Kažociņu jautājumā par Satversmes aizsardzības biroja darbu.

Regulāras tikšanās komisijai bija ar iekšlietu ministru I.Godmani, Valsts policijas priekšnieku A.Lieljuksi, Drošības policijas priekšnieku J.Reiniku. Galvenie apspriežamie jautājumi bija par Iekšlietu ministrijas un citu valsts drošības iestāžu darbu.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 7.panta 2.daļu Nacionālās drošības komisija izvērtē un akceptē valsts drošības iestāžu budžeta projektus, veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli, kā arī noklausās Ministru kabineta un valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus par valsts drošības iestāžu darbību, kā arī izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus. Oktobrī komisija izskatīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam” un uzklausīja Satversmes aizsardzības biroja direktoru J.Kažociņu un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieku I.Krēķi par drošības iestāžu budžeta projektiem nākamajam gadam.

Atsevišķa komisijas izbraukuma sēde notika Drošības policijā, kur komisijas locekļi tikās ar Drošības policijas vadību. Tika apspriesti jautājumi par Drošības policijas budžeta projektu, budžeta līdzekļu izlietošanu, to uzskaiti un par nepieciešamajiem pasākumiem, lai uzlabotu Drošības policijas darbu.

Tāpat komisijas izbraukuma sēde notika VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, kur komisijas locekļi tikās ar lidostas vadību, lai apspriestu jautājumus par lidostas gatavību pievienoties Šengenas zonai, kā arī apspriestu citus ar valsts drošību saistītus jautājumus “Starptautiskās lidostas “Rīga”” darbā.

Komisija tikās ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci I.Pētersoni, lai pārrunātu jautājumus par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo drošības iestāžu gatavību pievienoties Šengenas zonai.

Jautājums par Valsts robežsardzes gatavību pievienoties Šengenas zonai tika izskatīts komisijas sēdē, kur pieaicināto personu lokā bija Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ē.Ivanovs. Sarunu laikā tika apliecināta pilnīga Valsts robežsardzes gatavība nodrošināt darbu uz valsts robežas pēc Latvijas Republikas pievienošanās Šengenas zonai.

 

Pilsonības likuma izpildes komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Pēteris Tabūns (TB/LNNK)

Notikušas 16 komisijas sēdes

Komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Iekšlietu komisijas delegāciju un pārrunāja pilsonības, migrācijas un integrācijas jautājumus. Deputāti tikušies arī ar īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās I.Gudeli un sekretariāta darbiniekiem.

Komisijas sēdēs deputāti uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvju sniegto informāciju par Latvijas pilsonības noteikšanu bērniem saskaņā ar Pilsonības likuma 3.panta nosacījumiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores E.Egles informāciju par ārvalstu darbaspēka nepieciešamību Latvijā.

Komisija iepazinās ar pētījumu “Ārvalstu ietekme uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā” un tikās ar vienu no tā autoriem A.Kudoru.

Tika sagatavots un iesniegts izskatīšanai Saeimā likumprojekts “Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Likumu Saeima pieņēma 2007.gada 29.novembrī.

 

Eiropas lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Vaira Paegle (TP)

Notikušas 38 komisijas sēdes

Rudens sesijas laikā komisija galvenokārt strādājusi ar nacionālo pozīciju apstiprināšanu, kā arī apsprieda un pieņēma zināšanai vairākus informatīvus ziņojumus:

• par nozaru politiku virzību Vācijas prezidentūrā un plānoto attīstību Portugāles prezidentūrā;

• par 2004.–2006.gada ES struktūrfondu apguves gaitu un par 2007.–2013.gada ES fondu apguves uzsākšanu;

• par Latvijas attīstības sadarbību 2008.gadā;

• par Eiropas Komisijas ikgadējo politisko stratēģiju 2008.gadam;

• par Latvijas zinātnes prioritātēm ES programmu apguvē;

• par Latvijas pievienošanos Šengenai;

• par progresu Latvijas Nacionālās Lisabonas programmas 2005.–2008. gadam īstenošanā;

• par Latvijas transporta politiku;

• par aktuālajiem Tieslietu ministrijas kompetences ES tiesību aktu projektiem;

• par Emisiju kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam;

• par Eiropas Revīzijas palātas 2006.gada pārskatu;

• par ES Reformu līgumu.

Eiropas lietu komisijas deputāti tikušies ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un Transporta komisāru Ž.Baro, Čehijas parlamenta Senāta priekšsēdētāju P.Sobotku un Eiropas Komisijas patērētāju tiesību aizsardzības komisāri M.Kunevu.

Rudens sesijā komisija vairākās izbraukuma sēdēs Talsu, Cēsu un Iecavas pašvaldībās uzklausīja un pārrunāja galvenās ar ES jautājumiem saistītās problēmas.

Ārējo sakaru jomā Eiropas lietu komisija, pamatojoties uz Saeimas Prezidija 2007.gada 18.oktobra lēmumu, bija sagatavojusi projekta pieteikumu dalībai konkursā uz TACIS tvininga (Twinning) projekta “Atbalsts Moldovas parlamentam” (Support to the Parliament of the Republic of Moldova) realizāciju Moldovas parlamentā. Projekta piedāvājuma aizstāvēšanā piedalījās Eiropas lietu komisijas vecākais konsultants I.Solims, konsultants Ģ.Ostrovskis un Saeimas ES Informācijas centra vadītāja M.Dzirniece. No Eiropas Komisijas delegācijas Moldovā pārstāvjiem tika noskaidrots, ka minētajam projektam pieteikušies pieci pretendenti – Čehijas parlaments kopā ar Slovākijas parlamentu, Francijas parlaments ar Ungārijas parlamentu, Apvienotās Karalistes parlaments, Grieķijas parlaments un Saeima. Minētā tvininga projekta realizācijai tika izvēlēts Francijas parlaments kopā ar Ungārijas parlamentu.

Komisijas priekšsēdētājai V.Paeglei bijušas vairākas tikšanās, kurās tika pārrunāti pusēm svarīgi jautājumi, piemēram, ar:

• LZA prezidentu J.Ekmani, LZA padomes viceprezidentu A.Siliņu un Rīgas Biznesa institūta direktoru J.Grēviņu par akadēmiskā datu pārraides tīkla izveidi starp Baltijas un Ziemeļu valstīm;

• Eiropas Komisijas ierēdņiem un Personāla attīstības departamenta pārstāvjiem;

• Turcijas un Grieķijas žurnālistiem;

• Horvātijas iestāšanās ES sarunu vadītāju V.Drobņaku;

• Eiropas Kustības Latvijā vadītāju A.Gobiņu;

• Vācijas Bavārijas Landtāga Federālo un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Komisijas priekšsēdētāja piedalījās arī Latvijas–Lisabonas stratēģijas pārraudzības padomes sēdē.

No 2007.gada 10. līdz 15.decembrim Eiropas lietu komisijā stažējās Moldovas parlamenta Eiropas lietu un ārlietu integrācijas komisijas darbinieki.

 

Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā

Komisijas priekšsēdētājs – Juris Dobelis (TB/LNNK)

Notikušas 14 komisijas sēdes

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenie uzdevumi ir pētīt tiesvedības sistēmu, iespēju piedalīties likumdošanas procesā un analizēt nelikumīgi iegūtu materiālu publicēšanu.

Komisija darbu uzsāka ar komisijas priekšsēdētāja, komisijas priekšsēdētāja vietnieka un komisijas sekretāra ievēlēšanu un galveno uzdevumu apspriešanu.

Komisijas deputāti tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju A.Guļānu, ģenerālprokuroru J.Maizīti, tieslietu ministru G.Bērziņu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju J.Grīnbergu, Satversmes aizsardzības biroja direktoru J.Kažociņu, tiesnesi J.Muižnieku, žurnālistu V.Avotiņu, “LSF Holdings” valdes priekšsēdētāju E.Jansonu, žurnālistu L.Lapsu, drošības policijas priekšnieku J.Reiniku, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju J.Stukānu, zvērinātu advokātu L.Liepu un zvērinātu advokātu A.Vazni.

Saeima 29.novembra sēdē pēc komisijas ierosinājuma nolēma pagarināt izmeklēšanas komisijas darbību līdz 2008.gada 6.martam.

Sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem informāciju apkopojis Saeimas Preses dienests