Par Latvijas Kredītu reģistru

1.janvārī sācis darboties Kredītu reģistrs – datubāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki. Šādā pilna spektra Kredītu reģistrā integrēta arī Parādnieku reģistra datubāze (veidota kopš 2003.gada vidus), ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, t.sk. maksājumu kavējumiem. Šādi reģistri darbojas lielākajā daļā ES valstu.

Reģistrs ļaus finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegs valstij papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai un nodrošinās centrālo banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar papildu datiem makroekonomikas analīzei.

Aizdevējam rodas iespēja gūt pilnu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.

Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.

Kredītu reģistra esamība uzskatāma arī par papildu faktoru kreditēšanas un secīgi inflācijas tempa mazināšanā.

• Kas ir Kredītu reģistra dalībnieki?

Kā tas ir paredzēts attiecīgās nozares regulējošos likumos, Kredītu reģistra dalībnieki ir visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitassabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un biedrība “Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”. 2008.gada 2.janvārī reģistrā bija 98 dalībnieki.

• Kādu informāciju apkopo Kredītu reģistrā?

Reģistrā būs informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām, kuras ir spēkā reģistra darbības sākšanas brīdī – 2008.gada 1.janvārī. Pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabāsies.

Kredītu reģistrā dalībnieki turpina reģistrēt arī parādnieku informāciju pēc tādiem pašiem kritērijiem, kādi tie bija Parādnieku reģistrā – ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks kavējis līgumā noteiktos maksājumus ilgāk par 60 dienām un kavēto maksājumu summa ir vismaz 100 latu.

• Kādi ir datu ievades posmi?

Sākot ar 2008.gada 1.janvāri, reģistra dalībnieki ievada ziņas par (1) katru jaunu izsniegtu aizdevumu/saistību, bet līdz 2008.gada 30.jūnijam, pusgada laikā kopš reģistra darba sākuma, tā dalībniekiem dots pārejas laiks to saistību ievadei, kas radušās pirms 2008.gada 1.janvāra; (2) Kredītu reģistrā automātiski reģistrēta parādnieku informācija, kura līdz tam bija reģistrēta Parādnieku reģistrā.

Savukārt, sākot ar 2008.gada trešo ceturksni, dalībnieki katra ceturkšņa sākumā sniedz Kredītu reģistrā informāciju par aizņēmēju un aizņēmēju galvinieku saistību atlikumiem iepriekšējā ceturksnī – tātad, piemēram, jūlijā par atlikumiem 2.ceturkšņa beigās, bet oktobrī – par 3.ceturkšņa datiem.

• Kā tiek nodrošināta datu pareizība, pilnīgums un patiesums?

Pat to ir atbildīgi Kredītu reģistra dalībnieki. Informāciju par katru izsniegto jauno kredītu vai kredītlīguma pārmaiņām (izņemot informāciju par aizņēmēja saistību atlikumu), maksājuma kavējumiem, to izpildi un pārkāpumiem dalībniekam jāiesniedz reģistrā piecu darbadienu laikā.

• Kam pieejams reģistrs?

Kredītu reģistra informācija ir pieejama dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un aizņēmējiem (tikai par sevi). Dalībnieki par saviem aizņēmējiem saņem pilnu informāciju, bet par citiem aizņēmējiem – ierobežotu.

• Kā kredītņēmējs var uzzināt informāciju par sevi?

Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvalde Rīgā, Bezdelīgu ielā 3. Kredītu reģistra darba laiks ir katru darbadienu no plkst. 8.30 līdz 17.30, piektdienās līdz plkst. 16.15.

Lai fiziska vai juridiska persona vai to pilnvarotie pārstāvji saņemtu Kredītu reģistrā iekļautās ziņas:

– fiziskā persona iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi. Fiziskās personas aizgādnis uzrāda pasi un bāriņtiesas lēmumu par aizgādņa iecelšanu;

– juridiskās personas pārstāvis iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi un dokumentu, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt juridisko personu bez īpaša pilnvarojuma;

– fiziskās vai juridiskās personas pilnvarnieks iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi un notariāli apliecinātu pilnvaru par tiesībām saņemt Kredītu reģistrā esošās ziņas.

Personai Kredītu reģistrā esošās ziņas izsniedz piecu darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

• Kā tiek aizsargāti reģistra dati?

Reģistrs ir veidots tā, lai dati tiktu aizsargāti likumā noteiktajās robežās. Personas datu aizsardzība nozīmē nodrošināt to pareizību, lietošanu atbilstoši mērķim un nenoplūšanu.

Kredītu reģistrā (tāpat kā iepriekš Parādnieku reģistrā) esošo personas datu aizsardzību nodrošinās:

– likumā noteikts deleģējums Latvijas Bankai veidot reģistru, vākt datus un noteikts personu loks, kam datus drīkst sniegt;

– šā reģistra reģistrācija Datu valsts inspekcijā;

– Fizisko personu datu aizsardzības likuma ievērošana;

– Latvijas Bankas Kredītu reģistra noteikumi;

– informācijas šifrēšana un elektroniskā parakstīšana. Drošības kritēriji ziņu apmaiņai (programmatūra u.tml.).

• Kādi Latvijas Bankas dokumenti reglamentē Kredītu reģistra darbību?

Kredītu reģistra noteikumi, Kredītu reģistra dalībnieku maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmērs un maksāšanas kārtība un Kredītu reģistra tehniskie noteikumi.

Latvijas Bankas informācija