"Mums vajadzīga juridiskās domas apmaiņa un virzība..."

ANDRIS GUĻĀNS, Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Ir valstis, piemēram, Austrija un vēl citas, kur likumi izstrādāti un šie attīstības procesi apstājušies, tiesu sistēma stabilizējusies, un tur baidās izkustināt no šīs ēkas kaut vai ķieģelīti, lai tā nesāktu brukt. Protams, arī te ir loģika. Tomēr Latvijā ir visas iespējas izveidot mūsdienu apstākļiem atbilstošu, modernu likumu.

— Minētās konferences darba kārtībā bija arī temats par Augstākās tiesas lomu zemāko tiesu kvalifikācijas paaugstināšanā. Kā jūs komentētu šajā sakarā pārrunāto?

— Jā, šo jautājumu arī apspriedām, jo diemžēl ir tiesu kļūdas. Tiesu sistēmā izveidota apelācijas un kasācijas instance, kur var pārsūdzēt zemākstāvošu tiesu spriedumus un nolēmumus, jo tādas uzraudzības instances, kāda bija padomju laikā, vairs nav. Palikusi zināma uzraudzība atsevišķās krimināllietās. Likumā strikti noteikts, kādās lietās var izteikt protestu ģenerālprokurors, kādās — Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Dažas šādas funkcijas ir arī civillietās. Tā ka Augstākās tiesas tiesnešiem nav pienākuma un tiesību braukt uz rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām pārbaudīt un analizēt tiesu spriedumus. Normāli funkcionējošā tiesu sistēmā pēc tā arī nav vajadzības, jo likumos ir paredzēta kārtība, kā var pārsūdzēt, un, ja spriedums nepareizs, ir iespējams to atcelt.

Šie procesi ir cieši saistīti ar tiesnešu kvalifikāciju, godīgumu, atbildību. Jābūt normālai tiesnešu kandidātu atlases procedūrai — konkursa veidā, ar eksāmeniem, lai uz vienu vietu būtu ne viens, bet vairāki kandidāti. Lai šim cilvēkam būtu zināma pieredze — ar stažēšanos no pirmā līmeņa tiesām pie konkrēta tiesneša līdz pat Augstākajai tiesai. Un tikai tad, kad šis kandidāts tiesneša amatam saņēmis atzinumus no visu triju pakāpju tiesu tiesnešiem, varētu rosināt apspriest šo kandidātu tiesnešu Kvalifikācijas kolēģijā, tālāk virzīt uz Saeimas atbildīgo komisiju un pašu Saeimu. Domāju, ka, izejot cauri šādam "sietam", mēs varētu būt vairāk pārliecināti, ka šāds tiesnesis vadīsies tikai pēc likumiem, pēc sirdsapziņas un spriedīs taisnīgu tiesu.

—Taču pašlaik vēl tā nav? Kāpēc joprojām ir tiesu kļūdas, par kurām arī Augstākajā tiesā iznāk pārliecināties?

— Tā nu tas ir. Esmu jau vairākkārt atklāti izteicies saziņlīdzekļos, dažādās sanāksmēs, paužot viedokli: nekas īpaši nemainīsies, ja no sabiedrības nebūs šī pieprasījuma, ja sabiedrība neizaugs līdz tam, ka tā novērtēs tiesu varas nozīmi un savukārt nepiespiedīs likumdevēju un izpildvaru pievērsties tiesu darba problēmu risināšanai. Jā, sabiedrība, prese gan pauž sašutumu — kāpēc, lūk, bijis tāds vai citāds tiesas spriedums, nav tā uzvedies tiesnesis..., taču cilvēki nav pietiekami informēti, neiedziļinās trūkumu būtībā, to cēloņos. Uzskatu, kamēr valstī tiesu varas jautājumiem nebūs prioritāte, maz kas mainīsies.

— Šī gada februārī tiesnešu konferencē jūs ievēlēja arī par jaunizveidotās tiesnešu Disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju. Vai bijis nepieciešams skatīt tiesnešu disciplinārlietas? Kādas ir jūsu domas par šīs kolēģijas darbības efektivitāti?

— Jā, pāris disciplinārlietas ir bijušas, vienu — par kāda apgabaltiesas tiesneša rīcību — noraidījām, jo tā bija juridiski nesagatavota. Tiek rosināta vēl kāda lieta. Bet te jāzina, ka es kā kolēģijas vadītājs varu ierosināt lietas noteiktos gadījumos. Taču nereti cilvēkiem šķiet, ka, lūk, rajona tiesa lēmusi nepareizi, un viņi raksta man vēstules par tiesnesi, kurš spriedis tiesu, pieprasa, lai izskata šī tiesneša rīcību. To personu loks, kuri var ierosināt disciplinārlietas par tiesnešiem, ir visai plašs. Manuprāt, tas fakts, ka es, būdams Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, vienlaikus varu arī ierosināt disciplinārlietu, ir likuma nesakārtotība.

Un vēl par tiesnešu ētiku. Pirms dažiem gadiem gan izstrādāts Tiesnešu ētikas kodekss, bet nav mehānisma, lai tas darbotos, nav izveidota komisija, kas pārraudzītu šīs lietas. Domāju, ka daudzi jaunie juristi pat nezina, nav lasījuši šo kodeksu... Atzīstami, ka šajā virzienā sarosījusies Tiesnešu biedrība, kas valdē nolēmusi attiecībā uz saviem biedriem, kamēr nav izveidota attiecīga institūcija, apspriest ētiskas problēmas. Tas būtu kā profilaktisks pasākums, lai nerastos lielāki pārkāpumi un nevajadzētu tiesneša rīcību skatīt Disciplinārkolēģijā. Jo gan Augstākā tiesa, gan Tieslietu ministrija saņem sūdzības par tiesnešiem, taču vairumā gadījumu trūkumi vai pārkāpumi nav tik nopietni, lai ierosinātu disciplinārlietas. Toties varētu būt pārrunas par tiesneša ētikas jautājumiem. Tāpēc ir tik vajadzīga šī ētikas komisija.

— Kāds jūsu ieskatā bija ieguvums no Baltijas valstu augstāko tiesu tiesnešu konferences, vai nolemts tās rīkot arī turpmāk?

— Vispirms jau izveidojusies konstruktīva domu apmaiņa, iespēja salīdzināt paveikto tiesu reformas jomā, ieskicēt risināmos problēmmezglus. Izskanēja arī viedokļi, ka šādas konferences jārīko regulāri. Kurā valstī šāda tikšanās būs nākamreiz, par to pāragri spriest, jo šoreiz konferenci finansiāli atbalstīja Eiropas Padome. Daudz kas būs atkarīgs no mūsu valstu ekonomiskās situācijas.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs , "LV"