Valsts sekretāru 2008.gada 3.janvāra sanāksmē

AM: Par speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtību

3.janvārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos “Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām” un “Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība”.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām” izstrādāti, lai saskaņotu sadarbību starp Civilās aviācijas administrāciju un AM jautājumā par atļauju piešķiršanu veikt gaisa telpas izmantošanas atsevišķas darbības – apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbus, kuri atbilstoši MK noteikumiem “Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība” ir jāsaskaņo ar Aizsardzības ministriju.

Grozījumi MK noteikumos “Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība” ir izstrādāti, lai novērstu trūkumus noteikumos, kuri nosaka, ka apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbiem ir nepieciešams saskaņojums ar AM.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu fonda apsaimniekotāju

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā, nosaucot finanšu institūciju – SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” kā Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu fonda apsaimniekotāju. Izstrādātie grozījumi likumā 3.janvārī tika nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.

ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ir plānots izveidot Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu fondu, ar kura palīdzību tiktu ieviesti finanšu instrumenti komercdarbības finansējuma pieejamības veicināšanai.

Izstrādātajā likumprojektā tiek noteikts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu fonda apsaimniekotāja būs SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA), kas ir pietiekami kompetenta un nodrošina nepieciešamo ekspertīzi, kas svarīga gan Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu fonda apsaimniekošanā, gan finanšu instrumentu ieviešanā.

Ieguldījumu fonda līdzekļi 2007.–2013.gada plānošanas periodā tiks izmantoti, lai:

I. Atvieglotu komersantu pieeju finansējumam:

a) sniedzot aizdevumu un līzinga garantijas. Fonds sniegs bankām un līzinga kompānijām garantijas, pret kurām bankas un līzinga kompānijas varēs uzņēmumiem izsniegt paaugstināta riska aizdevumus un līzingu ar mazākām prasībām pret nodrošinājumu un uzņēmēja pieredzi;

b) nodrošinot riska kapitāla finansējumu. Fonds piedalīsies riska kapitāla fondu izveidošanā, kas piedāvās riska kapitāla finansējumu strauji augošiem un perspektīvā ienesīgiem uzņēmumiem;

c) nodrošinot eksporta kredīta apdrošināšanu un finansēšanu. Fonds izraudzīsies privāto apdrošināšanas kompāniju, kas apdrošinās uzņēmumu eksporta darījumus un sniegs nodrošinājumu eksporta darījumu finansēšanai bankās.

II. Atvieglotu komercdarbības sākšanu.

Fonds sadarbībā ar bankām un Nodarbinātības valsts aģentūru nodrošinās jaunajiem uzņēmējiem pieeju sākotnējam finansējumam (neliela granta un viegli pieejama aizdevuma formā) komercdarbības sākšanai, nepieciešamajām apmācībām, kā arī mentora palīdzībai.

III. Veicinātu inovatīvu komersantu rašanos.

Fonds piedalīsies tehnoloģiju inkubatoru izveidošanā, kas piedāvās jauniem tehnoloģiski intensīviem uzņēmumiem inkubatora pakalpojumus un sākotnējo finansējumu.

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” jau 2004.–2006.gada ES fondu plānošanas periodā darbojās kā fondu fonds investīcijām riska kapitāla fondos, kā arī izsniedza aizdevumu garantijas. LGA sniegtais atbalsts riska kapitāla fondu izveidei ir identisks 2007.–2013.gadā plānotajam atbalstam – LGA nevis pati veica ieguldījumu komersantos, bet līdzfinansēja riska kapitāla fondus, kuri savukārt tālāk veica ieguldījumus mazajos un vidējos komersantos.

Uz 2008.gada 1.janvāri LGA ir garantējusi aizdevumus un līzinga darījumus par 29,2 milj. latu, izsniedzot garantijas par 13,7 milj. latu, un veikusi ieguldījumus riska kapitāla fondos, kuru kopējais kapitāls ir 21,8 milj.latu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņiem

Veicot darba vides riska novērtēšanu, turpmāk trokšņa mērījumi būs jāveic ar kalibrētu mēraparatūru. Līdz šim trokšņa mērījumi bija jāveic ar verificētu mēraparatūru.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”, kas 3.janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Iepriekšminētās izmaiņas nepieciešamas, jo pērn apstiprinātajā valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā nav iekļauti akustiskie mērīšanas līdzekļi – audiometri un trokšņmēri.

Tāpat izstrādātais noteikumu projekts redakcionāli precizēts atbilstoši izmaiņām citos normatīvajos aktos un Latvijas Valsts standartos.

Saskaņā ar likumu par mērījumu vienotību, kalibrēšana ir operāciju kopums, kas nosacītos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu uzrādītajām vērtībām un attiecīgām etalonu vērtībām. Kalibrēšanu izmanto, lai noteiktu instrumenta nolasījuma pareizību, drošumu un ticamību.

Tāpat tā nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka nolasījumi no mērīšanas līdzekļa ir saskaņā ar citiem mērījumiem.

Savukārt verificēšana ir darbību kopums, ar kuru palīdzību konstatē un apstiprina, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām.

Pēc LM pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā” datiem, troksnim ir pakļauti 45% nodarbināto, galvenokārt koksnes, koka un korķa izstrādājumu mēbeļu ražošanā (80,5%), būvniecībā (65,4%), apstrādes rūpniecībā (65,2%) un izglītībā (62,1%). Troksnim biežāk pakļauti vīrieši (57,7%), retāk sievietes (34,6%).

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par Eiropas Savienības finansējuma izlietošanu grants ceļu asfaltēšanas projektiem

Lai nodrošinātu valsts 1.šķiras autoceļu ar grants segumu asfaltēšanas projektu caurskatāmību, kā arī garantētu objektivitāti to izvērtēšanā, ir izstrādāts speciāls noteikumu projekts. Projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.1. aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” īstenošanu” 3.janvārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā notiek aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” īstenošana. Minētā aktivitāte noris ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, izvēloties tos projektus, kuru ietvaros tiks veikta valsts 1.šķiras autoceļu ar grants segumu asfaltēšana (t.sk. ceļu posmos ietilpstošo tiltu rekonstrukcija).

Projektā tiek definēti aktivitātes mērķi, projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgā iestāde, projektu iesnieguma veidlapa, lēmuma par projektu iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtība. Aktivitātes projektus atlasīs vienā kārtā, taču VAS “Latvijas Valsts ceļi” tos īstenos secīgos laika posmos, darbus īstenojot visā 2007.–2013.gada programmēšanas periodā.

Iepriekš minētās aktivitātes mērķis ir komfortabla un droša satiksme, ceļu sakārtošanā priekšroku dodot ceļiem ar lielāku satiksmes intensitāti. Aktivitātes ietvaros līdz 2013.gada beigām plānots noasfaltēt 330 km valsts 1.šķiras autoceļu. Šim mērķim nepieciešamais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 147,6 miljoni latu (210 miljoni eiro), bet daļa naudas būs arī no valsts budžeta.

Noteikumi paredz proporcionālu līdzekļu sadalījumu pa plānošanas reģioniem atbilstoši valsts 1.šķiras ceļu kopgarumam un neasfaltēto posmu īpatsvaram konkrētajā reģionā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par pārejas periodu kooperatīvās sabiedrības atzīšanas nodrošināšanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta saņemšanai”, ko 3.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd spēkā esošajos noteikumos norādīti dokumenti, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistrā, lai reģistrētu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kā arī noteikta šīs sabiedrības atbilstības atbalsta saņemšanai izvērtēšanas kārtība un kritēriji.

Sabiedrībai, kura vēlas pretendēt uz atbalsta saņemšanu, katru gadu līdz 15.martam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums par atbilstības izvērtēšanu, reģistrācijas apliecības kopija, sabiedrības biedru saraksts, kurā norādīts apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedru. Tāpat jāiesniedz informācija par pārpalikumu, gada pārskats un pielikums par iepriekšējo periodu.

Pašreizējos MK noteikumos, kas apstiprināti 2007.gada 13.novembrī, viens no kooperatīvās sabiedrības atbilstības izvērtēšanas kritērijiem nosaka, ka maksimālajam sabiedrības apgrozījumam ar vienu biedru jābūt 25% no sabiedrības kopējā apgrozījuma. Ņemot vērā, ka sabiedrības līdz šā gada 15.martam nevarēs paspēt šo kritēriju nodrošināt, noteikumu grozījumu projekts papildināts ar punktu, nosakot kritērija piemērošanu tikai no 2009.gada 15.marta. Tādējādi kooperatīvajai sabiedrībai tiks dots gada pārejas periods, lai izpildītu šo kritēriju.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa