Ārlietu ministrijā:

Par Baltijas jūras valstu padomes komisāra mandāta pārskatīšanu

Šā gada 30.septembrī laikraksta "Vesti Segodnja" tika publicēts raksts, kurā teikts, ka Latvijas Ārlietu ministrija ir aktīvi iesaistījusies diskusijā par Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) komisāra demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jautājumos Oles Espersena mandāta likvidēšanu un cenšas likvidēt komisāra institūciju. Šāda nostāja neatbilst patiesībai, tāpēc Ārlietu ministrija sniedz skaidrojumu par kārtību, kā notiek BJVP komisāra demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jautājumos mandāta pārskatīšana.

1997.gadā apstiprinātā BJVP komisāra mandāta termiņš beidzas 2000.gada 30.septembrī. Atšķirībā no EDSO augstā komisāra mandāta, kam nav noteikts termiņš (ir noteikts tikai komisāra pārvēlēšanas termiņš), BJVP komisāra mandāts tika apstiprināts uz trim gadiem.

BJVP komisāra mandāts paredz, ka "komisāru pēc Vecāko amatpersonu komitejas ieteikuma apstiprina BJVP (kārtējās ministru sesijas laikā) uz trim gadiem. Pirms šī termiņa beigām Padomei ir jāpārskata komisāra funkcijas un šīs institūcijas tālākā nepieciešamība".

BJVP demokrātisko institūciju darba grupas prezidējošā valsts Krievija ir iekļāvusi grupas darba plānā mandāta pārskatīšanu. Paredzēts, ka darba grupa izanalizēs komisāra veikumu trīs gados un līdz 2000.gada ministru sesijai (paredzēta 2000. gada jūnijā Bergenā, Norvēģijā) kopā ar Vecāko amatpersonu komiteju izlems par mandāta pārskatīšanu un komisāra institūcijas nepieciešamību.

1999.gada jūnijā Palangā BJVP 8. ministru sesijas laikā visas dalībvalstis vienojās, ka komisāra mandāts ir jāpārskata un jādiskutē par tā pagarināšanas nepieciešamību.

Latvijas nostāja attiecībā uz mandāta pagarināšanu vai iespējamajām izmaiņām tiks definēta, balstoties uz dalībvalstu diskusiju un tās rezultātiem. Pašreiz Latvijai nav noteiktas nostājas šajā jautājumā.

Diskusijā Latvijas mērķis ir noteikt tās darbības jomas, kurās komisārs varētu sniegt reālu ieguldījumu BJVP dalībvalstīs un kuras nedublētos ar citu līdzīgu institūciju — EDSO augstā komisāra, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra, ANO augstā cilvēktiesību komisāra, EDSO misijas Latvijā — aktivitātēm. Līdzīga pieeja ir arī pārējām dalībvalstīm.

Par Latvijas izslēgšanu no ārzonu saraksta

Ārlietu ministrija 1.oktobrī saņēmusi atbildi no Baltkrievijas Republikas vēstniecības, kurā tiek paziņots, ka saskaņā ar 26.augusta lēmumu Baltkrievijas Nacionālā banka ir izslēgusi Latvijas Republiku no ārzonu saraksta.

Ārlietu ministrija izsaka gandarījumu par minēto Baltkrievijas Nacionālās bankas lēmumu un uzskata, ka tas veicinās sadarbību starp Latviju un Baltkrieviju labu kaimiņattiecību garā.

Vienlaikus Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka arī Krievijas Centrālā banka atcels līdzīga rakstura diskriminējošo un realitātei neatbilstošo lēmumu par Latvijas iekļaušanu ārzonu sarakstā.

Ārlietu ministrijas preses centrs