Par projektu "Latvijas Republikas valdības politika enerģētikā"

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas enerģētikas sektora uzdevums ir veikt drošu, vidi saudzējošu un ilglaicīgu tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un kvalitātē par ekonomiski pamatotām un iespējami minimālām cenām, nodrošinot energouzņēmumu un tautsaimniecības efektivitātes un konkurences spēju paaugstināšanos. Lai šis uzdevums tiktu reāli izpildīts, nepieciešama skaidri noteikta valdības politika enerģētikas jomā, kurā noteiktas enerģētikas un tās apakšnozaru attīstības vadlīnijas.

Izvērtējot enerģētikas un tās apakšnozaru lomu pašreizējos apstākļos, Ekonomikas ministrija iesaka valdībai noteikt šādas enerģētikas politikas pamatnostādnes:

1.1. Valdība neatbalstīs subsīdiju piešķiršanu energoapgādes uzņēmumiem un veicinās tirgus attiecību veidošanos un konkurenci tajās energoapgādes jomās, kurām nav dabiskā monopola raksturs.

1.2. Valdība arī turpmāk pilnībā uzticēs elektrības un dabasgāzes tarifu (iedzīvotājiem) noteikšanu neatkarīgai regulēšanas institūcijai, kuras kompetence tiks visādā veidā paaugstināta, bet siltumenerģijai no centralizētām sistēmām — pašvaldībām, lietojot tādas regulēšanas metodes, kas stimulē energoapgādes uzņēmumus paaugstināt darbības efektivitāti.

1.3. Enerģētikas uzņēmumi arī turpmāk dos būtisku ieguldījumu nacionālā kopprodukta un valsts un pašvaldību budžetu veidošanā.

1.4. Maznodrošināto enerģijas patērētāju aizsardzībai kalpos sociālās palīdzības programmas.

5 1.5. Tiks veicināta tādu enerģijas ražotāju attīstība, kuri:

* paaugstinās energoapgādes drošumu;

* būs orientēti uz vietējo energoresursu izmantošanu, tādējādi samazinot importa apjomu;

* efektīvi izmantos energoresursus, ieviešot jaunas energoefektīvas un vidi saudzējošas tehnoloģijas.

1.6. Prioritāri būs projekti, kuros tiks realizēts koģenerācijas cikls, t.i., ražojot siltumu tehnoloģiskajiem procesiem vai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kā blakusprodukts tiks iegūta elektroenerģija, un kurināmā kopējā lietderības efektivitāte nebūs zemāka par 85%. Šo elektroenerģijas avotu saražotā elektroenerģija tiks iepirkta prioritāri salīdzinājumā ar importēto elektroenerģiju.

1.7. Atvēlētie valsts budžeta līdzekļi un starptautisko institūciju fondi tiks virzīti:

* enerģijas taupīšanas un izlietošanas efektivitātes paaugstināšanai;

* eiroorientētas vienotas enerģētikas terminoloģijas un energotehnisko noteikumu sistēmas izstrādei un ieviešanai, kā arī Eiropas Savienības valstīs lietoto standartu adaptācijai Latvijā;

* enerģētikas pamatjautājumiem veltītu oriģinālu mācību grāmatu izstrādei, un labākās šī virziena ārzemju literatūras, kas nepieciešama enerģētikas mācību iestāžu audzēkņiem un speciālistiem, tulkošanai.

1.8. Valsts garantijas kredītiem tiks sniegtas valstiski sevišķi svarīgu enerģētikas objektu būvei, rekonstrukcijai vai modernizācijai.

1.9. Veicot reģionālo plānošanu Latvijā, energoapgādes uzņēmumu nodarītais ekoloģiskais kaitējums videi, kā arī negatīva ietekme uz ainavu tiks samazināti, gan stimulējot videi mazāk kaitīga kurināmā izvēli, gan nosakot ražotņu mērogus un izvietojumu. Kaitīgo izmešu un atkritumu daudzuma samazināšana tiks veicināta pakāpeniski un mērķtiecīgi, ņemot vērā esošo energoiekārtu tehnisko līmeni un reālās ekonomiskās iespējas.

1.10. Vidi saudzējošas politikas īstenošanai un vietējo energoresursu izmantošanas veicināšanai tiks izskatīti jautājumi par nepieciešamību veikt grozījumus likumā "Par dabas resursu nodokli" vai enerģijas nodokļa ieviešanu sociāli pieņemamā līmenī, īpaši to saistot ar importētā kurināmā efektīvu izmantošanu, lai pilnībā apgūtu koksnes energoresursus, stimulējot sēra dioksīda izmešus dodošā kurināmā aizstāšanu ar koksnes atkritumiem vai citiem ekoloģiski tīrākiem kurināmā veidiem.

1.11. Valdības ietekme tiks saglabāta, lai nodrošinātu energoapgādes drošumu un valsts neatkarību, sabiedrības interešu aizstāvību un realizētu vidi saudzējošu politiku. Valdība realizēs savu ietekmi valstiski svarīgos energoapgādes uzņēmumos, saglabājot savā rīcībā vismaz 51% no uzņēmējsabiedrības akcijām, vai paturēs akciju, kuras īpašniekam — Latvijas valstij — tiks nostiprinātas konkrētos likumdošanas aktos speciālas tiesības.

1.12. Valdība arī turpmāk sekmēs sadarbību Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes ietvaros, atbalstot elektroenerģijas koptirgus veidošanu un elektroenerģijas un gāzes tīklu saslēgšanu Baltijas gredzena ietvaros, lai vairotu ieguvumus, ko dod kopējā darbība.

1.13. Latvija apzinās sevi kā tranzīta pakalpojumu sniegšanas valsti ar attiecīgi attīstītu infrastruktūru, kas var nodrošināt drošu, ērtu un konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšanu. Tiks atbalstīta jaunu tranzīta sistēmu un ar tām saistītu pakalpojumu kompleksu veidošana.

1.14. Valdība ir apņēmusies pabeigt uzņēmumu privatizāciju valstī. "Latvenergo" privatizācija tiks īstenota, ievērojot enerģijas lietotāju un valsts attīstības intereses, saglabājot Latvijas energosistēmas strukturālo vienotību un nepieļaujot privātā monopola rašanos. Netiks pieļauts, ka privatizācija kļūtu par kavēkli kopēja Baltijas valstu enerģijas tirgus izveidei, tālākai konkurētspējas un konkurences attīstībai.

Tāpat EM izstrādātajā dokumentā ir piedāvāti valdības politikas būtiskākie nosacījumi tādām enerģētikas apakšnozarēm kā elektroenerģētika, siltumapgāde, kurināmā un naftas produktu nodrošinājums, apgāde ar dabasgāzi, naftas un naftas produktu tranzīts, apgāde ar naftas produktiem un apgāde ar cieto kurināmo.

Pēc ES PHARE projekta "Kurināmā un enerģētikas struktūrpolitika" izstrādes vakar, 5.oktobrī, Ekonomikas ministrijā (EM) notika šī projekta prezentācija.

Galvenais šī pētījuma mērķis bija izstrādāt kurināmā un enerģētikas struktūrpolitiku, lai sasniegtu tādus enerģētikas politikas mērķus kā pastāvīga energoapgādes drošība, patērētāju un vides aizsardzība un valsts ekonomikas stabila attīstība.

Projekta uzdevumos ietilpa kurināmā un enerģijas struktūrpolitikas variantu izstrāde un analīze, kā arī ieteikumu izstrāde to īstenošanai.

Projekta gaitā izstrādāta metodika un līdzekļi enerģētikas politikas analīzei datormodelēšanas formā. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta darbinieki projekta gaitā apmācīti analizēt dažādu enerģētikas politikas variantu sekas, izmantojot modelēšanas datorprogrammu MESAP.

Prezentācijas laikā projekta izpildītāji — "COWI Consulting Engineers and Planners" pārstāvis Henrihs Duers no Dānijas un SIA "Blezūrs–Konsultāciju birojs" direktors Rolands Blezūrs — nodeva projekta noslēguma atskaiti EM Enerģētikas departamenta direktoram Aleksandram Ošam. Noslēgumā tika oficiāli atklāta modelēšanas programmas MESAP lietošana EM Enerģētikas departamentā, kā arī veikta īsa MESAP iespēju demonstrācija.

Kaspars Paupe, Ekonomikas ministrijas preses sekretārs