Likumprojekts

Par akcīzes nodokli alum

Saeimas dok. nr. 1069; likumprojekts nr. 332

Finansu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1999. gada 14. septembra sēdē akceptēts (prot. nr. 48; 3.§)

un 1. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām", Muitas likumā un likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini:

1) akcīzes preču noliktava — alkoholisko dzērienu akcīzes preču noliktava — Valsts ieņēmumu dienesta kontrolēta vieta, kur noliktavas turētājs ražo, pārstrādā, uzglabā, ieved, saņem vai nosūta alkoholiskos dzērienus, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;

2) alus — raudzēts alkoholisks dzēriens, kas pagatavots no iesala un ūdens, pievienojot apiņus;

3) licencēts importētājs — juridiskā persona, kura Alkohola aprites likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi speciālu atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam un kurai nav noliktavas turētāja statusa;

4) noliktavas turētājs — akcīzes preču noliktavas turētājs — juridiskā persona, kurai ir Valsts ieņēmumu dienesta atļauja turēt akcīzes preču noliktavu un kuras īpašumā vai valdījumā ir akcīzes preču noliktava.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka kārtību, kādā alus tiek aplikts ar akcīzes nodokli (turpmāk — nodoklis), un tas attiecināms uz alu, kuru ieved, izved, ražo, pārstrādā, glabā, realizē, saņem vai nosūta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī nosaka atbildību par šā likuma pārkāpumiem.

(2) Kārtību, kādā veicama uzņēmējdarbība ar alu Latvijas Republikas muitas teritorijā (ražošana, pārstrādāšana, pārvadāšana, glabāšana, ievešana, izvešana, realizācija), nosaka Ministru kabinets.

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts

Ar nodokli apliekamais objekts ir alus, kurā absolūtā spirta daudzums pārsniedz 0,5 tilpumprocentus un kas tiek klasificēts Latvijas kombinētās nomenklatūras 2203.preču pozīcijā "Iesala alus", vai alus un bezalkoholisko dzērienu maisījums, kurā absolūtā spirta daudzums pārsniedz 0,5 tilpumprocentus un kas tiek klasificēts Latvijas kombinētās nomenklatūras 2206.preču pozīcijā.

4.pants. Nodokļa maksātāji

Nodokļa maksātāji ir:

1) fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistītas fizisko vai juridisko personu grupas, kas ieved alu Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

2) noliktavas turētāji šajā likumā noteiktajos gadījumos.

5.pants. Akcīzes preču noliktava

(1) Alus ražošana (izņemot alu, kuru fiziskā persona izgatavo savam patēriņam), pārstrāde un fasēšana atļauta tikai akcīzes preču noliktavā.

(2) Alus uzglabāšana, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, atļauta tikai akcīzes preču noliktavā, izņemot Muitas likumā noteiktos gadījumus.

(3) Noliktavas turētājs atbild par visu alu, kurš tiek novietots akcīzes preču noliktavā, kā arī uzskaita un reģistrē jebkuras darbības ar alu šajā akcīzes preču noliktavā.

(4) Lai izveidotu un turētu akcīzes preču noliktavu, noliktavas turētājs iesniedz šā likuma 12.pantā noteikto nodrošinājumu.

(5) Kārtību, kādā atļauts izveidot un turēt akcīzes preču noliktavu, nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Nodokļa likmes un to piemērošana

Alum (par 100 litriem) nodokli aprēķina pēc šādām likmēm:

1) ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 0,5 tilpumprocentiem līdz 2,8 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 3,3 lati;

2) ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 2,8 tilpumprocentiem līdz 4,0 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 4,7 lati;

3) ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 4,0 tilpumprocentiem līdz 5,5 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 6,4 lati;

4) ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 5,5 tilpumprocentiem līdz 7 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 8,1 lats;

5) ja absolūtā spirta daudzums alū pārsniedz 7 tilpumprocentus – 42 lati.

II nodaļa. Atbrīvojumi un atvieglojumi

7.pants. Atbrīvojumi

Ar nodokli neapliek alu:

1) kuru izmanto alus kvalitātes noteikšanai;

2) kas zudis nepārvaramas varas dēļ, ja ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtiem dokumentiem par to, ka attiecīgais iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ;

3) kuru izgatavojusi fiziskā persona savam patēriņam;

4) kuru fiziskā persona Latvijas Republikas muitas teritorijā ieved savam patēriņam, ja alus daudzums nepārsniedz piecus litrus.

8.pants. Atvieglojumi

Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) eksportē preces, kuru ražošanā par izejvielu izmanto alu, par kuru nodoklis ir samaksāts, budžetā samaksātais nodoklis tiek atmaksāts 30 dienu laikā pēc tam, kad uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, kurā tas reģistrējies kā nodokļu maksātājs:

1) pieteikumu, kurā norāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu, juridisko adresi un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

2) muitas deklarāciju (kopiju) ar muitas iestādes atzīmi, kas apliecina, ka preces, kuru ražošanā par izejvielu izmantots alus, ir izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

3) dokumentu, kas apliecina izmantotā alus daudzumu attiecīgajā saražotajā produktā;

4) dokumentu, kas apliecina nodokļa par alu samaksu.

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana un maksāšana

9.pants. Nodokļa aprēķināšana

Nodokli aprēķina pēc šā likuma 6.pantā noteiktajām likmēm alum, kuru:

1) ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā;

2) izved no akcīzes preču noliktavas.

10.pants. Nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis.

(2) Nodokļa maksāšanai drīkst izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus.

(3) Licencēts importētājs aprēķināto nodokli par alu, kurš no ārvalstīm ievests Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam, samaksā kredītiestādē pirms alus uzrādīšanas muitas iestādē.

(4) Noliktavas turētājs taksācijas periodā aprēķināto nodokli par alu, kurš taksācijas periodā izvests no akcīzes preču noliktavas izlaišanai brīvam apgrozījumam, samaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

11.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām.

(2) Noliktavas turētājs iesniedz nodokļa deklarāciju par katru akcīzes preču noliktavu atsevišķi.

(3) Nodokļa deklarācijas veidlapu apstiprina Ministru kabinets.

12.pants. Nodrošinājumi

(1) Lai veiktu uzņēmējdarbību ar alu un izmantotu atlikto nodokļa maksāšanu, licencēts importētājs un noliktavas turētājs iesniedz nodrošinājumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par nodokli, kas aprēķināts par attiecīgo alus daudzumu, ar kuru tiks veikta uzņēmējdarbība, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ministru kabinets paredz nosacījumus, kurus izpildot, noliktavas turētājam, kas ražo alu, var tikt samazināts nodrošinājuma lielums.

(4) Licencēts importētājs vai noliktavas turētājs var iesniegt šādus nodrošinājumus:

1) vienreizēju nodrošinājumu, kas paredzēts aprēķinātā nodokļa parāda vienam noteiktam apjomam;

2) vispārēju nodrošinājumu, kas paredzēts noteiktam laika periodam un aprēķinātā nodokļa parāda noteiktam apjomam.

(5) Par nodrošinājumu var izmantot:

1) drošības naudu;

2) licencēta importētāja vai noliktavas turētāja apdrošināšanas polisi, ko izsniedz apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci galvojumu apdrošināšanai;

3) kredītiestādes galvojumu;

4) ķīlas līgumu, ko noliktavas turētājs vai licencēts importētājs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu.

(6) Kārtību, kādā iesniedzami, dzēšami un atdodami nodrošinājumi, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Atliktās nodokļa maksāšanas piemērošana, pārvietojot alu

(1) Licencētam importētājam šajā likumā noteiktajā kārtībā atļauts atlikto nodokļa maksāšanu piemērot nodoklim par alu, kuru ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā tā pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

(2) Noliktavas turētājam atļauts atlikto nodokļa maksāšanu piemērot nodoklim par alu, kuru:

1) no vienas akcīzes preču noliktavas pārvieto uz citu akcīzes preču noliktavu;

2) izved no akcīzes preču noliktavas tā tālākai izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

3) ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā tā pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

(3) Licencēts importētājs, kas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, un noliktavas turētājs, kas veic šā panta otrajā daļā minētās darbības, nemaksā nodokli, ja iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā dokumentus, kas apliecina, ka alus atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tas ir saņemts akcīzes preču noliktavā;

2) tas ir izvests no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

(4) Ja licencēts importētājs vai noliktavas turētājs par alu, kuru pārvieto saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, neiesniedz šā panta trešajā daļā minētos dokumentus, tam jāsamaksā nodoklis pēc šā likuma 6.pantā noteiktās likmes.

IV nodaļa. Atbildība un alus inventarizācija

14.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Nodokļa maksātājs par izdarītajiem pārkāpumiem atbild saskaņā ar šo likumu un likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(2) Attiecīgajām valsts uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscēt alu, kurš ievests Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvests no akcīzes preču noliktavas, bet par kuru nav samaksāts nodoklis atbilstoši šā likuma nosacījumiem vai nav iesniegts šā likuma 12.pantā noteiktais nodrošinājums par minēto darbību izpildi.

(3) Konfiscētais alus ir iznīcināms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ja fiziskā vai juridiskā persona veic darbības ar alu, neievērojot šā likuma nosacījumus, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā atbilstoši šā likuma 6.pantā noteiktajām likmēm nesamaksātās nodokļa summas un iekasēt soda naudu divsimt procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas.

15.pants. Alus inventarizācija

(1) Noliktavas turētājs inventarizē alu, kas atrodas akcīzes preču noliktavā, pēc stāvokļa uz pēctaksācijas perioda pirmo datumu.

(2) Inventarizācijas rezultāti uzrādāmi grāmatvedības reģistros un nodokļa deklarācijā šajā likumā noteiktajā termiņā.

(3) Ja inventarizācijā tiek konstatēta grāmatvedības reģistru un inventarizācijas datu atšķirība, novērtējumu starpība — pārpalikums vai iztrūkums (izlaupījums, zaudējums, zudums u.c.) — uzrādāma grāmatvedības reģistros un nodokļa deklarācijā, ievērojot šādu kārtību:

1) ja inventarizācijā konstatē pārpalikumu, tam aprēķina nodokli atbilstoši šā likuma 6.pantā noteiktajai likmei;

2) ja inventarizācijā konstatē iztrūkumu, to apliek ar nodokli atbilstoši šā likuma 6.pantā noteiktajai likmei, izņemot iztrūkumu, kas:

a) atbilst Ministru kabineta apstiprinātajām zudumu normām;

b) radies šā likuma 7.panta 2.punktā minēto zaudējumu dēļ.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 6.pantā noteiktās likmes stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

2. Līdz šā likuma 6.pantā noteikto likmju spēkā stāšanās dienai alu (par 100 litriem) ar akcīzes nodokli apliek pēc šādām likmēm:

1) ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 0,5 tilpumprocentiem līdz 2,8 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 1 lats;

2) ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 2,8 tilpumprocentiem līdz 4,0 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 2 lati;

3) ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 4,0 tilpumprocentiem līdz 5,5 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 3 lati;

4) ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 5,5 tilpumprocentiem līdz 7 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 4 lati;

5) ja absolūtā spirta daudzums alū pārsniedz 7 tilpumprocentus – 42 lati.

3. Šā likuma 5.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

4. Līdz 2000.gada 30.jūnijam alus ražošanas uzņēmumi:

1) ir nodokļa maksātāji;

2) taksācijas periodā aprēķināto nodokli par alu, kurš taksācijas periodā izvests no alus ražošanas uzņēmuma, samaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām;

3) nemaksā nodokli:

a) par alu, kuru ieved ražošanas uzņēmumā fasēšanai vai apstrādei;

b) par saražoto produkciju, kuru izved no Latvijas Republikas muitas teritorijas,

c) par saražoto produkciju, kuru izved uz muitas noliktavu.

5. Šā likuma 5.panta ceturtā daļa, 12.pants, 13.pants un 14.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

6. Līdz 2002.gada 31.decembrim:

1) attiecīgajām valsts uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscēt alu, kurš ievests Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvests no akcīzes preču noliktavas vai alus ražošanas uzņēmuma, bet par kuru nav samaksāts nodoklis atbilstoši šā likuma nosacījumiem;

2) alus ražošanas uzņēmumi var izveidot akcīzes preču noliktavu, neiesniedzot šā likuma 12.pantā noteiktos nodrošinājumus;

3) noliktavas turētājam atļauts atlikto nodokļa maksāšanu piemērot aprēķinātajam nodoklim par alu, neiesniedzot šā likuma 12.pantā noteiktos nodrošinājumus, kuru:

a) no vienas noliktavas turētājam piederošas akcīzes preču noliktavas pārvieto uz citu noliktavas turētājam piederošu akcīzes preču noliktavu;

b) izved no akcīzes preču noliktavas tā tālākai izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

c) ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā tā pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

7. Noliktavas turētājs, kas veic šo pārejas noteikumu 6.punkta 3.apakšpunktā minētās darbības, nemaksā aprēķināto nodokli, ja iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā dokumentus, kas apliecina, ka alus atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tas ir saņemts noliktavas turētājam piederošā akcīzes preču noliktavā;

2) tas ir izvests no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

8. Ja noliktavas turētājs par alu, kuru pārvieto saskaņā ar šo pārejas noteikumu 6.punkta 3.apakšpunktu, neiesniedz šo pārejas noteikumu septītajā daļā minētos dokumentus, tam jāsamaksā aprēķinātais nodoklis pēc pārejas noteikumu 2.punktā noteiktās likmes.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli alum" izstrādāts, lai harmonizētu Latvijas tiesību aktus akcīzes nodokļu jautājumos ar Eiropas Savienības tiesību aktiem akcīzes nodokļu jomā. Likumprojektā "Par akcīzes nodokli alum" paredz: 1) izveidot akcīzes preču noliktavu sistēmu; 2) izveidot atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas sistēmu; 3) izveidot akcīzes nodokļa nodrošinājumu sistēmu.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību?

Negatīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību nav sagaidāma.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu?

Likumprojekta normu īstenošana neprasa neparedzētus izdevumus no valsts budžeta. Var prognozēt ap 1,5 milj. latu ieņēmumu pieaugumu 2000. gadā.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" un atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par akcīzes nodokli".

5. Kāda ir likuma atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Eiropas Savienība paredz harmonizēt akcīzes nodokļus alkoholiskajiem dzērieniem. Likumprojekts "Par akcīzes nodokli alum" atbilst Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Akcīzes nodokļa likmes alum atbilstoši Eiropas Savienības direktīvā 92/84/EEC noteiktajām minimālajām likmēm paredzēts noteikt 2003. gadā.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojektā paredzētās normas tiks īstenotas esošās akcīzes nodokļa administrēšanas ietvaros un neradīs vajadzību pēc jaunām struktūrvienībām vai institūcijām.

Finansu ministrs E.Krastiņš