Par patēriņa cenu pieaugumu 2007.gadā

Ministru prezidents

Faktiski 2007.gads pagājis inflācijas zīmē, kas pērn bija ne tikai viens no valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, bet ko tiešā veidā izjuta katrs valsts iedzīvotājs.

Jāatzīst, ka patēriņa cenu pieaugums 2007.gadā kopumā pārsniedza pat vispesimistiskākās prognozes, jo gada sākumā tādu cenu lēcienu neprognozēja ne valsts centrālā banka, ne komercbanku speciālisti, un diemžēl tam nebija gatava arī valdība.

Tajā pašā laikā jāuzver, ka kopš straujā cenu pieauguma gada vidū valdība būtiski precizēja gada inflācijas prognozi, kas ir tuva Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem. To noteica gan iekšējā patēriņa pieaugums, gan importēto energoresursu un degvielas cenas palielināšanās pasaules tirgos.

Prognozēju, ka 2008.gada pirmajā pusē inflācija diemžēl turpinās palielināties, galvenokārt ar mājokli saistīto pakalpojumu (elektroenerģijas, siltuma) cenu pieauguma dēļ, taču gada otrajā pusē inflācija samazināsies.

Valdības šā gada uzdevums ir sabalansēt inflāciju ar valsts sociālās palīdzības apjomu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu, lai novērstu situāciju, ka ekonomikas “atdzišanas” apstākļos IKP pieauguma tempi palēninās, bet inflācija joprojām ir augsta.

Finanšu ministrs

Decembrī ir turpinājies patēriņa cenu pieaugums – salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas augušas par 14,1%, taču kāpums ir stabilizējies un ir jau zemāks nekā 2007.gada septembrī, oktobrī un novembrī.

2007.gada septembrī patēriņa cenas kāpa par 1,9%, oktobrī – par 2,2%, novembrī – par 1,4%, decembrī – par 0,7%.

Finanšu ministrs Atis Slakteris uzsver cenu pieauguma tendences kritumu un norāda, ka tā ir inflācijas samazināšanas plāna pozitīvā ietekme. Kā zināms, Finanšu ministrijas vadībā izstrādātais inflācijas samazināšanas plāns valdībā tika apstiprināts 2007.gada 6.martā, un Finanšu ministrija prognozēja, ka tā pozitīvā ietekme būs jūtama aptuveni pēc pusgada vai gada.  

“Finanšu ministrija un valdība strauji un konsekventi īstenoja pretinflācijas plāna pasākumus budžeta, nodokļu un kreditēšanas ierobežošanas jomā. Pasākumu ietekme jau ir tieši jūtama – ir samazinājies kreditēšanas pieauguma temps, ir apturēts straujais cenu burbulis nekustamā īpašuma tirgū, tāpat arī valdība ir centusies samazināt iekšējo patēriņu, pabeidzot 2007.gadu ar budžeta proficītu jeb pārpalikumu un sastādot arī 2008.gada valsts budžetu ar proficītu,” akcentē finanšu ministrs A.Slakteris.

Taču ministrs arī norāda uz trim nozīmīgām lietām nākotnē: “Pirmkārt, valdībai iespējami tuvākā laikā jāapstiprina un konsekventi jāsāk realizēt ekonomikas stabilizācijas plāns, kas ir vēl plašāks par pretinflācijas plānu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības “mīkstās piezemēšanās” scenāriju un novērstu iespējamas krīzes situācijas.

Otrkārt, gan valdībai, gan katram Latvijas iedzīvotājam ir jārēķinās, ka straujais ekonomikas izaugsmes laiks ir aiz muguras un tuvākajā laikā vairs nav sagaidāmas tikai labas dienas. Valsts budžets ir sastādīts ar pārpalikumu, un valdībai būs jāsaimnieko ekonomiski un efektīvi, lai šis pārpalikums darbotos iedzīvotāju labā. No otras puses, valdības pūles bez ikkatra iedzīvotāja atbalsta šiem centieniem nenesīs augļus – ikvienam ir taupīgi jāplāno savi izdevumi, jārēķinās ar grūtākiem laikiem jau šogad.

Treškārt, Finanšu ministrija rūpīgi sekos visiem ekonomikas procesiem un to ietekmei uz valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī veidos iespējamos negatīvas attīstības scenārijus, lai mēs būtu gatavi jebkuriem notikumiem nākotnē.”

Edgars Vaikulis, Ministru prezidenta preses sekretārs;

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments