Par kultūras, izglītības un zinātnes un ekonomikas ministru tikšanos

14.janvārī Kultūras ministrijā (KM) notika kultūras ministres Helēnas Demakovas, izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un ekonomikas ministra Kaspara Gerharda tikšanās, kurā tika apspriesti radošās industrijas politikas attīstības jautājumi.

Kā zināms, radošās industrijas attīstība ir arī viens no valdības neatliekamajiem uzdevumiem, kas paredz līdz šā gada vidum izstrādāt radošās industrijas atbalsta politiku. Tāpat radošās industrijas attīstīšana minēta tādos politikas dokumentos kā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007–2013, Latvijas Nacionālā Lisabonas programma 2005–2008, politikas pamatnostādnēs “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts”, kā arī Ministru kabineta rīkojumā “Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2008–2010”.

Kultūras ministrijas pārstāvji iepazīstināja ekonomikas un izglītības un zinātnes ministrus ar galvenajiem aspektiem radošās industrijas jomā Eiropā un Latvijā, kā arī ar pētījumiem par nozares lielo potenciālu tautsaimniecības attīstībā, vadoties no Eiropas pieredzes. Radošā industrija ir ekonomikas sektors, kas gan Eiropā, gan Latvijā attīstās ļoti strauji un apsteidz pieaugumu tradicionālajās nozarēs. Eiropas Savienībā radošās industrijas apgrozījums bija 654 miljardi eiro, kamēr automobiļu ražošana Eiropā bija 271 miljardu eiro vērta. Latvijā radošās industrijas pieauguma temps sasniedz turpat 20% gadā. Nozīmīgākās radošās industrijas jomas ir reklāma, arhitektūra, inovatīvā gastronomija, interaktīvie mediji, poligrāfija, datorspēļu ražošana, brīvā laika pavadīšanas industrija u.c.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra: “Ekonomikas ministrija radošās ekonomikas un radošās industrijas jomu uzskata par vienu no svarīgākajām. Latvijas ekonomikā ir nepieciešams jauns izaugsmes posms, kuru raksturo inovācijas, zināšanu sabiedrība un radošā industrija. Tikai šādā veidā mēs varēsim panākt izrāvienu eksportspējīgas produkcijas ražošanā. Mūsu rīcībā ir vesela virkne instrumentu, ar kuru palīdzību sekmēt jaunu un augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, piemēram, uzņēmējdarbības inkubatori un klasteru attīstība. Ministrija ir gatava veltīt savus spēkus, lai sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nozares pārstāvjiem izstrādātu radošās industrijas atbalsta politiku.”

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norādīja: “Radošums rodas ne tikai no fundamentālās kultūras bāzes, bet arī tur, kur satiekas dažādas nozares, piemēram, kultūra, sociālās zinātnes un dabas zinātnes. Somijā ir labi piemēri tam, kā tas funkcionē. Tādēļ domāju, ka viens no virzieniem ir starpnozaru izglītības programmu attīstīšana, tāpat radošā industrija būtu ciešāk jāsasaista ar zinātni un pētniecību.”

Kultūras ministre Helēna Demakova pēc tikšanā sacīja, ka “Ļoti būtisks panākums ir tas, ka ministru, tas ir, politiskajā līmenī, ir panākta vienošanās, ka radošā industrija ir viens no Latvijas attīstības perspektīvākajiem virzieniem. Līdz šim šķērslis radošās industrijas politikas izstrādē bija tā sauktā resoriskā nošķirtība, proti, katra ministrija uz savu ieguldījumu skatījās šauri. Šodien vienojāmies ne tikai par aktīvu turpmāko rīcību radošās industrijas politikas izstrādei, bet arī par konkrētām lietām, piemēram, ka Dizaina padome pāries Ekonomikas ministrijas pārziņā, jo tai ir daudz lielāka saistība ar ražošanu un jaunu produktu attīstību nekā ar kultūras nozari. Tāpat vienojāmies par atbalstu Dizaina koledžas izveidei Liepājā un Gastronomijas koledžas dibināšanai Rīgā modernajā Spīķeru kvartālā pie Centrāltirgus, kurā plānota strauja attīstība. Ļoti svarīgs jautājums radošās industrijas izglītības jomā ir Latvijas Mākslas akadēmijas stratēģiskās attīstības projekts, kuram nepieciešama daļa no izglītībai paredzētajiem Eiropas fondu līdzekļiem.”

Kristīne Zvirbule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste