Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Sergejs Rudāns. “Darījuma rakstiska forma”

Par darījuma formu Latvijas juridiskajā literatūrā rakstīts samērā daudz. Taču līdz šim brīdim nav aplūkots svarīgs jautājums par darījuma rakstveida formas regulējuma pretrunīgumu un neatbilstību rakstiskas formas mērķim. Ar šo rakstu autors cer uzsākt diskusijas juristu vidū par minētajām tēmām, kā arī par nepieciešamību veikt atbilstošus Civillikuma grozījumus.

Pēc rūpīgas iepazīšanās ar Civillikuma noteikumiem par darījuma formu rodas iespaids, ka patiesībā likumdevējs ir attiecinājis vienādu tiesisku regulējumu uz visiem darījuma rakstiskas formas trūkuma gadījumiem. Pamatu šādam viedoklim rada pretrunas starp vairākām Civillikuma normām par darījuma formu. Vēl viena Civillikuma pretruna attiecas uz rakstiskas formas neievērošanas sekām, kad likumdevējs grib atņemt mutiski noslēgtajam darījumam juridisku nozīmi.

• Diāna Hamkova. “Goda un cieņas civiltiesiskās un krimināltiesiskās aizsardzības nianses”

Neraugoties uz Krimināllikumā jau iepriekš veiktajām izmaiņām goda un cieņas tiesiskās aizsardzības regulējumā, diskusija par atsevišķu tiesību normu, kas nosaka atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, dekriminalizāciju vēl joprojām turpinās. Raksta mērķis ir pievērsties goda un cieņas civiltiesiskās un krimināltiesiskās aizsardzības niansēm, norādot uz kopīgo un atšķirīgo, kā arī pamatot minēto interešu krimināltiesiskās aizsardzības nepieciešamību.

Domājams, ka pareizāk būtu ļaut personai pašai izvērtēt, kurš tiesiskās aizsardzības mehānisms vairāk atbilst viņas priekšstatiem un vērtību sistēmai, nevis, ignorējot vēsturisko tradīciju, kā arī ārvalstu krimināllikumos ietverto regulējumu goda un cieņas aizsardzībā bez jebkādas nopietnas argumentācijas, atteikties no šo nemantisko labumu krimināltiesiskās aizsardzības.

• Aira Strautmane. “Arī tiesas sēdē var aizskart godu un cieņu”

Cilvēka gods un cieņa tiek aizsargāta Latvijas Republikas Satversmē, kuras 95.pantā noteikts: valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Tādējādi jebkura persona var vērsties tiesā, ja tās godu un cieņu ir aizskārusi kāda cita persona.

Mūsu valstī ir daudzi un dažādi strīdi, notiek tiesvedības procesi par privātpersonu goda un cieņas aizskaršanu, kā arī juridisku personu reputācijas graušanu. Gan vienā, gan otrā gadījumā to regulē Civillikuma 2352.1 pants, un saskaņā ar minēto normu jebkura persona, kuras gods un cieņa ir aizskarta, var vērsties tiesā, lai novērstu minēto aizskārumu.

“Jurista Vārda” redakcija