Par Amerikas Savienoto Valstu un Baltijas valstu Partnerības hartas parakstīšanas 10.gadadienu

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs:

Es sveicu visus, kas atzīmē ASV un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas partnerattiecību hartas parakstīšanas 10.gadadienu.

Pirms 10 gadiem ASV–Baltijas harta palīdzēja Baltijas valstīm uzsākt ceļu pretī sava mērķa sasniegšanai – kļūt par pilnvērtīgām Eiropas un transatlantiskās sabiedrības dalībniecēm. Kopā mūsu valstis ir apliecinājušas apņemšanos panākt integrētas Eiropas nostiprināšanu, kurā atzīta katras valsts drošība un suverenitāte.

2004.gadā NATO ar lepnumu uzņēma Latviju, Lietuvu un Igauniju transatlantiskajā sabiedrībā, balstoties uz šo valstu uzticību brīvībai, drošībai, taisnīgumam, cilvēktiesībām, kā arī brīvā tirgus principiem. Eiropa pašlaik ir tuvāk iespējai būt vienotai un brīvai, un šo valstu panākumi dod cerību un atbalstu tām valstīm, kas cenšas atbrīvoties no bailēm un apspiestības.

Atzīmējot šo notikumu, mēs pateicamies Baltijas valstu iedzīvotājiem, kas izturēja tirāniju un cīnījās, lai atgūtu neatkarību. Viņi nopelnīja savu brīvību ar drosmi un neatlaidību, un šodien viņi ir mūsu partneri Aliansē, sniedzot ieguldījumu mūsu kopējā drošībā.

Lora un es sūtām vislabākos novēlējumus šajā svarīgajā gadadienā. Lai Dievs jūs svētī!

2008.gada 16.janvārī

Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa, Latvijas Republikas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lietuvas Republikas prezidenta Valda Adamkus kopīgais paziņojums:

1998.gada 16.janvārī Baltajā namā notika ceremonija, kurā Amerikas Savienoto Valstu, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti parakstīja Partnerības hartu starp ASV un Baltijas valstīm. Atzīmējot tās 10.gadadienu, mēs atsaucam atmiņā šo dokumentu kā vēsturisku un politisku robežzīmi mūsu valstu attiecībās.

Ar šo hartu mēs izveidojām sadarbības ietvaru, kurš galu galā palīdzējis mums sasniegt stratēģisko stabilitātes un drošības mērķi, kļūstot par NATO dalībvalsti. Tas ievērojami nostiprināja ASV un Baltijas valstu sadarbību politikas, drošības un ekonomikas jomās.

Uz kopīgām vērtībām balstīta partnerība, kas kopš 1922.gada tiek nepārtraukti uzturēta starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Baltijas valstīm, ir Baltijas neatkarības neatņemama sastāvdaļa. Harta bija konsekvents turpinājums ASV politikai, kura neatzina Baltijas valstu vardarbīgo iekļaušanu Padomju Savienībā un sniedza politisku un praktisku atbalstu mūsu neatkarības atjaunošanai.

Harta arī izvirzīja uzmanības centrā Amerikas patiesās, dziļās un ilglaicīgās saistības Eiropā, padarot Baltijas valstis par neaizvietojamās transatlantiskās saiknes daļu, kas vienmēr paliks Eiropas drošības un stabilitātes pamatā. Šāda stabilitāte arī palīdzēja Baltijas valstīm kļūt par valstīm ar visstraujāk augošo tautsaimniecību Eiropas Savienībā, un Amerikas Savienotās Valstis tām joprojām ir viens no galvenajiem investoriem. Mēs arī patiesi ceram, ka, iekļaujot Vīzu atcelšanas programmā Eiropas valstis, kuras pierādījušas savu draudzību Savienotajām Valstīm, tiks stiprināts mūsdienu partnerības gars starp mūsu zemēm un īstenosies transatlantiskās alianses nākotnes redzējums.

Ar Baltijas valstu uzņemšanu NATO 2004.gadā, kurai sekoja to iestāšanās Eiropas Savienībā, tika sasniegti ASV un Baltijas valstu hartas pamatmērķi. Tomēr ASV un Baltijas valstu hartas garu uztur dzīvu četru mūsu nāciju uzticība kopējām vērtībām – brīvībai, demokrātijai, cilvēktiesībām un brīvajam tirgum, kā arī mūsu nepārtrauktais ieguldījums NATO un ASV vadītās koalīcijas operācijās un atjaunošanas centienos Afganistānā, Irākā un Balkānos.

Harta joprojām iedvesmo mūs un stiprina atbildības sajūtu, mums sniedzot palīdzību un atbalstu tiem, kuri izlēmuši iet pa demokrātisku pārmaiņu un eiroatlantiskās integrācijas ceļu. Apzinoties šo atbildību, mēs atbalstām Ukrainu, Gruziju, Moldovu un citas jaunās demokrātiskās valstis reformu gaitā un viņu nākotnes centienos iekļauties galvenajās rietumu demokrātiskās kopienas institūcijās. Arī vēsturiskā NATO dalībvalstu galotņu tikšanās Rīgā liecina par būtiskām izmaiņām šajā kontinentā.

Jūtamies lepni, ka ASV un Baltijas valstu harta kalpojusi par priekšzīmi līdzīgas ASV un Adrijas valstu partnerības izveidei, un sagaidām, ka turpināsies reformas Albānijā, Horvātijā un bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, lai tās visdrīzākajā nākotnē varētu uzņemt NATO. Cerams, ka harta varēs kalpot par paraugu ASV un Melnās jūras valstu partnerībai un, iespējams, citām reģionālām partnerībām, lai realizētu mūsu kopīgo nākotnes redzējumu par nedalāmu un brīvu Eiropu.

2008.gada 16.janvārī