Akreditējas Slovākijas un Pakistānas vēstnieki

Turpinājums

no 1.lpp.

Vakar, 12. oktobrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Slovākijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Emils Kučars

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pēc akreditācijas ceremonijas, runājot par abu valstu divpusējās sadarbības paplašināšanu, Valsts prezidente izteica pārliecību, ka Latvija un Slovākija kā nākotnes paplašinātās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis izmantos jaunās Eiropas piedāvātās iespējas valstu attīstībai, stiprinot divpusējo sadarbību un rodot jaunus saskares punktus Eiropai būtiskajos drošības un ekonomiskās sadarbības jautājumos. E.Kučars izteica cerību, ka Latvija un Slovākija Helsinku sanāksmē tiks uzaicinātas uz sarunām par iestāšanos ES. Valsts prezidente pauda pārliecību, ka nākamā NATO galotņu sanāksme 2002. gadā būs nozīmīga NATO kandidātvalstīm, tai skaitā Latvijai un Slovākijai. Pēc V.Vīķes–Freibergas vārdiem, būtu lietderīga abu valstu pieredzes apmaiņa par integrācijas gaitu ES un NATO, uzsverot, ka šo organizāciju paplašināšanās ir vienīgā iespēja nodrošināt stabilitāti reģionā.

Sarunā vēstnieks nodeva sveicienus Valsts prezidentei no Slovākijas prezidenta Romāna Šustera, ar kuru V.Vīķe–Freiberga neoficiāli tikās Jaltas galotņu sanāksmē šoruden.

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks sveica Slovākijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku sakarā ar akreditāciju Latvijas Republikā.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka starp Latviju un Slovākiju izveidojušās draudzīgas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un sapratne, ko vieno kopējs mērķis - integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka ES galotņu tikšanās reizē decembrī uz sarunu sākšanu vajadzētu tikt uzaicinātām Slovākijai un Latvijai, jo abas valstis, objektīvi vērtējot, tam ir gatavas.

Tikšanās laikā runāts par sadarbības paplašināšanās iespējām, kam radīta laba līgumtiesiskā bāze un veiktas iestrādes jaunu līgumu sagatavošanā. Pēc E.Kučara domām, būtu vēlama Slovākijas Republikas vēstniecības atvēršana Latvijā, jo tas sekmētu ekonomisko sadarbību starp abām valstīm.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, tagad, kad aiz muguras svinīgā akreditācijas ceremonija — kādi būs jūsu turpmākie soļi, pildot atbildīgo vēstnieka misiju?

— Protams, tūdaļ jāmin arī problēma, ka es neesmu Latvijā rezidējošs vēstnieks (Slovākijas vēstnieka rezidence atrodas Helsinkos — J.Ū. ). Taču, neraugoties uz to, mums ir jāintensificē mūsu valstu politiskās attiecības. Vispirms jāveltī uzmanība tām jomām, kurās sadarbību varam strauji paplašināt, pirmā kārtām ļoti praktiski, domājot par mūsu valstu virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Abas valstis šajā ceļā aizvien vairāk tuvojas Eiropas standartiem, un arī tā ir nozīmīga mūsu sadarbības joma, kurā abu valstu kontakti padziļināmi. Protams, aktuāla ir arī mūsu ekonomisko saišu padziļināšana. Centīšos arī šos sakarus sekmēt no mūsu vēstniecības Helsinkos. Kaut gan, protams, ļoti svarīgi būtu atvērt mūsu valsts vēstniecību šeit Rīgā.

— Vai Slovākijas valdībai ir šāds projekts?

— Tas ir absolūti nepieciešams, jo ar abām valstīm, cerams, jau visai drīz tiks uzsāktas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tad mūsu kontakti vēl vairāk paplašināsies. Un, protams, efektīvākais vēstnieka darbs iespējams, atrodoties tieši attiecīgajā valstī. Šis jautājums, protams, vispirms atkarīgs no finansu resursiem. Tomēr es ļoti ceru, ka jau drīzā nākotnē Rīgā tiks atvērta Slovākijas vēstniecība. Tas nepieciešams vispirms no Slovākijas interešu viedokļa, taču tā būtu arī loģiska Latvijas puses pieeja.

 

Emils Kučars dzimis 1957. gada 14. septembrī Bratislavā. Beidzis Maskavas Starptautisko attiecību institūtu. Kopš 1981. gada strādājis dažādos amatos Ārlietu ministrijā. No 1984. līdz 1990.gadam strādājis Čehoslovākijas vēstniecībā Somijā. Pēc tam atkal strādājis ministrijā Prāgā, bet 1991. gadā papildinājis zināšanas Vīnes Diplomātiskajā akadēmijā Austrijā. Pēc tam strādājis dažādos amatos Slovākijas Ārlietu ministrijā. No 1995. līdz 1997. gadam bijis Slovākijas Ārlietu ministrijas Politiskā departamenta direktors, bet no 1997. gada vadījis Slovākijas gatavošanos iestājai NATO. Pārvalda trīs svešvalodas — angļu, somu un krievu. Precējies, ģimenē ir dēls un meia.

Vakar, 12. oktobrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Pakistānas Islama Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Naemudins Hasans

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar darbu abu valstu parlamentos un valdībās, kā arī Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES).

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks raksturoja parlamentā pārstāvētās partijas un informēja viesi par Saeimas darbību, īpaši akcentējot deputātu darbu pie nākamā gada valsts budžeta un tā likumprojektu paketes. Viņš darīja zināmu, ka pagājušā gada Krievijas krīze būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomisko stāvokli, tomēr gada laikā situācija mūsu valstī stabilizējusies.

Runājot par Latvijas stratēģisko mērķi — iestāšanos ES, R.Pīks uzsvēra, ka visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalsta mūsu valsts virzību uz ES un ka daudz tiek darīts, lai to panāktu iespējami īsākā laikā.

Sarunas nobeigumā Pakistānas vēstnieks pastāstīja par politisko un ekonomisko situāciju Pakistānā, kā arī par savas valsts realizēto iekšpolitiku un attiecībām ar kaimiņvalstīm — Ķīnu, Afganistānu un Indiju.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ar ko jūs sāksit savu augsto vēstnieka misiju Latvijā?

— Lielās līnijās runājot, es turpināšu sekmēt mūsu valstu divpusējās attiecības, kas ir visai jaunas. Vispirms jau tāpēc, ka Latvija tikai samērā nesen ir atjaunojusi savu neatkarību. Arī mūsu valstu attiecības tika nodibinātas tikai pirms dažiem gadiem. Taču, neraugoties uz to, Latvijas ārlietu ministrs jau ir apmeklējis Pakistānu. Mums ir jāpārrunā vairāki mūsu attiecību sekmēšanas projekti. Es domāju, tirdzniecības attiecību sekmēšanai mēs varētu intensīvāk apmainīties ar biznesmeņu delegācijām, lai abpusēji palielinātu sava eksporta un importa apjomu. Pastāv arī iespējas izveidot kokapstrādes un zivrūpniecības kopuzņēmumus. Latvijai šajā jomā jau ir liela pieredze. Mums ir labi kontakti izglītības nozarē. Latvijā mācās pakistāniešu studenti. Savukārt mēs piedāvājam jauniem Latvijas diplomātiem mācību programmu mūsu valsts ārlietu dienestā. Jau šogad šādā kursā piedalīsies viens latviešu diplomāts.

Politiskā ziņā starp mūsu valstīm pastāv ļoti laba sapratne. Mēs sadarbojamies Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās organizācijās. Kopumā mūsu attiecību attīstībai redzu ļoti gaišu nākotni, un tas man dos spēkus šīs attiecības sekmēt vēl enerģiskāk. Es, protams, gribētu redzēt arī ciešākus kontaktus starp mūsu tautām. Mēs varētu apmainīties arī ar kultūras vērtībām. Latvijā ir ļoti bagātas glezniecības tradīcijas, un Latvijas tēlotājas mākslas izstādei Pakistānā būtu labi panākumi.

Es domāju, mums jāsekmē arī abu valstu parlamentu kontakti. Tieši no Rīgas pils es dodos uz tikšanos ar Latvijas Saeimas spīkeru, gribu ar viņu pārrunāt tieši šo aspektu — kā mēs varētu sekmēt abu valstu parlamentāriešu kontaktus. Tā ka man būs ļoti daudz darāmā.

 

Naemudins Hasans dzimis 1941. gadā. Ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kā arī zinātniskais grāds aizsardzības stratēģijā. Ārlietu dienestā strādā kopš 1966. gada oktobra. Pildījis diplomāta pienākumus Pakistānas vēstniecībās Ankarā, Bagdādē, Belgradā un Prāgā. Kopš 1996. gada janvāra Dienvidāzijas valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas SAARC ģenerālsekretārs, šajā amatā bijis ievēlēts uz trim gadiem. Pakistānas vēstnieka Latvijā rezidence ir Stokholmā.

 

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors