Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pēc starptautiskās konferences Reikjavīkā

Konferenci atspoguļoja, un īpaši Klintones kundzes runai tika pieslēgtas, man šķiet, astoņdesmit valstu simt televīzijas stacijas. Hilarija Klintone ļoti labvēlīgi izteicās par Baltijas valstu demokrātiskajiem centieniem un sasniegumiem un ļoti augstu novērtēja mūsu centienus Baltijas valstīs arī jau pirms neatkarības atjaunošanas".

Pēc Valsts prezidentes par Reikjavīkas konferenci žurnālistus informēja arī vairākas citas Latvijas pārstāves. Jaunatnes un sieviešu programmu centra pārstāve Solvita Vēvere uzsvēra Reikjavīkas konferences "izteikti praktisko, konkrēto un konstruktīvo raksturu".

Dzimumu līdztiesības jautājumu konsultante Astrīda Neimane akcentēja privātā sektora atbalstu konferencei, izsakot cerību, ka šī tendence gūs attīstību arī Latvijā.

ASV Baltijas fonda pārstāve Latvijā Ramona Petrika Reikjavīkas konferenci nosauca par fantastisku, jo tajā sasniegti konkrēti praktiskie rezultāti.

Latvijas Ģimeņu centra vadītāja Anita Plūme pauda atziņu, ka dzimumu vienlīdzības problēmas pastāv arī citās valstīs, arī tādās, kur sievietes ir ļoti plaši pārstāvētas parlamentā un valdībā, jo pastāv vecā ticējumu un tradīciju sistēma. Šajos gadījumos diskusijām par dzimumu vienlīdzību vairāk ir filozofisks raksturs.

Pēc tam Valsts prezidente atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

"Latvijas Vēstnesis":

— Reikjavīkā man vairākkārt iznāca tikties gan ar Lietuvas, gan Igaunijas delegātēm, un viņas izteica lielu gandarījumu, ka ir sieviete — augstākā amatpersona, kas spēj pārstāvēt visas Baltijas valstis. Viņas man izteica pilnīgu atbalstu. Starp citu, tādu pašu atbalstu es guvu arī no Krievijas delegātēm, ar kurām man vairākkārt iznāca sarunas. Viņas bija lielā sajūsmā, ka Latvijā par prezidenti ievēlēta sieviete. Viņas teica: " Kaut arī pie mums tā būtu!" un izteica lielu prieku un gandarījumu par sievietes spēju piedalīties demokrātiskajos procesos. Jo visām sievietēm, kas Reikjavīkas konferencē pārstāvēja Krieviju, patiešām rūp demokrātijas nostiprināšanās savā valstī, patiešām rūp demokrātiska iekārta un sistēma. Līdz ar to viņas bija ļoti simpātiskas un man bija ļoti interesanti ar viņām sarunāties.

Es sniedzu intervijas gan Islandes nacionālajam radio un televīzijai, gan lielākajai Islandes avīzei un arī citiem žurnālistiem. Viena no žurnālistēm man vaicāja par sievietēm, kas it kā "tiekot iepludinātas no Baltijas valstīm kā prostitūtas". Islandē kāda feministu grupa rūpējoties par viņu tiesību aizstāvēšanu, šīm sievietēm esot tiesības šo amatu piekopt. Es uzsvēru, ka te ir jānodala divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Ja to dara pieaugusi sieviete tiešām pēc savas brīvas izvēles, es pieņemu, ka no sieviešu tiesību viedokļa viņai ir tiesības piekopt arī šo it kā vecāko no visām profesijām. Taču sabiedrībā diemžēl notiek tā, ka šī profesija tomēr nav pielīdzināma, teiksim, ārsta, advokāta vai grāmatveža profesijai. Jo parasti aiz šīm sievietēm stāv suteners, kas saistīts ar organizēto noziedzību. Un ļoti daudzas no šīm sievietēm absolūti nav brīvi izvēlējušās šo amatu, bet ar to saistītas dažādu apstākļu dēļ, piespiedu kārtā. Diemžēl piespiedu kārtā tas daudzos gadījumos sākas jau nelabvēlīgās ģimenēs. No zinātniskiem pētījumiem ir labi zināms, ka daudzās ģimenēs alkoholiķi tēvi meitenēm uzbrūk jau meitenes gados un var iespaidot uz šādas profesijas izvēli. Protams, arī grūti dzīves apstākļi — labākas dzīves vilinājums un kārdinājums dažas meitenes, īpaši tās, kas ir glītākas izskatā, bet varbūt ne tik gudras, var novest pie šādas izvēles. Bet daudzos gadījumos tas ir piespiedu elements, tā ir burtiski vergu tirdzniecība. To savā runā uzsvēra Klintona kundze, un arī es pieminēju savā runā, ka nepieciešama starptautiska sadarbība, lai cīnītos ar bērnu tirdzniecību šajā paveidā. H.Klintone uzsvēra sieviešu aspektu. Es pieminēju, ka šādas lietas notiek arī ar mazgadīgiem bērniem un ka šāda vergu tirdzniecība nav pieļaujama civilizētā pasaulē, ka pret to jācīnās visiem spēkiem.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors