Par patēriņa kredītu piedāvājumiem Eiropas Savienībā

Direktīva, ko 16.janvārī apstiprināja Eiropas Parlaments (EP), patēriņa kredītu ņēmējiem ES ļaus vieglāk izvēlēties sev izdevīgāko aizņēmumu un darīt to citā ES valstī. Tā noteiks standartus informācijai, kas jāsniedz patērētājiem un jāiekļauj patēriņa kredītu reklāmās, un ieviesīs vienu metodi gada likmes aprēķināšanai. Deputāti nobalsoja, ka prasības attieksies uz kredītiem vērtībā no 200 līdz 75 000 eiro.

Pašlaik divas trešdaļas ES iedzīvotāju ņem kredītus sadzīves tehnikas, mēbeļu vai auto iegādei, bet tikai 1% to dara citā ES valstī. Vienādi nosacījumi arī palielinās kredītiestāžu konkurenci, kas savukārt var stimulēt pakalpojumu kvalitāti. Gaidāms, ka direktīva arī palīdzēs kredītiestādēm labāk izmantot ES patēriņa kredīta tirgus potenciālu: šī tirgus vērtība gadā ir aptuveni 800 miljardi eiro.

Direktīva noteiks informācijas elementus, kas būs jāiekļauj visās patēriņa kredīta reklāmās, kurās norāda procentu likmes vai jebkādas summas par kredīta izmaksām. Šādās reklāmās skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar uzskatāma piemēra palīdzību būs jānorāda aizņēmuma likme un kredīta kopējā summa.

Direktīva noteiks gan standartus informācijai, kas jāiekļauj patēriņa kredīta līgumā, gan informācijai, kas jādod patērētājam pirms līguma slēgšanas, izmantojot vienoto Eiropas kredīta informācijas veidlapu.

Attiecībā uz iepriekš sniedzamo informāciju deputāti tomēr izvēlējās atstāt dalībvalstīm lielāku izvēles brīvību, nekā sākotnēji bija ierosinājušas Eiropas Komisija (EK) un arī ES Padome.

Vienotā informācijas veidlapa ļaus labāk salīdzināt dažādus piedāvājumus, pirms patērētājs pieņem lēmumu. Arī gada procentu likme visā ES tiks aprēķināta vienādi.

Patērētāju tiesības

Ja kredītņēmējs tomēr savu lēmumu mainīs, četrpadsmit dienu laikā pēc līguma slēgšanas viņš varēs no tā atteikties, nesniedzot nekādu pamatojumu. Lai kredītu varētu sākt izmantot jau ātrāk, paredzēta arī iespēja pēc kredītņēmēja lūguma šo termiņu saīsināt.

Kredīta atmaksa pirms termiņa bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Saskaņā ar šodien pieņemto redakciju, patērētājam ir tiesības pilnīgi vai daļēji izpildīt savas kredītlīguma saistības jebkurā laikā. Taču, ja kredīts tiek atmaksāts pirms termiņa, kreditors ir tiesīgs saņemt  kompensāciju par izmaksām, kas tieši saistītas ar priekšlaicīgo atmaksu. Direktīva nosaka, kā šāda kompensācija aprēķināma, un robežas, ko prasītā kompensācija nevar pārsniegt. Direktīva arī uzskaita gadījumus, kad kompensāciju prasīt nedrīkst, taču ļauj dalībvalstīm noteikt izņēmuma gadījumus, kad kreditors direktīvā paredzētos apjomus var palielināt.

Lai novērstu ieslīgšanu parādos

No vienas puses, to novērš kreditoru pienākums sniegt patērētājiem ziņas, kas ļauj pieņemt saprātīgu lēmumu. No otras puses, direktīva paredz, ka pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē patērētāja kredītspēju. Datu bāzes, uz kuru pamata tiks veikts izvērtējums, jādara pieejamas citu dalībvalstu kreditoriem. Ja banka kredītu atsaka, tas jāpamato ar datubāzē iegūtajām ziņām, neprasot no patērētāja nekādu papildu samaksu.

Neattieksies uz hipotekārajiem kredītiem

Direktīva attieksies uz kredītiem 200 līdz 75 000 eiro robežās, turklāt tikai tiem, kuriem atmaksas termiņš pārsniedz vienu mēnesi. Jaunie noteikumi neattieksies uz hipotekārajiem kredītiem, kredītiem, par ko nav jāmaksā procenti vai citas maksas, un uz līzinga līgumiem, kas neuzliek saistības iegādāties preci. Debates par direktīvu ilgst jau kopš 2002.gada, kad EK iesniedza tās projektu. EP 2004.gadā par direktīvas grozījumiem balsoja pirmajā lasījumā, un bija vajadzīgi vēl trīs gadi, lai dalībvalstu ministri pieņemtu savu kopējo nostāju.

Uz plenārsesiju iesniegtais grozījumu skaits – 63, par ko šodien balsoja deputāti, nešķiet pārmērīgi liels, salīdzinot ar citiem likumprojektiem, taču jāņem vērā, ka šoreiz divi no grozījumiem ietvēra visas direktīvas pārstrādātu tekstu. EP 16.janvārī pieņēma vienu no šiem grozījumiem, kas atspoguļo ALDE (liberāļu un demokrātu) un PSE (sociāldemokrātu) panākto kompromisu, to izmainot vienā punktā atbilstoši PPE-DE grupas ierosinājumam.

Kas notiks tālāk?

Lai EP pieņemtā direktīva stātos spēkā, tā vēl formāli jāapstiprina ES Padomei (dalībvalstīm). Tad tā tiks oficiāli publicēta un stāsies spēkā 20.dienā pēc tam. Dalībvalstīm direktīva savos tiesību aktos būs jāpārņem un jāievieš divu gadu laikā.

Eiropas Parlamenta preses dienests