Vakar Rīgā atzīmēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstības fonda dibināšanu

Fonda prezidents Dainis Krieviņš, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas direktors Māris Pļaviņš un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Sākums tam bija aizvadītā gada decembrī, kad trīspadsmit cilvēki sanāca kopā un nolēma dibināt fondu. Šī gada 3.janvārī tas oficiāli reģistrēts.

Fonda valdē ir valstī visnotaļ pazīstami cilvēki. Tā emblēmu veidojis mākslinieks Vitolds Kucins. Tā kā fondam ir daudz atbalstītāju, sabiedrībā zināmi cilvēki, ir izveidota arī Goda padome, un tās prezidents ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš.

"Mums ir prieks, ka fonda Goda padomē ir arī profesors Ilmārs Lazovskis, profesors Kristaps Zariņš, profesors Juris Karlsons, mācītājs Juris Rubenis, dzejnieks Imants Ziedonis un mākslinieks Vitolds Kucins," atklājot svinības, teica fonda prezidents Dainis Krieviņš. Fonda emblēmas autors mākslinieks Vitolds Kucins uzsvēra, ka viņam paticis apzīmējums "attīstība". Jo attīstība pa spirāli vijoties cauri visai viņa daiļradei.

P.Stradiņa slimnīca ir lielākā Latvijā un nesen atzīmēja savu deviņdesmito jubileju. Lai noturētu iespējami augstu slimnīcas līmeni, ir nepieciešama palīdzība un atbalsts. Un tas ir galvenais attīstības fonda dibināšanas mērķis.

Protams, ir jāpiesaista plašas sabiedrības uzmanība, iepazīstinot ar slimnīcas sasniegumiem un iespējām, ar to, ka tajā strādājošie ārsti spēj paveikt daudz, ja vien ir nepieciešamais aprīkojums. "Mūsu līmenis ir ļoti augsts," sacīja D.Krieviņš. "Mūsu mērķis ir piesaistīt politiķu uzmanību, lai pateiktu, ka arī veselības aprūpei ir jākļūst par valsts prioritāti un tai jāatvēl nedaudz vairāk naudas. Un, protams, jāpiesaista mecenātu uzmanību. Mēs ļoti ceram, ka uz mūsu aicinājumu atsauksies. Bez tam fonds varbūt varētu būt šūniņa, kas savienotu dažādās polārās mediķu saimes."

Akadēmiķis J.Stradiņš sacīja, ka arī viņš ir viens no tiem, kam varētu rūpēt šīs slimnīcas liktenis un tās tālākpastāvēšana. "Mēs pulcējamies zīmīgā laikā," viņš sacīja. "Februārī šai slimnīcai aprit deviņdesmit gadu. Tā ir dibināta 1910. gada februārī, kad Rīga bija ļoti bagāta. Slimnīcai ir vairākas misijas. Neviena cita veselības aprūpes iestāde Latvijā nav tik cieši saistīta ar laukiem. Latvija šodien nav bagāta valsts. Taču šī slimnīca bieži vien ir pēdējā cerību un patvēruma vieta. Ir jāuzteic daudzi slimnīcas darbinieki, kuri, neraugoties uz vislielākajām grūtībām, ir pratuši slimnīcu nosargāt. Arī tagad, kad nebūt nav viegls laiks. Turklāt izveidot Eiropas prasībām atbilstošus centrus — kardioloģijā, vairākās ķirurģijas nozarēs un citās medicīnas disciplīnās. Protams, ar valdības atbalstu, bet arī ar savu iniciatīvu, ar Eiropas fondu piesaistīšanu. Un — ar ļoti lielu pašaizliedzību. Vēl es gribētu uzsvērt, ka šī slimnīca ir universitātes slimnīca, tā ir akadēmiska slimnīca. Lai kādas būtu attiecības un koncepcijas, šai slimnīcai ir jāpaliek akadēmiskai slimnīcai." Akadēmiķis J.Stradiņš sacīja, ka par medicīnu sava rūpe jāuzņemas arī plašākai sabiedrībai. Jaundibinātajam fondam varētu būt liela loma. "Latvijai ir jābūt veselīgai, turīgai, civilizētai valstij."

Fonda dibināšanas svinībās runāja arī P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas direktors Māris Pļaviņš, Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis, Medicīnas akadēmijas prorektors Jānis Zaļkalns, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka un docents Valdis Pīrāgs, kurš nolasīja profesora Ilmāra Lazovska sveicienu fonda dibināšanas reizei. Labklājības ministrijas vārdā runāja ministra padomnieks Viktors Jaksons.

Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstības fonds savu darbību ir sācis. Atliek vien cerēt uz sabiedrības un jo īpaši mecenātu dāsnumu.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore

Sarunā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Jāni Stradiņu

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"