Pēc Ministru kabineta 12. oktobra sēdes

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles un izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes atbildes, skaidrojumi, komentāri

Roberts Zīle:

— Tika skatīts jautājums par mērķa reģiona izvēli atbilstoši Eiropas Savienības PHARE palīdzības programmai 2000. gadam. Ažiotāža ap šo PHARE mērķa reģionu izvēli bija jau zināmā mērā uzkurināta. Mēs ministriem piedāvājām četrus iespējamos variantus. Pirmais — izvēlēties vienu no tradicionālajiem novadiem variantā, ja administratīvi reģionālās reformas gaitā būtu nolemts izveidot piecus reģionus Latvijā. Otrs ir pašreiz Ministru kabinetā konceptuāli lemtais par deviņiem reģioniem — izvēlēties PHARE programmai no šiem reģioniem. Trešais variants tika atmests, tas bija par mazākiem reģionāliem centriem, kas tiktu izveidoti kā pilotreģioni, piemēram, viena pilsēta un tam apkārt pieguļošie viens vai divi rajoni. Par šo variantu arī īpaši netika diskutēts. Un ceturtais — reģioni, kuri veidojas atkarībā no tā, kā attiecīgās pašvaldības ir autorizējušas, ja tā varētu teikt, attiecīgo institūciju, parasti Reģionālās attīstības aģentūru, ar saviem parakstiem vai nu nodomu protokola vai kādā citā veidā.

Ministri ilgstoši diskutēja par to, kuru no variantiem izvēlēties un, protams, bija papildus arī kvantitatīvie kritēriji, skaitliskie un arī kvalitatīvie, kas vērtēja pieredzi iepriekšējos projektos. Ņemot vērā visu to, vienprātīgi tika nolemts, ka viens no šiem reģioniem būs Latgale, un tas arī šodien tika pieņemts. Bet vairums valdības locekļu uzskatīja, ka jābūt vairākiem šiem reģioniem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir informācija no citām ES kandidātvalstīm un neviena nav izvēlējusies tikai vienu reģionu. Igauņi sliecas pat uz astoņiem no piecpadsmit, lietuvieši izvēlējušies četrus no desmit. Līdz ar to ES kandidātvalstis izvēlas ar šiem pilotreģioniem nosegt apmēram 25–30 procentus, Igaunija pat līdz 40 procentiem no valsts iedzīvotājiem, tādējādi šo projektu padarot izkliedētāku. Es arī aizstāvēju šo pozīciju. Līdz ar to mēs, nespēdami vienoties par vēl kādu papildu reģionu, bez Latgales nonācām pie šāda risinājuma.

Ir izveidota pārejas situācija trīs nedēļu garumā. Šajā laikā mēs aicinām pašvaldības pilnvarot šādu aģentūru, kas varētu izstrādāt reģiona attīstības plānu un arī realizēt projektus. Otrkāt, mēs principā vienojāmies valsts kopfinansēs šajā sadaļā — par investīcijām ekonomiskai un sociālai kohēzijai pieteiktiem investīciju projektiem — apmēram 15–20% no programmas, tātad 5–10 procentus vajadzētu finansēt pašām pašvaldībām. PHARE finansē 75 procentus. Šāds princips pašlaik ir, un mans uzdevums ir formulēt šo pieteikumu projektu līdz galam. Tātad pēc trim nedēļām es ziņošu vēlreiz, mums ir apkopoti arī pavisam konkrētie investīciju projekti, kas jau iesniegti. Mēs, saņemot pašvaldību apstiprinājumus un iespēju robežās izvērtējot attiecīgo projektu kvalitāti, mēģināsim vēlreiz vienoties par mērķa reģionu.

Otrs jautājums bija par pasākumiem valsts investīciju programmas saistīšanai ar ES pirmsiestāšanās finansu instrumentiem — PHARE, ISPA, SAPARD, ko MK pieņēma zināšanai. Bija arī daži ieteikumi, un es paredzu, ka izveidotajā darba grupā, kuru vada Ekonomikas ministrija, manas institūcijas cilvēki iekļausies. Tas nepieciešams, lai investīciju programma Latvijā veidotos normālā ceļā un no paša sākuma jau būtu skaidrs: ja šis investīciju projekts ir iekļauts investīciju programmā, tad tas ir šās ilgtermiņa programmas sastāvdaļa.

Otrkārt, mēs gribētu un to arī ierosinām, lai attiecīgās ministrijas, plānojot savu budžetu mērķa griestu ietvaros, prioritāri paredzētu tos projektus investīcijās, kuriem ir kopfinansējums no Briseles. Tas nepieciešams tādēļ, ka katram latam, ko šajos projektos iegulda, mēs dabūjam zināmu skaitu eiro atkarībā no programmas. Tas bija mūsu galvenais princips, ko valdība pieņēma zināšanai, iekļaujot mūsu pārstāvi šajā darba grupā. Pieņemu, ka pēc kāda laika varētu būt ekonomikas ministra ziņojums par šo jautājumu un mēs nonāksim pie sakarīgas Valsts investīciju programmas plānošanas.

Un trešais jautājums, kurš tiks tūlīt skatīts, bet vēl nav pieņemts, ir par Nacionālā attīstības plāna sagatavošanu. Šodien ir mērķis apstiprināt pirmo projektu Latvijas nacionālajam attīstības plānam. Šis dokuments ir angļu valodā, ir uzsākta tā tulkošana, kas jādara steidzīgi, jo līdz oktobra beigām mums vajadzētu nosūtīt savu pirmo valdībā apstiprināto projektu Eiropas Komisijai. Apjomīgais dokuments ir būtisks ar to, ka nākotnē, sākot jau ar 2000. gadu un arī saistībā ar to pašu PHARE programmu, tam jākļūst par galveno dokumentu, uz kura pamata Eiropas Komisija kopfinansēs projektus. Tā ka visi šie procesi notiek vienlaikus — gan PHARE programmas mērķa reģionu izvēle, gan nacionālā attīstības plāna izstrāde pirmajā variantā visās kandidātvalstīs, tad zināmā mērā visi šie procesi ir cits citu pārklājuši un viss risinās diezgan haotiski. Bet tas nav gluži Latvijas vainas dēļ, bet gan visa procesa komplicētības dēļ, jo sākas jauns paplašināšanās posms Eiropas Savienībā.

 

Sekoja žurnālistu jautājumi.

— Jūs teicāt, ka varētu līdztekus Latgalei izvēlēties vēl kādu reģionu PHARE palīdzības programmai. Kuri varētu būt šie reģioni?

R.Zīle:

— Tika nosaukti faktiski visi Latvijas reģioni, izņemot Rīgu. Un, redzot to, ka politisku lēmumu šeit arī nevar pieņemt, jo katras partijas ministriem bija citādas prioritātes, mēs nolēmām atlikt šo jautājumu, lai vēlreiz dotu iespēju pašvaldībām reģionos, neskaitot jau izvēlēto Latgali, ieguldīt darbu un mēģināt panākt labāku rezultātu. Jo mūsu mērķis ir tikai viens — lai būtu konkurence projektu starpā, lai mēs varētu dabūt kvalitatīvākus projektus, ko piedāvāt EK kopfinansēšanai, un lai šie projekti īstenotos no paša sākuma līdz pašam galam, nezaudējot nevienu latu un nevienu eiro.

— Vai varat nosaukt konkrētus projektus, kuri dabūs šo finansējumu?

R.Zīle:

— Mēs to nevaram pateikt. Arī Latgalei pašlaik PHARE nacionālās programmas projektu iepriekšējais termiņš ir beidzies, un mēs ar šodienas lēmumu, varētu teikt, attiecībā uz ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu to pagarinām uz trim nedēļām. Bet par to, ko iesniegusi Latgale, es jums šodien nevaru pateikt, jo ir ļoti daudz projektu. Turklāt nākamais posms, pie kā jau uzsākts darbs Starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas pārvaldē saistībā ar gandrīz visu ministriju speciālistiem, ir iepriekšējo projektu izvērtēšana. Pēc tam, kad šis darbs būs izdarīts, mēs sūtīsim rezultātus uz Briseli un tad kopīgi ar viņiem strādāsim. Tā ka ceļš ir ļoti tāls, lai atbildētu uz šo jautājumu.

 

Tad runāja izglītības un zinātnes ministre Silva Golde par trijiem valdības sēdē izskatītiem jautājumiem: Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību olimpiādēs, privātprakses pedagogu sertificēšanas kārtību un grozījumiem likumā "Par pašvaldībām":

- Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu. Izglītības un zinātnes ministrija lūdza Ministru kabinetu akceptēt līdzekļu piešķiršanu balvai par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs 10 599 latu vērtībā. Šī naudas summa tiks piešķirta septiņiem starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem, kā arī 17 viņu pedagogiem. Lielākā piešķirtā naudas summa ir 1500 latu — pirmās vietas ieguvējam, 1000 latu — otrās vietas ieguvējam un 700 latu — trešās vietas ieguvējam. Es domāju, tās ir nozīmīgas summas mūsu jaunajiem censoņiem.

- Par privātprakses pedagogu sertificēšanas kārtību. Ir izstrādāts un akceptēts ļoti koncentrēts dokuments, kas nosaka kārtību, kādā tiks izsniegti sertifikāti. Dokumentā ir noteikts, kas izstrādā sertifikācijas nolikumu, kādi dokumenti ir jāiesniedz, kāda informācija tiek norādīta sertifikātā.

- Par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām". Tie paredz, ka pašvaldības atbildīgas par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, kā arī par skolas vecuma bērnu uzskaiti.

 

Tad Silva Golde atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Vai jūsu minētās summas, ko saņem starptautisko mācību olimpiāžu uzvarētāji, tādas ir pēc nodokļu nomaksas?

S.Golde:

— Nē, es nosaucu summas pirms nodokļu nomaksas.

— Vai, izdarot grozījumus likumā "Par pašvaldībām", varētu tikt atrisināts jautājums par skolas vecuma bērnu uzskaites reģistra izveidi?

S.Golde:

— Te ir divas dažādas lietas — tas, kas būtu jāveic Izglītības un zinātnes ministrijai un tas, kas būtu jāveic iedzīvotāju reģistram. Skolām būtu jāsniedz informācija tikai par tiem bērniem, kas reģistrējušies mācībām skolā, savukārt pašvaldībām būtu jāzina par katru savas teritorijas bērnu — vai viņš iet skolā vai neiet. Ir jānošķir izglītības iestāžu un pašvaldību atbildība.

Rūta Bierande, Rūta Kesnere, "LV" redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā